Ienākt

Meža nozare

Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana Mežsaimniecība
Mēbeļu ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Aizvadīts viens no grūtākajiem gadiem vairāku desmitgažu laikā

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks

Pagājušais gads meža īpašniekiem ir vērtējams divējādi. Nozari negatīvi ietekmējuši laika apstākļi - lietavas 2017.gada beigās un 2018.ada ziemas sākumā, bet pēcāk strauji iestājies pavasaris un veģetācijas sezonas sākšanās, kamēr ūdens vēl bija applūdinājis meža zemes platības. Pēcāk sekoja sausums un daļa no jaunaudzēm gāja bojā. Līdz ar to no klimatisko apstākļu viedokļa bijis ļoti grūts gads, noteikti viens no grūtākajiem vairāku desmitgažu laikā. 2017.gada lietavu ietekme vairāk bija jūtama 2018.gadā, savukārt sausums negatīvāk ietekmēja tieši jaunaudzes. Mēs skatījāmies, ka gan bērzu, gan arī egļu stādījumi daudzviet bija gājuši bojā. Ne visas platības ir gājušas bojā, bet ievērojami platības tika bojātas. Savukārt, no otras puses, runājot par kokmateriālu tirgu, 2018.gads ir bijis ļoti labs no meža īpašnieku viedokļa, jo praktiski visam sortimentam cenas bija pieaugošas. Līdz ar to meža īpašniekiem bija iespēja izdevīgi pārdot savu izaudzēto ražu.
Mēs noteikti skatāmies uz nākamo gadu kā uz diskusiju gadu par Latvijas lauku attīstības programmu pēc 2020.gada, jo mēs redzam fantastiskus rezultātus tam, ko dod atbalsts jaunaudžu kopšanai. Ja 2005.gadā tika izkopts 6000 hektāru jaunaudžu privātos mežos, tad pēdējo gadu laikā tie jau ir 30 000 - pieaugums ir fantastisks daļēji pateicoties atbalstam. Varbūt meža īpašnieks pirmo reizi izkopj jaunaudzes, paņemot atbalstu, bet tad jau viņš saprot, ko tas nozīmē un ko tas dod un tālāk, lai arī varbūt nav šī atbalsta, viņš turpina kopt jaunaudzes. Taču, protams, šis ir viens no vērtīgākajiem atbalsta pasākumiem un šim atbalstam vajadzētu būt arī pēc 2020.gada. Ļoti ceram, ka tas tā arī būs. Ja nebūs šis atbalsta pasākums, tas būs ļoti nepareizi. Pašreiz dzirdam, ka kopējais budžets atbalsta programmām samazinās, bet mēs ceram, ka tas neskars jaunaudžu kopšanas pasākumu. Tad ir jautājums par kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, ko mēs nākošgad centīsimies risināt. Vēlamies panākt, lai cilvēki būtu ieinteresēti aizsargājamās vērtības saglabāt. Taču gadījumā, ja senču stādītā meža uzliek vien aprobežojumus, protams, par to ir jābūt adekvātām kompensācijām. Tas noteikti ir jautājums, kas ir jārisina. Skaidrs, ja meža atrod kādu dabas vērtību, tā ir jāsargā, taču nedrīkst būt arī tā, ka tas gulstas tikai uz meža īpašnieku pleciem. Jāskatās arī, vai visas platības, uz ko patlaban attiecas aprobežojumi, ir kvalitatīvas. Atrodot kādu kvalitatīvu biotopu, tas jāaizsargā, bet kādu mazāk kvalitatīvu var arī izņemt arī un tādā veidā rodas balanss. Turpinās biotopu inventerezicāija, un mēs ļoti gaidām, lai beidzot tiktu iesāktas diskusijas par to, kas notiks pēc biotopu inventarizācija. 2019.gadā noteikti ir jāsāk diskusijas par atrasto biotopu apsaimniekošanu un aizsardzību.
Latvijas meži kļūst sakoptāki. To apliecina gan jaunaudžu kopšanas apmēra pieaugums, gan arī, apmeklējot meža īpašniekus, mēs varam redzēt, ka viņi ir kļuvuši daudz izglītotāki par plašo spektru, kas saistīts ar meža apsaimniekošanu. Ja Tev ir zināšanas, tās atspoguļojas arī meža kvalitātē.
Es domāju, ka nozare ir uz pareizā ceļa. Mēs redzam, ka ik gadu attīstība notiek, tiek pievienota lielāka pievienotā vērtība. Taču vienmēr pastāv bažas par iespējamām dabas kataklizmām. Ļoti ceru, ka nesekos kādi politiski lēmumi, kas varētu nozari negatīvi ietekmēt. Kā piemēru varu minēt nodokļu politiku. Esam panākuši to, ka meža nozarē praktiski nav nekādu skaidras naudas darījumu, jo nodokļi, kas meža īpašniekiem ir jāmaksā par pārdotajiem kokmateriāliem, ir gana saprātīgi. Protams, ik pa laikam parādās runas par iespējamu nodokļu paaugstināšanu un, ja tas tā notiks, tas var sagraut labi strādājošu sistēmu. Mēs ļoti ceram, ka tas tā nenotiks, līdz ar to nozares attīstības perspektīvas ir ļoti labas. Ļoti grūti ir prognozēt kokmateriālu cenas 2019.gadā. Tas atkarīgs no situācijas pasaules tirgos un tā, kā attīstīties pasaules ekonomika.
Nozares lielākie izaicinājumi šogad būs diskusijas par aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu un to platībām. Mēs, mežu īpašnieki, ļoti ceram, ka nebūs vēlme kaut ko mainīt nodokļu politikā, mēs tiešām kā nozare esam nostabilizējušies. Domāju, ka pēdējos gados šis ir pareizais virziens. Pirms pāris gadiem mums izdevās panākt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme fiziskām personām, kas pārdod mežu vai tajā sagatavotos kokmateriālus, nemainās. Ceru, ka tā arī paliks. Mēs, LMĪB, kopā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju un citiem nozares spēlētājiem strādājam pie jaunas nozares stratēģijas, jo ir pienācis periods, kad mēs izvērtējam iepriekš paveikto un turpmāko attīstības gaitu. Viens no mērķiem, ko esam definējuši, ka 2050.gadā mūsu mežaudzēm ir jābūt par 25% ražīgākām. Protams, ir mehānismi, kā pie tā nonākt, tostarp sadarbībā ar zinātniekiem atlasot stādāmo materiālu, kas ir jāizmanto. Domāju, ka tas ir reāls mērķis. Līdz šim meža īpašnieki izvēlējās bieži izvēlējās dabisko meža atjaunošanu. Mēs domājam, ka šādā veidā mežs jāatjauno retāk. Protams, ka vienmēr būs meža platības, kas atjaunosies dabiskā veidā, bet tad tajās ieaug apse un baltalksnis, kas varbūt nav tik vērtīgi no saimnieciskā viedokļa. Mūsu skatījumā jāveica augstvērtīga selekcionētā materiāla stādīšana. Tas vien jau sakskaņā ar zinātnieku pētījumiem dod šos 25%. To gan neizdotos sasniegt bez meža kopšanas. Ir nepieciešama kopšana, meliorācijas sistēmu atjaunošana, aizsardzība pret meža dzīvniekiem. Ar medniekiem ir jāvienojas, kā mēs mēs apsaimniekojam pārnadžu populāciju, kas, pārlieku savairojoties, var nodarīt ievērojamus postījumus mežsaimniecībai. Tas viss ir komplekss pasākums.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Meža produkcijas eksports 11 mēnešos pieaudzis par 15,1%

Latvija pērn 11 mēnešos eksportēja meža produkciju 2,414 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 15,1% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.
Zemkopības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka tostarp koksne un tās izstrādājumi 2018.gada 11 mēnešos eksportēti 2,073 miljardu eiro apmērā, kas ir par 17,8% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 85,9% (pirms gada - 84%) no kopējā meža produkcijas eksporta.
No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 644,191 miljonu eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā pirms gada, kurināmās koksnes eksports pieaudzis par 13,2% un bija 298,718 miljoni eiro, apaļie kokmateriāli eksportēti 259,742 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums divas reizes, saplāksnis eksportēts 220,494 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 1%, bet kokskaidu plātnes eksportētas 199,285 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,5% vairāk.

Lasīt vairāk

02. Koku ciršanas apmērs 2018.gadā Latvijā varētu būt nedaudz audzis

Latvijā koku ciršanas apmērs pērn varētu būt nedaudz audzis, ņemot vērā labvēlīgo situāciju koksnes tirgū.
Zemkopības ministrijas (ZM) apkopotā informācija liecina, ka vidējā apaļo kokmateriālu realizācijas cena pērn desmit mēnešos bija par sešiem eiro kubikmetrā lielāka nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
Vienlaikus ministrijā atzīmēja, ka Latvijas mežos turpina palielināties arī uzkrātās koksnes apmērs jeb koksnes krāja. To apliecina meža statistiskās inventarizācijas (MSI) dati, kas uzrāda, ka krāja mežā ir 687,12 miljoni kubikmetru.

Lasīt vairāk

03. Apbalvoti meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs 2018" laureāti

Meža nozares gada balvu "Zelta čiekurs 2018" nominācijā "Par mūža ieguldījumu" saņēmis mežsaimnieks, meža pētnieks un viens no Latvijas Meža darbinieku vīru kora "Silvicola" dibinātājiem Ivars Bērziņš, ilggadējais Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Zigurds Kariņš, kā arī ilggadējais Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Kokapstrādes katedras mācībspēks, viens no labākajiem koksnes līmēšanas speciālistiem Latvijā Laimonis Kūliņš.
Pasākumā sveica arī laureātus nominācijā "Par inovatīvu uzņēmējdarbību" - Lizuma pagasta uzņēmumu "Avoti SWF", kurš saņēma gada balvu jeb lielo "Zelta čiekuru" šajā nominācijā. Tāpat apbalvoti arī divi citi laureāti šajā nominācijā -Siguldas pagasta kompānija "SC Koks", kā arī Rīgas uzņēmums "VMF Latvia", kuri saņēma mazos "Zelta čiekuriņus".
Nominācijā "Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā" sveikti laureāti - lielā "Zelta čiekura" saņēmēji - Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Jāņa Rižikova vadītā pētnieku grupa sadarbībā ar AS "Latvijas finiera" pārstāvjiem par pētījumu "Betulīna rūpnieciskās ražošanas izpēte" un Arņa Gaiļa vadītā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" Meža selekcijas radošā grupa sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži" struktūrvienības "Sēklas un stādi" pārstāvjiem par pētījumu "Meža koku sugu selekcijas darba programmas īstenošana 2017-2018. gadā". Nominācijā apbalvots arī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks Aivars Žūriņš par pētījumu "Biorafinēšanas pieeja Latvijas tautsaimniecībā".

Lasīt vairāk

04. VMD saņēmis 11 jaunas meža ugunsdzēsības autocisternas vairāk nekā 2,5 miljonu eiro vērtībā

Valsts meža dienests (VMD) pagājušā gada nogalē saņēmis 11 jaunas speciāli aprīkotas meža ugunsdzēsības autocisternas, kuras kopumā izmaksāja vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.
VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis aģentūrai LETA teica, ka viena specializētā automašīna izmaksāja apmēram 234 000 eiro, līdz ar to kopumā par tām iztērēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro. Finansējums tika nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem.
Autoparka atjaunošana - vecās tehnikas norakstīšana un jaunas iegāde - dos iespēju VMD ātrāk ierasties meža ugunsgrēka vietā un atvieglos meža ugunsgrēku dzēšanas darbus.

Lasīt vairāk

05. "Kurekss" reģistrējusi komercķīlu ar 2,562 miljonu eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu

Ventspils novada kokzāģētava "Kurekss" reģistrējusi jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,562 miljoni eiro.
Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank" un tā nodrošina aizdevuma līgumu. Komercķīlas priekšmets ir katlumāja ar 10 megavatu jaudu un apsaite, kas atradīsies "Kurekss" juridiskajā adresē Ventspils novada Tārgales pagasta "Graudupos".

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Meža produkcijas eksports turpina augt

Latvija šogad pirmajos sešos mēnešos saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju eksportēja meža produkciju 1,348 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā. Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2019. gada pirmajos sešos mēnešos eksportēti 1,172 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 86,9% (pirms gada – 86,1%) no kopējā meža produkcijas eksporta.

Nozares neveiksmes

Kokmateriālu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu

Pieprasījums pēc zāģmateriāliem un plātnēm šogad pasaulē nav krities, bet visā pasaulē veidojas kokmateriālu pārprodukcija. Tas skaidrojams ar izveidotām lielākām noliktavām bažās par "Brexit" un vējgāžu dēļ gāztu koksni atsevišķās valstīs, kā arī vairākiem citiem faktoriem, kas izraisījuši cenu kritumu. Tādējādi šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir krasi kritušās apaļkoksnes un papīrmalkas cenas. Arī žāģmateriālu un trīsmetrīgās malkas cenas ir

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Piešķir valsts atbalstu pētījumiem meža nozarē

Valdība jūlija vidū apstiprināja noteikumus "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai", meža nozares attīstībai piešķirot 237 927 eiro valsts atbalstu. Pasākuma "Meža dienas 2019" norises nodrošināšanai piešķirti 60 000 eiro, meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos izmantoto mežu raksturojošo rādītāju precizēšanai paredzēti 30 000 eiro, Latvijas meža resursu kapitāla vērtējumam un priekšlikumiem apsaimniekošanas efektivitātes paaugstināšanai līdz 2050.gadam – 30 000 eiro, Latvijas situācijai atbilstošā meža apsaimniekošanas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un piesaistes references līmeņa noteikšanas 2021.–2025.gadam papildinājumam atbilstoši Eiropas Komisijas tehniskajam novērtējumam – 15 277 eiro.

Samazinājusies Latvijas koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem šā gada maijā pirmo reizi pēdējā pusotra gada laikā samazinājusies koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība kopumā par 7,3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Koksnes preču eksporta grupa ir viena no lielākajām un samērā labi diversificēta gan izstrādājumu, gan valstu ziņā. Lielākais šīs preču grupas eksporta kritums ir fiksēts uz Apvienoto Karalisti, kopumā par 25,7%. Tas izskaidro trīs ceturtdaļas no koksnes eksporta vērtības samazinājuma. Koksnes eksports uz Apvienoto Karalisti samazinājies visās lielākajās grupās.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, AKZ, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes 1, Rīga, LV-1004 T. 67602075
Mežsaimniecība 333 201 20.8 109 833 32.96% 1321
2. LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207
Kokapstrāde 249 238 11.02 11 983 4.81% 1608
3. KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67436835
Kokapstrāde 231 466 23.9 119 859 51.78% 271
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2017 līdz 30.09.2018
4. PATA, SIA
Cēsu 14, Rīga, LV-1012 T. 67243135
Mežizstrāde 209 353 27.94 6 784 3.24% 136
5. AKZ, SIA
Matrožu 15-2.st., Rīga, LV-1048 T. 67327740
Kokapstrāde 82 673 26.55 17 617 21.31% 276
6. Gaujas Koks, SIA
Gaujas 24 k.35, Vangaži, Inčukalna n., LV-2136 T. 67803532
Kokapstrāde 82 420 35.48 3 742 4.54% 372
7. BYKO-LAT, SIA
Lāčplēša 75-5, Rīga, LV-1011 T. 67288086
Kokapstrāde 75 444 9.81 4 122 5.46% 509
8. PATA Saldus, AS
Kuldīgas 86c, Saldus, Saldus n., LV-3801 T. 63807072
Mežizstrāde 69 146 35.8 5 301 7.67% 241
9. Rettenmeier Baltic Timber, SIA
Inčukalns, Plānupes 26, Inčukalna n., LV-2141 T. 67147556
Kokapstrāde 66 431 15.09 5 936 8.94% 296
10. Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes p., Talsu n., LV-3285 T. 63291800
Kokapstrāde 64 759 10.4 6 475 10.00% 138

Viedokļi

Autors: Artūrs Bukonts

Kokapstrādes nozarē ir iestājusies neliela krīze

Kokapstrādes nozarē ir iestājusies neliela krīze. Iepriekšējos gados gan koksnes, gan arī tālākās produkcijas cenas bija gana augstas, un bija sagaidāms, ka kādā brīdī tās pazemināsies. Patlaban globāli pastāv piedāvājuma un pieprasījuma disbalanss – ir gana daudz saražots, bet pieprasījums ir krities. Ar to saskaras arī Latvijas ražotāji, kas ir spiesti vai nu samazināt ražošanas apmērus, vai arī strādāt tuvu pašizmaksai vai ar zaudējumiem. Tas vietējā tirgū ir izraisījis ievērojamu lasīt tālāk

Autors: Kristaps Klauss

Kokrūpniekiem šis gads ir grūts

Tēlaini runājot, šā gada pirmajā ceturksnī, vēl ziemas mēnešos vairumam koksnes izstrādājumu cenas sāka "braukt lejā no kalna". Šā gada pirmajā ceturksnī cenu lejupslīde vēl bija prognozēta un salīdzinoši lēna, bet otrajā ceturksnī cenas ievērojami straujāk sāka kristies, kas gan bija nepatīkams pārsteigums. Patlaban, trešajā ceturksnī, cenas turpina kristies, taču tas notiek mēreni, kas varētu turpināties līdz nākamajai būvniecības sezonai. Ir grūti prognozēt, kad cenas atkal kāps. Taču lasīt tālāk