Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Iedzīvotāji nav gatavi maksāt par nolietotu riepu nodošanu

"Latvijas zaļā fonda" izpilddirektore Solveiga Grīsle

Maksa par atkritumu savākšanu saprotamāka

Pagājušā gada oktobrī tika veikta atkritumu apsaimniekotāja "Latvijas zaļā fonds" akcijas "Dod riepām otro dzīvi" pirmais posms, kuras laikā desmit laukumos ikvienam bija iespēja nodot vecās riepas bez maksas. Deviņu dienu laikā savāktas un pārstrādei nodotas vairāk nekā 1000 tonnas riepu, un vairāk nekā 1500 tonnas reģistrētas savākšanai tuvāko mēnešu laikā. Pēc akcijas secinājām, ka iedzīvotāji vēl joprojām nav gatavi maksāt par nolietoto riepu nodošanu. Šī akcija bija labs veids, kā motivēt cilvēkus iztīrīt riepu krājumus, kuri kādā periodā ir sakrājušies, taču cilvēki acīmredzot nav gatavi maksāt par šāda veida atkritumu nodošanu. Iedzīvotāji ir akceptējuši, ka komunālajos rēķinos ir iekļauta daļa par atkritumu savākšanu, taču tas, ka būtu atsevišķi jāmaksā par riepu savākšanu, daudziem nav īsti pieņemams.

Jārod veids nodot riepas par simbolisku samaksu

Lai izskaustu riepu uzkrāšanos vai, sliktākajā gadījumā, izmešanu mežā, ar laiku ir jārada iespēja tās nodot bez maksas vai par ļoti simbolisku samaksu. Mums arī no daudziem servisiem teikuši, ka ir situācijas, kad klienti uzzina, ka par veco riepu atstāšanu daži eiro ir jāpiemaksā, diezgan daudzi izvēlas tās ielikt bagāžniekā. Un kur tad tās paliks? Visticamāk, ka turpat aiz stūra vai mežā. Tādēļ vislabāk būtu veicināt izpratni, ka nolietoto riepu apsaimniekošanas izmaksas, kuras ir saistītas ar savākšanu, pārvadāšanu, pārstrādi, būtu jāuzņemas nevis cilvēkiem, bet gan riepu importētājiem caur dabas resursu nodokli vai dalību atkritumu apsaimniekošanas sistēmās. Labāk, lai šīs izmaksas ir tuvāk biznesa pusei, jo to ir vieglāk kontrolēt.

Akcija iezīmē plašu problēmu spektru

Runājot par akcijas "Dod riepām otro dzīvi" rezultātiem, aktivitāte bija daudz lielāka, nekā bija gaidīts. Vienlaikus akcijas laikā Pierīgas desmit atkritumu savākšanas laukumos to īpašnieki sākumā bija visai skeptiski par interesi, taču aktivitāte izrādījās liela. Visu akcijas laiku pie savākšanas laukumiem pat bija rindas. Tas ļoti skaidri parādīja, ka problēma nav tikai nelegālas riepu savākšanas vietas, par ko daudz runā publiski. Izrādās, ka krājumi ir visdažādākajās vietās un visdažādāko iemeslu dēļ. Kādam riepas ir sakrājušās garāžā, kāds savācis un atvedis no meža. Iezīmējās tiešām ļoti plašs problemātikas spektrs.

Cilvēki tomēr ir atbildīgi

Vienlaikus izkristalizējās arī naudas jautājums. Pašlaik maksa par vienas lietotas vieglās automašīnas riepas nodošanu svārstās no viena līdz 2,5 eiro atkarībā no savākšanas laukuma vai autoservisa. It kā tas nešķiet daudz, sevišķi tiem, kuri var atļauties auto. Tomēr, ja reiz nenodoto riepu ir tik daudz, acīmredzot tas ir viens no apstākļiem, kas cilvēkus attur. Tajā pašā laikā akcijas laikā "Latvijas zaļais fonds" pārliecinājās, ka cilvēki ir atbildīgi. Piemēram, brīvdienās, kad Rīgas savākšanas laukums nestrādāja, cilvēki bija gatavi vest riepas arī uz Olaini vai Jelgavu, kas no degvielas patēriņa viedokļa nav nemaz tik lēti.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Šogad pieaug atkritumu izvešanas tarifi

Sākot ar šā gada 1.janvāri virknē pašvaldību auguši atkritumu izvešanas tarifi. Šīs izmaiņas saistītas ar dabas resursa nodokļa pieaugumu. Tā, piemēram, atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi EKO" sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifa likme no 43 eiro uz tonnu sasniegusi 58,12 eiro uz tonnu. Rundāles novadā atkritumu apsaimniekošanas maksa augusi par 3%, savukārt Jaunjelgavas novadā tarifs audzis par 6%, bet Jelgavas novadā tas audzis par 3%. Aizkraukles novada iedzīvotāji par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu maksās par 14% vairāk, nekā 2018.gadā.

Lasīt vairāk

02. "Eco Baltia grupa" attīstībā plāno investēt astoņus miljonus eiro

2019.gadā vides apsaimniekošanas uzņēmumu "Eco Baltia grupa" plāno investēt gandrīz astoņus miljonus eiro grupas otrreizējās izejvielas uzņēmumos "Nordic Plast" un "PET Baltija" attīstībā. Aptuveni trīs miljonu eiro investīcijas ieguldīs "Nordic Plast" ražotnes modernizācijā, lai uzņēmums varētu kāpināt savus ražošanas apjomus, produktivitāti, celt produktu kvalitāti un konkurētspēju. Savukārt "PET Baltija" turpinās savu ekspansiju esošajos un jaunos tirgos. Tostarp PET granulu ražošanas jaudu palielināšanai šogad "Eco Baltia grupa" plāno investēt 4,8 miljonus eiro.

Lasīt vairāk

03. Latvijā 64% iedzīvotāju nodod metāllūžņus otrreizējai pārstrādei

2018.gada beigās metāllūžņu iepirkšanas, pārstrādes un eksporta uzņēmums "Tolmets" veicis aptauju, kurā noskaidrots, ka Latvijā 64% iedzīvotāju nodod metāllūžņus otrreizējai pārstrādei, lai mazinātu vides piesārņojumu. Vienlaikus aptaujā 70% iedzīvotāju atzinuši, ka metāllūžņus viņi nodod otrreizējai pārstrādei, lai sakoptu apkārni, bet 65% metāllūžņus nodod pārstrādei, lai gūtu papildu ienākumus. Aptaujas dati arī atklāj, ka 61% aptaujāto ir informēti par iespējām savā novadā nodot metāllūžņus, tostarp lielākais informēto iedzīvotāju īpatsvars ir Vidzemē (82%) un Kurzemē (80%), bet salīdzinoši retāk šāda informācija ir Rīgā dzīvojošajiem, kur vien 45% iedzīvotāju zina par iespējām nodot metāllūžņus.

Lasīt vairāk

04. "ZAAO" eko laukumos atceļ maksu par riepu, logu stikla un elektrotehnikas nodošanu

Piesaistot stratēģisku sadarbības partneri otrreizējai pārstrādei derīgu materiālu realizācijai, SIA "ZAAO" nolēmusi no šā gada privātpersonām atcelt maksu par riepu, logu stikla un elektrotehnikas nodošanu eko laukumos. Eko laukumos bez maksas no privātpersonām pieņem arī pudeļu stiklu, papīru, kartonu, polimērus, PET dzērienu pudeles, metālu, luminiscentās spuldzes, baterijas, akumulatorus, koka paletes un lietošanai derīgus apavus. „ZAAO” apkoptā informācija liecina, ka 2018.gada 11 mēnešos eko laukumus apmeklējuši vairāk nekā 62 500 klientu, kas ir par 3000 klientu vairāk nekā šajā laika periodā 2017.gadā.

Lasīt vairāk

05. Latvijas kosmētikas ražotāju apgrozījums 2018.gadā audzis par aptuveni 25%

Vietējie kosmētikas ražotāji 2018.gadā turpinājuši strauju attīstību, un to apgrozījums pērn kopumā varētu būt palielinājies par aptuveni 25%, pateicoties eksporta attīstībai un Latvijas tirgus izaugsmei, atzina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA). 2018.gadā vietējo ražotāju apgrozījums jau sasniedzis 25-30 miljonu eiro robežu. Turklāt Latvijas kosmētikas ražotāji nepārtraukti investē ražošanas attīstībā un jaunos produktos, kas liecina par mērķtiecīgu darbību, lai uzlabotu savu konkurētspēju vēl vairāk. 2018.gadā investīcijas ir vairāku simtu tūkstošu apmērā. Tāpat kā iepriekšējos gadus, aptuveni 90% saražotās produkcijas Latvijas kosmētikas ražotāji eksportē.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas uzņēmumi aktīvi iesaistās NATO iepirkumos

Pēc Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas datiem, 2016. gadā Latvijas drošības un aizsardzības industrija parakstīja līgumsaistības ar NATO iepirkumu aģentūru NSPA 15,9 miljonu eiro apmērā, bet 2019. gadā līgumu apjoms plānots 29,2 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka nākošajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā, kas ilgs no 2021. līdz 2028. gadam, kopumā paredzēti 13 miljardi eiro tieši aizsardzības industrijas attīstībai.

Nozares neveiksmes

Kūtri virzās depozīta sistēmas ideja

Šajā sasaukumā Saeima turpina darbu pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi būs norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta summa. Par šo ideju iestājas vides aizstāvji un atsevišķi ražotāji, turpretī tirgotāji uzskata, ka iepakojuma depozīta sistēma būs

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atvieglo nosacījumus aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem

Ar valdības lēmumu aizdevumus turpmāk varēs saņemt plašāks saimnieciskās darbības veicēju loks, nevis tikai tādi, kas ir komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, vai individuālie uzņēmumi. Tāpat iepriekš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bija iespēja saņemt procentu likmes subsīdiju 50% apmērā no kopējiem investīciju aizdevuma procentu maksājumiem. Ņemot vērā, ka kreditēšanas apjomi valstī ir stabilizējušies, līdz ar to atcelts šis atbalsta veids. Atbalstu programmas ietvaros sniedz AS "Attīstības finanšu institūcija Altum".

Maksimālā garantijas summa uzņēmumiem būs lielāka

Garantiju atbalsta programmā komersantiem maksimālā garantijas summa ir 5 miljoni eiro iepriekšējo 3 miljonu eiro vietā. Tāpat atbalstu turpmāk varēs sniegt arī kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Ņemot vērā pieprasījumu pēc atbalsta lielajiem komersantiem, komersantu atbalstam novirzīti papildu 580 000 eiro. Plānots, ka kredītu garantiju summas palielināšana pozitīvi ietekmēs uzņēmumu kreditēšanas vidi un finansējuma pieejamību uzņēmumiem, kuriem nav akumulēta pietiekama aktīvu bāze, ko sniegt kā nodrošinājumu komercbankās.

Joprojām problēmas ar nolietoto riepu pārstrādi

Neskatoties uz pievērsto uzmanību nolietoto riepu pārstrādei, šogad jau bija kārtējais gadījums, kad iežogotā teritorijā Rīgā 60 kvadrātmetru platībā dega riepas. Lai pievērstu uzmanību nolietoto riepu realizēšana, Valsts vides dienests sadarbībā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju rīkos kampaņu, lai informētu autoservisus par vides aizsardzības prasībām un nepieciešamajām atļaujām to darbībai. Savukārt „Eco Baltia vide" investējusi 2,6 miljonus eiro un Tukumā izveidojusi riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu, kurā, izmantojot ilgtspējīgas ražošanas metodes, riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās pārslās vai granulās – jaunu produktu ražošanai.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, PET Baltija, AS, Clean R, SIA, Cronimet Latvia, SIA, METALEKSPO, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 193 529 0.06 4 060 2.10% 109
2. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 34 703 45.08 1 891 5.45% 226
3. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 33 375 4.46 3 505 10.50% 1275
4. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 33 235 5.47 1 157 3.48% 9
5. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 32, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 27 137 12.8 453 1.67% 25
6. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 18 833 9.19 379 2.01% 112
7. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 17 832 -0.26 991 5.56% 1166
8. Refonda, SIA
Rīga T. 26100799
Metāllūžņi 16 667 -1.68 -362 -2.17% 9
9. TM CAPITAL, SIA
Dzelzceļnieku 8a, Jelgava, LV-3001 T. 26396615
Metāllūžņi 16 656 19.68 492 2.95% 31
10. Eco Baltia vide, SIA
Rumbula, Getliņu 5, Stopiņu n., LV-2121 T. 67799999
Atkritumu izvešana, konteineru noma 16 325 33.58 343 2.10% 263

Viedokļi

Autors: Arnis Vērzemnieks

Fiziskā apsardze ir nozares "rūpju bērns"

Kopš 2014. gadā stājās spēkā izmaiņas Apsardzes darbības likumā, ir pagājuši pieci gadi, un šajā laikā ir mainījušās licences – gan to skaits, gan forma. Redzam, ka uz vienu brīdi tas tirgū ieviesa korekcijas, tostarp uzņēmumu skaita ziņā, bet šobrīd, lai gan vēl neesam atgriezušies pie tā uzņēmumu skaita, kas bija pirms šiem grozījumiem, apsardzes uzņēmumu skaits pārsniedz 400. Šeit arī ir tas stāsts par lielo ēnu ekonomiku nozarē. Var teikt, ka fiziskā apsardze ir nozares lielais "rūpju lasīt tālāk

Autors: Ieva Plaude-Rēlingere

Apgrozījums palielinājies par 25%

Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati liecina, ka vietējie kosmētikas ražotāji 2018. gadā turpināja strauju attīstību, kopējam apgrozījumam palielinoties par aptuveni 25%. Tas noticis, pateicoties eksporta attīstībai, kā arī Latvijas tirgus izaugsmei, kur vietējie kosmētikas ražotāji ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Tāpat kā iepriekšējos gadus, aptuveni 90% saražotās produkcijas Latvijas kosmētikas ražotāji eksportē. Lielākais eksporta tirgus ir Eiropas Savienība (ES), kur lasīt tālāk