Ienākt

Metodika, pētījums Labklājība
Demogrāfija Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi
Izkļūšana no Covid-19 bedres prasīs laiku Eksportā kritums mazāks, nekā baidījāmies
Turpmākos septiņus gadus nauda būs

Demogrāfija

Demogrāfija: iedzīvotāju skaits, blīvums, dzimstība, migrācijas saldo - nodokļu celšana nākotnē ir neizbēgama.



Iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionos % uz gada sākumu (CSP dati) Dabiskais pieaugums reģionos, iedzīvotāji (CSP dati)

Dzimstības izmaiņas, % (CSP dati) Migrācijas saldo, iedzīvotāji (CSP dati)

Pirmo reizi pēdējo trīs gadu laikā divos Latvijas reģionos ir novērojams dzimstības pieaugums. Vislielākais tas bija Zemgalē 6.1%, bet arī Pierīgas regions ir spējis pārkāpt nulles līmeni uzrādot 0.5% dzimstības pieaugumu. Diemžēl šo labo ziņu aizēno situācija pārējos reģionos, kur turpinājās dzimstības kritums: no – 1.5% Kurzemē līdz vairāk kā - 4% Vidzemē un Latgalē. Nelielais dzimstības pieaugums divos reģionos ir vienīgā labā ziņa demogrāfijas jomā, jo kopējā situācija turpināja pasliktināties visos reģionos. Dabīgais pieaugums ir negatīvs visos reģionos un visstraujāt tas ir samazinājies Pierīgā. Tomēr 2019. gadā krituma temps ir nedaudz mazinājies, kas vieš zināmu optimismu par iespējamu situācijas uzlabojumu nākotnē. Rīga un Pierīga vēljoprojām turpina saglabāt metropoles pievilkšanas spēku un arvien vairāk cilvēki pārceļas uz dzīvi tieši šeit. Skatoties uz migrācijas saldo rādītājiem var secināt, ka visvairāk uz Pierīgu pārcēlušies cilvēki no Kurzemes un Latgales, bet nedaudz mazāk no Vidzemes un Zemgales. Kopumā migrācijas saldo saglabājās negatīvs visos reģionos izņemot Pierīgu, bet tam ir tendence samazināties. 2016. gadā migrācijas saldo vidējais rādītājs reģionos bija – 3384, bet 2019. Gadā tas bija vairs “tikai” – 1205. Saglabājoties šādai tendencei migrācijas saldo nulles līmeni varētu sasniegt pēc apmēram 5 gadiem. Salīdzinoši mazāko migrāciju daļēji var izskaidrot ar to ka samazinās patēriņa atšķirības Pierīgā un pārējos reģionos. Tā 2013. Gadā atšķirība starp Pierīgu un pārējiem reģioniem sastādīja 23%, bet 2019. gadā tā samazinājās līdz 14%. Kopumā var secināt ka drūmā demogrāfiskā situācija Latvijā saglabājās, tomēr ir daži gaismas stari , kas ļauj cerēt uz uzlabojumiem nākotnē. Vai šādi uzlabojumi tiks sasniegti: tas lielā mērā būs atkarīgs no valsts turpmākās politikas demogrāfijas jomā.

Uz augšu