Ienākt

Autors: Edgars Treibergs (Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs) Avots: LBGP

Šā gada sezona zemniekiem pārsteigumus nav sagādājusi

2020.gada sezona lauksaimniekiem īpašus pārsteigumus nesagādāja, izņemot, Covid-19 radīja neziņu par saražotās produkcijas noietu. Klimatiskie apstākļi bija pamatā atbilstoši, lai lauksaimnieki spētu izaudzēt labu ražu. Atsevišķos gadījumos, krusa sakapāja graudaugu ražu un nogāza veldrē, kas pārvilka strīpu zemniekiem uz rekordražu šovasar. Jaunais kornavīruss jeb Covid-19 lauksaimniekos ieviesa neziņu par izaudzētās ražas noietu. Izejvielu un iekārtu piegādes kavējās no ārvalstīm, kas ietekmēja saimniecisko darbību. Izejvielām un iekārtām ir būtiski kāpusi cena, kas zemniekiem palielināja pašizmaksu. Pandēmijas dēļ, eksports ir būtiski krities, bet, tai pašā laikā, vietējais tirgus noiets ir palielinājies, tādējādi izlīdzinot noieta tirgu. Piena iepirkuma cenas no zemniekiem nav sasniegušas pašizmaksas līmeni. Vēl joprojām pastāv liela neziņa par Covid-19 ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Lauksaimniekiem, tā pat kā citiem, ir jāspēj jau tagad sagatavoties nezināmajam. Ja uz doto brīdi graudaugu eksports ir atvērts, tad pie pandēmijas saasinājuma, robežas var tikt aizvērtas, kas ietekmēs graudaugu ražotāju saimniecības. Liels izaicinājums 2021.gada valsts budžetā panākt atbilstošu finansējumu lauksaimniekiem. Latvijai panāktais tiešmaksājumu palielinājuma apmērs ir vien nedaudz lielāks, kamēr panāktais Lauku attīstības fonda finansējuma apmērs ir mazāks. Turpretī citām valstīm izdevies panākt lielāku lauku attīstības finansējumu, kas Latviju nostāda nevienlīdzīgos konkurences apstākļos. Ražojam un strādājam vienā kopējā tirgū. Tāpēc izbrīna šī nevienlīdzība. Ja kādam šķiet, ka Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā panākts kāds sasniegums lauksaimniecībai panākto līdzekļu apmērā, tad tā nav. Latvijas zemnieku konkurētspēju mazina arī salīdzinājumā ar citām valstīm augstākas pievienotās vērtības nodokļa likmes produkcijai. Nevienlīdzīgi konkurences apstākļi samazina produkcijas noieta iespējas, kā arī liedz piesaistīt nepieciešamos darbiniekus. Tāpat izaicinājums ir neziņa par nekustamā īpašuma nodokli lauku zemei. Lai gan Zemkopības ministrija rosina noteikt, ka līdz 2027.gadam nekustamā īpašuma nodoklis lauksaimniecības platībām līdz trim hektāriem netiek celts vairāk kā par 10% gadā, lai pasargātu mazos lauksaimniekus no gaidāmo kadastrālo vērtību kāpuma radītā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieauguma un ļautu vismaz daļēji plānot nodokļos maksājamās summas, Finanšu ministrijā ieceri šobrīd būtu gatavi atbalstīt daļēji. Ceļoties kadastra vērtībām, zemnieks jau vairāk neiegūs ne graudus, ne vairāk viņš izslauks pienu, ne vairāk olas no tā paša hektāra. Tie lauksaimnieki varbūt daudz vairāk putēs ārā un dabūs šīs zemes pārdot vai nu dāņiem, vai nu norvēģiem, vai nu holandiešiem, vai vāciešiem, kas jau ir ļoti daudzos novados izdarīts.