Ienākt

Autors: Gatis Galviņš (Vēja enerģijas asociācija ) Avots: LBGP

Pašvaldības jāmotivē īstenot atjaunojamo energoresursu projektus

Kamēr kaimiņvalstīs uzstādītā vēja enerģijas jauda ar katru gadu pieaug, Latvijā vēja enerģijas attīstībā jau vairākus gadus iestājies ilgstošs klusums. Latvijā ir trešā mazākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā (ES) un, lai gan potenciāls ir liels un ir bijušas dažādas ieceres un projektu plānošanas, šobrīd vēja enerģija kā tāda Latvijā nav attīstīta, un nekas no plānotā nav nonācis līdz reālam rezultātam. Viennozīmīgi Latvijai ir ievērojams potenciāls, to pastiprina arī izvirzītās ambīcijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2030, palielinot atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru kopējā elektroenerģijas patēriņā līdz 2030.gadam, taču jautājums ir – ja izaugsme šobrīd netiek veicināta, vai mēs paspēsim sasniegt to, ko esam paredzējuši līdz noteiktajam termiņam? Valdības izvirzītie klimata mērķi AER sektorā ir piepildāmi, ja kļūsim apņēmīgāki un uz reālu rīcību vērsti. Esošais Latvijas enerģētikas regulējums un vietējo pašvaldību ietekme uz AER projektu attīstīšanu rada smagus administratīvos šķēršļus un lielu nenoteiktību ikvienam investoram. Viennozīmīgi pašvaldībai ir tiesības lemt par savā teritorijā notiekošo, taču te ir runa par tās ieinteresēšanas mehānismu – ja pašvaldība uz AER projektiem, kuru īstenošanu pieļauj normatīvie akti un pozitīvi atzinumi no vides ekspertiem, ievērojami papildinātu savu gada budžetu, to iesaiste būtu citādāka. Ir jāsāk ar pastāvošās sistēmas maiņu, lai pašvaldības, kur šobrīd koncentrējas galvenā lēmējvara par AER projektiem, ir vairāk ieinteresētas to īstenošanā, nevis bremzēšanā. Ja šobrīd pašvaldības ieguvums no uzņēmējdarbības praktiski neeksistē, tad valstij būtu jādomā, kā izveidot tādu monetāro motivācijas sistēmu, kas ne tikai palielinātu pašvaldību interesi, bet tās savā starpā pat konkurētu, lai panāktu, ka uzņēmumi vēlētos investīcijas veikt tieši viņu pašvaldībā. Ir aizvadītas dažādas diskusijas, taču rezultātu diemžēl joprojām nav. Ir piemēri, kur, uzņēmuma ienākuma nodoklis no vēja parku darbības 100% apmērā var nonākt pašvaldības budžetā, tā radot labvēlīgu ietekmi uz ekonomiku un pašvaldību nodokļu ieņēmumiem. Tajā brīdī, ja tiktu ieviests mehānisms, kur pašvaldība var vēja parkā nopelnīt, tad arī kopējais attīstības virziens strauji mainītos. Neskatoties uz to, ka vēja enerģijas sektors visā pasaulē strauji attīstās un tiek arī plānots, kā attīstīt iegūtās vēja enerģijas uzkrāšanas iespējas, nozare saskaras ar sabiedrības divējādo nostāju – iedzīvotāji atbalsta vēja enerģijas ražošanu, taču nevēlas to redzēt savā pagalmā. Gan valstij, gan attīstītājiem ir jāuzņemas izglītojošā funkcija, skaidrojot, kas mainīsies un ko iegūsim, attīstot vēja enerģijas un arī citu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, lai pretimnākšana klimatneitrālas tautsaimniecības attīstībai pieaugtu. Latvija ir apliecinājusi savu vēlmi kļūt zaļākai, jautājums, kas paliek aktuāls – cik ilgā laikā tas notiks, līdz spēsim pilnvērtīgi pāriet uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu un izmantot Latvijas potenciālu.