Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Kravu pārvadātājiem šobrīd daudz smagāka krīze nekā 2008.gadā

Asociācijas “Latvijas auto” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko

Šobrīd kravu pārvadātājiem situācija ir katastrofāla. Nestrādā rūpnīcas un uzņēmumi. Kravu pārvadātāji ir tie, kas saņem preci vai kravu punktā “A” un aizgādā līdz punktam “B”, bet šobrīd nestrādā ne punkts “A”, ne punkts “B”.
Attiecīgi šobrīd no kravām praktiski tiek piegādāti vien medikamenti un pirmās nepieciešamības preces. Savukārt dažas nozares ir apstājušās pilnībā, piemēram, mēbeļu pārvadāšana un auto rūpniecība.
Pašreiz nav vajadzības piegādāt automašīnas vai rezerves daļas. Tāpat arī būvniecība ir apstājusies pilnībā. Palikusi vien medicīnas preču un pārtikas produktu piegāde, bet arī tā ir samazinājusies par apmēram 50%. Transports ir tā nozare, kurā sekas ir jūtamas ar nelielu aizkavēšanos.
Tāda pati situācija ir arī citās Eiropas Savienības valstīs. Mēs kā pārvadātāji varam braukt uz Eiropu, ir papildu prasības, kas ir jāpilda. Ir valstis, kas ieviesušas speciālus maršrutus, speciālus tranzīta koridorus, kuros var braukt tikai ar konvoju, uz robežām tiek prasīti apliecinājumi par šofera veselības stāvokli. Savukārt ārpus Eiropas Savienības valstīm situācija ir vēl smagāka. Piemēram, Turcijā nav atļauts iebraukt, ja netiek pirms tam ievērota 15 dienu karantīna. Bulgāriju, Rumāniju, Franciju, Spāniju ir iespējams šķērsot tikai pa speciālu koridoru.
Lielas problēmas ir uz Turcijas robežas, Krievijas un bijušās Padomju Savienības valstīs. Tadžikistāna, Uzbekistāna ir slēgtas pilnībā, Kazahstānā var iebraukt tikai pēc karantīnas. Šoferi dzīvo 15 dienas mašīnā, uz robežām nav viesnīcas, un, ja arī ir, tad šoferis nevar mašīnā atstāt kravu.
Ļoti daudzi transporta jomas uzņēmumi nepārdzīvos šo krīzi. Šī krīze ir daudz smagāka par piedzīvoto ekonomisko krīzi 2008.gadā. Ļoti daudzi uzņēmumi, kuriem jau līdz šim ir gājis grūti, šo triecienu nespēs pārdzīvot. Šobrīd pat stabili uzņēmumi, kuriem nav bijis parādu, nezina, kā šo krīzi pārdzīvot.
Cilvēki, kas ikdienā nav saistīti ar kravu pārvadājumiem, līdz galam neizprot situācijas nopietnību un krīzes smagumu. Krīze tieši šobrīd uzņem apgriezienus, un to akmeni pēc mēneša vairs neapturēs. Ja valdība šobrīd nepalīdzēs pārvadātājiem, tad šaubos, ka pēc krīzes mums pietiks pārvadātāju, lai nodrošinātu pat savas vajadzības.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Covid-19 izraisa aviācijas nozares krahu

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai Latvija slēgusi robežas pasažieru pārvadājumiem, kā rezultātā teju apstājusies Latvijas aviācijas nozares darbība.
Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” jau no marta sākuma atcēla lielu daļu lidojumu, bet no 17.marta, kad pasažieru pārvadājumiem tika slēgtas Latvijas robežas, tai nācās atcelt visus lidojumus. Turklāt līdz 31.oktobrim “airBaltic” paredzējusi atcelt apmēram 50% plānoto lidojumu. Darbinieku skaitu lidsabiedrība plāno samazināt par kopumā 700 cilvēkiem, savukārt uzņēmuma prezidents un izpilddirektors Martins Gauss no aprīļa pilnībā atteicies no algas, bet padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%
Arī VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" saimnieciskā darbība Covid-19 dēļ teju apstājusies. Lidosta paziņojusi par apmēram 500 no 1200 darbinieku atlaišanu. Turklāt veselības problēmu dēļ amatu atstājusi lidostas valdes priekšsēdētāja Ilona Līce, kuras vietā uz laiku līdz konkursa izsludināšanai iecelta padomes locekle Laila Odiņa.
Investīciju plānus apturējusi gan lidosta “Rīga”, gan “airBaltic”, gan par gaisa satiksmes koordinēšanu atbildīgā “Latvijas gaisa satiksme”. Turklāt arī “Latvijas gaisa satiksmes” valdes locekļu atalgojums samazināts par 50%.

Lasīt vairāk

02. ”Tallink” atlaiž 550 darbiniekus

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupa" aprīļa vidū sācis "Tallink Latvija" darbinieku kolektīvas atlaišanas procesu 550 darbiniekiem Latvijā.
Atlaišanas process skars apkalpes locekļus uz kuģiem "Isabelle" un "Romantika", kas kursē zem Latvijas karoga, kā arī uzņēmuma krasta darbiniekus Latvijā, taču vairākums darbinieku, uz kuriem attieksies atlaišana, ir kuģu apkalpojošais personāls.
Izsludinātā ārkārtējā stāvokļa un noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ maršrutu Rīga-Stokholma apkalpojošie "Tallink" kuģi "Isabelle" un "Romantika" ir bijuši spiesti pārtraukt reisus un kopš marta vidus atrodas Rīgas ostā. Šobrīd nav zināms, kad šajā maršrutā varētu atsākties satiksme. Atbilstoši kuģošanas noteikumiem, šobrīd uz abiem kuģiem ir minimāli nepieciešamais tehniskais personāls, bet visi pārējie darbinieki, kuri strādāja uz kuģiem, atrodas mājās un saņem samazinātas algas, kuras maksā uzņēmums.

Lasīt vairāk

03. ”Latvijas dzelzceļš” darbības nodrošināšanai no valsts prasa 40,8 miljonus eiro

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nepieciešami 25 miljoni eiro no valsts budžeta 2020.gada finanšu līdzsvara nodrošināšanai un 15,8 miljoni eiro neattiecināmo izmaksu kompensēšanai par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu šogad.
Pērnais gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei bija sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru dēļ būtiski samazinājās kravu pārvadājumu apmērs. Arī šā gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apmēriem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.
“Latvijas dzelzceļš” 2020.gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas. Uzņēmums marta vidū informējis Satiksmes ministriju par nepieciešamo valsts līdzekļu finansējumu daudzgadu līgumā pusēm noteikto saistību izpildei.
“Latvijas dzelzceļš” ir informējis Satiksmes ministriju, ka tiek plānota infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nosacījumu neizpildīšanās jau 2020.gada pirmajā ceturksnī, tādēļ šogad ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai apmēram 25 miljonu eiro apmērā.
Tāpat LDz nepieciešami papildus finanšu līdzekļi 15,8 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā.

Lasīt vairāk

04. Latvijas ostās pirmajā ceturksnī pārkrāva par 29,3% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrāva 12,145 miljonus tonnu kravu, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2019.gada pirmajā ceturksnī.
Šajā periodā Latvijas ostās visvairāk pārkrautas beramkravas - 5,798 miljoni tonnu, kas ir par 41,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Tostarp pārkrauto ogļu daudzums bija 1,345 miljoni tonnu, kas ir četras reizes mazāk, labība un labības produkti pārkrauti 1,281 miljona tonnu apmērā, kas ir par 6,3% vairāk, ķīmiskās beramkravas - 534 400 tonnu apmērā, kas ir par 16,4% mazāk, bet koksnes šķelda pārkrauta 696 100 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 17,7%.
Lejamkravas Latvijas ostās 2020.gada pirmajos trīs mēnešos pārkrautas 3,292 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 3,31 miljons tonnu, kas ir samazinājums par 13,2%.
Savukārt ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajā ceturksnī pārkrautas 3,055 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 10% mazāk nekā 2019.gada pirmajos trijos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 1,185 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,2% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 924 700 tonnu apmērā, kas ir par 21,4% mazāk, bet "roll on/roll off" kravas - 819 400 tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,3%.

Lasīt vairāk

05. Valsts palielina aviācijas uzņēmumu pamatkapitālu

Valdība nolēmusi palielināt pamatkapitālu Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai “airBaltic”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un VAS “Latvijas gaisa satiksme”, tādā veidā palīdzot uzņēmumiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.
Martā valdība pieņēma lēmumu “Latvijas gaisa satiksmes” pamatkapitālu palielināt par 6,8 miljoniem eiro. Pēc "Latvijas gaisa satiksme" pamatkapitāla palielināšanas tas sasniegs 28,766 miljoni eiro.
Tāpat marta beigās Ministru kabinets nolēma “airBaltic” pamatkapitālu palielināt par 36,14 miljoniem eiro. Vienlaikus valdība konceptuāli atbalstīja 150 miljonu eiro ieguldīšanu lidsabiedrības.
Savukārt aprīļa otrajā pusē tika nolemts lidostas “Rīga” pamatkapitālā ieguldīt 49,91 miljonu eiro. Tāpat valdība pieņēma lēmumu uzņēmuma rīcībā atstāt 2019.gada dividendes 4,51 miljona eiro apmērā. Paredzēts, ka šie soļi palīdzēs nodrošināt lidostas spēju pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi un stabilizēt Baltijas lielākā starptautiskās aviācijas uzņēmuma darbību.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

"Rail Baltica" projekta virzība

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" veiksmīgi virzās uz priekšu – parakstīti līgumi par centrālā posma caur Rīgu, kā arī posma Vangaži–Salaspils–Misa būvprojektēšanas līgumi. Tāpat ir izstrādāts Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Centrālās stacijas kompleksa būvprojekts, un paredzēts, ka būvniecība sāksies 2020. gadā. Sākusies "Rail Baltica" trasē esošo īpašumu atsavināšana. Plānots, ka dzelzceļa līnija būs gatava 2026. gadā.

Nozares neveiksmes

Neuzticība "Latvijas dzelzceļa" valdei

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits šogad maijā izteica neuzticību "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Edvīnam Bērziņam un diviem valdes locekļiem - Aivaram Strakšas un Ainim Stūrmanim. Teju trīs mēnešus uzņēmuma padome izvērtēja valdes locekļu darbu, rezultātā panākot vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu ar E. Bērziņu un A. Strakšas. Amatu saglabājis A. Stūrmanis, kā arī Ēriks Šmuksts. Tāpat valdē iecelti divi pagaidu locekļi – Māris Kleinbergs un Andris Lubāns.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Jaunu elektrovilcienu iegāde

Šogad "Pasažieru vilciens" pēc teju desmit gadu centieniem parakstīja 241,9 miljonu eiro vērtu līgumu ar Čehijas uzņēmumu "Škoda Vagonka" par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi. Šoreiz iepirkumā pēc vairākkārtējām pārsūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojs tomēr noraidīja pēdējo Spānijas uzņēmuma "Patentes Talgo" sūdzību un atļāva noslēgt līgumu ar "Škoda Vagonka". Arī valdība atbalstīja valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,9 miljonu eiro apmērā "Pasažieru vilciena" elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai. Šajā summā ietilpst arī personāla apmācības, iekārtas elektrovilcienu uzturēšanai un rezerves daļu fonds, bet remontu centra jeb depo būvniecība provizoriski izmaksās 14 miljonus eiro.

Reģionālā sabiedriskā transporta attīstības koncepcija

Valdība šogad apstiprinājusi reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstības koncepciju 2021.–2030. gadam. Paredzēts galveno uzsvaru likt uz dzelzceļa pārvadājumiem, nosakot valsts garantēto pakalpojumu apmēru dotējamo maršrutu segmentā, veidojot komerciālos jeb valsts nedotētos maršrutus, kā arī ieviešot bezmaksas sabiedrisko transportu. Autotransporta direkcija izsludinājusi konkursu, kura rezultātā tiks izvēlēti pārvadātāji, kas nākamos desmit gadus nodrošinās pasažieru pārvadājumus 16 lotēs jeb maršrutu tīkla daļās. Visu pārvadātāju autobusiem no 2021. gada būs jāatbilst vienotām kvalitātes prasībām.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Air Baltic Corporation, AS, LDZ CARGO, SIA, Moller Baltic Import, SE, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 405 595 19.54 5 378 1.33% 1169
2. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 275 288 16.97 1 957 0.71% 2214
3. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 272 693 16.75 3 009 1.10% 68
4. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 209 431 16.25 4 178 1.99% 6439
5. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 175 355 15.07 -6 278 -3.58% 4026
6. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 174 149 0.48 -1 581 -0.91% 2463
7. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 139 192 22 18 952 13.62% 213
8. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 115 196 15.32 14 062 12.21% 30
9. Inchcape Motors Latvia, SIA
Skanstes 4a, Rīga, LV-1013 T. 67303000
Auto tirdzniecība, autosaloni 90 322 0.16 -1 838 -2.04% 187
10. Latvijas Pasts, Valsts AS
Lidosta "Rīga", Ziemeļu 10, Mārupes n., LV-1053 T. 67008001
Pasts, pasta pakalpojumi 89 111 17.89 2 011 2.26% 3948

Viedokļi

Autors: Andris Lubāns

Jācer uz kravu apjoma pieaugumu

Pirms pāris gadiem bija novērojams neliels, bet stabils kravu apgrozījuma un pārvadājumu apjoma kāpums 5–10% robežās. Situāciju pasliktināja sankcija pret Krieviju, un kravu apjoms samazinājās šajā virzienā. Līdz ar to pērn redzams, ka apjoms ir stabils pret 2017. gadu. Nav lielu izmaiņu ne uz augšu, ne uz leju. Gribētos cerēt, ka šajā un nākamajā gadā varētu atgriezties pie neliela pieauguma. Pašreiz pārvadājumu nozare ārkārtīgi mainās. Mainās loģistika, nosacījumi valstīs, līdz ar to mainās lasīt tālāk

Autors: Uldis Kolužs

Apdraudējums mazajiem pasažieru pārvadātājiem

Šogad Autotransporta direkcija izsludinājusi konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam. Mazie un pat atsevišķi vidēja lieluma pārvadātāji nespēs vieni pretendēt dalībai konkursā, un, lai gan mazajiem un vidējiem pārvadātājiem ir iespēja apvienoties, lielais pārvadātājs sev par partneri neņems mazo. Reģionālo pārvadājumu iepirkuma konkurss radīs cenu kāpumu un reisu samazinājumu. Konkursa noteikumi lasīt tālāk