Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Lai Eiropa sasniegtu klimatneitralitāti, ir jābūt gan tehnoloģiskam izrāvienam, un ikvienam no mums būs jāmaina savi ikdienas paradumi

AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns

Raksturojot globālās tendences, jāatzīmē, ka Eiropa līdz 2050.gadam ir izvirzījusi mērķi kļūt par klimatneitrālu ekonomiku, bet vienlaikus panākt ekonomikas izaugsmi. Šis neapšaubāmi ir ļoti ambiciozs mērķis un, lai to sasniegtu, ir jābūt gan tehnoloģiskam izrāvienam, gan ikvienam no mums būs jāmaina savi ikdienas paradumi. Savukārt šo mērķu sasniegšanai nozīmīgs būs apjomīgais Atjaunošanas fonda finansējums. Kopumā Eiropas līmenī tie ir 750 miljardi, no tiem līdz pat 2,2 miljardi varētu būt pieejami Latvijai, pie tam vismaz 37% no tā ir jātiek novirzītiem klimata mērķu sasniegšanā.
Tāpēc samērā viegli ir paredzēt, ka Eiropa virzīsies uz vēja, saules, ūdeņraža potenciāla izmantošanu, elektromobilitāti, kā arī ar divkāršu sparu meklēs tehnoloģiskus risinājumus, kas varētu atbalstīt izvirzītos klimata mērķus. Te arī mēs saskatām galvenās pārmaiņas un izaugsmes iespējas, un daļa no mūsu 2021.gada plāniem precīzi saskan ar globālām tendencēm.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Elektroenerģijas patēriņš Latvijā pērn samazinājies par 2,2%

Latvijā elektroenerģijas patēriņš pagājušajā gadā veidoja 7136 megavatstundas (MWh), kas ir par 2,2% mazāk nekā 2019.gadā. Vienlaikus Lietuvā elektroenerģijas patēriņš 2020.gadā samazinājās par 2,7%, bet Igaunijā - par 3,4%.
Tāpat, atsaucoties uz Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (ENTSO-E) sniegto informāciju, kompānijā minēja, ka Covid-19 pandēmija būtiskāk ietekmējusi elektroenerģijas patēriņu centrālās un dienvidu Eiropas valstīm, piemēram, Vācijā patēriņš 2020.gadā samazinājās par 3,2%, Spānijā - par 4,9%, Francijā - par 5%, bet Itālijā - par 7,5%. Tāpat kritums bija Norvēģijā - par 0,5%, Zviedrijā - par 2,5%, Somijā - par 6,1%, bet Dānijā patēriņš palielinājās par 1,7%.
2019.gadā Latvijā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 1,5%, savukārt 2018.gadā patēriņš pieauga par 1,8%.

Lasīt vairāk

02. Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu OIK atbalstu 500 000 eiro apmērā

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.
Valsts kontrole publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.
Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Lasīt vairāk

03. OIK vidējais maksājums samazinājies par 22,8%

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) vidējais maksājums no 1.janvāra samazinājies par 22,8% un būs 17,51 eiro par megavatstundu (MWh).
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) norāda, ka AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" OIK aprēķinā ir iekļāvis tādu valsts budžeta dotācijas apmēru, kas nodrošina kopējo obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējo vērtību 2021.gadā 17,51 eiro apmērā par MWh jeb 0,01751 eiro par kilovatstundu (kWh), kamēr 2020.gadā OIK vidējā vērtība bija 22,68 eiro par MWh jeb 0,02268 eiro par kWh.
"Šo izmaiņu rezultātā lietotājiem no februāra ir gaidāmi zemāki elektroenerģijas rēķini. Vidēji mājsaimniecībai ar 100 kWh elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% jeb 0,65 eiro, pie 200 kWh patēriņa - par 4% jeb 1,32 eiro, bet pie 300 kWh patēriņa - jau par 5% jeb 1,97 eiro," skaidroja SPRK Enerģētikas departamenta tarifu un infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis.

Lasīt vairāk

04. Pērn par 54% pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, par vairāk nekā pusi jeb 54% pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija ir elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW)), izmantojot atjaunīgos energoresursus.
Mikroģenerācijas izaugsmi veicinājis "zaļais" dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.
Visstraujākais saules paneļu apjoma pieaugums nākotnē tiek prognozēts Pierīgas novados, kur jau līdz šim plaši attīstījusies mikroģenerācija.

Lasīt vairāk

05. "Augstsprieguma tīkls" plāno emitēt obligācijas 116 miljonu eiro aizņēmuma refinansēšanai

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" plāno emitēt obligācijas, lai refinansētu aizņēmumu 116 miljonu eiro apmērā.
Tāpat kompānijā norādīja, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" ("S&P") piešķīrusi "Augstsprieguma tīklam" ilgtermiņa kredītreitingu BBB+ līmenī.
"Augstā reitinga piešķiršana ir būtisks solis "Augstsprieguma tīkla" virzībā uz kapitāla tirgu, jo īpaši, ņemot vērā turpmākā perioda lielos kapitālieguldījuma projektus virzoties uz Baltijas elektroenerģijas sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem. Tāpat tas palielinās potenciālo investoru uzticību uzņēmumam, dos iespēju piesaistīt kapitālu, gan emitējot obligācijas, gan piesaistot līdzekļus no bankām uz izdevīgākiem nosacījumiem," atzīmēja "Augstsprieguma tīkla" padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Sāk darboties vienots Latvijas, Igaunijas un Somijas gāzes tirgus

Pēc vairāku gadu darba, kurā bija iesaistītas gan ministrijas, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, šogad sāka darboties vienots Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes tirgus, kuram tuvākajos gados plāno pievienoties arī Lietuva. Vienots dabasgāzes tirgus atceļ papildu tarifus uz valstu robežām, un dabasgāze nesadārdzinās, šķērsojot valstu robežas.

Nozares neveiksmes

Turpinās OIK atcelšanas mēģinājumi

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu sola atcelt jau kopš šīs valdības nākšanas pie varas 2019. gada sākumā. Šogad februārī Saeimā iesniegts likumprojekts, kas paredz atcelt OIK subsīdijas, bet tikai aprīļa beigās prasīti atzinumi no ministrijām, un vasarā aplēsta ietekme uz valsts budžetu. Likumprojekts vēl arvien tiek vērtēts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un nav prognozējams, cik ātri tā skatīšana virzīsies uz priekšu. Turklāt OIK

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

“Augstsprieguma tīkls” attīstībā ieguldīs 405 miljonus eiro

AS “Augstsprieguma tīkls” desmit gados - no 2021. līdz 2030. gadam - attīstībā plāno ieguldīt 405 miljonus eiro – būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma palielināšanu ar mērķi 2025. gadā īstenot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Sinhronizācijas projekta pirmā fāze ietver divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšanu, un kopējās izmaksas lēstas 76 miljonu eiro apmērā, no kuriem 75% piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums. Sinhronizācijas projekta otrā fāze ietver ne tikai efektīvas iekārtas inerces nodrošināšanai, bet arī starpvalstu komercuzskaišu sistēmas modernizāciju, pretavārijas automātikas un dispečeru sistēmas modernizāciju, kā arī citas IT infrastruktūras uzlabošanu. Šobrīd ES ir iesniegts pieteikums līdzfinansējuma saņemšanai 75% apmērā, un kopējās otrās fāzes projekta izmaksas plānotas 99,5 miljoni eiro. Savukārt, lai apturētu Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkla un apakšstaciju novecošanu, paredzēts 330 kilovoltu (kV) un 110 kV apakšstaciju un sadales punktu, elektropārvades līniju pārbūvi, kā arī transformatoru nomaiņu un citus projektus, kas vērsti uz pārvades sistēmas darbspēju uzturēšanu. Kopumā šajos projektos laika posmā līdz 2030. gadam plānots ieguldīt 228 miljonus eiro.

“Augstsprieguma tīkls” iegādājas “Conexus” akcijas

Valstij piederošā AS "Augstsprieguma tīkls" jūlijā noslēdza līgumu ar Krievijas gāzes koncernu "Gazprom" par tam piederošo 34,10% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju iegādi. Tādā veidā valsts kontrole “Conexus” palielināta līdz 68,46%. Kontroles iegūšana “Conexus” ļaus valstij vairāk piedalīties lēmumu pieņemšanā, tomēr eksperti norāda, ka daļu akciju būtu vēlams tālāk pārdot citiem investoriem, tā valstij gūstot lielāku ieguvumu.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2019. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ORLEN Latvija, SIA, Latvenergo, AS, Circle K Latvia, SIA, NESTE LATVIJA, SIA, Sadales tīkls, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2019. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2018. g., %
2019. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 559 956 -0.05 2 688 0.48% 9
2. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 8400
Elektroenerģijas ražošana 437 529 0.54 101 227 23.14% 1328
3. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 408 019 -4 13 702 3.36% 862
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2019 līdz 30.04.2020
4. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 340 577 3.5 10 151 2.98% 58
5. Sadales tīkls, AS
Šmerļa 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 320 942 -0.86 29 317 9.13% 1991
6. Latvijas Gāze, AS
Vagonu 20, Rīga, LV-1009 T. 1855
Dabasgāzes apgāde 265 995 -10.67 19 700 7.41% 116
7. Pirmas, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67070001
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 228 116 9.73 384 0.17% 79
8. VIRŠI-A, AS
Aizkraukle, Kalna 17, Aizkraukles p., Aizkraukles n., LV-5101 T. 65133677
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 187 008 3.72 3 989 2.13% 530
9. Augstsprieguma tīkls, AS
Dārzciema 86, Rīga, LV-1073 T. 67728353
Elektroenerģijas apgāde 184 742 -4.71 7 067 3.83% 552
10. VIADA Baltija, AS
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67475500
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 174 976 5.7 81 0.05% 567

Viedokļi

Ieva Ligere
Autors: Ieva Ligere

Prognozējams pārdotā degvielas apjoma samazinājums

Šogad Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto pasākumu ietekmē ievērojami samazinājās pieprasījums pēc degvielas. Cilvēki jūtami mazāk pārvietojās ar transportlīdzekļiem, komerciālo transportlīdzekļu plūsma un kravu pārvadājumu apjoms arī būtiski samazinājās, vienīgi lauksaimnieki to sezonālās darbības specifikas dēļ turpināja strādāt un iepirkt degvielu kā ierasts. Rezultātā autodegvielu realizācija mazumtirdzniecībā martā nokritās par 5%, aprīlī par 14% un maijā par 9% salīdzinājumā ar lasīt tālāk

Gatis Galviņš
Autors: Gatis Galviņš

Pašvaldības jāmotivē īstenot atjaunojamo energoresursu projektus

Kamēr kaimiņvalstīs uzstādītā vēja enerģijas jauda ar katru gadu pieaug, Latvijā vēja enerģijas attīstībā jau vairākus gadus iestājies ilgstošs klusums. Latvijā ir trešā mazākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā (ES) un, lai gan potenciāls ir liels un ir bijušas dažādas ieceres un projektu plānošanas, šobrīd vēja enerģija kā tāda Latvijā nav attīstīta, un nekas no plānotā nav nonācis līdz reālam rezultātam. Viennozīmīgi Latvijai ir ievērojams potenciāls, to pastiprina arī lasīt tālāk