Ienākt

Autors: Tīna Lūse (Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja) Avots: LBGP

Situācija ar riepu apsaimniekošanu nav ievērojami uzlabojusies

Kopumā beidzamajos gados situācija riepu apsaimniekošanas nozarē ir normalizējusies un tirgū vairs nedarbojas apsaimniekotāji, kuru spēja izpildīt normatīvo aktu prasības riepu savākšanās un pārstrādē bija apšaubāma. Tomēr, kopumā, kā rāda dati, situācija ar riepu apsaimniekošanu ievērojami nav uzlabojusies. Iedzīvotājiem joprojām nav ērti pieejama infrastruktūra riepu nodošanai uz visiem vienādiem un viegli saprotamiem noteikumiem. Iemesli meklējami tajā, ka katrs apsaimniekotājs darbojas pēc saviem spēles noteikumiem. Ik pa laikam tiek rīkotas akcijas, kas piedāvā iedzīvotājiem iespējas nodot riepas bez maksas, taču tas nav sistēmisks risinājums, un neievieš šajā jomā kārtību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi ziņojumu par nolietotu riepu apsaimniekošanu, tostarp, lai nodrošinātu nolietoto riepu vēsturiski izveidotā uzkrājuma savākšanu, kas Latvijā pārsniedz 107 000 tonnu, un pārstrādi, rosināts būtiski paaugstināt riepu atpakaļ savākšanas mērķa apmērus. Asociācija atbalsta mērķa paaugstināšanu, tomēr nolietoto riepu atpakaļ savākšanas mērķi tuvāko gadu laikā no esošajiem 65% jāpaaugstina līdz 80%. Tas nodrošinās gan to, ka tirgus varēs pielāgoties izmaiņām un izvairāmies no "pelēkā" sektora tālāka uzplaukuma, gan arī ļaus izstrādāt efektīvāku un pārdomātāku savākšanas sistēmu. Tāpat atbalstāma iecere vienādot prasības ražotāju atbildības sistēmām (RAS) nolietotu riepu apsaimniekošanā, jo daļa problēmu vēsturiski radušās, ņemot vērā, ka apsaimniekotāju piedāvātais pakalpojums nav salīdzināms. Ar interesi gaidīsim ministrijas iecerēto izvērtējumu nolietoto riepu depozīta modeļa ieviešanai. Kā rāda, piemēram, Somijas pieredze, tas var izrādīties labs instruments, lai efektīvi apsaimniekotu un pārstrādātu tirgū novietotās riepas. Turklāt šis modelis varētu iet roku rokā ar ministrijas piedāvāto priekšlikumu ieviest Latvijas tirgū realizēto riepu pārdevumu reģistrācijas sistēmu, kas nodrošina labāku izsekojamību un attiecīgi arī normatīvu prasību izpildi. Atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam, riepas ir videi kaitīgas preces. Personai, kura Latvijas tirgū realizē riepas, ir pienākums maksāt dabas resursu nodokli, vai arī pretendēt uz nodokļa 100% atbrīvojumu noteiktās nodokļa likmes apmērā, ja tā ir noslēgusi līgumu ar kādu no apsaimniekotājiem. Tādā veidā tiek nodrošināts, ka apsaimniekotājs savāc tirgotāja realizētās riepas un nodod tās pārstrādei. Publisko iepirkumu likumā būtu nepieciešami grozījumi, paredzot pasūtītājam pienākumu pārliecināties par to, ka iepirkumos, kur tiek iegādātas videi kaitīgas preces, piemēram, riepas, piegādātājs ir noslēdzis līgumu par videi kaitīgo preču savākšanu un apsaimniekošanu atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma prasībām. Pēc Valsts vides dienesta (VVD) datiem, pērn Latvijā tika realizētas 15 300 tonnas riepu, savukārt, 2018.gadā 16 300 tonnas. Taču pēc Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) datiem ik gadu realizēto riepu daudzums ir par aptuveni 10 000 tonnām lielāks, nekā to uzrāda oficiālie VVD dati. Piemēram, 2018.gadā CSP dati uzrāda, ka realizēti 28 700 un 2019.gadā - 26 000 tonnas riepu. Tas nozīmē, ka par vairāk nekā 40% Latvijas tirgū realizēto riepu netiek noslēgts apsaimniekošanas līgums, un, visticamāk, netiek samaksāts dabas resursu nodoklis. Šīs riepas, visticamāk, nonāk nelegālās uzglabāšanas vietās, paliek glabāties mājsaimniecībās, kā arī nonāk dabā. Tāpēc nepieciešams risinājums tam, kā nodrošināt arī šo riepu apsaimniekošanu.