Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Covid-19 ieviesus korekcijas atkritumu apsaimniekošanā

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse

Pašreiz "Covid-19" pandēmija ir ieviesusi korekcijas arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu vidū - pārtraukta klientu apkalpošana klātienē, privātpersonām ar īpašu piesardzību jāizmanto arī publiskie atkritumu nodošanas punkti. Vienlaikus Rīga beidzot gatavojas atkritumu apsaimniekošanas reformai no 20.maija, kas paredz tik nepieciešamo atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu. Rīgā plānots izveidot arī atkritumu šķirošanas laukumus, kuros iedzīvotāji varētu nodot nolietotās riepas un arī citus atkritumus, ko nedrīkst izmest piemājas konteineros. Astoņus šķirošanas laukumus Rīgas dome plānojusi ierīkot septiņu gadu laikā, tomēr pašvaldībai ir jārod risinājums, lai pirmie laukumi sāk strādāt jau nākamgad, lai mazinātu izmesto atkritumu, tostarp riepu, kalnus Rīgas un Pierīgas mežos.
Lūse norādīja, ka kopumā Latvijā ir 60 šķirošanas laukumi, kamēr galvaspilsētā pirmie punkti varētu parādīties tikai tuvāko gadu laikā. Viņa skaidroja, ka citu pašvaldību pieredze rāda, ka nolietoto riepu nodošanai cilvēki visbiežāk izmanto tieši laukumus, tomēr jau ilglaicīgi rīdziniekiem un galvaspilsētas "guļam rajonos" dzīvojošajiem tie nav pieejami atbilstošā skaitā. Šķirošanas infrastruktūras neesamība novedusi pie tā, ka vislielākie riepu uzkrājumi ir Rīgas reģionā. Diemžēl arī apkārtējai videi tik ļoti bīstamie "riepu kalnu" ugunsgrēku riski tāpat. Tas ir iemesls, kāpēc ar pirmo šķirošanas laukumu izveidošanu, nevajadzētu kavēties, un nākamā gada laikā rast iespēju izveidot vismaz trīs no kopumā astoņiem plānotajiem. Tikai ar nepieciešamās infrastruktūras izveidi, varēs nodrošināt, ka riepas nemētāsies mežos un grāvmalās, bet gan nonāks pārstrādes rūpnīcās.
Iniciatīva "Riepa ar rītdienu" kalpo kā ceļvedis uz vietām, kur atbrīvoties no riepām likumīgā un zaļā veidā. Iniciatīvai patlaban pievienojušās vairāk nekā 110 tirdzniecības vietas, kurās, pērkot jaunas riepas, vecās var nodot bez maksas. Sistēma pierādījusi savu efektivitāti, tomēr tā pilnībā nespēj atrisināt riepu nodošanas problēmas, tāpēc šķirošanas infrastruktūras izveidei joprojām ir noteicošā loma sistēmas attīstībai un virzībai iepretim uzstādītajiem mērķiem. Kamēr šķirošanas laukumi nebūs pieejami arī rīdziniekiem, kas cita starpā ik gadu saražo aptuveni 40% no visas Latvijas atkritumiem, riepas nonāks mežos, pažobelēs, tiks glabātas nepiemērotos apstākļos, kas var rezultēties ar ļoti lielu un apkārtējai videi bīstamu ugunsgrēku izcelšanos.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Covid-19 krīzes dēļ apsardzes kompānijām 30% apgrozījuma kritums

Drošības nozares kompāniju asociācija aplēsusi, ka Covid-19 pandēmijas dēļ apsardzes kompāniju darbības apmēra kritums varētu būt pat 30%, kas rada situāciju, ka ir jāatlaiž daļa darbinieku. Apsardzes kompānijas dara visu iespējamo, lai saglabātu darbiniekiem darbu, izlīdzinot darba apmēru, samazinot darba stundas, kā arī pēc iespējas atvaļinot tos darbiniekus, kuri vēlas šajā laikā doties apmaksātā atvaļinājumā. Turpinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei uz Latvijas ekonomiku, dīkstāvē esošo apsardzes nozarē strādājošo darbinieku skaits var pieaugt līdz pat 3000. Drošības nozares kompāniju asociācijā ir apvienojušies lielākie Latvijas apsardzes nozares uzņēmumi - "G4S", "Grifs AG", "Securitas Latvia" un "LDz apsardze".

Lasīt vairāk

02. Covid-19 pandēmija reģionālajos poligonos rada darbaspēka grūtības

Pēc Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas direkcijas datiem, Covid-19 pandēmijas dēļ radījis papildu izaicinājumus atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas nozarē. Daļā Latvijas reģionālo poligonu atkritumu šķirošana pirms to noglabāšanas poligonā veikta manuāli, tāpēc vēl vairāk aktualizējušies jautājumi par darbaspēka pieejamību un gatavību šo procesu nodrošināt. Atsevišķos reģionālajos poligonos ir radušās grūtības nokomplektēt maiņas ar darbaspēku, jo bailēs inficēties ar vīrusu, darbinieki izvēlas izvairīties no darba pienākumu izpildes. Vienlaikus situācija nozarē tiek vērtēta kā salīdzinoši stabila, pateicoties uzņēmumu atbildīgam darbam un spējai reaģēt uz Covid-19 radītājiem izaicinājumiem.

Lasīt vairāk

03. "Getliņi EKO" pērnā gada apgrozījums provizoriski pieauga par 33,5%

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs "Getliņi EKO" pērnā gadā strādāja ar 25,1 miljona eiro apgrozījumu, kas provizoriski ir par 33,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 64,1% un bija 622 646 eiro, tas izriet no "Getliņi EKO" neauditētā finanšu pārskata par 2019.gadu. Pērn uzņēmuma ieņēmumi no pamatdarbības veidoja 20,517 miljonus eiro. Nākotnē atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja vadība plāno saimnieciskās darbības un finanšu izaugsmi un attīstību turpmākajos gados. Kompānijas vadība prognozē, ka negatīvu ietekmi uz "Getliņi EKO" finanšu stāvokli varētu radīt neparedzētas izmaiņas normatīvajos aktos. Piemēram, plānotās izmaiņas elektroenerģijas ražošanas atbalsta normatīvajos aktos, kā arī vides normatīvajos aktos. Tāpat "Getliņi EKO" darbību varētu ietekmēt arī politiskā nestabilitāte, kas apgrūtina apsaimniekotājam piesaistīt ilgtermiņa finanšu resursu piesaisti.

Lasīt vairāk

04. Atkritumu apsaimniekotāja “Lautus” apgrozījums pērn sarucis par 16%

Atkritumu apsaimniekotājs "Lautus" pērn strādāja ar 7,062 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 28,5% un bija 1,59 miljoni eiro. 2019.gadā "Lautus" apgrozījumu nodrošināja, piesaistot jaunus klientus, kā arī atsakoties no nerentabliem sadarbības līgumiem. 20% no uzņēmuma apgrozījuma veidoja darījumi industriālo un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Tāpat 18% no apgrozījuma veidoja darījumi veselības apsaimniekošanas nozarē, 16% - darījumi vakuuma atkritumu savākšanas un sanācijas darbu nozarē, 9% - darījumi šķiroto materiālu pirmapstrādes nozarē, bet 4% no apgrozījuma veidoja darījumi bīstamo atkritumu apsaimniekošanā. "Lautus" nākotnes plānos ietilpst atjaunot esošo materiālu tehnisko bāzi un attīstīt kapitālieguldījumus speciālās tehnikās un iekārtu bāzes papildināšanā.

Lasīt vairāk

05. Inkasācijas apsardzes firmām obligāti būs jāizveido iekšējās kontroles sistēma

Ministru kabinets atbalstījis grozījumus noteikumos, kas paredz, ka inkasācijas apsardzes firmām obligāti būs jāizveido iekšējās kontroles sistēma, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumus. Turpmāk uzlikts pienākums apsardzes komersantiem, kuri sniedz inkasācijas apsardzes pakalpojumus, izveidot iekšējās kontroles sistēmu ar mērķi samazināt un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas gadījumus. Regulējums attieksies uz komersantiem, kas vēlas saņemt, un, kas jau ir saņēmuši licenci inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai. Attiecībā uz inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniedzējiem, kas šobrīd jau ir saņēmuši speciālo licenci inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, līdz 2020.gada 31.decembrim būs jāizstrādā iekšējās kontroles sistēma.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijas uzņēmumi aktīvi iesaistās NATO iepirkumos

Pēc Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas datiem, 2016. gadā Latvijas drošības un aizsardzības industrija parakstīja līgumsaistības ar NATO iepirkumu aģentūru NSPA 15,9 miljonu eiro apmērā, bet 2019. gadā līgumu apjoms plānots 29,2 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka nākošajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā, kas ilgs no 2021. līdz 2028. gadam, kopumā paredzēti 13 miljardi eiro tieši aizsardzības industrijas attīstībai.

Nozares neveiksmes

Kūtri virzās depozīta sistēmas ideja

Šajā sasaukumā Saeima turpina darbu pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem. Iecerēts, ka patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksās preces cenu un depozīta maksu, kas atsevišķi būs norādīta cenu zīmē. Savukārt iepakojuma pieņēmējs depozīta maksu patērētājam atmaksās vai izsniegs čeku, kurā norādīta summa. Par šo ideju iestājas vides aizstāvji un atsevišķi ražotāji, turpretī tirgotāji uzskata, ka iepakojuma depozīta sistēma būs

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atvieglo nosacījumus aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem

Ar valdības lēmumu aizdevumus turpmāk varēs saņemt plašāks saimnieciskās darbības veicēju loks, nevis tikai tādi, kas ir komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, vai individuālie uzņēmumi. Tāpat iepriekš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bija iespēja saņemt procentu likmes subsīdiju 50% apmērā no kopējiem investīciju aizdevuma procentu maksājumiem. Ņemot vērā, ka kreditēšanas apjomi valstī ir stabilizējušies, līdz ar to atcelts šis atbalsta veids. Atbalstu programmas ietvaros sniedz AS "Attīstības finanšu institūcija Altum".

Maksimālā garantijas summa uzņēmumiem būs lielāka

Garantiju atbalsta programmā komersantiem maksimālā garantijas summa ir 5 miljoni eiro iepriekšējo 3 miljonu eiro vietā. Tāpat atbalstu turpmāk varēs sniegt arī kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Ņemot vērā pieprasījumu pēc atbalsta lielajiem komersantiem, komersantu atbalstam novirzīti papildu 580 000 eiro. Plānots, ka kredītu garantiju summas palielināšana pozitīvi ietekmēs uzņēmumu kreditēšanas vidi un finansējuma pieejamību uzņēmumiem, kuriem nav akumulēta pietiekama aktīvu bāze, ko sniegt kā nodrošinājumu komercbankās.

Joprojām problēmas ar nolietoto riepu pārstrādi

Neskatoties uz pievērsto uzmanību nolietoto riepu pārstrādei, šogad jau bija kārtējais gadījums, kad iežogotā teritorijā Rīgā 60 kvadrātmetru platībā dega riepas. Lai pievērstu uzmanību nolietoto riepu realizēšana, Valsts vides dienests sadarbībā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju rīkos kampaņu, lai informētu autoservisus par vides aizsardzības prasībām un nepieciešamajām atļaujām to darbībai. Savukārt „Eco Baltia vide" investējusi 2,6 miljonus eiro un Tukumā izveidojusi riepu mehāniskās pārstrādes rūpnīcu, kurā, izmantojot ilgtspējīgas ražošanas metodes, riepas tiks pārstrādātas otrreizējās izejvielās – sasmalcinātās pārslās vai granulās – jaunu produktu ražošanai.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, PET Baltija, AS, Clean R, SIA, Cronimet Latvia, SIA, METALEKSPO, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 193 529 0.06 4 060 2.10% 109
2. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 34 703 45.08 1 891 5.45% 226
3. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 33 375 4.46 3 505 10.50% 1275
4. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 33 235 5.47 1 157 3.48% 9
5. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 32, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 27 137 12.8 453 1.67% 25
6. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 18 833 9.19 379 2.01% 112
7. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 17 832 -0.26 991 5.56% 1166
8. Refonda, SIA
Rīga T. 26100799
Metāllūžņi 16 667 -1.68 -362 -2.17% 9
9. TM CAPITAL, SIA
Dzelzceļnieku 8a, Jelgava, LV-3001 T. 26396615
Metāllūžņi 16 656 19.68 492 2.95% 31
10. Eco Baltia vide, SIA
Rumbula, Getliņu 5, Stopiņu n., LV-2121 T. 67799999
Atkritumu izvešana, konteineru noma 16 325 33.58 343 2.10% 263

Viedokļi

Autors: Arnis Vērzemnieks

Fiziskā apsardze ir nozares "rūpju bērns"

Kopš 2014. gadā stājās spēkā izmaiņas Apsardzes darbības likumā, ir pagājuši pieci gadi, un šajā laikā ir mainījušās licences – gan to skaits, gan forma. Redzam, ka uz vienu brīdi tas tirgū ieviesa korekcijas, tostarp uzņēmumu skaita ziņā, bet šobrīd, lai gan vēl neesam atgriezušies pie tā uzņēmumu skaita, kas bija pirms šiem grozījumiem, apsardzes uzņēmumu skaits pārsniedz 400. Šeit arī ir tas stāsts par lielo ēnu ekonomiku nozarē. Var teikt, ka fiziskā apsardze ir nozares lielais "rūpju lasīt tālāk

Autors: Ieva Plaude-Rēlingere

Apgrozījums palielinājies par 25%

Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati liecina, ka vietējie kosmētikas ražotāji 2018. gadā turpināja strauju attīstību, kopējam apgrozījumam palielinoties par aptuveni 25%. Tas noticis, pateicoties eksporta attīstībai, kā arī Latvijas tirgus izaugsmei, kur vietējie kosmētikas ražotāji ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Tāpat kā iepriekšējos gadus, aptuveni 90% saražotās produkcijas Latvijas kosmētikas ražotāji eksportē. Lielākais eksporta tirgus ir Eiropas Savienība (ES), kur lasīt tālāk