Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nozares uzņēmumi arvien vairāk saskaras ar produkcijas realizācijas problēmām

Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš

Līdz pat 2020. gada februārim situāciju mašīnbūves un metālapstrādes nozarē raksturoja strauja izaugsme, par pasūtījumu trūkumu un noslodzi lielākā nozares daļa sūdzēties nevarēja. Tāpēc, ņemot vērā pēdējo gadu izaugsmi un apjomu pieaugumu, liela daļa uzņēmumu uz krīzes sākumu joprojām bija noslogoti ar pasūtījumiem, ko turpina pildīt, bet jaunu pasūtījumu iegūšana var būt apgrūtināta. Par tālāko attīstību ir grūti izvirzīt prognozes, skaidrs, ka riski joprojām ir lieli. Viss atkarīgs no tā, cik ātri izdosies normalizēt situāciju pirmkārt jau Eiropā.
Nozares uzņēmumus vairāk ietekmē nevis Latvijas valdības noteiktie ierobežojumi koronavīrusa izplatības apturēšanai, bet gan tas, kā rīkojas metāla izstrādājumu pircējvalstu valdības un šo valstu industriālo produktu pircēji, un arī konkurentvalstu ražotāji. Nozarē strādājošie uzņēmēji koronavīrusa radītās sekas izjūt atšķirīgi, vienlaikus cenšas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kad būtiskākie jautājumi ir, lai būtu mazāk iesaldēto līdzekļu visos posmos un vienlaikus būtu gatavi situācijai, kad pieprasījums strauji pieaugs. Jāņem vērā, ka pēdējos trīs gadus nozarē ir bijusi stabila un strauja izaugsme – 2017.gadā par 11%, 2018. gadā par 14% un 2019. gadā par 8%, turklāt operatīvie statistikas dati uzrāda, ka 2020. gada pirmajos divos mēnešos pret attiecīgo 2019. gada periodu bija 8,9% apgrozījuma pieaugums, bet, kāda būs bijusi vīrusa ietekme, to rādīs laiks.
Neskatoties uz relatīvi aktīvo darbību pašlaik, pastāv ievērojami riski nozares uzņēmumu darbībai tuvākajā laikā. Nozares specifika ir tā, ka vairums uzņēmumu specializējas industriāla pielietojuma produkcijas ražošanā, un pēc būtības apgādā visas pārējās tautsaimniecības nozares ar iekārtām, tehnoloģijām un komplektējošām daļām. Līdz ar to, nozares izaugsme ir lielā mērā atkarīga no situācijas eksporta tirgos un nozarēs, kuras patērē nozares ražoto produkciju.

Arvien vairāk klientu Eiropā slēdz ražotnes un nepieņem produkciju, vai arī vispārējās ažiotāžas iespaidā maina investīciju plānus, atsakoties no jaunu iekārtu iegādes. Nozare kopumā turpina darboties, cik nu tas esošajā situācijā ir iespējams. Lielā mērā situāciju nosaka konkrētā uzņēmuma sadarbības partneri – galvenie klienti un piegādātāji.
Tiem, kuriem kāds no atslēgas klientiem vai piegādātājiem ārvalstīs ir apturējis darbu, nekas cits neatliek kā doties dīkstāvē. Uzņēmumiem, kuriem ir plašāks klientu portfelis, ir lielākas iespējas sadalīt risku un turpināt darbu vismaz daļēji. Pirmais trieciens bija pa auto rūpniecību, kas lielā mērā ir apstājusies lielo auto būves ražotāju rūpnīcu slēgšanas dēļ. Atšķirībā no autobūves, to rezerves daļu un servisu tirgus savu darbu cenšas turpināt. No Eiropas pienāk signāli par to, ka lēnām autobūve atjaunosies, un tas nozīmē, ka arī Latvijas ražotājiem jābūt gataviem atsākt darbu un piegādes, taču par to, kā tas izskatīsies realitātē, pašlaik ir grūti spriest.
Liela daļa nozares eksporta ir orientēta uz Skandināviju un Ziemeļvalstīm, un pagaidām šie tirgi izskatās relatīvi mazāk skarti, līdz ar to ir cerības, ka nebūs straujš apjomu kritums. Pagaidām šajās valstīs ir mazāk ierobežojumu un mazāk apgrūtināta pasūtījumu izpilde
Nozares specifika ir sazarotās piegāžu ķēdes un kooperācija gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Situācijās, kad ir globāli satricinājumi, neizbēgami atsevišķu uzņēmumu finanšu problēmas un kavēti maksājumi atstāj iespaidu uz pārējiem piegādes ķēdes dalībniekiem.
Jau tagad vairāki nozares uzņēmumi ir pārgājuši uz priekšapmaksas sistēmu. Šeit būtisks ir atbalsts garantiju veidā un "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" iesaiste, lai uzņēmumiem netiktu bloķēta naudas plūsma saistībā ar problēmām piegādes ķēdes posmos. Tāpat ir svarīgi, lai pārejošas krīzes apstākļos, kad objektīvu iemeslu dēļ uzņēmumiem ir radušās naudas plūsmas problēmas, netiktu piemērotas sankcijas no banku sektora.
Pagaidām asociācijas rīcībā nav informācija par kolektīvām atlaišanām, tomēr atsevišķos uzņēmumos ir sākts dīkstāves režīms. Ir signāli, ka līdzīga situācija tuvākajā laikā būs vēl vairākos nozares uzņēmumos.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Jaunā nacionālā Industriālās politikas plāna mērķis ir palielināt eksportu līdz 29,8 miljardiem eiro gadā

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi jaunas nacionālās Industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kuru mērķis ir palielināt eksportu līdz 29,8 miljardiem eiro gadā.
Pamatnostādnes patlaban ir izstrādes stadijā un tās vēl tiek saskaņotas. Jaunizstrādātās pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
Pamatnostādņu virsmērķis ir 2030.gadā eksportu līdz 29,8 miljardiem eiro gadā, kā arī izdevumu apmēru pētniecības un attīstības darbībām palielināt līdz 776 miljoniem eiro gadā.
EM norādīja, ka Latvijas ražotājiem ir jāattīsta ar tehnoloģijām un inovācijām saistītās konkurences priekšrocības reizē konkurējot gan ar attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm. "Nesabalansētība pastāvošajā tautsaimniecības struktūrā un zemais tehnoloģiskās attīstības līmenis ir viens no Latvijas zemās produktivitātes cēloņiem. Darbaspēka resursu pārkvalificēšanas un pārejas process uz augstākas produktivitātes nozarēm notiek, taču ir lēns," piebilda ministrijā.
Vienlaikus EM atzina, ka Latvijas ekonomikas virzībai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli ir vairāki šķēršļi, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama mērķtiecīga un koordinēta valsts intervence, lai mazinātu ar resursu pārdales procesu saistītās izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts konkurētspēju.
"Galvenais ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks ir produktivitātē balstīta konkurētspēja, kuras paaugstināšanai ir nepieciešama konkrēta rīcība piecos galvenajos virzienos - investīcijās, inovācijās, cilvēkkapitālā, uzņēmējdarbības vidē un eksportspējas pieaugumā," uzsvēra ministrijā.
Jauno pamatnostādņu īstenošanas finanšu instrumenti būs Eiropas Savienības fondi, valsts budžets un to veidojošie nodokļu ieņēmumi, kā arī citi ārvalstu finanšu instrumenti.
2019.gadā Latvija eksportēja preces 12,794 miljardu eiro apmērā.

Lasīt vairāk

02. Rūpniecības produkcijas izlaide divos mēnešos Latvijā samazinājusies par 1,8%

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajos divos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 1,8% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kritums par 2,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,7%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis pieaugums par 13,8%.
2020.gada februārī, salīdzinot ar 2019.gada februāri, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 0,8%. To ietekmēja kāpums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 16,7% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 7%, bet apstrādes rūpniecībā bija kritums par 0,9%.
Apstrādes rūpniecībā lielākais izlaides kritums, salīdzinot ar 2019.gada februāri, bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā - par 18%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 8,3% un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 6,1%.
Tāpat ražošanas apmērs samazinājās divām no trim pēc īpatsvara lielākajām nozarēm: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un pārtikas produktu ražošanā, uzrādot samazinājumu attiecīgi par 1,3% un 0,1%.
Lielākais ražošanas apmēra pieaugums bija papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 21,5%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 10,7% un elektrisko iekārtu ražošanā - par 8,3%. Pēc īpatsvara trešajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē - gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas - produkcijas apmērs pieauga par 5,8%.
2020.gada februārī, salīdzinot ar 2020.gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3%. Tostarp ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 4,1%, apstrādes rūpniecībā - par 2,1% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 9,9%.

Lasīt vairāk

03. Ražotājcenas Latvijas rūpniecībā martā samazinājās par 1,7%

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad martā, salīdzinot ar 2019.gada martu, samazinājies par 1,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis 2020.gada martā salīdzinājumā ar pagājušā gada martu ir samazinājies par 1,7%, bet eksportētajai produkcijai par - 1,6%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 2,4%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par - 1%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka būtiskākā ietekme bija cenu samazinājumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles. Cenu paaugstinošā ietekme bija atsevišķu pārtikas produktu ražošanā.
Savukārt šogad martā, salīdzinot ar februāri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā nav mainījies.
Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis mēneša laikā palielinājies par 0,2%, bet eksportētajai produkcijai cenu līmenis samazinājies par 0,1%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis mēneša laikā saruka par 0,3%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm pieauga par 0,1%.
Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Cenu pazeminošā ietekme bija elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

Lasīt vairāk

04. Ražošanas uzņēmumi var pieteikt projektus progresīvas ražošanas attīstībai

Līdz šī gada 1.decembrim, ražošanas uzņēmumi var pieteikt projektus progresīvas ražošanas attīstībai, informēja Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA).
Līdz 1.decembrim ir atvērts pētniecības un inovāciju atbalsta programmas "Apvārsnis 2020" projektu konkurss "Eiropas atbalsta un apmācību programmas ražošanas attīstīšanai maziem un vidējiem uzņēmumiem", kura budžets ir 5,7 miljoni eiro.
Konkursa finansētajiem projektiem būs iespēja stiprināt mazu un vidējo uzņēmumu (MVU) ražošanas konkurētspēju, nodrošinot vieglāku piekļuvi Eiropas mēroga konsultācijām un zināšanām, kā arī apmācības programmām par progresīvo ražošanu.
VIAA norāda, ka pakalpojumiem, kurus sniedz MVU, jābūt atkarīgiem no to uzņēmējdarbības vajadzībām, un ieviešanai jābūt elastīgai un ātrai, lai labāk tiktu galā ar jauninājumiem progresīvās ražošanas jomā un MVU prasībām.
Vienlaikus aģentūra atklāj, ka tikai nedaudzas sabiedrības iniciatīvas mūsdienās piedāvā konsultatīvos pakalpojumus ražošanas MVU, lai tiem palīdzētu novērtēt progresīvu ražošanas ieguldījumu veikšanu un izmantotu progresīvus ražošanas risinājumus, tāpēc šī iniciatīva palīdzēs ražošanas uzņēmumiem virzīties uz nākamās paaudzes rūpniecību ar konkurētspējīgāku, viedāku un ilgtspējīgāku ražošanu.

Lasīt vairāk

05. Ekspluatācijā nodota "Laimas" jaunā ražotne Ādažos

Ekspluatācijā nodota jaunā "Laimas" ražotne Ādažos, apsteidzot plānoto būvniecības grafiku par gandrīz mēnesi, informēja konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražotāja "Orkla Confectionery & Snacks Latvija" un zīmolu "Spilva" un "Gutta" īpašnieka "Orkla Foods Latvija" apvienotajā kompānijā "Orkla Latvija".
"Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons atzīmēja, ka, būvējot jauno "Laimas" ražotni, bija iespēja radīt ēku, kas ir pielāgota ražošanas tehnoloģijām, nevis ražošanas tehnoloģijas pielāgot ēkai. Jaunajā "Laimas" ražotnē Ādažos būs arī moderna produktu attīstības laboratorija.
Tāpat kompānijā atzīmēja, ka līdz ar ražotnes nodošanu ekspluatācijā sāksies ražošanas līniju pārcelšana, uzstādīšana un testa produktu ražošana, kas pagaidām ir atlikta, ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo stāvokli un ieviestos drošības pasākumus, bet tiks īstenota, tiklīdz tas būs iespējams.
"Orkla Latvija" pārstāvji arī norādīja, ka jaunā ražotne sniegs uzņēmumam izaugsmes iespējas, paverot plašas sadarbības iespējas ar citiem "Orkla" grupas uzņēmumiem. Plānots, ka ražotnē būs nodarbināti vairāk nekā 100 strādājošo.
Līdz ar jaunās fabrikas izveidi ražošanas apmērus būs iespējams dubultot salīdzinājumā ar esošajiem, ja būs atbilstošs pieprasījums. Sākotnēji bija plānots, ka ražošanas procesu jaunajā "Laimas" ražotnē varētu sākt 2020.gada ceturtajā ceturksnī.
2019.gada 17.aprīlī "Orkla Latvija" vadība parakstīja 8,9 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Merks" par "Laimas" ražotnes celtniecību Ādažos. Būvniecība sākās 2019.gada 24.aprīlī.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Saglabājas mērens izaugsmes temps

Patlaban apstrādes rūpniecībā vērojams mērens izaugsmes temps, tomēr tuvākajā nākotnē nozarē var sagaidīt kritumu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad pirmajā pusgadā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 0,4% salīdzinājumā ar 2018. gada attiecīgo periodu. Apstrādes rūpniecības izaugsmi ierobežo situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, tās attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām.

Nozares neveiksmes

Grūtībās viens no nozares līderiem

Vidzemes rajona tiesa Valmierā šogad 18. jūnijā ierosināja "Valmieras stikla šķiedras" tiesiskās aizsardzības procesu. Ņemot vērā, ka uzņēmuma ASV ražotne nav spējusi izpildīt no kredītlīnijas līguma izrietošās saistības, banka 2019. gada 10. jūnijā pieprasīja "Valmieras stikla šķiedrai" nekavējoties atmaksāt aizdevuma pamatsummu un uzkrātos procentus par kopējo summu 3 013 148,92 ASV dolāri. Līdz ar to sabiedrība ir nonākusi finansiālās grūtībās.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Iesniedz projektus ERAF atbalstam

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu ražošanas telpu un infrastruktūras attīstīšanai visvairāk vēlas izmantot Zemgalē. Eiropas Savienības (ES) fondu programmā, kas veicinās apstrādes rūpniecības un viedo specializācijas jomu komersantu darbības paplašināšanos un jaunu uzņēmumu veidošanos, sekmējot industriālo telpu izveidi reģionos, CFLA saņēma kopumā 52 projektu iesniegumus, tajā skaitā Kurzemes plānošanas reģionā 14 projektus, Latgales – sešus projektus, Vidzemes – 11 projektus, Zemgales – 18 projektus, Pierīgā – 3 projektus. Kopā projektu īstenošanā paredzēts ieguldīt 142 849 816,25 eiro, no tiem ERAF finansējuma daļa – 51 847 841,70 eiro, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu – 25 443 922 eiro. Visos plānošanas reģionos, izņemot Latgales plānošanas reģionu, ir pieprasīts lielāks ERAF finansējuma apmērs, nekā vienā plānošanas reģionā ir pieejams. Paredzēts, ka finansējumu piešķir ražošanas ēku būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu.

Darbaspēka piedāvājums nav pietiekams

Jau patlaban izglītota darbaspēka piedāvājums apstrādes rūpniecībā nav pietiekams, taču nozares uzņēmumi joprojām plāno palielināt strādājošo skaitu, kas būs interesants izaicinājums. Rūpniecības uzņēmumu noskaņojuma indekss Latvijā šogad ir pasliktinājies, taču jūlijā joprojām bija virs vēsturiski vidējā līmeņa, arī pasūtījumu apakšindekss. Turpretim gaidas par ražošanas apjoma izmaiņām kopš februāra noslīdējušas zem vidusmēra, visstraujāk ir pasliktinājies vērtējums par produktu pārdošanas cenām nākotnē. Patlaban apstrādes rūpniecībā nav labākie laiki, tomēr jābūt piesardzīgiem, spriežot par pasaules rūpniecības krīzes ietekmi. Negatīvas tendences turpināja uzrādīt ES kopējais ekonomiskā noskaņojuma indekss. Tas norāda uz ārējās ekonomiskās vides vājināšanos, kas sāk ietekmēt Latvijas ekonomiku.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Uralkali Trading, SIA, Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, Bucher Municipal, SIA, LEXEL FABRIKA, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Uralkali Trading, SIA
K.Valdemāra 62, Rīga, LV-1013 T. 67152055
Ķīmiskie reaģenti 1 944 299 -5.39 16 537 0.85% 51
2. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 675 950 70.27 22 912 3.39% 243
3. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 90 549 -12.97 -92 126 -101.74% 1108
Uzsākts maksātnespējas process
4. Bucher Municipal, SIA
Ganību 105, Ventspils, LV-3601 T. 63661050
Mašīnbūve 77 222 61.28 4 878 6.32% 376
5. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 65 843 27.44 4 113 6.25% 284
6. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 54 184 -3.2 2 134 3.94% 568
7. RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA, AS
Ganību dambis 31, Rīga, LV-1005 T. 67381193
Mašīnbūve 46 133 59.93 3 869 8.39% 676
8. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 44 309 13.21 352 0.79% 247
9. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 44 037 1.66 2 983 6.77% 160
10. Scanalloys LV, SIA
Lāčplēša 87, Rīga, LV-1011 T. 67795115
Metāla tirdzniecība 40 754 76.98 201 0.49% 6

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Pērn metālapstrādes nozare augusi vismaz par 13-14%

Pagājušajā gadā metālapstrādes un mašīnbūves nozarei bija ļoti spēcīgas izaugsmes gads – nozares kopējie ražošanas apjomi pēc provizoriskām aplēsēm būs sasnieguši vismaz 1,3 līdz 1,4 miljardus eiro. 1,5 miljardu eiro apjoms pērn gan vēl nebūs sasniegts. Šāds apjoms liecina par 13–14% pieaugumu salīdzinājumā ar 2017. gadu. Arī eksporta apjomi pērn ir auguši un sasniedza aptuveni vienu miljardu eiro. Tā kā nozare eksportē ap 80% no saražotā, tad svārstības Latvijas tirgū nozari būtiski neietekmē lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Tekstilrūpniecībā pagājušais gads bijis stabils

Tekstilrūpniecības nozarē pagājušais gads bijis stabils. No saražotā apjoma 90% tiek eksportēti, un 2017. gadā eksports bija 521 miljons eiro, bet 2018. gadā - 506 miljoni eiro. Arī šogad netiek gaidītas būtiskas izmaiņas – 2019. gads varētu būt stabils. Tiesa, pietrūkst darbaspēka – gan šuvēju, gan augstas kvalitātes speciālistu. Trūkst inženiertehnisko darbinieku, notiek paaudžu maiņa, un nav, kas stājas pieredzējušo darbinieku vietā. Lielas investīcijas attīstībā veic Liepājas higiēnas preču lasīt tālāk