Ienākt

Autors: Toms Grīnfelds (Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas valdes priekšsēdētājs ) Avots: LBGP

Nozares uzņēmumu apgrozījums un eksports pamazām atgūstas no krīzes

Nozares kopējais apgrozījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2019.gada sešiem mēnešiem, ir samazinājies par 0,6%, bet eksporta apjomi – par 2,9%. Lielākā Covid-19 krīzes ietekme bijusi uz automašīnu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apakšnozari, kurā apgrozījuma kritums pusgadā bija par 23,6%, bet eksporta kritums – par 23,7%. Tas bija saistīts ar daudzu autorūpnīcu pilnīgu darbības apturēšanu Rietumeiropā. Mehānismu un iekārtu ražotājiem apgrozījuma kritums bijis par 6,1%, bet eksporta apjomi samazinājās par 12,5%. Elektrisko iekārtu ražotājiem apgrozījums samazinājās par 1,2%, bet eksporta apjomi par 3%. Savukārt metāla produktu ražotājiem, kas ietver arī metāla būvkonstrukcijas, pirmajā pusgadā bijis pat pieaugums – apgrozījums auga par 7,1%, bet eksporta apjomi par 4,9%. Jūnijā situācija jau sākusi uzlaboties un metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējais apgrozījums, salīdzinot ar šā gada maiju, audzis par 9,6%, bet eksporta apjomi – par 11,6%. Jūnijā atgūšanās bijusi arī automašīnu detaļu, piekabju un puspiekabju ražotājiem, kuru apgrozījums salīdzinājumā ar maiju audzis par 41,6%, bet eksports par 46,1%, tomēr iepriekšējie ražošanas līmeņi vēl joprojām nav sasniegti. Mehānismu un iekārtu ražotājiem apgrozījums jūnijā pret maiju audzis par 10,8%, bet eksports par 19,3%. Mehānismu un iekārtu ražotājiem rezultāti bija atkarīgi no tā, kādos tirgos šie uzņēmumi strādā un ar kādiem partneriem sadarbojas. Dažiem ražotājiem kritums bija lielāks, bet, piemēram, konveijeru ražotājiem apjomi būtiski pieauga. Elektrisko iekārtu ražotājiem apgrozījums audzis par 5,2%, bet eksports par 7,8%, savukārt metāla produktu ražotājiem apgrozījums jūnijā audzis par 4,5%, bet eksports par 4%. Būvkonstrukciju ražotājus šī krīze ietekmēja vismazāk, jo darbs pie būvobjektiem Skandināvijā netika apturēts, līdz ar to arī ražošanas apjomi pieauga. Līdz pat 2020. gada februārim situāciju mašīnbūves un metālapstrādes nozarē raksturoja strauja izaugsme, par pasūtījumu trūkumu un noslodzi lielākā nozares daļa sūdzēties nevarēja. Tāpēc, ņemot vērā pēdējo gadu izaugsmi un apjomu pieaugumu, liela daļa uzņēmumu uz krīzes sākumu joprojām bija noslogoti ar pasūtījumiem, ko turpina pildīt, bet jaunu pasūtījumu iegūšana var būt apgrūtināta. Par tālāko attīstību ir grūti izvirzīt prognozes, skaidrs, ka riski joprojām ir lieli. Viss atkarīgs no tā, cik ātri izdosies normalizēt situāciju pirmkārt jau Eiropā. Nozares uzņēmumus vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas metāla izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji. Jāņem vērā, ka pēdējos trīs gadus nozarē ir bijusi stabila un strauja izaugsme – 2017.gadā par 11%, 2018. gadā par 14% un 2019. gadā par 8%, turklāt operatīvie statistikas dati uzrāda, ka 2020. gada pirmajos divos mēnešos pret attiecīgo 2019. gada periodu bija 8,9% apgrozījuma pieaugums, bet, kāda būs bijusi vīrusa ietekme, to rādīs laiks. Neskatoties uz relatīvi aktīvo darbību pašlaik, pastāv ievērojami riski nozares uzņēmumu darbībai tuvākajā laikā. Nozares specifika ir tā, ka vairums uzņēmumu specializējas industriāla pielietojuma produkcijas ražošanā, un pēc būtības apgādā visas pārējās tautsaimniecības nozares ar iekārtām, tehnoloģijām un komplektējošām daļām. Līdz ar to, nozares izaugsme ir lielā mērā atkarīga no situācijas eksporta tirgos un nozarēs, kuras patērē nozares ražoto produkciju. Problēma ir tā, ka vairāki nozares klienti Eiropā slēdz ražotnes un nepieņem produkciju, vai arī vispārējās ažiotāžas iespaidā mainīja investīciju plānus, atsakoties no jaunu iekārtu iegādes. Nozare kopumā turpina darboties, cik nu tas esošajā situācijā ir iespējams. Lielā mērā situāciju nosaka konkrētā uzņēmuma sadarbības partneri – galvenie klienti un piegādātāji. Liela daļa nozares eksporta ir orientēta uz Skandināviju un Ziemeļvalstīm, un pagaidām šie tirgi izskatās relatīvi mazāk skarti, līdz ar to ir cerības, ka nebūs straujš apjomu kritums.