Ienākt

Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai

Apdrošināšana Bankas
Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi Līzings un cita finanšu darbība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Jauno līzinga darījumu apmērs 2020.gadā Latvijā varētu būt mazākais pēdējo piecu gadu laikā

"Citadele līzings un faktorings" vadītājs Pēteris Plaudis

Šobrīd ir teju neiespējami izteikt ticamas prognozes par līzinga tirgu 2020.gadā, taču ir pamats uzskatīt, ka šis gads var noslēgties ar mazāko finansējuma apjomu nozarē pēdējo piecu gadu laikā, sasniedzot vien 500-600 miljonus eiro jeb uzrādot samazinājumu par apmēram 30% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Nozīmīgu ieņēmumu daļu šogad varētu veidot finansējums lauksaimniecības nozarei. Lai gan situācija vairākās nozarēs nav iepriecinoša, lauksaimniecībai šobrīd ir vairāki labvēlīgi faktori, piemēram, degvielas cenas, vietējo izejvielu pieejamība un cena, kā arī papildu darbaspēka iespējamība. Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, paredzam, ka lauksaimniecības nozare kopumā pandēmijas laiku varētu pārdzīvot salīdzinoši labi.
Pavasaris ierasti bija sezona, kad tika atjaunoti autoparki, nodrošinot ievērojamus pārdošanas apjomus gan auto tirgotājiem, gan līzinga kompānijām, tomēr esošā situācija ieviesusi korekcijas.
Ja runājam par auto tirdzniecība virzītājiem, tad gan aizvadītajā, gan iepriekšējos gados tirdzniecības apjomus nodrošināja tieši auto nomas biznesa sektors, kas šogad krasi mainīsies. Ņemot vērā, ka ir samazinājusies vai teju pilnībā apstājusies tūrisma plūsma, kas veidoja lielākos apjomus auto nomas uzņēmumiem īstermiņa nomas pakalpojumu segmentā, līzinga tirgū šī nozare, ārpus komerctransporta, ir skarta vistiešāk.
Vienlaikus varu izteikt prognozes, ka automašīnu pieejamība būs ierobežota, jo, samazināto auto ražotāju jaudu dēļ, pasūtījumi būs jāgaida ilgāk.
Līdzās pieminētajiem ar Covid-19 saistītajiem izaicinājumiem, bankas „Citadele” grupai lielākais šā gada projekts būs „UniCredit Leasing” iegādes darījuma pabeigšana un uzņēmumu apvienošana.
Neskatoties uz to, ka, līdz ar ārkārtējā stāvokļa pasludināšanu Latvijā, marta mēnesis ieviesis ļoti būtiskas korekcijas līzinga jaunās pārdošanas apjomos, “Citadele līzings un faktorings” 2020.gada pirmo ceturksni aizvadījis teicami – salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgajiem rezultātiem sasniegts teju 30% pieaugums.
Taču kopš marta vidus jauno līzinga pieteikumu skaits samazinājies par 70%, īpaši vieglo auto segmentā. Šobrīd kā prioritāte izvirzīts darbs ar esošajiem līzinga klientiem, meklējot abām pusēm pieņemamus risinājumus tajos gadījumos, kad būtiski samazinājušies privātpersonu ienākumi vai arī ievērojami krities uzņēmumu apgrozījums, kā rezultātā ir apgrūtināta vai neiespējama līzinga maksājumu veikšana esošajā apmērā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Finanšu izlūkošanas dienests 2019.gadā iesaldējis 345,98 miljonus eiro

Finanšu izlūkošanas dienests 2019.gadā izdevis 362 iesaldēšanas rīkojumus, iesaldējot vēsturiski līdz šim lielāko iespējami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu apmēru - 345,98 miljonus eiro.
Tādējādi pērn iesaldēto līdzekļu apmērs bija trīs reizes lielāks nekā 2018.gadā.
2019.gadā iesaldēti arī 15 nekustamie īpašumi un četri bankas seifi.
Dienests pagājušajā gadā tiesībaizsardzības iestādēm nosūtījis 199 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 14% vairāk nekā 2018.gadā.
2019.gadā dienests saņēmis 5264 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, no kuriem 20 aizdomīgu darījumu ziņojumi ir par iespējamu terorisma finansēšanu un viens - par iespējamu proliferācijas finansēšanu.

Lasīt vairāk

02. Covid-19 krīzes dēļ bankas atliek klientiem saistību izpildi

Saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktajiem ierobežojumiem bankas atliek klientiem saistību izpildi - kopš krīzes sākuma līdz aprīļa vidum bankas atlikušas saistību izpildi vairāk nekā 9400 līgumiem par kopējo summu gandrīz 490 miljoni eiro.
Pēc Finanšu nozares asociācijas apkopotajiem datiem, saistību izpilde līdz aprīļa vidum atlikta vairāk nekā 2100 uzņēmumu līgumiem par kopējo summu 250,25 miljoni eiro.
Tāpat saistību izpilde atlikta gandrīz 4100 privātpersonu hipotekāro kredītu līgumiem par kopējo summu 219,75 miljoni eiro, kā arī 3200 privātpersonu patēriņa un citu aizdevumu līgumiem par kopējo summu 17,42 miljoni eiro.
"Mēs ļoti labi saprotam, ka tās pārmaiņas, kas šobrīd notiek, notiek saistībā ar Covid-19. Ja mēs raugāmies ilgtermiņā, tad jāsaka, ka apstāklis, ka cilvēks saskāries ar kādām problēmām, bet atbilstoši tās risinājis, vērsies pie bankas, apņēmīgi rīkojies un pārvarējis grūtības, ir pat pozitīvs signāls," pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Lasīt vairāk

03. Starp Latvijas bankām lielākā auditētā peļņa arī pērn bija „Swedbank”

2019.gadā, tāpat kā vairākus iepriekšējos gadus, lielākā auditētā peļņa starp Latvijas bankām bija "Swedbank". Vienlaikus ar zaudējumiem 2019.gadā strādājušas četras bankas.
2019.gadā "Swedbank" auditētā peļņa bija 98,148 miljoni eiro, kas ir par 11,7% mazāk nekā 2018.gadā, kad bankas peļņa bija 111,193 miljoni eiro.
Otra lielākā peļņa 2019.gadā bija "SEB bankai" - banka pērn nopelnījusi 47,17 miljonus eiro, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt trešā lielākā peļņa bijusi bankai "Citadele" - bankas peļņa pagājušajā gadā bija 38,976 miljoni eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2018.gadā.
Vienlaikus lielākie zaudējumi pagājušajā gadā bija "PrivatBank" - 6,9 miljoni eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2018.gadā.
Seko "Industra Bank" (iepriekš "Meridian Trade Bank"), kura strādājusi ar zaudējumiem 4,338 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "Baltic International Bank", kuras zaudējumu apmērs pieaudzis par 62,1%, sasniedzot 3,161 miljonu eiro, un "Expobank", kuras zaudējumi 2019.gadā bija 757 tūkstošu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Lasīt vairāk

04. Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā darbu sāk Māris Kālis

Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amatā 2020.gada 13.martā darbu sāka centrālās bankas bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Kālis.
Līdz šim Latvijas Bankas prezidenta vietniece bija Zoja Razmusa, kurai pēdējā diena amatā bija 12.martā. Razmusa pēc pilnvaru termiņa beigām neturpina darbu Latvijas Bankā.
Atbilstoši likumam par Latvijas Banku Latvijas Bankas padomē darbojas seši cilvēki - prezidents, prezidenta vietnieks un četri padomes locekļi. Latvijas Bankas prezidents ir Mārtiņš Kazāks, bet padomes locekļi ir Vita Pilsuma, Arvils Sautiņš, Aivars Skopiņš un Zita Zariņa.

Lasīt vairāk

05. Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums ieslīd negatīvajā zonā

2020.gada aprīļa vidū visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija negatīvs.
Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada aprīļa vidū gada laikā bija robežās no -0,72% līdz -19,42%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, un kas strādā vairāk nekā gadu, ienesīgums bija no -3,35% līdz -9,39%.
Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -1,67% līdz -13,86%, savukārt konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -0,07% līdz -7,97%.
No aktīvajiem ieguldījumu plāniem mazāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrādīja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Indexo izaugsme 47-57", kura ienesīgums bija -0,72%, seko "CBL Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "CBL aktīvais ieguldījumu plāns", kura ienesīgums bija -2,66%, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "INVL Asset Management" aktīvais ieguldījumu plāns "INVL ekstra 47+", kura ienesīgums bija -3,55%.
Savukārt lielākais negatīvais ienesīgums bija ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītajam ieguldījumu plānam "Gauja", kura ienesīgums bija -19,42%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītais pensiju plāns "SEB Eiropas plāns", kura ienesīgums bija -6,93%, un "SEB Investment Management" pārvaldītais pensiju plāns "SEB aktīvais plāns", kura ienesīgums bija -5,99%.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijā strauji attīstās zibmaksājumi

Latvijas Bankas izveidotajā un uzturētajā zibmaksājumu infrastruktūrā līdz 2019.gada jūlijam veikts 5,1 miljons zibmaksājumu miljarda eiro apmērā, vēsturisko viena miljarda eiro robežu zibmaksājumos sasniedzot 1. jūlijā. Zibmaksājumus Latvijā veic Latvijas Banka un tie pieejami vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu, taču plānots, ka 2020. gada laikā tie būs pieejami gandrīz 100% Latvijas kredītiestāžu klientu. Zibmaksājumi pieejami vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu

Nozares neveiksmes

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš iesniedz atlūgumu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne 4. jūlijā iesniedza atlūgumus, lūdzot atbrīvot no amata no 2019. gada 15. jūlija. Līdz ar to P. Putniņam un G. Razānei, atstājot amatu, pienācās likumā noteiktā kompensācija. Vienlaikus Saeima atbalstīja priekšlikumu FKTK vadītājas amata uz laiku iecelt FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāju Kristīni Černaju-Mežmali.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Baltijas valstu MUV uzņēmumiem pieejami vairāk nekā 300 miljoni eiro

Eiropas Investīciju fonds un trīs Baltijas valstu attīstības finanšu institūcijas parakstījušas “Baltijas Inovāciju fonda 2” (BIF2) līgumu, tādējādi turpinot Baltijas Inovāciju fonda iniciatīvu. “Baltijas Inovāciju fonda 2" apmērs ir 156 miljoni eiro. BIF2 turpmākajos piecos gados šo finansējumu ieguldīs Baltijas valstīs koncentrētajos privātā kapitāla un riska kapitāla fondos, tādējādi attīstot kapitāla ieguldījumus mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) un sekmējot Baltijas reģiona izaugsmi. Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas – “KredEx” (Igaunija), “Altum” (Latvija) un “Invega” (Lietuva) – katra “Baltijas Inovāciju fondā 2” ieguldīs 26 miljonus eiro, savukārt Eiropas Investīciju fonds ieguldīs vēl 78 miljonus eiro. Izvēlētajiem fondu pārvaldniekiem būs jāpiesaista finansējums no privātajiem investoriem, tādējādi nodrošinot, ka kopējā summa, kuru varēs ieguldīt Baltijas uzņēmumos, pārsniegs 300 miljonus eiro.

"PNB bankas" klientiem sāktas garantēto atlīdzību izmaksas

"PNB bankas" klientiem 2019. gada 22. augustā sāktas garantēto atlīdzību izmaksas. Garantētās atlīdzības "PNB bankas" klientiem izmaksā banka "Citadele". Paredzēts, ka 99,2% "PNB bankas" klientu garantētās atlīdzības veidā saņems noguldījumus pilnībā, tostarp 95% ir iekšzemes klientu, savukārt 4,2% – ārvalstu klientu. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstītā, nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. Garantēto atlīdzību izmaksai "PNB bankas" klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi finanšu, juridiskie un uzņēmējdarbībai rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Swedbank, AS, BTA Baltic Insurance Company, AAS, Citadele banka, AS, Rietumu Banka, AS, SEB banka, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apdrošināšana, Bankas, Konsultācijas, juridiskie un citi biznesa pakalpojumi, Līzings un cita finanšu darbība

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Swedbank, AS
Balasta dambis 15, Rīga, LV-1048 T. 67444444
Bankas 211 658 2.82 111 193 52.53% 1625
2. BTA Baltic Insurance Company, AAS
Sporta 11, Rīga, LV-1013 T. 26121212
Apdrošinātāji 207 192 27.13 9 152 4.42% 1184
3. Citadele banka, AS
Republikas laukums 2a, Rīga, LV-1010 T. 67010000
Bankas 116 835 3.71 33 037 28.28% 1231
4. Rietumu Banka, AS
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67025555
Bankas 116 472 -23.89 21 483 18.44% 570
5. SEB banka, AS
Valdlauči, Meistaru 1, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 8777
Bankas 110 700 -3.49 45 800 41.37% 922
6. Balcia Insurance, SE
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 63, LV-1010
Apdrošinātāji 105 000 8.25 -4 575 -4.36% 149
7. BALTA, Apdrošināšanas AS
Raunas 10, Rīga, LV-1039 T. 67082333
Apdrošinātāji 104 722 17.77 7 778 7.43% 569
8. Luminor Bank, AS
Rīga, Skanstes iela 12, LV-1013
Bankas 77 560 -589 -0.76% 1074
9. PNB Banka, AS
Raiņa bulvāris 11, Rīga, LV-1050 T. 67041100
Bankas 36 862 -16.76 1 067 2.89% 589
Uzsākts maksātnespējas process
10. TWINO, SIA
Mūkusalas 41, Rīga, LV-1004 T. 67799997
Finanšu darbība 33 344 38.89 3 663 10.98% 54

Viedokļi

Autors: Jānis Brazovskis

Notikusi atteikšanās no augsta riska klientiem

Nozarē turpinās transformācijas process, pārejot uz digitāliem risinājumiem. Latvijas finanšu sektora stiprā puse ir tā, ka mēs arvien no administratīvās efektivitātes viedokļa esam starp labākajiem Eiropā. Mums izdevumu attiecība pret ieņēmumiem ir nedaudz pāri par 40%, bet, piemēram, Vācijas bankās – pāri par 70%. Pēdējos gados ir notikusi būtiska riska ekspozīcijas samazināšana un atteikšanās no augsta riska klientiem. 2017. gadā nozare pati skaidri iezīmēja virzienu uz labāku un lasīt tālāk

Autors: Deniss Fiļipovs

Modernākās norēķinu tehnoloģijas ienāk Latvijā

Inovatīvu norēķinu risinājumu un tehnoloģiju ieviešana Latvijas finanšu nozarē notiek strauji – mūsdienās starpbanku pārskaitījums sekunžu laikā ir pašsaprotama dzīves sastāvdaļa. Bezkontaktu norēķini vairs nevienu nepārsteidz, un tagad gan pircēji, gan pārdevēji aprod ar iespēju veikalā par pirkumu samaksāt ar tālruni, pulksteni vai aproci. Naudas pārskaitījums, izmantojot tālruņa numuru, sociālo tīklu kontu vai e-pasta adresi, nav zinātniskā fantastika, bet pakalpojums, pie kura drīzas lasīt tālāk