Ienākt

Autors: Arnis Vērzemnieks (Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs) Avots: LBGP

Palēnām notiek virzība uz apsardzes nozares sakārtošanu

Pēdējā gada laikā apsardzes nozare ir piedzīvojusi būtiskus uzlabojumus. Izšķiroša šo pozitīvo pārmaiņu radīšanā ir bijusi visu iesaistīto pušu mērķtiecīga sadarbība. Tomēr darbs vēl ir turpināms pie publisko iepirkumu regulējuma pilnveides. Nozares ilgtspējai un attīstībai vitāli nepieciešams arī politikas plānošanas dokuments un apsardzes nozarei ir jābūt iekļautai vienotajā nacionālās drošības plānā. Tajā pašā laikā 2020.gads apsardzes nozarei iesākās īpaši veiksmīgi, jo Saeima sāka skatīt grozījumus Apsardzes darbības likumā par Apsardzes darbības reģistra izveidi, kas nozari padarīs daudz caurspīdīgāku un klienti varēs iepirkt kvalitatīvāku pakalpojumu. Ar šo priekšlikumu asociācija Iekšlietu ministrijā vērsās jau 2014.gadā un ir patiess gandarījums, ka diskusijas ar visiem iesaistītajiem ir novedušas pie rezultāta. Apsardzes nozare ir nozīmīga Latvijas ekonomikai, valsts budžetā ik gadu ienesot vairāk nekā 64 miljonus eiro un nodarbinot teju 10 000 Latvijas iedzīvotāju. Apsardzes kompānijas ir tās, kas rūpējas par valsts iedzīvotāju, publisku pasākumu, citu uzņēmumu un nereti visas sabiedrības drošību, novēršot riskus un ātri reaģējot krīzes situācijās. Paredzams, ka reģistrā tiks ietverta informācija par apsardzes komersantiem un to, kādus pakalpojumus tie drīkst sniegt. Kontrolējošajām institūcijām būs iespēja vieglāk izsekot komersantu darbībām, jo komersantiem būs jānorāda noslēgtie līgumi, apsargājamie objekti, apsardzes komersantiem pieejamie resursi. tāpat Reģistrā tiks iekļauta informācija par darbiniekiem – kuri no tiem ir nokārtojuši pārbaudījumus apsardzes sertifikāta iegūšanai, cik daudziem ir izsniegti apsardzes sertifikāti un kādi ir to derīguma termiņi. Tāpat būs iespēja uzzināt darbinieku apgūtās apsardzes izglītības programmas, mācību kursus un citas nepieciešamās ziņas. Tas būtiski uzlabos apsardzes darbību kontrolējošo institūciju darbību efektīvu kontroles pasākumu plānošanai un veikšanai, likumpārkāpumu savlaicīgai identificēšanai un atklāšanai, un ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanai apsardzes nozarē. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, 2018.gadā nodokļu zaudējumi aplokšņu algu rezultātā bija 8,2 miljoni eiro. Jau vairākus gadus vēršam uzraugošo institūciju uzmanību šai situācijai un ir konstatējami uzlabojumi. Ņemot vērā, ka VID apsardzes nozari nosaucis kā vienu no prioritāro, 2018.gadā no kopā veiktajiem juridisko personu nodokļu auditiem 5% ir veikti apsardzes nozares nodokļu maksātājiem, kas nozaru griezumā ir samērā augsts rādītājs. Lai samazinātu izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumu skaitu, nodokļu krāpšanas riskus un nelegālo nodarbinātību apsardzes nozarē, ar grozījumiem Apsardzes darbības likumā plānots noteikt, ka apsardzes komersants viena līguma saistību izpildē fiziskās apsardzes pakalpojuma nodrošināšanai varēs piesaistīt ne vairāk kā vienu apsardzes komersant, vienlaikus uzliekot ģenerāluzņēmējam par pienākumu nodrošināt, ka apakšuzņēmējs apsardzes darbību veic saskaņā ar likuma prasībām. Vēl viena barjera, kas traucēs dibināt uzņēmumus, kas jau no paša sākuma paredzēti nodokļu shēmu veidošanai, būs ikgadējā valsts nodeva, kas būs robežā no 50 eiro līdz 500 eiro.