Ienākt

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

Apdrošināšana Bankas
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi Līzings un cita finanšu darbība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

2019.gadā Latvijas risku apdrošināšanas tirgus varētu beidzot pārsniegt pirmskrīzes apmērus

Risku apdrošināšanas kompānijas „Balta” valdes loceklis un Tehniskā departamenta direktors Uldis Dzintars

Aizvadītais gads apdrošināšanas nozarei vērtējams kā sekmīgs: ja gada sākumā apdrošināšanas kompānijas uzrādīja ļoti strauju izaugsmi, tad, tuvojoties gada beigām, apdrošināšanas tirgus izaugsme nedaudz palēninājās, vienlaikus joprojām pārsniedzot kopējā Latvijas ekonomikas pieauguma ātrumu. Nozare ir “izrāpusies” no krīzes bedres daudz veselīgāka un izturīgāka. Apdrošinātājiem ir atbilstošas maksātspējas normas, kā arī spēcīgas māteskompānijas, nodrošinot attiecīgi nepieciešamo finanšu stabilitāti. Tomēr, visticamāk, vēsturiski augstākais risku apdrošināšanas tirgus apmērs kopš 2008.gada tiks pārsniegts vien 2019.gadā – tātad 11 gadus pēc krīzes sākuma.
Vērtējot atsevišķus apdrošināšanas veidus, noteikti jāatzīmē OCTA un KASKO produktu nozīme kopējā apdrošināšanas tirgus izaugsmes veicināšanā. Tāpat būtiska loma ir jaunu apdrošināmo objektu skaita pieaugumam: piemēram, būvniecības tirgus turpina stabilu attīstību, un tas atspoguļojas arī apdrošinātāju parakstītajās prēmijās, kas saistītas gan ar īpašuma apdrošināšanu, gan būvniecības garantijām.
Arī privātpersonu segmentā klientu skaits aug un novērojam pozitīvu tendenci – palielinās to cilvēku skaits, kuri apdrošinās pirmo reizi, iegādājoties jaunus produktus. Ja iepriekš līdzās tā dēvētajiem “obligātajiem” apdrošināšanas produktiem cilvēki no neparedzētiem zaudējumiem pasargāt pārsvarā izvēlējās tikai savas jaunākā un vidējā gadagājuma automašīnas, tad patlaban redzam, ka īpaši strauji pieaug to cilvēku skaits, kuri proaktīvi apdrošina savu īpašumu un mantiskās vērtības. Tāpat no “izvēles” produktiem arvien pieprasītāka kļūst ceļojumu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
Vērtējot pasaules pieredzi, skaidri iezīmējas tendence - jo attīstītāka valsts, jo vairāk tiek izmantoti apdrošināšanas pakalpojumi. Latvijas iedzīvotāju pašreizējā aktivitāte apdrošinoties, lielā mērā liecina par pakāpenisku dzīves līmeņa uzlabošanos un noteikta finansiāla brieduma sasniegšanu. Līdz ar sabiedrības labklājības pieaugumu pieaug arī iedzīvotāju vēlme pasargāt sevi un savu īpašumu no negaidītiem finansiāliem zaudējumiem, kas savukārt atspoguļojas kopējā apdrošināšanas tirgus izaugsmē.
Viens no nozares tuvākās nākotnes izaicinājumiem ir balstīts prognozēs par inflāciju vairākās ekonomikai nozīmīgās nozarēs un attiecīgi atlīdzību izmaksu apmēros. Piemēram, pēc „Baltas” veiktās būvnieku aptaujas datiem, inflācijas apmērs būvniecībā varētu sasniegt aptuveni 10%. Tam savukārt ir būtiska loma apdrošināšanas segumu aprēķinā, piemēram, ņemot vērā būvniecības izmaksu kāpumu, ēkas atjaunošana varētu izmaksāt dārgāk nekā iepriekš. Katrs apdrošinātājs cenu aprēķinu veic neatkarīgi, tāpēc cenu izmaiņas nav iespējams paredzēt. Tomēr, ja tādas notiks, visticamāk, tās būs būtiski zemākas, nekā pieredzēts iepriekšējos gados auto apdrošināšanā.
Paredzams, ka līdz ar ekonomikas pieauguma tempa palēnināšanos samazināsies arī temps, ar kādu pēdējos gados audzis risku apdrošināšanas tirgus. Pēc mūsu vērtējuma, tas būs mērāms viencipara skaitlī pretēji pēdējo divu gadu divciparu izaugsmei. Prognozējam, ka tirgus kopumā būs rentabls, neskatoties uz inflācijas radīto atlīdzību apmēru pieaugumu galvenajos apdrošināšanas veidos un pārapdrošināšanas izmaksu paredzamo pieaugumu.
Analizējot pašreizējās tendences patērētāju jomā, var prognozēt, ka turpinās pieaugt Latvijas iedzīvotāju vēlme sevi pasargāt no neparedzamām situācijām, gan jauniem klientiem apdrošinoties pirmo reizi, gan esošajiem klientiem paplašinot apdrošināmās sfēras. Latvija gan joprojām būtiski atpaliek no Rietumeiropas, mērot pēc apdrošināšanas īpatsvara ekonomikā, tomēr līdz ar pozitīviem procesiem ekonomikā lēnām tuvojamies šim līmenim.
Ņemot vērā mūsdienām raksturīgo steidzīgo dzīvesveidu, kur teju viss ikdienai nepieciešamais atrodas vien pāris datorpeles “klikšķu” attālumā, paredzam, ka arī apdrošinātājiem nāksies atbilstoši attīstīt savu digitāli pieejamo piedāvājumu. Pamazām mainīsies veids, kā apdrošināšana tiek pārdota, apdrošinātājiem maksimāli atvieglojot polišu iegādes procesu un vienkāršojot klienta izvēles, kā arī, nodrošinot iespēju veikt mēneša rēķinu apmaksu. Parādīsies jauni pakalpojumi, tomēr galvenā izaugsme būs tradicionālajos apdrošināšanas veidos – KASKO, OCTA, īpašuma, nelaimes gadījumu, CTA un ceļojumu apdrošināšanai.
Apdrošinātājiem joprojām aktuāla būs jauno Eiropas prasību atbilstība, īpaši personu datu aizsardzības un apdrošināšanas izplatīšanas jomā, kur vēl nav izveidojusies vienota Eiropas prakse.
Mūsuprāt, arvien pieaugs nozīme apdrošinātāja reputācijai, jo, paaugstinoties sabiedrības ienesīguma līmenim, klientiem, iegādājoties apdrošināšanas polises, svarīgāka par nelielu ietaupījumu cenas ziņā būs apdrošinātāja reputācijas sniegtā pārliecība par to, ka klients būs pasargāts un atlīdzību izmaksa notiks gludi un ātri.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Saeima pieņem likuma izmaiņas ātro kredītu izmaksu ierobežošanai

Saeima 2018.gada 4.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu izmaksu ierobežošanu.
Tostarp atbilstoši grozījumiem likumā, kas stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā, patēriņa kredītiem noteikts kredīta kopējo izmaksu ierobežojums 0,07% dienā, kas nozīmē, ka turpmāk, izsniedzot 100 eiro aizdevumu uz 30 dienām, maksimāli nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi varēs piemērot komisiju 2,1 eiro apmērā.
Tādējādi Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijā prognozēja, ka lielākā daļa nebanku kreditētāju 2019.gada beigās vai 2020.gada sākumā beigs darbību Latvijā. "Lielākā daļa nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumu 2019.gada nogalē vai 2020.gada sākumā izbeigs savu darbību Latvijā, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi," pauda asociācijā.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš minēja, ka priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi pieņēma izmaiņas regulējumā, kas negatīvi ietekmēs finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijā. „Mēs redzam, ka bankas lielākoties aizdod kredītus, kas lielāki par 500 eiro, savukārt mazu summu aizdevumus līdz šim izsniedza nebanku kredītdevēji. Stājoties spēkā izmaiņām, no jūlija Latvijā vairs nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi," viņš teica.

Lasīt vairāk

02. FKTK piemēro 2,2 miljonu eiro sodu "LPB Bank"

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piemēroja soda naudu 2,205 miljonu eiro apmērā "LPB Bank" par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvu prasību pārkāpumiem, kā arī ir uzdeva bankai atsaukt par finanšu noziegumu apkarošanas jomu atbildīgo valdes locekli Arni Kalveršu no amata un izteica minētajai personai brīdinājumu.
Bankai tika uzlikti arī citi tiesiskie pienākumi, tostarp bankai tiks uzdots noteiktā termiņā iesniegt FKTK izvērtēšanai pasākumu plānu konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī tika uzdots veikt iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgu izvērtējumu.
"Mūsu lēmums ir kārtējais apliecinājums, ka mēs rūpīgi sekojam, kā tiek nodrošināta šīs jomas sakārtošana banku sektorā. Arī citiem tirgus dalībniekiem ir jāņem vērā, ka šādi trūkumi un sistēmas nepilnības nav pieļaujamas nevienā no Latvijas bankām. Protams, mums kā banku uzraugam ir nepatīkami konstatēt, ka šajā bankā atklātie pārkāpumi ir identificēti jau vairākkārt un šī neatbilstība ir bijusi ilgstoša, tādēļ arī sods ir adekvāts tam, ko mēs esam konstatējuši. Vēlos uzsvērt, ka šādas pārbaudes un arī citas uzraudzības darbības aktīvi turpināsim, lai īstenotu valdības noteikto virzību Latvijas finanšu sektora turpmākajai attīstībai, nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību uzraugāmajā sektorā un tā atbilstību visām likuma prasībām,” sacīja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Lasīt vairāk

03. FKTK piemēro 1,247 miljonu eiro sodu "BlueOrange Bank"

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemēroja "BlueOrange Bank" soda naudu 1,247 miljonu eiro apmērā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma neievērošanu.
Parakstot administratīvo līgumu, FKTK un "BlueOrange Bank" vienojās par izlīgumu, lai izbeigtu FKTK ierosināto administratīvo lietu par FKTK pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem 2016.gadā un 2017.gadā. Šajā periodā banka nav ievērojusi likuma un FKTK izdoto normatīvo noteikumu prasības, piemēram, nav pievērsusi pietiekamu un īpašu uzmanību klientu savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska mērķa, un nav nodrošinājusi savlaicīgu un kvalitatīvu klientu padziļinātās izpētes veikšanu un izpētes rezultātu dokumentēšanu, kā arī nav nodrošinājusi aizdomīgu darījumu konstatēšanu un savlaicīgu ziņojumu sniegšanu Kontroles dienestam.
FKTK ieskatā "BlueOrange Bank" pieļautie pārkāpumi ir vērtējami kā būtiski, turklāt banka iepriekš ir sodīta par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Lasīt vairāk

04. Banku sektorā lielākā peļņa saglabājas "Swedbank"

2018.gada deviņos mēnešos lielākā peļņa starp Latvijas bankām joprojām bija "Swedbank", kurai seko "Luminor Bank" un "SEB banka", savukārt zaudējumi deviņos mēnešos bija divām bankām - "Baltic International Bank" un "PrivatBank".
Pēc Finanšu nozares asociācijas datiem, 2018.gada deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 85,062 miljoni eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, un veidoja 36,6% no kopējās banku sektora peļņas.
Vienlaikus "Luminor Bank", kas tika izveidota 2017.gada rudenī, peļņa 2018.gada deviņos mēnešos bija 38,752 miljoni eiro un veidoja 16,7% no kopējās banku sektora peļņas, bet "SEB banka" nopelnīja 33,747 miljonus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, un veidoja 14,5% no kopējās banku sektora peļņas.
Savukārt zaudējumi 2018.gada deviņos mēnešos bija "Baltic International Bank" - 2,35 miljoni eiro un "PrivatBank" - 3,199 miljoni eiro.
Tāpat asociācijas dati liecina, ka Latvijas banku kopējais aktīvu apmērs 2018.gada deviņos mēnešos samazinājās par 22,8% jeb 6,466 miljardiem eiro un septembra beigās bija 21,931 miljards eiro, tostarp aktīvu apmērs visstraujāk saruka "Rietumu bankai" un "Expobank". "Rietumu bankas" aktīvi 2018.gada deviņos mēnešos samazinājās par 46,3% jeb 1,441 miljardu eiro un 2018.gada septembra beigās bija 1,674 miljardu eiro apmērā, savukārt "Expobank" aktīvi saruka 3,4 reizes jeb par 160,931 miljonu eiro - līdz 66,785 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk

05. FKTK pieprasa no bankām informāciju par ASV sankciju sarakstā par sadarbību ar Ziemeļkoreju iekļauto komersantu, kuram ir uzņēmumi arī Latvijā

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieprasījusi no bankām informāciju par ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā par sadarbību ar Ziemeļkoreju iekļauto Turcijā reģistrēto uzņēmumu "Falcon International Group" un tā valdes locekli Hisejinu Šahinu (Huseyin Sahin), kuram ir uzņēmumi arī Latvijā.
Komisijas Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja norādīja, ka Latvijas banku sektoram OFAC sankciju saraksti ir saistoši, jo Latvijas bankas savās risku pārvaldīšanas stratēģijās ir deklarējušas klientu pārbaudi, sekojot arī šiem sankciju sarakstiem. Tas nozīmē, ka atbilstoši banku iekšējās kontroles procedūrām, lai notiktu šo sankciju riska pārvaldīšana, tiklīdz tam ir pamats, ir jānotiek klientu un to darījumu pārbaudēm atbilstoši šiem sankciju sarakstiem. "Citiem vārdiem - šim procesam būtu jābūt teju automātiskam," viņa piebilda.
Tāpat Upleja informēja, ka FKTK ir pieprasījusi informāciju visām Latvijas bankām un ārvalstu banku Latvijas filiālēm par konkrēto komersantu. "Tagad ņemot vērā šī jautājuma publisko aktualitāti, FKTK ir pieprasījusi informāciju visām Latvijas bankām un ārvalstu banku Latvijas filiālēm par konkrēto komersantu. Pēc informācijas saņemšanas to attiecīgi izvērtēsim. Ja pēc informācijas saņemšanas tiks konstatēts, ka kāda iekšējās kontroles sistēma tomēr nav nostrādājusi, vērtēsim, kāpēc tā ir noticis, kur ir nepilnības vai tiek nodrošināta visu normatīvo aktu izpilde," sacīja Upleja.
OFAC oktobra sākumā paziņoja, ka birojs vērsis sankcijas pret Turcijā reģistrētu uzņēmumu "Falcon International Group" un tā valdes locekli Šahinu, kuram pieder uzņēmums arī Latvijā, par sadarbību ar Ziemeļkoreju. Šahinam Latvijā pieder uzņēmums SIA "Falcon International", kurā viņš ir arī valdes loceklis. Tāpat "Falcon International" Latvijā ir meitasuzņēmums SIA "Sahin".

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijā strauji attīstās zibmaksājumi

Latvijas Bankas izveidotajā un uzturētajā zibmaksājumu infrastruktūrā līdz 2019.gada jūlijam veikts 5,1 miljons zibmaksājumu miljarda eiro apmērā, vēsturisko viena miljarda eiro robežu zibmaksājumos sasniedzot 1. jūlijā. Zibmaksājumus Latvijā veic Latvijas Banka un tie pieejami vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu, taču plānots, ka 2020. gada laikā tie būs pieejami gandrīz 100% Latvijas kredītiestāžu klientu. Zibmaksājumi pieejami vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu

Nozares neveiksmes

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš iesniedz atlūgumu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne 4. jūlijā iesniedza atlūgumus, lūdzot atbrīvot no amata no 2019. gada 15. jūlija. Līdz ar to P. Putniņam un G. Razānei, atstājot amatu, pienācās likumā noteiktā kompensācija. Vienlaikus Saeima atbalstīja priekšlikumu FKTK vadītājas amata uz laiku iecelt FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāju Kristīni Černaju-Mežmali.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Baltijas valstu MUV uzņēmumiem pieejami vairāk nekā 300 miljoni eiro

Eiropas Investīciju fonds un trīs Baltijas valstu attīstības finanšu institūcijas parakstījušas “Baltijas Inovāciju fonda 2” (BIF2) līgumu, tādējādi turpinot Baltijas Inovāciju fonda iniciatīvu. “Baltijas Inovāciju fonda 2" apmērs ir 156 miljoni eiro. BIF2 turpmākajos piecos gados šo finansējumu ieguldīs Baltijas valstīs koncentrētajos privātā kapitāla un riska kapitāla fondos, tādējādi attīstot kapitāla ieguldījumus mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) un sekmējot Baltijas reģiona izaugsmi. Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas – “KredEx” (Igaunija), “Altum” (Latvija) un “Invega” (Lietuva) – katra “Baltijas Inovāciju fondā 2” ieguldīs 26 miljonus eiro, savukārt Eiropas Investīciju fonds ieguldīs vēl 78 miljonus eiro. Izvēlētajiem fondu pārvaldniekiem būs jāpiesaista finansējums no privātajiem investoriem, tādējādi nodrošinot, ka kopējā summa, kuru varēs ieguldīt Baltijas uzņēmumos, pārsniegs 300 miljonus eiro.

"PNB bankas" klientiem sāktas garantēto atlīdzību izmaksas

"PNB bankas" klientiem 2019. gada 22. augustā sāktas garantēto atlīdzību izmaksas. Garantētās atlīdzības "PNB bankas" klientiem izmaksā banka "Citadele". Paredzēts, ka 99,2% "PNB bankas" klientu garantētās atlīdzības veidā saņems noguldījumus pilnībā, tostarp 95% ir iekšzemes klientu, savukārt 4,2% – ārvalstu klientu. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstītā, nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. Garantēto atlīdzību izmaksai "PNB bankas" klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Swedbank, AS, BTA Baltic Insurance Company, AAS, Citadele banka, AS, Rietumu Banka, AS, SEB banka, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apdrošināšana, Bankas, Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi, Līzings un cita finanšu darbība

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Swedbank, AS
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444444
Bankas 211 658 2.82 111 193 52.53% 1625
2. BTA Baltic Insurance Company, AAS
Sporta 11, Rīga, LV-1013 T. 26121212
Apdrošinātāji 207 192 27.13 9 152 4.42% 1184
3. Citadele banka, AS
Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010 T. 67010000
Bankas 116 835 3.71 33 037 28.28% 1231
4. Rietumu Banka, AS
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67025555
Bankas 116 472 -23.89 21 483 18.44% 570
5. SEB banka, AS
Valdlauči, Meistaru 1, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 8777
Bankas 110 700 -3.49 45 800 41.37% 922
6. Balcia Insurance, SE
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 63, LV-1010
Apdrošinātāji 105 000 8.25 -4 575 -4.36% 149
7. BALTA, Apdrošināšanas AS
Raunas 10, Rīga, LV-1039 T. 67082333
Apdrošinātāji 104 722 17.77 7 778 7.43% 569
8. Luminor Bank, AS
Rīga, Skanstes iela 12, LV-1013
Bankas 77 560 -589 -0.76% 1074
9. PNB Banka, AS
Raiņa bulvāris 11, Rīga, LV-1050 T. 67041100
Bankas 36 862 -16.76 1 067 2.89% 589
Uzsākts maksātnespējas process
10. TWINO, SIA
Mūkusalas 41, Rīga, LV-1004 T. 67799997
Finanšu darbība 33 344 38.89 3 663 10.98% 54

Viedokļi

Autors: Jānis Brazovskis

Notikusi atteikšanās no augsta riska klientiem

Nozarē turpinās transformācijas process, pārejot uz digitāliem risinājumiem. Latvijas finanšu sektora stiprā puse ir tā, ka mēs arvien no administratīvās efektivitātes viedokļa esam starp labākajiem Eiropā. Mums izdevumu attiecība pret ieņēmumiem ir nedaudz pāri par 40%, bet, piemēram, Vācijas bankās – pāri par 70%. Pēdējos gados ir notikusi būtiska riska ekspozīcijas samazināšana un atteikšanās no augsta riska klientiem. 2017. gadā nozare pati skaidri iezīmēja virzienu uz labāku un lasīt tālāk

Autors: Deniss Fiļipovs

Modernākās norēķinu tehnoloģijas ienāk Latvijā

Inovatīvu norēķinu risinājumu un tehnoloģiju ieviešana Latvijas finanšu nozarē notiek strauji – mūsdienās starpbanku pārskaitījums sekunžu laikā ir pašsaprotama dzīves sastāvdaļa. Bezkontaktu norēķini vairs nevienu nepārsteidz, un tagad gan pircēji, gan pārdevēji aprod ar iespēju veikalā par pirkumu samaksāt ar tālruni, pulksteni vai aproci. Naudas pārskaitījums, izmantojot tālruņa numuru, sociālo tīklu kontu vai e-pasta adresi, nav zinātniskā fantastika, bet pakalpojums, pie kura drīzas lasīt tālāk