Ienākt

Autors: Edgars Šīns (Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs ) Avots: LBGP

Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi klientu interesi par mājokļiem Latvijā

Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi klientu interesi par mājokļiem Latvijā, tomēr kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki. Redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Tāpat nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū, tās ir 5% robežās. Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu. "Lauvas tiesa" no dzīvokļu darījumiem fiksēta Rīgā - 70% no dzīvokļu darījumu kopsummas, 48% no visiem darījumiem. Nākamais aktīvais darījumu reģions ir Pierīga - 19% no darījumu summas. No kopējā darījumu skaita ar dzīvokļiem galvaspilsētā 47% bijuši mājokļa pirkumi sērijveida projektos, 25% - jaunajos projektos (jaunbūvēs). Lielākā daļa no sērijveida projekta dzīvokļu pirkumiem notikusi Daugavas labajā krastā, un pieprasīti bijuši dzīvokļi platībā no 36 līdz 56 kvadrātmetriem. Īpaši pieprasītas apkaimes Rīgā bija Imanta un Ķengarags. Pircēji visvairāk pirkuši divu istabu dzīvokļus sērijveida projektos. Vidējā cena par sērijveida projekta dzīvokli sasniedza 935 eiro par kvadrātmetru. Rīgā pieprasījums pēc dzīvokļiem mainījies. Gada sākumā bija liela potenciālo pircēju interese par investīciju dzīvokļiem, ko varētu piedāvāt īstermiņa īrei, bet šobrīd šāda pieprasījuma praktiski nav. Tūrisms ir ierobežots, tāpēc "Airbnb" paredzētie dzīvokļi stāv tukši vai ir izīrēti ilgtermiņā. Taču pilnībā pieprasījums pēc mazākiem dzīvokļiem (aptuveni 30 kvadrātmetru platībā) nav izzudis, jo tiek uzskatīts, ka šī brīža problēmas ir īstermiņa. Jaunais klients patlaban ir ģimene, kura vēlas iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, paredzot tajā papildu istabu. Pieaugot pieprasījumam pēc lielākiem dzīvokļiem, bija jūtams trīs istabu dzīvokļu trūkums populārākajos mikrorajonos. Jaunajos projektos Rīgā šogad pusgadā kopumā notikuši 1190 darījumi. Vairāk nekā puse jeb 52% no visiem jauno projektu dzīvokļu darījumiem Rīgā notikuši pirmreizējā tirgū - jaunbūvēs, vidējā dzīvokļa platība centrā sasniedza 83 kvadrātmetrus, bet citviet Rīgā - 59 kvadrātmetrus. Visdārgākie jauno projektu jaunbūvju dzīvokļi ir Rīgas centrā (vidējā cena: 2540 eiro par kvadrātmetru), mikrorajonos Daugavas labajā krastā vidējā cena bija 1840, bet kreisajā krastā - 1900 eiro par kvadrātmetru. Daugavas labā krasta jaunajos projektos dzīvokļa cenas pieaugums sasniedza 12%. Citviet valstī vidējā cena, ko sludinājumos prasīja par dzīvokli jaunajos projektos, bijusi šāda: Jūrmalā 2020 eiro par kvadrātmetru, Jelgavā - 765 eiro par kvadrātmetru, Liepājā - 760 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu tirgus valstī ātri pielāgojās jaunajiem apstākļiem. Piemēram, Liepājā pēdējo divu mēnešu laikā dzīvokļu tirgus ir gandrīz atgriezies tai līmenī, kāds bija pirms pandēmijas. Savukārt aktivitāte dzīvokļu tirgū Zemgales pilsētās Covid-19 ietekmē samazinājās, ir jūtams piedāvājuma trūkums. Lēmumu ietekmē arī iespēja iegādāties māju, nevis dzīvokli. Latgales pilsētās pieprasījums pēc izremontētiem dzīvokļiem, kuros var uzreiz sākt dzīvot, ir tik liels, ka tos lielākoties pārdod, neizmantojot sludinājumu portālus. Savukārt, tie, kas ievieto sludinājumu, dzīvokli pārdod vienas dienas laikā. Rēzeknē cenas pēdējā gada laikā augušas, taču Daugavpilī tās nav mainījušās. Tā kā cenas, salīdzinot ar Rīgu, ir ievērojami zemākas, nepieciešamības gadījumā dzīvokļa iegādei tiek izmantots patēriņa kredīts nevis hipotekārais kredīts. Runājot par ilgtermiņa īres tirgu, kurā tendences galvenokārt nosaka aktivitāte galvaspilsētā, patlaban papildinājuši dzīvokļi, kas agrāk tika piedāvāti īstermiņa īrei, jo daļa izīrētāju, pielāgojoties situācijai, izvēlējušies dzīvokļus izīrēt ilgākam termiņam. Ekskluzīvo dzīvokļu īpašnieki cenas nav mainījuši. Ārkārtējā situācijā daudzi īrnieki lūdza izīrētājiem samazināt īres maksas, jo bija sarukuši ienākumi vai tika zaudēts darbs. Solidaritātes nolūkos daļa izīrētāju nāca pretī īrniekiem. Īres cena, piemēram, jaunā projekta divu istabu dzīvoklim šajā pusgadā bija 550 eiro mēnesī, Daugavas labajā krastā dzīvokļa īres cena bija 260-350 eiro mēnesī, kreisajā krastā - no 280 līdz 325 eiro mēnesī. Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā.