Ienākt

Metodika, pētījums Labklājība
Demogrāfija Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi
Izkļūšana no Covid-19 bedres prasīs laiku Eksportā kritums mazāks, nekā baidījāmies
Turpmākos septiņus gadus nauda būs

Turpmākos septiņus gadus nauda būs

Teksts: Raivis Spalvēns, Foto: LETA

Gada sākumā sākusies Covid-19 krīze ne tikai iecirta pamatīgu robu Latvijas uzņēmējdarbības vidē, bet arī spilgti iezīmēja nepieciešamību daudz precīzāk fokusēt valsts atbalstu.

Rezultātā valsts līmenī tika pārvērtēts līdz šim sniegtais atbalsts uzņēmējdarbības vides veicināšanai un daudz ātrāk tika iedarbināti instrumenti, kas sniedz ja ne tūlītēju efektu, tad vismaz ļauj uzņēmumiem nezaudēt ticību nākotnei. Covid-19 krīze Eiropas un valsts līmenī ir mobilizējusi milzīgus resursus, kurus tuvākajos gados plānots iepludināt ekonomikā. Lai arī ir skaidrs, ka naudas būs daudz vairāk nekā iepriekš, un ir zināmas atbalstāmās jomas, tomēr patlaban ir maz skaidrības par to, cik tieši daudz naudas tiks novirzīts konkrētām jomām. Katrā ziņā valsts ir atvēzējusies investēt attīstībā miljardiem eiro.

Joprojām iespējams atbalsts Covid-19 krīzē cietušajiem

Iesākoties Covid-19 krīzei, valdības centās ātri reaģēt un, ņemot vērā tobrīd konstatētās vajadzības, tika nolemts palīdzēt uzņēmējdarbībai uz valsts parāda rēķina. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, krīzes sākumā valsts bija gatava sniegt palīdzību četru miljardu eiro apmērā. Viens no svarīgākajiem centriem atbalsta sniegšanā bija un ir attīstības finanšu institūcija “Altum”, kuras paspārnē tika iedarbināta virkne programmu, lai palīdzētu gan krīzē nonākušiem uzņēmumiem, gan uzņēmumiem, kuriem bija nepieciešams atbalsts konkurētspējas saglabāšanai. Uzņēmumiem joprojām ir iespējams pieteikties “Altum” nodrošinātajam apgrozāmo līdzekļu aizdevumam, tāpat iespējams iegūt valsts garantijas banku kredītu brīvdienām. “Altum” arī paredz 100 miljonu eiro apjomīgu fondu lielajiem komersantiem, kuri ir gatavi pielāgot vai pārveidot līdzšinējo komercdarbības modeli jaunajām dzīves un uzņēmējdarbības reālijām. Valsts garantijas paredzētas arī Covid-19 dēļ cietušiem lielajiem komersantiem, šim mērķim novirzot 40 miljonus eiro.

Vienlaikus “Altum” norāda, ka uzņēmumiem iespējams pieteikties virknē citu ar Covid-19 krīzi nesaistītu programmu. Piemēram, uzņēmumi joprojām var pieteikties “Altum” kredītu un eksporta kredītu garantiju programmā, tāpat pieejami paralēlie aizdevumi, aizdevums energoefektivitātes veicināšanai, mikrokredīti, riska kapitāla investīcijas un daudz citu programmu, ar kurām “Altum” strādājusi arī mierīgākos ekonomiskos apstākļos.

“Altum” atbalsts sasniedzis 500 miljonus eiro

Kopumā kopš Covid-19 krīzes sākuma šā gada martā kopējais “Altum” finanšu instrumentu ieguldījums tautsaimniecībā ir sasniedzis 500 miljonus eiro, un šis apjoms ar katru dienu pieaug. “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš atzīst, ka pieprasījums pēc krīzes pārvarēšanas īpašajām programmām saglabājas, lai arī, salīdzinot ar sākotnējiem mēnešiem, tas ir mazinājies. “Vienlaikus būtiski, ka visu pārējo “Altum” programmu izmantošana ir ar augšupejošu tendenci, kas liecinot, ka uzņēmēji turpina investēt ilgtermiņa attīstībā. Ekonomikai stabilizējoties, uzņēmējiem finansējuma aktualitāte saglabāsies, un īpaši svarīgi būs instrumenti, kas paredzēti uzņēmumu biznesa modeļu pielāgošanai jaunajiem tirgus apstākļiem, eksporta spējas celšanai, procesu modernizācijai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai,” stāsta Bērziņš. “Altum” vadītājs norāda, ka lielajiem uzņēmumiem šādām vajadzībām finansējumu var nodrošināt “Altum” izveidotais kapitāla fonds. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs pievienojas paustajam, ka kapitāla fonds palīdzēs uzņēmumiem pārvarēt esošos Covid-19 krīzes radītos izaicinājumus, atbilstoši situācijai pasaulē straujāk pārorientēties un atrast jaunas biznesa nišas, atsperties jauniem biznesa projektiem, kas sekmēs to tālāko izaugsmi. “Kapitāla fonds ir mērķēts uz ekonomiski dzīvotspējīgiem un labi pārvaldītiem komersantiem, vienlaikus tādiem, kas darbojas industrijās ar augstu pievienoto vērtību, nodarbina lielu skaitu cilvēku un veic augstas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas valsts budžetā, rada inovācijas un ir sistēmiski nozīmīgs uzņēmums noteiktā nozarē,” skaidro Vitenbergs.

Tāpat nemainīgi aktuāla būs privāto sektoru papildinošu aizdevumu un garantiju pieejamība un to nosacījumu uzlabošana, ar īpašu fokusu uz finansējumu energoefektivitātei, modernizācijai un citiem ilgtspējas risinājumiem. Bērziņš sola, ka nepārtraukti būs pieejami arī visi “Altum” ikdienas finanšu instrumenti, kas paredzēti dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuriem nepietiekama nodrošinājuma, līdzdalības, darbības pieredzes vai citu iemeslu dēļ nauda nav pieejama komercbankās.

Valsts politika atbalstu mērķēs precīzāk

Bez reāla atbalsta, ko patlaban nodrošina “Altum” programmas, viens no uzņēmējdarbības veicināšanas pamatiem ir arī ilgtermiņa plānošanas dokumenti. Vienu no svarīgākajiem – Stratēģiju Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai – izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Šī stratēģija paredz trīs posmus – 2020. gads iezīmēts kā stabilizācijas periods, 2021. un 2022. gads ir pārorientēšanās periods, bet sākot jau ar 2023. gadu iecerēta izaugsme. Lai arī plāns nav ļoti detalizēts, stratēģija ietver piecus rīcības virzienus – “Cilvēkkapitāls”, “Inovācija”, “Biznesa vide eksportspējai”, “Finanšu pieejamība” un “Infrastruktūra”. Īstenojot stratēģiju, paredzams, ka publiskās un privātās investīcijas infrastruktūrā līdz 2023. gadam ik gadus varētu sasniegt 2,2 miljardus eiro, privātā sektora uzņēmumu izdevumi pētniecībai un attīstībai sasniegtu 300 miljonus eiro, kreditēšanai un garantijām pieejamais finansējums sasniegtu 1,3 miljardus eiro, pieaugušo izglītībā iesaistīto skaits līdz 2023. gadam sasniegtu 165 000 cilvēku, bet eksporta atbalstu saņēmušo uzņēmumu eksporta apmērs ik gadu augtu par 30%.

Būtiskākais naudas avots – ES fondi

Skaidrs, ka svarīgākais finansējuma avots Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstenošanai un citiem pasākumiem būs Eiropas Savienības (ES) fondi un Covid-19 krīzes mazināšanai radītais ES Atveseļošanās fonds. Lai arī patlaban nav zināms, kurās jomās cik daudz nākamajos septiņos gados tiks ieguldīts, tomēr ir zināms finansējuma “rāmis”. Laika posmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ES Latvijā ieguldīs 12 miljardus eiro, turklāt lauvas tiesa atbalsta tiks sniegta grantu veidā. Latvijai no ES daudzgadu budžeta būs pieejami teju astoņi miljardi eiro. No tiem 4,63 miljardi eiro tiks novirzīti kohēzijas politikas īstenošanai, 2,41 miljards eiro tiešmaksājumiem lauksaimniecības nozarē, 850 miljoni eiro lauksaimniecības nozarei, bet 77 miljoni eiro taisnīgas pārkārtošanās fondam.

Tāpat ES atbalsts nākamajos septiņos gados būs pieejams no ES atjaunošanas fonda – no šī fonda Latvijai papildus plānoti teju pieci miljardi eiro, no kuriem puse būs pieejama grantu veidā. Pateicoties šim fondam, Latvija iecerējusi veikt reformas sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. Patlaban gan nav zināmi konkrēti atbalstāmie projekti, jo to saraksts tiks apstiprināts 2021. gadā, bet jau tagad ir skaidrs, ka šī fonda nauda būs būtisks atspaids Covid-19 krīzes pārvarēšanā.

Būs atbalsts “zaļajiem” un viedajiem ieguldījumiem

Lai arī patlaban nav skaidrības par ES Atjaunošanas fonda izlietojumu, tomēr ir zināmi politiskie mērķi, kuru īstenošanai turpmākajos septiņos gados tiks novirzīti ES fondi. Pirmais mērķis ir “Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas”, kas paredz stiprināt pētniecības un inovāciju kapacitāti, ieviest progresīvas tehnoloģijas, izmantot digitalizācijas priekšrocības. Otrais politiskais mērķis ir “Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, “zaļas” investīcijas”. Trešais mērķis ir “Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību”. Tas paredz uzlabot digitālo savienotību, attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu transporta infrastruktūru. Ceturtais mērķis ir “Sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kas paredz nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu”. Bet piektais mērķis ir “Pilsoņiem tuvāka Eiropa, veicinot ilgtspējīgu un integrētu pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju attīstību un vietējās iniciatīvas”, kas paredz vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšanu.

Atbalstam ir jāveicina augstas pievienotās vērtības eksports

Vērtējot valsts plānoto atbalstu tautsaimniecībai turpmākajos septiņos gados, uzņēmēju organizācijas norāda, ka stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir atbalstāma, tomēr svarīgākais ir tās veiksmīga ieviešana. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone atzīst, ka, darba devējiem palīdzot izstrādāt šo stratēģiju, bija svarīgi, lai būtu saprotams tās rāmis, proti, cilvēkresursi, infrastruktūra, finanšu pieejamība, inovācijas un biznesa vides pieejamība. Viens no stratēģiski svarīgiem atbalsta virzieniem ir apgrozāmo līdzekļu pieejamība uzņēmumiem un iekšējā tirgus aktivizēšana, kā arī uzņēmumu izmaksu samazināšana krīzes apstākļos. “Latvijas ekonomikas izaugsmei svarīgi nodrošināt atbalstu uzņēmējiem preču un pakalpojumu eksporta attīstībā, nodrošinot automatizāciju un digitālo transformāciju, kā arī atbalstu uzņēmumu izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām. Tāpat jau šobrīd jāīsteno tāda nodarbinātības politika, kas nodrošinātu darbaspēka pārkvalifikācijas un dažādus prasmju pilnveides pasākumus, ņemot vērā darba tirgus pieprasījumu,” skaidro Meņģelsone. LDDK ģenerāldirektore ir pārliecināta, ka, īstenojot stratēģiju, ir būtiski panākt, lai Latvijas uzņēmumi pāriet uz daudz augstākas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu, lai pieaug kopējais eksporta īpatsvars. Uzņēmēju organizācijas ieskatā tikai tādā veidā būs iespējams atpelnīt naudu, kuru būsim aizņēmušies, lai palīdzētu uzņēmumiem izkļūt no krīzes.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis uzsver, ka visas darbības būtu jābalsta šajā stratēģijā, kuras pamatmērķis ir eksports un produktivitāte. “Stratēģijā iekļauti izmērāmi mērķi, kā sasniegt šo rādītāju pieaugumu. Tālāk jau ir darbs stratēģijas realizācijā – darbinieku pārkvalifikācijā uz augstāka līmeņa profesijām, kreditēšanas pieejamībā, finanšu instrumentos mazajam biznesam. Arī visiem plānotajiem infrastruktūras projektiem jābūt vērstiem uz eksporta pieauguma veicināšanu,” skaidro Rostovskis. Vienlaikus LTRK prezidents uzsver, kas investīcijām paredzētā nauda tiks aizņemta, tāpēc ļoti svarīgs būs projektu filtrs, lai investīcijas atbilstu šai stratēģijai, nevis kāds subjektīvais vai politiskais filtrs. “Tikai tad šīs investīcijas nesīs plānoto atdevi,” piebilst Rostovskis.

Eksports kā ienākumu dzinējspēks

Vēl viens svarīgs plānošanas dokuments, kas iezīmē valsts vīziju par uzņēmējdarbības vides attīstību, ir Ekonomikas ministrijas izstrādātās “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam”, kurā kā galvenais Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējs vidējā termiņā uzsvērts eksports. Šo pamatnostādņu virsmērķis ir līdz 2030. gadam audzēt eksporta apjomu līdz 29,8 miljardiem eiro gadā. Novirzot atbilstošus resursus, ir iecerēts paplašināt eksportu ģeogrāfiski, veicināt uzņēmumu spēju iekļauties starptautiskās produktu vērtību ķēdēs un augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu un pakalpojumu veidošanu. Ekonomikas ministrija ir pārliecināta, ka Latvijas eksporta turpmākās attīstības iespējas lielā mērā noteiks Latvijas ražotāju konkurētspēja, kam pamatā jābalstās uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, samazinot lēta darbaspēka un zemu resursu cenu faktoru nozīmi. Līdz ar to kā svarīgs faktors tiek minēts augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu eksporta īpatsvara pieaugums kopējā eksporta apjomā.

Lai turpmākos septiņus gadus vecinātu eksportu, paredzēts sekmēt kvalitātes, standartu un atzīšanas instrumentu izmantošanu starptautiskajā vidē, kā arī attīstīt nacionālo uzņēmumu eksportspēju. Valsts arī plāno atbalstīt augsto tehnoloģiju preču eksportu un zināšanu ietilpīgus pakalpojumus. Tāpat iecerēts sekmēt produktu konkurētspēju, nodrošinot atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem. Starp atbalsta pasākumiem arī minēta kvalitatīvu un eksportspējīgu tūrisma produktu izstrāde. Visbeidzot vidējā termiņā plānots veicināt eksporta garantiju instrumenta popularizēšanu un attīstību.

47 miljoni eiro darbinieku kompetences celšanai

Svarīgs aspekts izaugsmes nodrošināšanā ir darbaspēks, tā zināšanas, prasmes un kompetence. Eksperti jau ilgstoši norāda uz darbaspēka problēmām – tā neatbilstību uzņēmumu specifiskām vajadzībām. Lai risinātu darbaspēka kompetences problēmas, valsts nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveides programmai ir piešķīrusi 47 miljonus eiro. Atbalsts šajā programmā jau ir pieejams un to plānots īstenot līdz 2023. gada beigām. Šīs programmas mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. Svarīgi, ka mācībām var pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam – arī strādājoši pensionāri. Šajā programmā mācības ir pieejamas vairāk nekā 800 izglītības programmās, 12 tautsaimniecības nozarēs un astoņās mūžizglītības kompetencēs. Mācību klāstā ir dažāda satura un garuma mācību programmas, kas pieejamas 82 izglītības iestādēs visā Latvijā. 90% no mācību maksas sedz ES fondi un valsts, savukārt iedzīvotājiem ir jānodrošina 10% līdzmaksājums, kuru var apmaksāt arī darba devējs.

Jāgatavo ilgtspējīgi projekti

Kā redzams, turpmākajos gados valsts ekonomikā un sevišķi uzņēmējdarbības veicināšanā ieplūdīs milzīgi līdzekļi, kas lielākoties būs pieejamo grantu veidā. Tiesa, kopējais investīciju apjoms būs lielāks, ja ierēķina pašu uzņēmumu līdzfinansējumu projektu īstenošanā. Tāpēc patlaban, kad ir zināms kopējais naudas katla apjoms nākamajiem septiņiem gadiem, bet nav zināmas detaļas – kur un cik daudz tiks ieguldīts – uzņēmējiem ir svarīgi apzināt savas vēlmes un vajadzības, tās salāgot ar iespējām un savlaicīgi izstrādāt racionālus un ilgtspējīgu investīciju projektus. No projektu kvalitātes būs atkarīgs tas, vai uzņēmums varēs pretendēt uz ārēju finansiālu piešprici savas nākotnes vīzijas īstenošanā.



Citāti

Reinis Bērziņš

“Pēc Covid-19 krīzes uzņēmējiem īpaši svarīgi būs instrumenti, kas paredzēti biznesa modeļu pielāgošanai jaunajiem tirgus apstākļiem.”

Aigars Rostovskis

“Visiem plānotajiem infrastruktūras projektiem jābūt vērstiem uz eksporta pieauguma veicināšanu.”

Līga Meņģelsone

“Jau šobrīd jāīsteno tāda nodarbinātības politika, kas nodrošinātu darbaspēka pārkvalifikācijas un dažādus prasmju pilnveides pasākumus.”


Foto

Uz augšu