Ienākt

Metodika, pētījums Labklājība
Demogrāfija Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi
Izkļūšana no Covid-19 bedres prasīs laiku Eksportā kritums mazāks, nekā baidījāmies
Turpmākos septiņus gadus nauda būs

Izkļūšana no Covid-19 bedres prasīs laiku

Teksts: Inguna Ukenābele, Foto: LETA

Lielākais kritums ekonomikā kopš Otrā pasaules kara. Tieši tik skarbi pašlaik tiek raksturotas Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas Eiropā.

Grūtākais pašlaik ir tas, ka nav arī lielas skaidrības par tālāko attīstību. Virkne institūciju savas ekonomiskās prognozes jau veido ar vairākiem variantiem atkarībā no pandēmijas tālākās attīstības, bet citas lūdz uz to tradicionāli stabilajām prognozēm tagad lūkoties vien kā uz iespējamiem scenārijiem, kuru piepildīšanās ir atkarīga no vairākiem „ja”.

Skaidrs ir tikai viens – izkļūšana no pandēmijas izsistās bedres var prasīt salīdzinoši ilgu laiku. Lai gan vairums ekonomikas ekspertu jau 2021. gadā paredz Eiropas un tās valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) pieaugumu, atgriešanās pie pirmskrīzes līmeņa var prasīt pat vairākus gadus.

„Pandēmija būs ienesusi dažādas pārmaiņas mūsu dzīvēs, sākot jau ar digitālo rīku izrāvienu un pēkšņo pierādījumu, ka attālināti var strādāt daudz vairāk darbinieku, nekā jebkad iedomājāmies, kas savukārt varētu palīdzēt reģionālajai attīstībai. Tomēr paralēli pozitīvajām pārmaiņām, uz kurām mums palīdzējis saņemties Covid-19 , ekonomikā šis „piespiedu miega” periods būs atstājis arī ilgāk dzīstošas rētas, kas krīzes sekas liks manīt vēl kādu laiku. Lai arī straujas digitalizācijas ietekmē ekonomikā notiek pozitīva attīstība, daudzi uzņēmumi, iespējams, vēl ilgi vai pat vispār nespēs atsākt darbību pirmskrīzes režīmā. Tas nozīmē, ka izeja no krīzes pasaules ekonomikā nebūs gluda, un kādu laiku mums diemžēl vēl nāksies sadzīvot ar krīzes sekām,” atzīst Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa.

Eiropas ekonomika virzās lejup

Gan Eiropas Savienības (ES), gan eirozonas tajā skaitā, ekonomika gada pirmajā pusē ir piedzīvojusi vēsturiski lielāko kritumu kopš ES izveides. Eiropas statistikas biroja „Eurostat” apkopotie ātrā novērtējuma dati liecina, ka eirozonas IKP gada pirmajā ceturksnī kritās par 3,1%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, bet otrajā ceturksnī – jau par 15%.

Pagaidām gan tā ir „vidējā temperatūra slimnīcā”, jo pandēmijas izplatīšanās Eiropā krietni atšķiras. Gada sākumā, kad Itālijā vīruss plosījās jau pilnā spēkā, gan Latvijas, gan daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotāji vēl mierīgi devās savās ikdienas gaitās un daži vēl spītīgi mēģināja aizbraukt uz Itāliju paslēpot. Arī tad, kad pandēmija jau bija skārusi visu Eiropu, atšķīrās infekcijas izplatības apmēri un ieviestie ierobežojumi. Diezin vai Latvijas varas iestāžu aicinājumus darba devējiem labāk ieviest attālināto darbu un iedzīvotājiem ievērot sociālo distancēšanos var salīdzināt ar situāciju Itālijā vai Spānijā, kur bija ieviesta karantīna un uz ielas drīkstēja atrasties tikai ar „attaisnojošu iemeslu”, kuru varēja pārbaudīt arī policija.

To skaidri apliecina arī Eiropas valstu IKP otrā ceturkšņa ātrā novērtējuma dati. Spānijas ekonomika ir piedzīvojusi kritumu par 22%, Francijas – par 19%, Itālijas – par 17%, Portugāles – par 16%.

Latvijas IKP pirmajā pusgadā ir samazinājies par 5,4%, tostarp otrajā ceturksnī kritums veidoja 8,9%.

„Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms – Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes,” atzīst „Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.

Eiropas Komisija ekonomikas prognožu vasaras izdevumā lēš, ka stingrāko ierobežojumu periodā eirozonas ekonomika ir darbojusies par 25-30% zem savas kapacitātes robežas.

Pagaidām arī izskatās, ka lielākā „bedre” Eiropas ekonomikā, tāpat kā Latvijā, izsista aprīlī un maijā. Tieši šajos mēnešos Eiropā ir redzams lielākais kritums gan ražošanas apmēros, gan mazumtirdzniecībā. Savukārt jau jūnijā iezīmējas atgūšanās. Tiesa, viss joprojām ir ar piebildi „pagaidām”, jo par stabilām tendencēm visdrīzāk varēs runāt vien tad, kad pret Covid-19 būs izgudrota vakcīna vai efektīvas zāles.

Tomēr nākotne sāk iezīmēties ar zināmām cerībām, uz kurām norāda arī dažādi noskaņojuma indeksi. Arī Eiropas Komisijas apkopotais Ekonomikas noskaņojuma indekss ESI kopš maija uzrāda atkopšanās pazīmes pēc rekordlieliem kritumiem martā un aprīlī.

„Bet noskaņojums joprojām ir krietni zem pirmskrīzes līmeņa, un jaunu koronavīrusa gadījumu skaita pieaugums daudzās valstīs rada jaunus riskus. Pasaulē indeksu atšķirības norāda uz to, ka valstīs cīņa ar vīrusu un ierobežojumu atvieglošana ir dažādās stadijās. Tomēr augusta aptaujas parāda, ka valstīs, kurās tika ieviestas darba saglabāšanas shēmas (t.i., Eiropā un Japānā), darba tirgi, šķiet, vājināsies. Vājinoties darba tirgiem, tā sauktā “vieglā” atveseļošanās daļa, iespējams, tuvojas beigām. Ziemas periods būs testa laiks un iezīmēs turpmāko perspektīvu. Valstis nav gatavas atgriezties pie iepriekšējās stingrības, ja situācija pasliktināsies, bet līdzsvara atrašana var prasīt laiku un atjaunot nenoteiktību. Ja šo posmu gan Latvija, gan Eiropa spēs novadīt līgani, kontrolējot saslimstību, pavasarī, apjomīgo stimulu balstīta, atgūšanās var būtiski paātrināties. Šobrīd būtiskākais izaicinājums ir saprātīgi izmantot atbalsta programmas, paātrinot ilgtspējīgu tehnoloģiju ieviešanu un uzlabojot iedzīvotāju digitālās prasmes. Tāpat būtiski uzturēt atbalsta mehānismus, lai izvairītos no strauja bezdarba pieauguma,” norāda „SEB Bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.

Prognozes vēl slidenas

Prognožu izteikšana par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pasaules un atsevišķu valstu ekonomiku joprojām ir visai nepateicīga lieta, jo pašlaik nav skaidrs galvenais – kad pandēmija beigsies. Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska komentārā par Latvijas tautsaimniecības sniegumu pat atzīst, ka Covid-19 ēnā prognožu izteikšana atgādina mēģinājumus dušā saķert slidenu ziepju gabaliņu.

Latvijas gadījumā vienojošais prognozēs ir tas, ka šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums no 5-9%. Virkne ekonomistu uzskata, ka krituma zemākais punkts jau ir aiz muguras. Tas varētu būt bijis marts un aprīlis.

Auditorkompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols gan, ņemot vērā augsto nenoteiktības līmeni, drīzāk iesaka rēķināties ar to, ka ekonomika turpmāk varētu attīstīties zigzagveidīgi, kad kāpuma periodiem var sekot arī kritumi.

„Risinājums ir uzņēmumu spēja elastīgi pielāgoties dažādiem scenārijiem, kuri var parādīties nākotnē. Arī optimistiskajam scenārijam, kad visi ierobežojumi tiek atcelti un visas nozares atsāk darbu pilnā apjomā. Tomēr reālāks scenārijs ir, ka var parādīties vēl virkne satricinājumu ar dažāda veida pārsteigumiem. Uzņēmumu gatavība reaģēt un pielāgot savu biznesa modeli dažāda veida situācijām, kā arī spēja izmantot izdevības, kuras parādās, ir svarīgākais,” nākotnes ainu iezīmē Krols.

Eiropas Komisijas vasaras ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad Eiropas Savienības (ES) ekonomikā gaidāms kritums par 9,7%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 6%. Savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 8,7%, bet 2021. gadā atgriezīsies izaugsme 6,1% apmērā. Tostarp Latvijas IKP šogad Eiropas Komisijas ieskatā samazināsies par 7%, tādējādi uzrādot mazāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstu vidū. Nākamajā gadā Latvijas ekonomika varētu pieaugt par 6,4%.

Straujākais ekonomikas sarukums varētu būt Itālijā (-11,2%), Spānijā (-10,9%) un Francijā (-10,6%). Svarīgi ir tas, ka vienu no mazākajiem IKP kritumiem – par 6,3% – EK šogad paredz Eiropas ekonomikas dzinējmotorā Vācijā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) jaunākajās prognozēs Latvijai šogad lēš IKP kritumu 8,1% apmērā. Vienlaikus, pēc OECD jaunākajām aplēsēm, nākamgad Latvijas ekonomikā būs pieaugums par 6,3%. Organizācija prognozē, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies par vismaz 6%, bet eirozonas ekonomikā OECD šogad sagaida IKP kritumu par 9,1%.

Pasaules Banka lēš, ka pasaules ekonomika šogad samazināsies par 5,2%, reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara. Tostarp eirozonas ekonomikas kritums tiek prognozēts 9,1% apmērā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) eirozonai prognozē ekonomikas kritumu par 10,2% šogad un pieaugumu par 6% nākamgad.

OECD pašlaik ir arī izveidojusi divus scenārija modeļus, vienam paredzot koronavīrusa izplatības otro vilni. Ja tāds tiks pieredzēts, Latvijas IKP šogad samazināsies par 10,2%, bet nākamgad pieaugs vien par 2%. OECD arī atgādina, ka ekonomikas izaugsme Latvijā palēninājās vēl pirms koronavīrusa pandēmijas, bet ekonomiskā aktivitāte atgriezīsies pakāpeniski. Ekonomikas atlabšanu veicinās iekšzemes pieprasījums, bet eksports palielināsies lēnākā tempā, ņemot vērā smago recesiju Eiropā. Tikmēr investīcijas samazināsies un saglabāsies zemā līmenī arī visu 2021.gadu.

Ja pasauli skars jauns koronavīrusa izplatības vilnis, pēc OECD aplēsēm, kopējā lejupslīde var sasniegt 7,6%. Toties nākamgad globālā ekonomika palielināsies par 2,8-7,6%. Eirozonas ekonomika tādā gadījumā saruks par 11,5%, bet 2021.gadā pieaugs par 3,5%.

Arī Latvijas Finanšu ministrija ir izveidojusi divus prognožu scenārijus. Pamata scenārijā tiek prognozēts, ka šogad Latvijas IKP varētu samazināties par 7%, bet Covid-19 „otrā viļņa” gadījumā - par 9%. Savukārt 2021. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās un pieaugums 5,1% apmērā, kamēr 2022. un arī 2023. gadā IKP pieaugums lēsts 3,1% apmērā.

„3. ceturksnī ekonomika strauji aug. Savukārt 4. ceturksnis var izrādīties pēdējais lielais upuris uz pandēmijas altāra. Straujā Covid-19 statistikas pasliktināšanās Eiropā jau liek novīst tūrisma nozares atkopšanās asniem, ir iespējama negatīva ietekme uz preču eksportu. Taču pirmā viļņa krituma dziļumos mēs neatgriezīsimies. Epidēmijas pirmais vilnis parādīja, ka Latvijas rūpniecībai vīrusa tūlītējā ietekme ir tikai mēreni kaitīga, bet ilglaicīgā ietekme varētu būt pat labvēlīga. Valsts ir gatava atbalstīt iedzīvotājus, līdz ar to arī patēriņa nozarēm, ja vien tās neapdraud iespējama pulcēšanās ierobežojumu pastiprināšana, arī nebūtu daudz jāuztraucas,” optimistisks ir bankas „Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Pandēmijas laiks ieviesīs arī paliekošas izmaiņas

Ja atceramies teicienu, ka katra krīze ir arī iespēju laiks, tad arī šoreiz ir skaidrs, ka izmaiņas būs.

Pandēmijas laikā mēs visi atklājām, ka pēkšņi nekur tālu vairs nevaram aizbraukt. Tas nebija tik uzskatāmi, bet ar pārvietošanos radās problēmas arī dažāda veida precēm un izejmateriāliem. Visskaļākā trauksme tika sacelta farmācijas nozarē, jo tieši tai sarežģītajā laikā bija jānodrošina ar preparātiem slimnīcas un iedzīvotāji. Un te smagi atriebās kādreiz pieņemtie lēmumi, ka zemāku izmaksu dēļ daudzu preparātu, bet galvenokārt zāļu aktīvo vielu ražošana bija pārcelta uz Ķīnu un Indiju. Tās savukārt pandēmijas dēļ savas robežas slēdza un izrādījās, ka lētāk nebūt nenozīmē drošāk.

„Lūk, šis faktors noteikti mainīs farmācijas tirgu. Piemēram, ASV saskārās ar situāciju, ka lielai daļai antibiotiku aktīvās vielas tika ievestas no Ķīnas. Tā pandēmijas dēļ slēdza tirgu, un ASV praktiski palika bez antibiotikām. Diemžēl Covid-19 parādīja, cik šī sistēma ir vāja. Tādēļ pašlaik gan ASV, gan Eiropā ir sākušās diskusijas un noteikti tiks definēti vitāli nepieciešamie produkti, un noteikts, ka daļu no tā jāražo Eiropas Savienībā. Tāpat noteikti mēģinās dažādot valstis, kurās tiek iepirktas aktīvās vielas,” situāciju iezīmē „Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis.

Turklāt šāda situācija ir arī daudzās citās nozarēs, kurās izejvielu un starpproduktu piegāžu ķēdes līdz gala ražotājam ir izstiepušās teju pa puspasauli. Pandēmijas laikā daudzi no šiem posmiem vai nu karantīnas, vai pārvadājumu apturēšanas dēļ tika pārrauti. Tādēļ pašlaik tiek prognozēts, ka ļoti daudzi ražotāji apsvērs iespēju savas piegāžu ķēdes pārcelt tuvāk un samazināt tajās esošo posmu skaitu. Šī ir iespēja arī Latvijai, jo ES mēs joprojām esam salīdzinoši lēta zeme.

Tiesa, patērētājiem šie procesi var atspēlēties ar augstākām gala produktu cenām.

Vēl viena lieta, ko skaidri iezīmēja pandēmijas laiks, ir digitalizācijas un automatizācijas iespējas. Izrādījās, ka biroju darbiniekiem ir ļoti nebūtiska darba galda atrašanās vieta, ja vien ir dators un interneta pieslēgums. Savukārt ražošanā vinnētāji bija tie uzņēmumi, kur maksimāli daudz darbību tika veikts automātiski.

Vēl viena lieta, ar kuru, normalizējoties situācijai, visdrīzāk būs jārēķinās vairumā valstu, ir nodokļu pārskatīšana un to likmju kāpums. Pandēmijas laikā teju visas valstis nonāca dilemmas priekšā – kas ir svarīgāk – glābt cilvēku dzīvības vai netraucēt ekonomikas darbu? Izšķiršanās bija par labu iedzīvotāju dzīvību glābšanai, maksimāli apturot vīrusa izplatību. Cena par to ir bezprecedenta lēmumi par robežu slēgšanu, pārvietošanās ierobežošanu, pulcēšanās aizliegšanu, kas apturēja ļoti daudzas norises ekonomikā. Lai kaut kā to kompensētu un galvenais atjaunotu ekonomisko aktivitāti, tagad tiek īstenoti plaši atbalsta pasākumi. Vairums valstu, ieskaitot Latviju, tādēļ aizņemas. Taču parādi būs jāatdod. Tādēļ nav jābūt lielam pareģim, lai saprastu, ka nākotnē valstis pārskatīs iespējas iekasēt papildu līdzekļus.

Vienlaikus diezgan neskaidrs jautājums ir, vai un kā pandēmijas laiks mainīs patēriņa ieradumus sabiedrībā. Sēžot mājās, diezgan daudzi cilvēki atklāja, kuru lietu „no iepriekšējās dzīves” viņiem patiesi pietrūkst, bet bez kurām, izrādās, pilnīgi mierīgi var iztikt, vienlaikus samazinot savus izdevumus. Tādēļ ir pilnīgi iespējams, ka daži no ieradumiem, kuri izveidojās pandēmijas akūtākajos mēnešos, būs uz palikšanu un kopējais preču un pakalpojumu patēriņš arī pēc krīzes saglabāsies mazāks nekā pirms tam. To var veicināt arī tas, ka daļa cilvēku pandēmijas laikā būs zaudējuši darbu vai daļu ienākumu, bet citi pastiprināti uzkrās gadījumam, ja krīze atkārtojas. Tomēr ar patēriņa izmaiņām var iznākt tāpat kā ar Jaunā gada solījumiem – pirmajās dienās pie tiem cītīgi turamies, bet pēcāk viss var ieiet arī vecajās sliedēs.



Citāti

„Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija

„Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms”.

"EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols

“Reālāks scenārijs ir, ka var parādīties vēl virkne satricinājumu ar dažāda veida pārsteigumiem”.

„Luminor” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš

“Ceturtais ceturksnis var izrādīties pēdējais lielais upuris uz pandēmijas altāra”.


Foto

Uz augšu