Ienākt

Autors: Arnis Vērzemnieks (Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents ) Avots: LBGP

Azartspēļu nozares nākotne ir atkarīga no politiskiem lēmumiem

Covid-19 ierobežošana radīja sekas, ka no 21. marta līdz 9. jūnijam tika slēgtas visas spēļu zāles un interaktīvās azartspēļu vietnes internetā. Tas nozīmē, ka divarpus mēnešu garumā visi nozares uzņēmumi strādāja bez jebkādiem ieņēmumiem. Arī azartspēļu uzņēmumus, tāpat kā jebkuru uzņēmumu, apgrūtināja emocionālā spriedze un neziņa par ierobežojumu ilgumu un vispārējo pandēmijas ietekmi. Tāpat azartspēļu nozare, kā ierasti, bija politisko debašu centrā, un partiju pārstāvji sacentās ar idejām par to, kā likvidēt šo nozari. Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem 2020. gadā nozares ienākumi samazinājušies par 48%, savukārt Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedriem kopš gada sākuma kopumā nācies slēgt 32 spēļu zāles. Taču par vislielāko zaudējumu var uzskatīt nodarbināto skaita samazinājumu nozarē, jo krīzes ietekmē nozarē nodarbināto skaits ir samazinājies par 455 darbiniekiem jeb 12%. Joprojām tiek gaidīta skaidra atbilde par nodokļu pārrēķinu spēļu iekārtām par periodu, kad azartspēļu darbība tika pārtraukta – šobrīd papildu ierastajiem, ar uzņēmējdarbību saistītajiem, nodokļiem ir azartspēļu nodokļi un nodevas, kas veido lielāko daļu no kopējā nodokļu apjoma. Tā kā nozares darbība ilgu laiku bija pārtraukta, nozare cer uz šo nodokļu apmēru pārrēķinu. Joprojām notiek darbs pie nozares pamatnostādņu izstrādes. Papildu tam daudzi nelegālie tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji savā labā izmantoja laiku, kad visas licencētās vietnes bija aizslēgtas. Nozares uzraugs pandēmijas laikā bloķēja 315 adreses nelicencētām azartspēļu vietnēm. Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija bloķēja vien 85 adreses. Attiecīgi Covid-19 laikā daudzi spēlētāji pievērsās nelegālajiem piedāvājumiem, kas šobrīd klientiem ir vilinošāki, tāpēc uzņēmumiem būs jādomā par veidiem, kā atgūt klientus legālajā sektorā. Nozarei joprojām aktuāls ir darbs ar pašvaldībām, jo 2020. gada budžeta plānošanas procesā tika pieņemts lēmums pašvaldībām atvēlēt vien 5% azartspēļu nodokļu ieņēmumu, un tas mudina daudzas pašvaldības pilnībā aizliegt azartspēles to teritorijās. Arī pēc pandēmijas un pašvaldību vēlēšanu perioda azartspēļu nozari ietekmē politiskas intrigas un politiķu retorika par to, kā vajadzētu plānot vai izskaust šo nozari. Nozares dalībnieki cer uz racionālu diskusiju par sociāli atbildīgu azartspēļu politikas veidošanu.