Ienākt

Meža nozare

Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana Mežsaimniecība
Mēbeļu ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Ārkārtējā situācija ir ietekmējusi meža īpašniekus

Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs

Ārkārtējā situācija, ne tikai Latvijā, bet galvenokārt ārpus Latvijas ir ietekmējusi Latvijas meža īpašniekus. Tirgū ir notikušas izmaiņas un meža īpašnieki pirmie izjuta šo izmaiņu ietekmi. Runājot par meža īpašniekiem, martā, kad tika izziņota ārkārtējā situācija, privātajos mežaos bija diezgan daudz kokmateriālu sagatavoti, ko bija jāizieved ārā, jo laika apstākļi to beidzot ļāva. Tāpēc marts bija ļoti aktīvs mēnesis privātajiem meža īpašniekiem, - sagatavotie materiāli bija jāved prom. Saimnieki gribēja to paveikt strauji neziņā par saimniecisko darbību nākotnē ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ Latvijā un citās valstīs Eiropā. Visgrūtāk bija tiem mazajiem un vidējiem meža īpasniekiem, kuri paši bija veikuši koku ciršanu un kuriem nebija noslēgti līgumi par kokmateriālu pārdošanu. Pamatā koksni pirka no tiem, kuriem līgumi bija noslēgti. Marts koksnes plūsmas ziņā bijis aktīvs, - būs bijuši meža kooperatīvi, kuri būs pārdevuši vairāk komateriālu nekā gadu iepriekš šajā mēnesī. Pilnīgi pretēja situācija ir aprīlī, kad komateriālu cenas turpināja kristies un nozarei parādījas neziņa par koksnes realizācijas iespējām. Minētā dēļā aprīlī ļoti daudz privāto meža īpašnieku neveic ciršanas darbus mežā un neplāno to darīt arī maijā. Līdz ar to privātajos mežos ir samērā zema mežizstrades aktivitāte, protams, ir ģimenes, kuras krīzes situācijā ir nonākušas ļoti grūtā situācijā un ienākumi no meža būs nepieciešami ikdienas vajadzību segšanai.-Tomēr, kā liecina informācija no jau pieminētajiem meža īpašnieku kooperatīviem, dažiem no tiem aprīlī tiek prognozēts pat 60% apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.
Nav tā, ka koksni nevarētu pārdot vispār, tomēr te jāvērtē situācija katram koksnes sortimentam atsevišķi un situācija var mainīties nedēļas laikā, kādai valstij ieviešot stingrākus ierobežojumus pandēmijas apkarošanai, vai pretēji- tos vājinot.
Kokmateriālu cenas ir turpinājušas kristies kopš pagājušā gada pavasara un krīzes situācija tam deva papildus grūdienu. Ja salīdzina pagājušā gada martu ar šā gada marta mēnesi, tad piemēram, egles papīrmalkas cenas ir nokritušās pat par 25%, egles zāgbaļku par 12-15%. Ja meža īpašnieks turpina plānot koksnes ieguvi mežā, pašlaik tie vairāk ir relatīvi mazvērtīgāki sortimenti, piemēram bērza papīrmalka.
Grūti novērtēt situāciju gala noieta tirgos - tas vairāk jājautā kokapstrādātājiem. Privātie meža īpašnieki turpina pārdot kokmateriālus mežistrādes kompānijām, kas tos nocērt un realizē tālāk vietējējām zaģētavām vai gala tirgos. Ar tiem mums ir tieši kontrakti. Privātie meža īpašnieki lielākos pa tieši gala noņēmējam kokmateriālus nepārdoc. Pieprasījums kopumā ir samazinājies, taču tas ļoti mainās pa nedēļām. Viss atkarīgs no situācijas gala noieta tirgos. Ja Āzijas tirgus, Ķīna pēc pandēmijas vairāk sāk atdzīvoties, situācija mainās. Iespējams, ka maijā pieprasījums pēc skujkoku papīrmalkas palielināsies. Taču tā kā tas mainās pa nedēļām, to nevar prognozēt.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Kokrūpniecībā izaicinājums situācija noieta tirgos

Pēc kokmateriālu cenu lejupslīdes pērn kokrūpniekiem šā gada pirmā ceturkšņa sākums iesākās ar nelielu cenu augšupeju un diezgan lielu pieprasījumu - parādījās cenas un pieprasījuma stabilizācijas iezīmes, liecinot par izaugsmi nozarē tuvākajā nākotnē. Taču pozitīvās cerības kliedēja Covid-19, radot lielu neprognozējamību šogad.
Kā problēma parādījās prasība eksporta darījumos apmaksas termiņus pagarināt ne tikai jaunajiem rēķiniem, bet esošo kavēšanās, "iesaldējot" uzņēmumu līdzekļus. Ilgāku laiku pastāvēja bažas par situāciju noieta tirgos.
Taču aprīļa vidū Austrijā, Vācijā un Itālijā uzmanīgi sāka vērties vaļā "Depo" tipa veikali, un arī Lielbritānijas tirgus, neraugoties uz ārkārtas situācijas pagarināšanu, sāka uzrādīt pozitīvākas tendences. Izaicinājums, - kā būs turpmāk.

Lasīt vairāk

02. Daļa zāģētavu uz laiku ir apturējušas darbību vai samazinājušas izstrādes jaudas

Covid-19 pandēmijas ārkārtējās situācijas laikā daļa zāģētavu uz laiku ir apturējušas darbību vai samazinājušas izstrādes jaudas, jo nozarē nodarbināto vidū vērojama neziņa un šoks par neprognozējamību ārkārtējās situācijas laikā un par ārkārtējās situācijas ilgumu.
Mežizstrādes nozari papildus pandēmijai un ārkārtējai situācijai ietekmējuši arī specifiskie apstākļi mežā. siltās ziemas un neizbraucamo ceļu dēļ krautuvēs mežā uzkrājās ļoti liels apjoms apaļkoka, kas, iestājoties siltam un sausam pavasarim, pie kokzāģētavām izveidoja un aizvien veido garas rindas. Mežizstrādes uzņēmumi ved materiālu ārā no meža, zāģētavas ir pārpildītas un daudzas nevar fiziski vairs neko paņemt pretī. Paralēli šim faktoram, sakarā ar vīrusa izraisītajām pieprasījuma korekcijām, daudzām kokzāģētavām ir atteikti vai iesaldēti pasūtījumi, samazināti līgumu apjomi un cenas, kas liedz pārstrādāt tik daudz apaļkoka, cik bija ieplānots, kā arī - samaksāt par apaļkoku iepriekšējo cenu.

Lasīt vairāk

03. Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu.

Lasīt vairāk

04. Latvijā sekmīgi turpinājusies meža atjaunošana

Pērn Latvijā kopā atjaunoti 44 600 hektāru meža, kas ir par 3500 hektāriem jeb 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš.
Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī liecina, ka no kopējās atjaunotās meža platības valsts mežā atjaunoti 15 600 hektāru, bet pārējo īpašnieku mežā atjaunoti - 29 000 hektāru. 2019.gadā ir atjaunots par 3500 hektāru vairāk kā 2018.gadā, un pēdējo gadu statistika rāda, ka kopējie meža atjaunošanas apjomi ir optimāli un līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs nocirstajām platībām. 38% no visas 2019.gadā atjaunotās meža platības ir atjaunotas sējot vai stādot, kas ir par gandrīz 3000 hektāru vairāk nekā 2018.gadā.
Pērn sējot un stādot mežs atjaunots 17 000 hektāru platībā, tostarp valsts mežos sējot vai stādot atjaunoti 9700 hektāru jeb 57% no valsts mežos atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos - 7300 hektāru, kas ir 25% no kopējās 2019.gadā atjaunotās meža platības pārējo īpašnieku mežos.

Lasīt vairāk

05. Meža ugunsgrēku izplatības draudi pastiprinājušies

Latvijā 24.aprīlī oficiāli sācies meža ugunsnedrošais periods, kurā meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā.
Līdz ar meža ugunsnedrošā perioda sākumu visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežā, ir jāievēro ugunsdrošības prasības. Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, mežā ir jāievēro daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību.
Tostarp, uzturoties mežos un purvos, aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas un atstāt ugunskurus bez uzraudzības, kā arī dedzināt atkritumus.
Tāpat meža ugunsnedrošajā laika periodā aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem un veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Nedrīkst veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību. Mežizstrādātāji cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Meža produkcijas eksports turpina augt

Latvija šogad pirmajos sešos mēnešos saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju eksportēja meža produkciju 1,348 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2019. gada pirmajos sešos mēnešos eksportēti 1,172 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 86,9% (pirms gada – 86,1%) no kopējā meža produkcijas eksporta.

Nozares neveiksmes

Kokmateriālu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu

Pieprasījums pēc zāģmateriāliem un plātnēm šogad pasaulē nav krities, bet visā pasaulē veidojas kokmateriālu pārprodukcija. Tas skaidrojams ar izveidotām lielākām noliktavām bažās par "Brexit" un vējgāžu dēļ gāztu koksni atsevišķās valstīs, kā arī vairākiem citiem faktoriem, kas izraisījuši cenu kritumu. Tādējādi šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir krasi kritušās apaļkoksnes un papīrmalkas cenas. Arī žāģmateriālu un trīsmetrīgās malkas cenas ir

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Piešķir valsts atbalstu pētījumiem meža nozarē

Valdība jūlija vidū apstiprināja noteikumus "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai", meža nozares attīstībai piešķirot 237 927 eiro valsts atbalstu. Pasākuma "Meža dienas 2019" norises nodrošināšanai piešķirti 60 000 eiro, meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos izmantoto mežu raksturojošo rādītāju precizēšanai paredzēti 30 000 eiro, Latvijas meža resursu kapitāla vērtējumam un priekšlikumiem apsaimniekošanas efektivitātes paaugstināšanai līdz 2050.gadam – 30 000 eiro, Latvijas situācijai atbilstošā meža apsaimniekošanas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un piesaistes references līmeņa noteikšanas 2021.–2025.gadam papildinājumam atbilstoši Eiropas Komisijas tehniskajam novērtējumam – 15 277 eiro.

Samazinājusies Latvijas koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem šā gada maijā pirmo reizi pēdējā pusotra gada laikā samazinājusies koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība kopumā par 7,3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Koksnes preču eksporta grupa ir viena no lielākajām un samērā labi diversificēta gan izstrādājumu, gan valstu ziņā. Lielākais šīs preču grupas eksporta kritums ir fiksēts uz Apvienoto Karalisti, kopumā par 25,7%. Tas izskaidro trīs ceturtdaļas no koksnes eksporta vērtības samazinājuma. Koksnes eksports uz Apvienoto Karalisti samazinājies visās lielākajās grupās.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, AKZ, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes 1, Rīga, LV-1004 T. 67610015
Mežsaimniecība 333 201 20.8 109 833 32.96% 1321
2. LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207
Kokapstrāde 249 238 11.02 11 983 4.81% 1608
3. KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67436835
Kokapstrāde 231 466 23.9 119 859 51.78% 271
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2017 līdz 30.09.2018
4. PATA, SIA
Cēsu 14, Rīga, LV-1012 T. 67243135
Mežizstrāde 209 353 27.94 6 784 3.24% 136
5. AKZ, SIA
Matrožu 15-2.st., Rīga, LV-1048 T. 67327740
Kokapstrāde 82 673 26.55 17 617 21.31% 276
6. Gaujas Koks, SIA
Gaujas 24 k.35, Vangaži, Inčukalna n., LV-2136 T. 67803532
Kokapstrāde 82 420 35.48 3 742 4.54% 372
7. BYKO-LAT, SIA
Lāčplēša 75-5, Rīga, LV-1011 T. 67288086
Kokapstrāde 75 444 9.81 4 122 5.46% 509
8. PATA Saldus, AS
Kuldīgas 86c, Saldus, Saldus n., LV-3801 T. 63807072
Mežizstrāde 69 146 35.8 5 301 7.67% 241
9. Rettenmeier Baltic Timber, SIA
Inčukalns, Plānupes 26, Inčukalna n., LV-2141 T. 67147556
Kokapstrāde 66 431 15.09 5 936 8.94% 296
10. Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes p., Talsu n., LV-3285 T. 63291800
Kokapstrāde 64 759 10.4 6 475 10.00% 138

Viedokļi

Autors: Artūrs Bukonts

Kokapstrādes nozarē ir iestājusies neliela krīze

Kokapstrādes nozarē ir iestājusies neliela krīze. Iepriekšējos gados gan koksnes, gan arī tālākās produkcijas cenas bija gana augstas, un bija sagaidāms, ka kādā brīdī tās pazemināsies. Patlaban globāli pastāv piedāvājuma un pieprasījuma disbalanss – ir gana daudz saražots, bet pieprasījums ir krities. Ar to saskaras arī Latvijas ražotāji, kas ir spiesti vai nu samazināt ražošanas apmērus, vai arī strādāt tuvu pašizmaksai vai ar zaudējumiem. Tas vietējā tirgū ir izraisījis ievērojamu lasīt tālāk

Autors: Kristaps Klauss

Kokrūpniekiem šis gads ir grūts

Tēlaini runājot, šā gada pirmajā ceturksnī, vēl ziemas mēnešos vairumam koksnes izstrādājumu cenas sāka "braukt lejā no kalna". Šā gada pirmajā ceturksnī cenu lejupslīde vēl bija prognozēta un salīdzinoši lēna, bet otrajā ceturksnī cenas ievērojami straujāk sāka kristies, kas gan bija nepatīkams pārsteigums. Patlaban, trešajā ceturksnī, cenas turpina kristies, taču tas notiek mēreni, kas varētu turpināties līdz nākamajai būvniecības sezonai. Ir grūti prognozēt, kad cenas atkal kāps. Taču lasīt tālāk