Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Metālapstrādes un mašīnbūves nozarē pērn varētu būt bijis kritums 1-2% robežās

Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds

Operatīvie dati liecina, ka 2020.gads nozarei būs apmēram iepriekšējā gada līmenī, ar iespējamo kritumu 1-2 % robežās. Eiropā kopumā ražošanas apjomu kritums ir krietni lielāks, līdz ar to 2020.gada rezultāti ir krietni labāki nekā varēja prognozēt pavasarī.
Iepriekšējo gadu pozitīvais scenārijs turpinājās arī 2020.gada pirmajā ceturksnī (apgrozījuma un eksporta pieaugums pret 2019.gada pirmo ceturksni attiecīgi 8% un 5%). Arī nozares uzņēmumu prognozes gada sākumā bija optimistiskas. Asociācijas februārī veiktajā nozares pētījumā 64% no aptaujātajiem uzņēmumiem prognozēja apgrozījuma pieaugumu 2020.gadā, vien 20% prognozēja apjomu samazinājumu.
Situācija mainījās martā līdz ar Covid-19 krīzes iestāšanos. Lai arī lielākā daļa nozares turpināja darboties normālā režīmā, bija samērā liels apjukums un neziņa par tālākiem attīstības scenārijiem. Liela daļa uzņēmumu saskārās ar loģistikas problēmām (ienākošās izejvielu un komponenšu piegādes, produkcijas realizācija), savukārt tie uzņēmumi, kas fokusējas uz auto rūpniecību bija spiesti doties dīkstāvē, jo uz diviem mēnešiem praktiski bija apturēta lielo auto rūpnīcu darbība Eiropā. Savukārt otrajā pusgadā situācija nosacīti normalizējās, ko apliecina arī statistikas dati.
Nozares uzņēmumos situācija ir atšķirīga, Covid-19 krīzes ietekme lielā mērā ir atkarīga no konkrētās situācijas uzņēmumā, mērķa tirgiem un sektoriem. Ir pietiekami liels skaits uzņēmumu, kam 2020.gadā ir apjomu pieaugums. Relatīvi labākā situācijā 2020.gadā bija uzņēmumi, kuri eksportē produkciju uz Skandināvijas valstīm saistībā ar infrastruktūras un būvniecības projektiem, jo tur ierobežojumi bija mazāk strikti un arī transporta un loģistikas jautājumi bija salīdzinoši vienkāršāk risināmi.
Situācijas attīstību 2021.gadā, ņemot vērā kopējo nenoteiktību, ir samērā grūti prognozēt, jo ir iespējami dažādi scenāriji. Prognozes par ekonomisko situāciju Eiropā, kas ir lielākais nozares noieta tirgus, nav īpaši optimistiskas. Covid-19 krīzes radītais apjomu kritums ir lielāks nekā 2008./2009.gada finanšu krīzes laikā. 2021.gadā vēl netiek prognozēta pilnvērtīga atkopšanās. Vienlaicīgi, zināmas iespējas nozares uzņēmumiem rada fakts, ka lielie Eiropas uzņēmumi Covid-19 krīzes ietekmē pārskata savas piegāžu ķēžu stratēģijas, lielāku uzsvaru liekot uz piegādes drošumu un ģeogrāfisko tuvumu, tādejādi pārceļot daļu no apakšpiegādēm no Āzijas atpakaļ uz Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Šis faktors gan negatīvi ietekmē arī daļu Latvijas uzņēmumu, kuri piegādā iekārtas attālinātos tirgos visā pasaulē, jo ņemot vērā ceļošanas ierobežojumus un pastāvošos riskus ir problemātiski nosūtīt personālu, lai veiktu iekārtu uzstādīšanu un nodošanu ekspluatācijā.
Covid-19 krīze ir atstājusi iespaidu arī uz izejvielu, galvenokārt tērauda tirgu pasaulē. Līdz ar krīzes sākumu tika samazinātas kopējās tērauda ražošanas jaudas, kas atsākoties ražošanai, it īpaši auto rūpniecībā, nespēj vairs nodrošināt kopējo pieprasījumu pēc izejvielām. Līdz ar to 2020.gada nogalē bija vērojams straujš tērauda cenu kāpums un atsevišķos gadījumos pat deficīts. Šis ir kā papildus izaicinājums, ar ko ir jārēķinās vismaz 2021.gada sākumā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Ar jauno nacionālo Industriālo politiku septiņu gadu laikā cer palielināt eksportu līdz 27 miljardiem eiro

Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam", cerot palielināt eksporta apjomu 27 miljardiem eiro 2027.gadā. Pamatnostādnes aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.
Nacionālās industriālās politikas mērķis ir eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023.gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027.gadā.
"Lai sasniegtu šo ambiciozo eksporta mērķi, viennozīmīgi ir jākāpina ieguldījumu intensitāte jaunu produktu izstrādei, tāpēc viens no industriālās politikas stūrakmeņiem ir ieguldījumu apjoma strauja intensificēšana pētniecības un attīstības darbībām. Kā mērķis šiem pētniecības un attīstības pasākumiem tiek izvirzīts palielināt līdz 300 miljoniem eiro 2023.gadā un līdz 600 miljoniem eiro 2027.gadā," skaidroja EM.
Pašreizējo izaicinājumu apstākļos primāri ir nepieciešams stabilizēt Latvijas tautsaimniecību, vienlaikus saglabājot stratēģisku kursu, lai paātrinātu produktivitātē balstītu ekonomikas pārstrukturizēšanu. Viedās specializācijas stratēģijas koncepta ieviešana ir vērsta uz stimuliem, kas atbalsta augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu veidošanas stimulēšanu, produktivitātes kāpināšanu, zināšanu pārnesi un efektīvākas resursu izmantošanas domāšanas ieviešanu visos uzņēmējdarbības ciklos.
"Tās priekšplānā izvirzītas šādas specializācijas jomas: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas," skaidroja ministrijā.

Lasīt vairāk

02. Rūpniecības produkcijas izlaide pērn Latvijā samazinājusies par 1,7%

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pagājušajā gadā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 1,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kritums par 1,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 7,2%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis pieaugums par 8,7%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka apstrādes rūpniecības produkcijas apmēra samazinājumu 2020.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ietekmēja Covid-19 pandēmija, īpaši tās pirmais vilnis pavasarī, un ar to saistītie nelabvēlīgie faktori - ražošanas pārtraukšana (dīkstāve), produkcijas pieprasījuma samazināšanās (sadarbības partneru un klientu darbības pārtraukšana), kā arī slēgto robežu ietekme uz materiālu piegādi un saražotās produkcijas eksportu, īpaši tādās nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (produkcijas izlaide saruka par 17,3%), tekstilizstrādājumu ražošana (samazinājums par 11,2%), apģērbu ražošana (-8,3%) un dzērienu ražošana (-8,2%).
Savukārt ražošanas apmēri 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, auga poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā - par 6,8%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Būtiski pieaugot produkcijas izlaidei 2020.gada ceturtajā ceturksnī, kāpumu 2020.gadā uzrādīja pēc īpatsvara lielākā apstrādes rūpniecības nozare - koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana - par 4,1% un elektrisko iekārtu ražošana - par 5,7%.
2020.gada decembrī, salīdzinot ar 2019.gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 4,7%. Ražošanas apmēri auga apstrādes rūpniecībā - par 5,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 15,2%, bet kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 0,6%.

Lasīt vairāk

03. Ražotājcenas Latvijas rūpniecībā pērn sarukušas vidēji par 1,9%

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis 2020.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 1,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pagājušajā gadā samazinājies par 2,9%, bet eksportētajai produkcijai - par 0,9%, tostarp eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis sarucis par 1,2%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,6%.
Pazeminoša ietekme bija cenu kritumam elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles. Savukārt paaugstinošā ietekme bija cenu pieaugumam iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kā arī atsevišķu pārtikas produktu ražošanā.
Statistikas dati arī liecina, ka Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis pērn decembrī, salīdzinot ar 2019.gada decembri, samazinājies par 0,3%.
Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri ir samazinājies par 1,8%, savukārt eksportētajai produkcijai palielinājies par 1,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas ir pieaugušas par 1,1%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 1,2%.
Būtiskākā ietekme bija cenu samazinājumam gāzes apgādē, siltumapgādē, elektroenerģijas ražošanā un sadalē. Paaugstinošā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.
Savukārt 2020.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, ražotājcenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2%.

Lasīt vairāk

04. "iCotton" nodod ekspluatācijā jaunu rūpnīcu Liepājā

Higiēnas preču ražotāja SIA "iCotton" nodevusi ekspluatācijā jauno ražošanas ēku Pulvera ielā 4A, Liepājā. Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām "iCotton" ražošanas ēkām ar kopējo platību 5942 kvadrātmetri. Investīcijas būvniecībā ir aptuveni četri miljoni eiro, bet modernajās ražošanas iekārtās aptuveni 11,4 miljoni eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu, apgrozījumu un radīs līdz gada beigām vismaz 120 jaunas darbavietas, kopumā nodarbinot aptuveni 250 liepājnieku.
"iCotton" savu pirmo ražotni Liepājā atvēra 2013.gada pavasarī, kad sāka mitro salvešu ražošanu SIA "Lauma Fabrics" telpās Ziemeļu ielā 19, Liepājā, bet 2016.gada pavasarī atvēra jaunu ražotni Krūmu ielā 78, Liepājā, lai izgatavotu neausto kokvilnas audumu un kokvilnas vates diskus.
Aptuveni 95% no savas produkcijas uzņēmums eksportē uz Ķīnu, Itāliju, Krieviju, Lielbritāniju un daudzām citām valstīm.
"Šī ir pirmā šogad ekspluatācijā nodotā rūpnīca, taču darbs pie šī projekta sākās jau 2016.gadā - projekts nebija vienkāršs, pašvaldībai un Liepājas SEZ pārvaldei nācās veikt daudz darba, palīdzot uzņēmumam pārvarēt daudzus šķēršļus," atzina Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis.
Jaunā SIA "iCotton" ražotne plāno darbu sākt februāra beigās, kad noslēgsies kokvilnas pārstrādes līnijas uzstādīšana. Jaunā kokvilnas pārstrādes līnija būs ar divas reizes lielāku ražošanas jaudu un izgatavos inovatīvu kokvilnas materiālu, ko izmantos kā izejvielu citu higiēnas izstrādājumu ražošanā.

Lasīt vairāk

05. Osinovskis šogad plāno kosmētikas ražošanas uzņēmumā "H.A. Brieger" papildus ieguldīt aptuveni desmit miljonus eiro

Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis šogad plāno kosmētikas ražošanas uzņēmumā "H.A. Brieger" papildus ieguldīt aptuveni desmit miljonus eiro. Jautāts, kāpēc vispār izlēmis iegādāties maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" aktīvus, Osinovskis norādīja, ka šim zīmolam ir 170 gadus sena vēsture un tas ir plaši pazīstams zīmols.
"Kad parādījās iespēja šos aktīvus iegādāties, es to uztvēru kā reālu izaicinājumu un iespēju. Nauda kā galvenais motivācijas avots man jau ir pagātnē, tagad man svarīgi ir paveikt ko tādu, ar ko pats varu lepoties. Un šī ir izcila iespēja," sacīja Osinovskis.
Viņš stāstīja, ka vēlas no "H.A. Brieger" izveidot pasaulē zināmu zīmolu un konkurēt, piemēram, ar "Loreal". "Gribētu, lai Eiropā "Dzintars" vai "H.A. Brieger" būtu numur viens. Tādā veidā es gribu padarīt zināmu arī Latviju. Uz iepakojumiem, kuri martā jau parādīsies veikalos, būs Latvijas karogs, un es gribu eksportēt šo produkciju ar Latvijas karogu uz ASV, uz Ķīnu un citiem tirgiem. Tas ir augstākais mērķis, ko īstenos "H.A. Brieger" komanda. Es kā akcionārs, protams, operatīvajā darbībā neiesaistos, akcionāra uzdevums ir nodrošināt resursus," teica Osinovskis.
Viņš informēja, ka pašlaik uzņēmumā jau ir ieguldīti vairāk nekā seši miljoni eiro, bet šogad plānots ieguldīt jau vairāk nekā desmit miljonu eiro investīcijās. Tas būs gan no Osinovska paša līdzekļiem, gan "Luminor" kredīts.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Saglabājas mērens izaugsmes temps

Patlaban apstrādes rūpniecībā vērojams mērens izaugsmes temps, tomēr tuvākajā nākotnē nozarē var sagaidīt kritumu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajā pusgadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 0,4% salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu. Apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežo situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, tās attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām.

Nozares neveiksmes

Grūtībās viens no nozares līderiem

Vidzemes rajona tiesa Valmierā šogad 18. jūnijā ierosināja "Valmieras stikla šķiedras" tiesiskās aizsardzības procesu. Ņemot vērā, ka uzņēmuma ASV ražotne nav spējusi izpildīt no kredītlīnijas līguma izrietošās saistības, banka 2019. gada 10. jūnijā pieprasīja "Valmieras stikla šķiedrai" nekavējoties atmaksāt aizdevuma pamatsummu un uzkrātos procentus par kopējo summu 3 013 148,92 ASV dolāri. Līdz ar to sabiedrība ir nonākusi finansiālās grūtībās.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Iesniedz projektus ERAF atbalstam

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu ražošanas telpu un infrastruktūras attīstīšanai visvairāk vēlas izmantot Zemgalē. Eiropas Savienības (ES) fondu programmā, kas veicinās apstrādes rūpniecības un viedo specializācijas jomu komersantu darbības paplašināšanos un jaunu uzņēmumu veidošanos, sekmējot industriālo telpu izveidi reģionos, CFLA saņēma kopumā 52 projektu iesniegumus, tajā skaitā Kurzemes plānošanas reģionā 14 projektus, Latgales – sešus projektus, Vidzemes – 11 projektus, Zemgales – 18 projektus, Pierīgā – 3 projektus. Kopā projektu īstenošanā paredzēts ieguldīt 142 849 816,25 eiro, no tiem ERAF finansējuma daļa – 51 847 841,70 eiro, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu – 25 443 922 eiro. Visos plānošanas reģionos, izņemot Latgales plānošanas reģionu, ir pieprasīts lielāks ERAF finansējuma apmērs, nekā vienā plānošanas reģionā ir pieejams. Paredzēts, ka finansējumu piešķir ražošanas ēku būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu.

Darbaspēka piedāvājums nav pietiekams

Jau patlaban izglītota darbaspēka piedāvājums apstrādes rūpniecībā nav pietiekams, taču nozares uzņēmumi joprojām plāno palielināt strādājošo skaitu, kas būs interesants izaicinājums. Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma indekss Latvijā šogad ir pasliktinājies, taču jūlijā joprojām bija virs vēsturiski vidējā līmeņa, arī pasūtījumu apakšindekss. Turpretim gaidas par ražošanas apjoma izmaiņām kopš februāra noslīdējušas zem vidusmēra, visstraujāk ir pasliktinājies vērtējums par produktu pārdošanas cenām nākotnē. Patlaban apstrādes rūpniecībā nav labākie laiki, tomēr jābūt piesardzīgiem, spriežot par pasaules rūpniecības krīzes ietekmi. Negatīvas tendences turpināja uzrādīt ES kopējais ekonomiskā noskaņojuma indekss. Tas norāda uz ārējās ekonomiskās vides vājināšanos, kas sāk ietekmēt Latvijas ekonomiku.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Uralkali Trading, SIA, Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, Bucher Municipal, SIA, LEXEL FABRIKA, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Uralkali Trading, SIA
K.Valdemāra 62, Rīga, LV-1013 T. 67152055
Ķīmiskie reaģenti 1 944 299 -5.39 16 537 0.85% 51
2. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 675 950 70.27 22 912 3.39% 243
3. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 90 549 -12.97 -92 568 -102.23% 1108
Uzsākts maksātnespējas process
4. Bucher Municipal, SIA
Ganību 105, Ventspils, LV-3601 T. 63661050
Mašīnbūve 77 222 61.28 4 878 6.32% 376
5. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 65 843 27.44 4 113 6.25% 284
6. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 54 184 -3.2 2 134 3.94% 568
7. RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA, AS
Ganību dambis 31, Rīga, LV-1005 T. 67381193
Mašīnbūve 46 133 59.93 3 869 8.39% 676
8. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 44 309 13.21 352 0.79% 247
9. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 44 037 1.66 2 983 6.77% 160
10. Scanalloys LV, SIA
Lāčplēša 87, Rīga, LV-1011 T. 67795115
Metāla tirdzniecība 40 754 76.98 201 0.49% 6

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Pērn metālapstrādes nozare augusi vismaz par 13-14%

Pagājušajā gadā metālapstrādes un mašīnbūves nozarei bija ļoti spēcīgas izaugsmes gads – nozares kopējie ražošanas apjomi pēc provizoriskām aplēsēm būs sasnieguši vismaz 1,3 līdz 1,4 miljardus eiro. 1,5 miljardu eiro apjoms pērn gan vēl nebūs sasniegts. Šāds apjoms liecina par 13–14% pieaugumu salīdzinājumā ar 2017. gadu. Arī eksporta apjomi pērn ir auguši un sasniedza aptuveni vienu miljardu eiro. Tā kā nozare eksportē ap 80% no saražotā, tad svārstības Latvijas tirgū nozari būtiski neietekmē lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Tekstilrūpniecībā pagājušais gads bijis stabils

Tekstilrūpniecības nozarē pagājušais gads bijis stabils. No saražotā apjoma 90% tiek eksportēti, un 2017. gadā eksports bija 521 miljons eiro, bet 2018. gadā - 506 miljoni eiro. Arī šogad netiek gaidītas būtiskas izmaiņas – 2019. gads varētu būt stabils. Tiesa, pietrūkst darbaspēka – gan šuvēju, gan augstas kvalitātes speciālistu. Trūkst inženiertehnisko darbinieku, notiek paaudžu maiņa, un nav, kas stājas pieredzējušo darbinieku vietā. Lielas investīcijas attīstībā veic Liepājas higiēnas preču lasīt tālāk