Ienākt

Autors: Ieva Ligere (Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore ) Avots: LBGP

Prognozējams pārdotā degvielas apjoma samazinājums

Šogad Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto pasākumu ietekmē ievērojami samazinājās pieprasījums pēc degvielas. Cilvēki jūtami mazāk pārvietojās ar transportlīdzekļiem, komerciālo transportlīdzekļu plūsma un kravu pārvadājumu apjoms arī būtiski samazinājās, vienīgi lauksaimnieki to sezonālās darbības specifikas dēļ turpināja strādāt un iepirkt degvielu kā ierasts. Rezultātā autodegvielu realizācija mazumtirdzniecībā martā nokritās par 5%, aprīlī par 14% un maijā par 9% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgajiem mēnešiem. Valsts ieņēmuma dienesta pieejamie dati rāda, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos mazumtirdzniecībā autodegvielām kopā kritums ir par 7,21% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. To ietekmēja vairāki faktori - no janvāra paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai un biodegvielas piejaukuma palielinājums benzīnam no 5% uz 10% un dīzeļdegvielai no 5% uz 7%, Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestie ierobežojumi, kā arī Igaunijā par 12 centiem pazeminātā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai no 1.maija. Paaugstinātās akcīzes nodokļa likmes ietekmē mazumtirdzniecībā janvārī autodegvielām kopā kritums bija par 8,33%, savukārt februārī bija vērojams pieaugums par 2,19%, ja skatāmies pret 2019. gada janvāri un februāri. Arī pēc ārkārtējās situācijas valstī joprojām saglabājas jūtama negatīva tendence. Lai arī pamazām esam atgriezušies ierastākā ritmā pēc ierobežojumu mīkstināšanas, tomēr prognozējam, ka šogad tendence saglabāsies ar negatīvu zīmi gan zemāku akcīzes nodokļa likmju kaimiņvalstīs dēļ, gan atcelto lielo vasaras pasākumu un festivālu dēļ. Turklāt līdz ar ieviestajiem ierobežojumiem vēl negatnāka kļuvusi jau iepriekšējos gados sākusies konkurences saasināšanās starp degvielas tirgotājiem. Paredzams, ka tuvāko gadu laikā tirgus spēlētāju vidū būs sagaidāmas izmaiņas un savas pozīcijas vēl vairāk nostiprinās spēcīgākie tirgus dalībnieki, vājākie būs spiesti tirgu atstāt. Tāpat akcīzes nodokļa palielinājums un kaimiņvalstīs zemākas akcīzes likmes. Piemēram, Igaunijā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai ir vienā līmenī ar Lietuvas likmēm, kas ir par četriem centiem zemāka, nekā Latvijā. Rezultātā ne tikai Igaunijas iedzīvotāji vairs neuzpildās Latvijas pierobežā, bet arī Igaunijas biznesa klienti ir aizgājuši prom, jo vairs nespējam konkurēt ar vairumtirdzniecības cenām. Prognozējam, ka pie jebkuriem apstākļiem saglabāsies tendence degvielas tirgus dalībnieku sīvai konkurencei un pozīciju nostiprināšanai tirgū. Protams, šobrīd valda liela nenoteiktība, kurai visiem ir jāpielāgojas un jābūt gataviem pārmaiņām. Ieguvēji būs tie, kuri pratīs pielāgoties un spēs būt elastīgi.