Ienākt

Telekomunikācijas un sakari

Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori, interneta pakalpojumi Sakaru līdzekļi un to projektēšana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Covid-19 motivēs stiprināt IKT infrastruktūras vēl vairāk

“Bite Latvija” vadītājs Kaspars Buls

Šobrīd lielākajā daļā uzņēmumu, kuru darba specifika to atļauj, darbinieki strādā attālināti. Uzņēmumam jānodrošina pieeja mākoņpakalpojumiem, lai darbinieki varētu izmantot darbam nepieciešamos failus, kā arī jāparūpējas par serveru drošību. Uzņēmuma informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sistēmai tas ir reāllaika pārbaudījums. Jo īpaši ņemot vērā, ka vēl pagājušā gada nogalē mūsu veiktajā aptaujā secinājām, ka Latvijas uzņēmēji pret datu un IKT risinājumu drošību attiecas vieglprātīgi - 31% aptaujāto atzina, ka nav sagatavoti iespējamiem IKT sistēmas darbības traucējumiem. Tomēr šis laiks daudziem uzņēmējiem ir licis nopietni izvērtēt IKT risinājumus un to drošību.
Nupat jau visi ir pielāgojušies tam, ka sākotnēji cerētais pagaidu režīms, strādājot attālināti, turpinās jau otro mēnesi. Iepriekš attālināti vadīts bizness vairumā gadījumu bija izņēmuma situācija, bet tagad īsā laikā ir nācies pieņemt, ka šie jaunie darba apstākļi turpināsies vēl kādu laiku. Turklāt darbu pie uzņēmuma attīstīšanas neviens nav atcēlis, tieši pretēji - šis ir tas brīdis, kad ilgtermiņa lēmumi var plūkt pirmos darba augļus, jo tie uzņēmumi, kuri līdz šim tālredzīgi piegājuši IKT pārvaldībai un risku menedžmentam, jaunajai situācijai pielāgojušies krietni operatīvāk.
Šobrīd gan pasaulē, gan arī Latvijā novērojam dažādu IKT risinājumu strauju pieaugumu, un tam ir pragmatiski iemesli – šobrīd liela daļa biznesa norit tikai pateicoties šiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. IKT sistēmu efektīva pārvaldība bija viens no iemesliem, kāpēc savulaik attīstījām “OneIT” pakalpojumu konceptu, kas šobrīd krīzes apstākļos uzskatāmi parāda savas priekšrocības. Piemēram, klientiem, kuri jau izmanto mākoņpakalpojumus, darba pārkārtošana nav radījusi nepārvaramus šķēršļus. Tāpat redzam, ka šajā laikā strauji audzis pieprasījums arī pēc tādiem pakalpojumiem kā interneta pieslēgumi, viedā zvanu pārvaldnieka, datu centra, videonovērošanas pakalpojumiem kā arī programmatūras, īpaši – “Microsoft Teams”.
Esmu pārliecināts, ka šie paradumi neizzudīs, jo tieši tiešsaistes risinājumi un gudrie pakalpojumi mums sniedz iespēju pārorientēties un sadzīvot ar šo izaicinājumiem pilno laiku.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. LMT nodrošinājis apmēram 1000 tehnoloģisko vienību mediķu darba digitalizēšanai cīņā ar Covid-19

Mobilo sakaru operators "Latvijas mobilais telefons" (LMT) mediķu darba digitalizēšanai cīņā ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 līdz šim ārkārtējā situācijā nodrošinājis apmēram 1000 tehnoloģisko vienību, kas ietver gan iekārtas, gan tehnoloģiskus risinājumus.
Pēc LMT prezidenta Jura Bindes teiktā, ierīces un tehnoloģiskie risinājumi nodrošināti Latvijas lielākajām slimnīcām - Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai (BKUS), kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD).
Binde minēja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju klāsta paplašināšana ļauj slimnīcām gan klātienē, gan attālināti nodrošināt kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem un atvieglo mediķu darbu ārkārtas situācijā. Savukārt NMPD piegādātie sakaru līdzekļi tiks izmantoti operatīvākai informācijas apmaiņai ārkārtējās situācijas pārvaldībā un mediķu darbā.
Attālinātu konsultāciju sniegšanai un operatīvai reaģēšanai LMT šīm iestādēm nodrošina gan telekomunikāciju pakalpojumus, gan dažādas ierīces, tostarp portatīvos datorus, planšetes, viedtālruņus, IP telefonus palātās, web kameras stacionārajiem datoriem, videonovērošanas un durvju automātikas risinājumus, MiFi iekārtas un rūterus attālināta darba veikšanai.
Binde piebilda, ka lielākā daļa no iekārtām ir jau piegādātas un uzstādītas, savukārt tuvākajā laikā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tiks uzstādītas vairākas web kameras.

Lasīt vairāk

02. Aptauja: Latvijā 50,4% iedzīvotāju ārkārtējā situācijā darba devējs ļauj strādāt attālināti

Latvijā 50,4% aptaujāto iedzīvotāju šajā ārkārtējās situācijas laikā darba devējs ļauj strādāt attālināti, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktās aptaujas dati.
Aptaujā secināts, ka nedaudz lielākas iespējas darīt darbu attālināti ir publiskajā sektorā strādājošiem (53%) nekā privātajā sektorā strādājošajiem (47%). Vismazāk iespēju strādāt attālināti ir tirdzniecības nozares darbiniekiem (33%).
Tāpat aptaujas dati liecina, ka ārkārtējā situācija un darbs no mājām nes līdzi arī zināmus izaicinājums, proti, 54% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī viņiem ir kritusies darba produktivitāte.
Secināts arī, ka mazāka atalgojumu saņēmējiem ir mazākas iespējas strādāt attālināti. Darbu attālināti vairāk veic cilvēki ar augstāko izglītību (64%) un augstiem ienākumiem (71%).

Lasīt vairāk

03. Mobilā tīkla interneta patēriņš uz vienu iedzīvotāju pērn Latvijā pieauga par 39%

Latvijā pagājušajā gadā mobilā tīkla interneta patēriņš uz vienu iedzīvotāju pieauga par 39% salīdzinājumā ar 2018.gadu, sasniedzot vidēji 17 gigabaitus mēnesī, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.
Regulatora apkopotie dati arī liecina, ka pagājušajā gadā par 8,4% sarucis pieslēgumu skaits mobilā interneta pieslēguma ātruma diapazonā no 256 kilobitiem sekundē līdz diviem megabitiem sekundē. Šajā diapazonā 2019.gada beigās bija reģistrēti 22 500 pieslēgumu.
Savukārt pieslēgumu skaits ar interneta ātrumu diapazonā no diviem līdz desmit megabitiem sekundē pagājušajā gadā samazinājies par 1,7% un gada beigās bija 300 151 pieslēgums.
Lielākais interneta pakalpojuma sniedzējs pagājušā gada beigās, pēc SPRK datiem, bija "Tet", kas interneta pakalpojumu nodrošināja 55% no visiem pieslēgumiem. Seko "Baltcom", kas nodrošināja pakalpojumu 13% lietotāju, un "Balticom" - 10%. Savukārt 21% no pieslēgumiem nodrošina citi komersanti.

Lasīt vairāk

04. Pētījums: Mobilā interneta patēriņš būtiski pieaudzis teritorijās ap pilsētām; pilsētu centros – samazinājums

Līdz ar ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu valstī iedzīvotāju interneta patēriņš būtiski pieaudzis teritorijās, kas ir ap pilsētām, taču pilsētu aktīvajos centros novērots būtisks interneta patēriņa samazinājums, liecina mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilā telefona" un Latvijas Universitātes pētījuma dati.
Kā liecina pētījuma dati, novērojumu periodā mobilā interneta patēriņa samazinājums novērots Rīgas centrā, Rīgas lidostas teritorijā, Ķīpsalā, pie Maskavas nama, pie Dailes teātra, kā arī pie Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Mobilā interneta patēriņa samazinājums novērots arī Kadagā, Tukuma centrā, Rēzeknē, kā arī Ventspilī, Cēsu centrā, Valmierā, Alūksnē un Daugavpilī.
Savukārt pieaugums vērojams tādās teritorijās kā Mārupē, Medemciemā, Jūrmalā, Langstiņos, Ādažu centrā, Siguldā, Tukuma apkārtnē un Ventspils apkārtnē.
Pētījumā noskaidrots, ka, salīdzinot šī gada martu ar pērnā gada martu, būtiski pieaudzis arī zvanu skaits. Liels zvanu uzplaiksnījums novērots 12.martā, kad valdība izsludināja ārkārtējo situāciju valstī, savukārt otrs zvanu uzplaiksnījums novērots 16.martā, kad noteikti starptautisko pasažieru pārvadājumu ierobežojumi.
Tāpat pētījumā secināts, ka kopš 12.marta iedzīvotāju uzvedība ikdienā ir mainījusies. Proti, pirms ārkārtējā stāvokļa aktīvie sazvanīšanās laiki ir plkst.11 un plkst.17, savukārt pēc 12.marta jeb ārkārtējās situācijas izsludināšanas aktīvākais zvanu periods ir plkst.11, bet turpmākās dienas laikā zvanu aktivitāte pakāpeniski samazinās.

Lasīt vairāk

05. Mobilo sakaru operatori gatavi sniegt informāciju par klientu aptuveno atrašanās vietu saistībā ar Covid-19

Mobilo sakaru operatori ir gatavi sniegt tiesībsargājošajām iestādēm datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu aptuveno atrašanās vietu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Patlaban gan kopš valdības lēmuma neviens šāds pieprasījums nav saņemts.
Operatoru pārstāvji norādīja, ka neesot iespējams precīzi noteikt katras personas atrašanās vietu, bet gan ar bāzes staciju palīdzību var noteikt tikai aptuvenu atrašanās vietu. Kā skaidroja "Bite Latvija" pārstāve Una Ahuna-Ozola, bāzes stacijas spēj uztvert "futbola laukuma" izmēra teritoriju. Līdz ar to, ja veikals ir tuvumā pie mājas, mobilo sakaru operators nevarēs precizēt, ka persona izgājusi no mājas.
"Latvijas mobilā telefona" pārstāvis Valdis Jalinskis uzsvēra, ka mobilo sakaru operators neizseko privātpersonu atrašanās vietu, tomēr nepieciešamības gadījumā to var identificēt, analizējot informāciju no bāzes stacijām, kurām konkrētajā laika posmā pieslēdzies abonents.
Kā skaidroja Jalinskis, vienīgā informācija, kuru ir tiesīgs izsniegt mobilo sakaru operators ir bāzes stacijas adrese, kurai ir pieslēdzies konkrētais abonents. Ikviens šāds pieprasījums tiek apstrādāts atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot datu aizsardzības un drošības prasības.
"Tele2" pārstāvis Oskars Fīrmanis aģentūrai LETA, uzsverot, ka "Tele2" neveic jebkādu iedzīvotāju izsekošanu, uzsvēra, ka "Tele2" saglabā savienojuma datus, ko patlaban par pienākumu uzliek Elektronisko sakaru likums. "Mēs zināms, ka, piemēram, numurs "X" zvana numuram "Y" konkrētā laikā, mēs zinām zvana savienojuma vietu - bāzes staciju, pie kuras pieslēdzās, sākot sarunu, - kā arī zvana ilgumu - kad zvans sākts un noslēdzies. Līdzīgi arī fiksējam pieslēgšanos mobilajam internetam," viņš skaidroja.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

No "Lattelecom" uz "Tet"

Šī gada pavasarī telekomunikācijas uzņēmums "Lattelecom" oficiāli paziņoja par nosaukuma un zīmola maiņu uz "Tet". Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka turpmāk "Tet" būs atpazīstams kā tehnoloģijas zīmols, bet "Helio" – kā izklaides zīmols. Tāpat šogad "Tet" sācis digitālās transformācijas projektu, kurā paredzēta informāciju tehnoloģiju sistēmu maiņa un daudzu procesu pārskatīšana. Tuvākajos gados digitālajā transformācijā plānots ieguldīt 12 miljonus eiro.

Nozares neveiksmes

Darbu LVRTC atstāj visa valde

Aprīļa sākumā darbu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā (LVRTC) nolēma pamest tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, kā arī abi valdes locekļi – Aldis Lukašinskis un Indulis Šķibelis. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valde uzņēmumu atstāj pēc pašu vēlēšanās, vienlaikus norādot, ka viņam un J. Boktam bijušas domstarpības jautājumā par lielo ES līdzfinansēto projektu īstenošanu. Savukārt J. Bokta norādīja, ka uzņēmumu "ar tik lielu un sarežģītu projektu portfeli" nevar

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Turpinās sarunas par "Tet" un "Latvijas mobilā telefona" apvienošanu

Maija sākumā notikušas sarunas par "Tet" un "Latvijas mobilais telefons" (LMT) apvienošanu. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka abu uzņēmumu akcionāri – Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un "Telia Company" – pārsprieda jautājumus par "Tet" un LMT nākotnes perspektīvām. R. Nemiro sacīja, ka uzņēmumu akcionāru mērķis ir palielināt kompāniju ieņēmumus, un abu uzņēmumu optimizācija to varētu veicināt, tomēr patlaban par "Tet" un LMT apvienošanu ir pāragri spriest. Patlaban tiek izskatīti vairāki varianti par "Tet" un LMT nākotni, proti, saglabāt esošo situāciju, apvienot uzņēmumus vai kādu no uzņēmumiem pievienot otram. Tajā pašā laikā "Tet" un LMT vadība savu pozīciju par spriesto abu uzņēmumu apvienošanu nekomentēja, norādot, ka tas ir uzņēmumu akcionāru jautājums.

IUB aptur Zemkopības ministrijas telekomunikācijas iepirkumu

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija aizliegusi Zemkopības ministrijai (ZM) turpināt konkursu par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi ministrijai un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm. IUB lēmums paredz, ka ZM konkursa nolikumā ir jāatceļ kritērijs par pretendentu mobilo sakaru tīkla bāzes staciju, kuras darbojas noteiktās radiofrekvencēs, skaitu. Komisijas ieskatā, pasūtītājam izvēloties piedāvājumu vērtēšanā piešķirt pretendentam punktus par bāzes staciju skaitu noteiktās radiofrekvencēs, ir jāspēj racionāli pamatot, kādas priekšrocības tas iegūs, vērtējot piedāvājumus šādā aspektā. Taču šāds pamatojums nav sniegts. ZM solījās ņemt vērā IUB norādījumus un konkursa nosacījumus pilnveidot. Tikmēr "Tele2", kas iepriekš iesniedza sūdzību IUB par ministrijas konkursa noteikumiem, norādīja, ka ar šo konkursu nevienlīdzīgā konkurencē tiek nelietderīgi izsaimniekoti valsts līdzekļi un konkurss izveidots vienam konkrētam uzņēmumam.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Telekomunikācijas un sakari rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Tet, SIA, Latvijas Mobilais Telefons, SIA, Tele2, SIA, BITE Latvija, SIA, LMT Retail & Logistics, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori, interneta pakalpojumi, Sakaru līdzekļi un to projektēšana

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Tet, SIA
Dzirnavu 105, Rīga, LV-1011 T. 67000177
Telekomunikācijas 178 531 2.69 40 610 22.75% 1342
2. Latvijas Mobilais Telefons, SIA
Ropažu 6, Rīga, LV-1039 T. 80768076
Telekomunikācijas 174 922 6.88 27 954 15.98% 549
3. Tele2, SIA
Dēļu 5, Rīga, LV-1004 T. 29560600
Telekomunikācijas 131 432 4.65 30 904 23.51% 280
4. BITE Latvija, SIA
Uriekstes 2a-24, Rīga, LV-1005 T. 25850600
Telekomunikācijas 99 978 9.1 14 964 14.97% 471
5. LMT Retail & Logistics, SIA
Ropažu 6, Rīga, LV-1039 T. 80768076
Sakaru tehnikas un līdzekļu tirdzniecība 89 603 9.55 5 225 5.83% 387
6. Api Mobile, SIA
Cēsu 31 k.3, Rīga, LV-1012
Telekomunikācijas 67 068 555.11 541 0.81% 4
7. POLARIS TLC, SIA
Cēsu 31 k.3, Rīga, LV-1012
Telekomunikācijas 32 892 54.05 302 0.92% 2
8. Citrus Solutions, SIA
Dzirnavu 105, Rīga, LV-1011 T. 67056011
Telekomunikācijas 30 445 50.57 528 1.74% 260
9. BELAM-RĪGA, SIA
Ģertrūdes 94, Rīga, LV-1009 T. 67013400
Telekomunikācijas 28 062 13.01 7 150 25.48% 154
10. Huawei Technologies Latvia, SIA
Sporta 11, Rīga, LV-1013 T. 22084495
Sakaru tehnikas un līdzekļu tirdzniecība 27 058 19.01 1 050 3.88% 4

Viedokļi

Autors: Ilmārs Muuls

Nākotnē televīzijas patēriņu apdraud auditorijas skaits

Gada laikā telekomunikācijas nozare ir saglabājusi vienmērīgu attīstību, taču vienlaikus attīstījusies demogrāfijas problēma – televīzijas auditorija mirst tiešā vārda nozīmē. Cilvēki ir tikai pilsētās, taču laukos to skaits sarūk. Līdz ar to parādās jautājums, vai ir vērts ļoti investēt vietās un projektos, it īpaši pierobežā, ja nebūs cilvēki, kas patērēs? Tā ir nacionāla problēma. Tendence par nelegālajiem operatoriem nav mainījusies, to skaits būtiski sarūk, taču šeit problēma ir tajā, ka lasīt tālāk

Autors: Valdis Vancovičs

5G tīkla attīstībai nepieciešams laiks

Lielākais izaicinājums, kurš pašlaik ir priekšā visiem tirgus dalībniekiem, ir tehnoloģiska rakstura – proti, 5G attīstība. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē joprojām turpinās diskusijas, kā īsti 5G strādās, kā tas ieies uzņēmumos, mūsu ikdienas dzīvē. Pašlaik mēs šajā ziņā redzam daudz mārketinga aktivitāšu, bet daudz mazāk ir praktisku piemēru. Jau ir virkne valstu, kuras ir deklarējušas, ka 5G pakalpojumi ir pieejami, taču pārsvarā gadījumu tas nozīmē, ka tiek izmantota tikai viena daļa no lasīt tālāk