Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Covid-19 pandēmija mainījusi cilvēku paradumus

“Silvanols” valdes priekšsēdētāja Liene Puriņa

2020.gads ir parādījis, ka nekas nav akmenī cirsts, un mums ir jābūt spējīgiem pielāgoties pārmaiņām pasaulē. 2002.gads globālā mērogā ir aizritējis Covid-19 vīrusa ietekmē, un tas ir skāris ikvienu no mums gan personīgi, gan arī industrijas, tostarp farmāciju.
Pasaules Veselības organizācija ir veikusi pētījumu, un to publicējusi 2021.gada janvārī, kurā teikts, ka dažādiem higiēnas un fiziskās nošķiršanās pasākumiem, kurus īstenojušas valstis globāli, lai samazinātu Covid-19 vīrusa pārnešanu, visticamāk, ir bijusi nozīme gripas vīrusa pārnešanas samazināšanā. Saslimstība ar gripu un gripai līdzīgām slimībām pasaules mērogā ir saglabājusies zemā līmenī, kas ir pielīdzināma vasaras sezonas saslimšanas līmenim.
Covid-19 pandēmijas dēļ būtiski samazinājušies avio reisi starp valstīm, tādējādi ietekmējot izejvielu un izejmateriālu piegādes, kas notiek ar avio pakalpojumiem, un kuriem kvalitātes prasību dēļ nevar tik izvēlētas alternatīvas. Pieaugušās transporta izmaksas ietekmē arī iepirkuma izmaksas un secīgi produkta pašizmaksu. Šī ir īstermiņa ietekme uz saimniecisko darbību Covid-19 dēļ.
Reklāmas kanāli mainās, jo iepriekš izmantotie vides reklāmas kanāli periodā, kad ir mājsēde un cilvēki būtiski mazāk pārvietojās, vairs nav aktuāli, kā arī veikalu cenu kampaņas ir būtiski ierobežotas, jo nevar aicināt cilvēkus doties uz veikalu, jo tas tiek pielīdzināts pulcēšanās aicinājumam. Ir būtiski būt elastīgam un mainīt gan reklāmas kanālus, gan jāattīsta produktu piegādes alternatīvie kanāli, lai produkts ir tur, kur patērētājam tas ir pieejams ērti. Konsultācijai par produktu ir jābūt tur, kur ir patērētājs. Digitalizācijai ir daudz lielāka nozīme nekā pirms pandēmijas. Zāļu piegādi var atļaut uz mājām, bet nepieciešams, lai arī piegādes kanāli nodrošina zāļu piegādes prasības, bet to Baltijā praktiski sūtījumos uz mājām neuzņemas neviena no vadošajām loģistikas kompānijām.
Covid-19 pandēmija kopumā mainījusi arī cilvēku paradumus. No ārstiem un veselības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem esam saņēmuši informāciju, ka cilvēki mazāk vēršas pie ārsta pēc konsultācijas vieglos saslimšanas gadījumos, jo arī pieejamība ārstiem ir ierobežotāka tieši augstā inficēšanās riska dēļ. Tādējādi cilvēki savu vieglo saslimšanas sūdzību apspriešanu ar ārstu atliek un pastāv iespējamība, ka tas nepaliks bez sekām un nākotnē var izvērsties jau nopietnākā saslimšanā.
Jaunu partneru piesaiste vairs nenotiek starptautiskās izstādēs, tirdzniecības misijās, jo Covid-19 pandēmijas laikā visi šie potenciālo klientu piesaistes kanāli ir atcelti un pārcelti uz periodu, kad tiks uzskatīts, ka Covid-19 pandēmijas saslimšana ir kontrolējama.
Tirgus saaukstēšanās produktiem Latvijā vidēji krities par 18%, salīdzinot 2020.gadu ar 2019.gadu. Imunitātes un nervu veselības veicinošo produktu tirgus audzis par 7%, vitamīni un citi veselību veicinoši produkti tirgus audzis par vidēji 17%.
„Silvanols” ir eksperts saaukstēšanās produktu kategorijā un tajā 2020.gadā pieprasījums būtiski kritās. Pieprasījums būtiski audzis imunitātes kategorijā (+37%), nervu veselības kategorijā (+23%) un vitamīnu kategorijā (+ 17%), tomēr atsevišķu kategoriju pieprasījuma kāpums nespēj kompensēt saaukstēšanās kategorijas kritumu visos tirgos vidēji par 20%.
Līdz ar ziņām par vakcīnu pret Covid-19 vīrusa saslimšanu reģistrāciju ir vērojama klientu noskaņojuma uzlabošanās, izrādot arvien lielāku interesi par jauniem sadarbības projektiem un sniedzot prognozes nākamiem periodiem, kas liek secināt, ka atsevišķu produktu kategoriju apgrozījuma kritumi ir īstermiņa.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijā sāk vakcinēšanu pret Covid-19

Latvijā 2020.gada 28.decembrī sākās vakcinēšana pret Covid-19. Sākotnēji vairākos Latvijas slimnīcās izveidotajos vakcinācijas kabinetos tika īstenota brīvprātīga lielo slimnīcu darbinieku vakcinēšana pret Covid-19.
Pirmais cilvēks Latvijā saņēma farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty".
Pirmajā dienā Latvijā pret Covid-19 tika vakcinēti vairāk nekā 500 mediķu - gan ārsti, gan māsas.
Pirmajā dienā vakcinācija tika veikta Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Jelgavas pilsētas slimnīcā, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Vidzemes slimnīcā.

Lasīt vairāk

02. Veselības ministra maiņa

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV)2021.gada 5.janvārī izteica neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP).
Skaidrojot demisijas pieprasījumu, Ministru prezidents norādīja, ka Latvija ilgstoši cīnās ar Covid-19 pandēmiju un vienīgais veids, kā atcelt ierobežojumus, atgriezties normālā dzīvē un atsākt mērķtiecīgu virzību uz attīstību, ir iespējami ātra sabiedrības imunizācija.
"Tās pamatā ir jābūt skaidram un sabiedrībai saprotamam vakcīnu pieejamības plānam. Jau kopš otrā pandēmijas viļņa sākuma mēs cīnāmies ar sekām tam, ka tad, kad varējām rīkoties ātri un apsteidzoši, nebija skaidra un saprotama rīcības plāna. Interpretācija un dezinformācija tam ir sekas un mēs visi kā sabiedrība no tā ciešam jau šobrīd. Tā turpināt nevaram," uzsvēra Kariņš.
Viņš arī atzīmēja, ka ikviena diena, kas aizvadīta, nepamatoti kavējot vakcīnu pieejamību iedzīvotājiem, var maksāt kādam veselību vai dzīvību.
Saeima 7.janvārī veselības ministra amatā iecēla Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Lasīt vairāk

03. Nacionālā veselības dienesta direktora amatā apstiprina Āri Kasparānu

Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora amatā Ministru kabinets februāra vidū apstiprināja līdzšinējo Veselības ministrijas (VM) darbinieku Āri Kasparānu.
NVD direktora amata pretendentu vērtēšanas komisija ieteica Kasparānu virzīt iecelšanai amatā, jo komisijas vērtējumā viņš vislabāk atbilda NVD direktora amata aprakstā izvirzītajām prasībām un ar konkursa gaitā gūto vērtējumu apliecinājis savas kompetences un atbilstību amatam.
Iepriekšējais NVD direktors Edgars Labsvīrs amatu nolēma atstāt 2020.gada pavasarī. Viņš savlaicīgi informēja veselības ministri, ka gatavojas pieņemt citus profesionālos izaicinājumus, tomēr kā vienu no iemesliem amata atstāšanai minēja arī publiski paustos pārmetumus par medicīnas masku piegādi.

Lasīt vairāk

04. "Grindeks" akcijas izslēdz no biržas "Nasdaq Riga"

Zāļu ražotāja "Grindeks" akcijas 2021.gada februāra otrajā pusē izslēdza no biržas "Nasdaq Riga".
"Nasdaq Riga" valdes 2020.gada 12.februārī apstiprināja "Grindeks" pieteikumu 9 585 000 uzrādītāju akciju izslēgšanai no "Nasdaq Riga" oficiālā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu nosakot 19.februāri.
"Grindeks" akcionāri ārkārtas sapulcē 2020.gada 12.novembrī nolēma izslēgt kompānijas akcijas no "Nasdaq Riga". Tika izteikts akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, kas noslēdzās 2021.gada 22.janvārī. Pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma izpildes SIA "Liplat Holding" rīcībā bija 9 276 522 "Grindeks" akcijas, kas veido 96,78% no kompānijas balsstiesīgo akciju skaita.
"Liplat Holding" piedāvāja atpirkt "Grindeks" akcijas, maksājot 13,59 eiro par akciju. "Liplat Holding" kapitālā Kirovam Lipmanam pieder 43,33%, Filipam Lipmanam - 35% kapitāldaļu, bet Annai Lipmanei - 21,67%.
"Grindeks" akcijas kotēja "Nasdaq Riga" kopš 1998.gada 1.jūnija.

Lasīt vairāk

05. Latvijā 2020.gadā reģistrēti 930 Covid-19 pacientu nāves gadījumi

2020.gadā Latvijā 930 cilvēku nāve bijusi saistīta ar Covid-19, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Tostarp 691 gadījumā Covid-19 ir bijis cilvēku tiešais nāves cēlonis, bet atlikušajos 239 gadījumos Covid-19 bijis nāves iestāšanos veicinošais faktors vai arī cits nozīmīgs stāvoklis.
Analizējot ar Covid-19 infekciju saistītos nāves gadījumus pa vecuma grupām, secināts, ka ir izteikta vecuma faktora ietekme - pieaugot vecumam, pieaug arī letālo gadījumu īpatsvars Covid-19 slimnieku vidū.
2020.gadā 10,5% no visiem nāves gadījumiem reģistrēti Covid-19 pacientiem vecumā līdz 59 gadiem, 14,3% - vecumā no 60 līdz 69 gadiem, 28,2% - vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet 47% - vecumā no 80 gadiem un vairāk.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Mediķu darba samaksas pieaugums

Pagājušā gada nogalē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadība izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, kas bija saistīts ar to, ka mediķi pameta darbu dienestā. Šī ziņa bija brīdinājums ārstniecības iestāžu vadītājiem un politiķiem par mediķu neapmierinātību ar atalgojumu. Lai šo problēmu risinātu, tika pieņemta virkne nozīmīgu lēmumu, kas nodrošināja, ka šogad par 20% tika palielināta mediķu darba samaksa.

Nozares neveiksmes

Akūts medicīnas cilvēkresursu trūkums

Kaut arī jau ilgstoši izskan brīdinājumi par veselības aprūpes personāla trūkumu, šogad problēma atkal aktualizējās. Daugavpils Reģionālajā slimnīcā līdz augusta beigām bija apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojās kritiska situācija ar anesteziologu-reanimatologu noslodzi. Pēc notikušā sākās plašas diskusijas par cilvēkresursu trūkumu, kuru rezultātā noskaidrojās, ka Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā kopumā trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Jaunas politiskas vēsmas izmaiņām farmācijas nozarē

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) par vienu no savām prioritātēm pieteikusi “cīņu” ar farmācijas industriju par medikamentu cenu samazināšanu. No nākamā gada aprīļa cenu starpība starp lētākajām un dārgākajām līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zālēm nedrīkstēs pārsniegt 100% slieksni. Ministrija arī noteikusi, ka, veicot kompensējamo zāļu cenu salīdzināšanu ar citu valstu cenām, zāļu vai medicīnisko ierīču cena nedrīkstēs būt augstāka par šo zāļu vai medicīnisko ierīču otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī nepārsniedz cenu Igaunijā un Lietuvā. Tāpat turpmāk, izrakstot kompensējamās zāles, būs jālieto zāļu vai vispārīgais nosaukums. Šīs izmaiņas ir tikai sākums, jo I. Viņķele ne tikai šogad, bet arī nākamgad iecerējusi virzīt virkni citu izmaiņu, lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Valdības jau atbalstītie un turpmākie grozījumi, lai mazinātu medikamentu cenas, būs izaicinājums visai farmācijas nozarei – gan ražotājiem, gan lieltirgotājiem, gan arī aptiekām.

Atklāti par veselības nozares budžeta nepietiekamību

Jau gadiem tiek runāts, ka veselības aprūpei jākļūst par valsts prioritāti, paredzot šai nozarei arī atbilstošu finansējumu. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile paudusi viedokli, ka veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam, kā arī skaidrai vīzijai, kā budžeta palielinājumu izmantot un kur tieši vajadzīgs veikt ieguldījumus, lai veselības aprūpe Latvijā kļūtu pieejamāka, izmaksu ziņā efektīvāka un kvalitatīvāka. No diskusijām un spējas pārliecināt Latvijas politiķus būs atkarīgs tas, vai veselības aprūpes sistēmā būs iespējams veikt visas plānotās izmaiņas, tostarp mediķu noturēšanai.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 195 181 11.08 15 529 7.96% 204
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67617805
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 157 103 14.11 4 971 3.16% 1076
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 131 105 11.45 2 321 1.77% 151
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2018 līdz 31.01.2019
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 118 516 19.16 -5 909 -4.99% 4422
5. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 104 983 17.12 -2 756 -2.62% 2923
6. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 99 706 8.69 -12 001 -12.04% 696
7. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 93 018 1.42 8 886 9.55% 1278
8. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 85 161 215.32 3 492 4.10% 149
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2018 līdz 30.04.2019
9. Apotheka, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 50 780 209.22 1 090 2.15% 506
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2018 līdz 30.04.2019
10. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 48 522 9.84 1 833 3.78% 435
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2018 līdz 31.01.2019

Viedokļi

Autors: Valters Bolēvics

Jārod straujāks turpinājums inovatīvajā farmācijā sasniegtajam progresam

Turpinot 2018. gada izrāvienu, inovatīvās farmācijas nozarei arī 2019. gads Latvijā bijis pozitīvām pārmaiņām bagāts. Kā liecina Zāļu valsts aģentūras dati, zāļu apgrozījums 2019. gada otrajā ceturksnī pieaudzis par 11,6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Lielāks finansējums veselības aprūpei, tostarp valsts kompensējamiem medikamentiem, ļāvis uzlabot iedzīvotāju nodrošinājumu ar jaunām, efektīvām valsts apmaksātām zālēm. Tāpat ar farmācijas nozares aktīvu atbalstu sāktas vairākas būtiskas lasīt tālāk

Autors: Valts Ābols

Tuvākie gadi iezīmēsies ar darbības diversifikāciju un universitātes slimnīcu lomas stiprināšanu

Šis ir otrais gads, kad veselības nozarei tika piešķirts papildus finansējums mediķu algu palielināšanai. Šogad, vienlaikus ar darba samaksas paaugstināšanu, stājās spēkā arī Satversmes tiesas lēmums par to, ka katra darba stunda virs normālā darba laika ir jāapmaksā dubultā apmērā. Tas pamudināja slimnīcu vadību daudz rūpīgāk izvērtēt visas situācijas, kad virsstundas rodas, kā arī meklēt risinājumus, lai virsstundas būtu tikai galējas nepieciešamības risinājums, nevis normāla darba grafika lasīt tālāk