Ienākt

Medicīna un farmācija

Medicīnas tehnika un piederumi Medikamentu ražošana un tirdzniecība
Veselības aprūpe

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Pēc Covid-19 situācija farmācijas tirgū pilnībā mainīsies

"Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis

Ārkārtējā situācija, ko izraisījusi Covid-19 vīrusa izplatība, ir spēcīgi ietekmējusi arī farmācijas jomu. Bīstamais vīruss vispirms skāra Ķīnu, kas ir pasaulē lielākā zāļu izejvielu jeb aktīvo farmaceitisko vielu ražotāja. Jau pēc mēneša farmācijas zāļu ražotāji saskārās ar izejvielu un starpproduktu piegāžu problēmām. Vīrusa izplatības samazinājumu Ķīnā visi farmaceitisko produktu ražotāji uztvēra ar milzīgu atvieglojumu, taču tas bija īslaicīgi, jo pavisam drīz sekoja ārkārtas situācijas izsludināšana Indijā, kas ir otrā pasaulē lielākā izejvielu ražotāja. Diemžēl Eiropa un mēs, Latvija, tai skaitā esam ļoti atkarīgi no lielajiem aktīvo farmaceitisko vielu ražotājiem.
Prognozēju, ka pēc Covid-19 situācija farmācijas tirgū pilnībā mainīsies, tajā skaitā dienaskārtībā būs jautājums par valstu spēju neatkarīgi pārvarēt epidēmijas radītās grūtības un nodrošināt savus iedzīvotājus ar nepieciešamajām zālēm.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas paziņojuma, ka vīrusa Covid-19 saslimšanas gadījumā iesaka lietot paracetamolu, nevis ibuprofēnu, medijos tika sacelta milzīga ažiotāža. Pieprasījums pēc šī temperatūru pazeminošā un sāpes remdinošā medikamenta pieauga zibenīgi. Pēc mūsu ražotā – astoņas reizes vairāk nekā līdz šim. Pārkārtojām ražošanu, lai varētu saražot vairāk, taču jāņem vērā, ka zāļu ražošana ir sarežģīts un ļoti atbildīgs process, kuru nevar ļoti operatīvi pārkārtot pēkšņam un lielam noteikta medikamenta pieprasījumam.
Daudzas valstis šodien saskaras ar zāļu nepieejamību. Mūsu sadarbības partneri Izraēlā, Beļģijā, Spānijā un citur jau tagad ir gatavi pirkt mūsu ražotos medikamentus citām valstīm paredzētos iepakojumos. Latvijai, kurai ir spēcīga, zinātņietilpīga farmācijas industrija ar tradīcijām un kompetenci, atrodas pārākā stāvoklī par citām valstīm. Farmācija ir viens no valsts drošības instrumentiem.
Mums ir pa spēkam nodrošināt savus iedzīvotājus ar ambulatori un stacionāri lietojamām zālēm, kā arī, paplašinot ražošanu, vēl kāpināt eksportu. Turklāt uzņēmums pastāvīgi ražo 25 aktīvās farmaceitiskās vielas, un šo jaudu, pateicoties gadiem uzkrātajai pieredzei un zināšanām, ir iespējams palielināt. Turpmāk “Grindeks” stratēģiskais uzdevums būs paaugstināt savu neatkarību no izejvielu ražotājiem, un mēs viennozīmīgi attīstīsim aktīvo farmaceitisko vielu izstrādi un ražošanu. Šo milzīgo potenciālu vajag novērtēt arī valstiski un atbalstīt vietējos zāļu ražotājus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijā marta sākumā apstiprina pirmo saslimšanas gadījumu ar Covid-19

Latvijā 2020.gada 2.martā tika apstiprināta pirmā saslimšana ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.
Pirmais ar Covid-19 inficējies Latvijas iedzīvotājs 29.februārī ielidoja no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā.
Minētā sieviete kopā ar ģimeni ceļoja no Veronas Itālijā uz Minheni Vācijā un tad ar lidmašīnu uz Rīgu.
Taču jau nākamajā dienā, 3.martā, ar Covid-19 saslimusī sieviete pameta Latvijas Infektoloģijas centru un devās ārstēties mājās, jo sievietei slimības simptomi izpaudās viegli.

Lasīt vairāk

02. Saistībā ar Covid-19 pandēmiju no 13.marta Latvija izsludina ārkārtējo stāvokli

Latvija saistībā ar jaunā koronavīrusa slimības Covid-19 pandēmiju no 13.marta izsludina ārkārtējo stāvokli, nosakot virkni ierobežojumu. Pašlaik paredzēts, ka ārkārtējais stāvoklis beigsies 12.maijā, bet to var pagarināt, vērtējot situāciju.
Līdz 2020.gada 1.maijam Latvijā slimība atklāta 870 personām, tostarp miruši 16 ar jauno koronavīrusu sasirgušie.
Pirmais nāves gadījums saistībā ar Covid-19 Latvijā tika konstatēts 3.aprīlī – mira 99 gadus veca sieviete ar hroniskām saslimšanām. Viņa ir gados vecākā Latvijā mirusī Covid-19 slimniece.
Lielākajai daļai no mirušajiem bijušas citas hroniskas saslimšanas.

Lasīt vairāk

03. Dīkstāvē par aprīlī nesniegtajiem pakalpojumiem ārstniecības iestādes zaudējušas 13 miljonus eiro

Covid-19 izplatības noteiktās dīkstāves dēļ aprīlī par nesniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ārstniecības iestādes kopumā nav iekasējušas 13 miljonus eiro, savukārt valsts ir apņēmusies kompensēt 7,1 miljonu eiro, pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele.
Kompensācijas ārstniecības iestādēm tiks maksātas, ja tās faktiski sniegtais pakalpojumu apmērs ārkārtējās situācijas laikā - kopā ar iepriekšējos periodos sniegto neapmaksāto pakalpojumu apjomu – būs mazāks par apmēru, kas attiecīgajam periodam tika paredzēts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajā līgumā. Šis maksājums neparedz pacientu līdzmaksājuma kompensēšanu.
Piešķirot kompensāciju, no ārstniecības iestādēm prasīts to izlietot tikai konkrētiem mērķiem. "Kompensāciju ārstniecības iestāde drīkstēs izlietot tikai un vienīgi darba samaksai, sociālās apdrošināšanas iemaksām, ražošanas izmaksu un administratīvo izmaksu segšanai," uzsvēra Viņķele, piebilstot, ka papildu iekārtu iegādei vai citiem mērķiem šos līdzekļus izmantot nedrīkstēs.
Neskatoties uz dīkstāvi, gatavības režīmā tiek uzturētas telpas un iekārtas, lai gan faktiski pakalpojumi netiek sniegti. Tādējādi, lai segtu radušos izdevumus, ārstniecības iestādēm tiek piešķirta līdzekļu kompensācija 7,1 miljona eiro apmērā.
"Ar pieņemto lēmumu tā tarifa sastāvdaļa, par ko valsts ir slēgusi līgumus ar ārstniecības iestādēm, kas ietver darba samaksu, ražošanas izmaksas, kā arī administratīvos izdevumus, ārstniecības iestādēm tiks kompensētas par ierobežojumu dēļ nesniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem," skaidroja politiķe.

Lasīt vairāk

04. Aprīļa otrajā pusē Latvijā daļēji atjauno ambulatoros un diagnostikas pakalpojumus

Latvijā no 20.aprīļa daļēji atjaunoti ambulatorie un diagnostikas pakalpojumi.
Starp atjaunojamajiem pasākumiem ir valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumi jeb mamogrāfija, vairākas izmeklēšanas ar ģimenes ārsta nosūtījumiem, pirmreizējās vairāku speciālistu konsultācijas, kā arī zobārstniecība un diabētiskās pēdas aprūpe.
Ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu atsākti arī ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas, tostarp Holtera monitorēšanas, veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumi. Tāpat atsāktas pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas.
Nepieciešamo palīdzību saņems arī grūtnieces, "zaļā koridora" pacienti, HIV/AIDS un tuberkulozes un citi pacienti. Iespēju robežās konsultācijas tiks sniegtas attālināti.
Vienlaikus ārstniecības iestādēm joprojām jāievēro vairāki piesardzības pasākumi. Minētos veselības aprūpes pakalpojumus tās var sniegt laikā no plkst.9 līdz 16, nodrošinot atsevišķu pacientu plūsmu. Tāpat jāierobežo pacientu skaitu, kas vienlaicīgi uzturas ārstniecības iestādes telpās, un jānosaka precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai.

Lasīt vairāk

05. Latvijā pirmajā ceturksnī par 0,1% sarucis reģistrēto jaundzimušo skaits

Latvijā 2020.gada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 4324 jaundzimušie, kas ir par 0,1% jeb sešiem jaundzimušajiem mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Tostarp martā reģistrēti 1418 jaundzimušie, kas ir par 0,6% jeb deviņiem mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā mēnesī.
Vienlaikus 2020.gada pirmajos trijos mēnešos reģistrēti 7216 mirušie, kas ir par 6,8% jeb 523 mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Tostarp martā reģistrēti 2408 mirušie, kas ir par 5,2% jeb 120 vairāk nekā pagājušā gada martā.
Tādējādi šogad pirmajos trijos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 2892 pārsniedza dzimušo skaitu, tostarp martā reģistrēto mirušo skaits par 990 pārsniedza dzimušo skaitu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Mediķu darba samaksas pieaugums

Pagājušā gada nogalē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadība izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, kas bija saistīts ar to, ka mediķi pameta darbu dienestā. Šī ziņa bija brīdinājums ārstniecības iestāžu vadītājiem un politiķiem par mediķu neapmierinātību ar atalgojumu. Lai šo problēmu risinātu, tika pieņemta virkne nozīmīgu lēmumu, kas nodrošināja, ka šogad par 20% tika palielināta mediķu darba samaksa.

Nozares neveiksmes

Akūts medicīnas cilvēkresursu trūkums

Kaut arī jau ilgstoši izskan brīdinājumi par veselības aprūpes personāla trūkumu, šogad problēma atkal aktualizējās. Daugavpils Reģionālajā slimnīcā līdz augusta beigām bija apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojās kritiska situācija ar anesteziologu-reanimatologu noslodzi. Pēc notikušā sākās plašas diskusijas par cilvēkresursu trūkumu, kuru rezultātā noskaidrojās, ka Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā kopumā trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Jaunas politiskas vēsmas izmaiņām farmācijas nozarē

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) par vienu no savām prioritātēm pieteikusi “cīņu” ar farmācijas industriju par medikamentu cenu samazināšanu. No nākamā gada aprīļa cenu starpība starp lētākajām un dārgākajām līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zālēm nedrīkstēs pārsniegt 100% slieksni. Ministrija arī noteikusi, ka, veicot kompensējamo zāļu cenu salīdzināšanu ar citu valstu cenām, zāļu vai medicīnisko ierīču cena nedrīkstēs būt augstāka par šo zāļu vai medicīnisko ierīču otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī nepārsniedz cenu Igaunijā un Lietuvā. Tāpat turpmāk, izrakstot kompensējamās zāles, būs jālieto zāļu vai vispārīgais nosaukums. Šīs izmaiņas ir tikai sākums, jo I. Viņķele ne tikai šogad, bet arī nākamgad iecerējusi virzīt virkni citu izmaiņu, lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Valdības jau atbalstītie un turpmākie grozījumi, lai mazinātu medikamentu cenas, būs izaicinājums visai farmācijas nozarei – gan ražotājiem, gan lieltirgotājiem, gan arī aptiekām.

Atklāti par veselības nozares budžeta nepietiekamību

Jau gadiem tiek runāts, ka veselības aprūpei jākļūst par valsts prioritāti, paredzot šai nozarei arī atbilstošu finansējumu. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Agnese Dagile paudusi viedokli, ka veselības budžeta palielināšana Latvijā ir neizbēgama, taču šādai rīcībai jābūt stratēģiskam plānam, kā arī skaidrai vīzijai, kā budžeta palielinājumu izmantot un kur tieši vajadzīgs veikt ieguldījumus, lai veselības aprūpe Latvijā kļūtu pieejamāka, izmaksu ziņā efektīvāka un kvalitatīvāka. No diskusijām un spējas pārliecināt Latvijas politiķus būs atkarīgs tas, vai veselības aprūpes sistēmā būs iespējams veikt visas plānotās izmaiņas, tostarp mediķu noturēšanai.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Medicīna un farmācija rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RECIPE PLUS, AS, SENTOR FARM APTIEKAS, AS, Tamro, SIA, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Medicīnas tehnika un piederumi, Medikamentu ražošana un tirdzniecība, Veselības aprūpe

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RECIPE PLUS, AS
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67815842
Medikamentu vairumtirdzniecība 195 181 11.08 15 529 7.96% 204
2. SENTOR FARM APTIEKAS, AS
Mūkusalas 41b, Rīga, LV-1004 T. 67617805
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 157 103 14.11 4 971 3.16% 1076
3. Tamro, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067800
Medikamentu vairumtirdzniecība 131 105 11.45 2 321 1.77% 151
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2018 līdz 31.01.2019
4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, SIA
Hipokrāta 2, Rīga, LV-1038 T. 67042400
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 118 516 19.16 -5 909 -4.99% 4422
5. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA
Pilsoņu 13, Rīga, LV-1002 T. 67069280
Medicīniskā palīdzība: stacionārā 104 983 17.12 -2 756 -2.62% 2923
6. GRINDEKS, AS
Krustpils 53, Rīga, LV-1057 T. 67083205
Medikamentu ražošana 99 706 8.69 -12 001 -12.04% 696
7. Olainfarm, AS
Rūpnīcu 5, Olaine, Olaines n., LV-2114 T. 67013701
Medikamentu ražošana 93 018 1.42 8 886 9.55% 1278
8. MAGNUM MEDICAL, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu vairumtirdzniecība 85 161 215.32 3 492 4.10% 149
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2018 līdz 30.04.2019
9. Apotheka, SIA
Ulbrokas 23, Rīga, LV-1021 T. 67718700
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 50 780 209.22 1 090 2.15% 506
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2018 līdz 30.04.2019
10. BENU Aptieka Latvija, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 5, Stopiņu n., LV-2130 T. 67067920
Medikamentu tirdzniecība, aptiekas 48 522 9.84 1 833 3.78% 435
Atšķirīgs pārskata periods no 01.02.2018 līdz 31.01.2019

Viedokļi

Autors: Valters Bolēvics

Jārod straujāks turpinājums inovatīvajā farmācijā sasniegtajam progresam

Turpinot 2018. gada izrāvienu, inovatīvās farmācijas nozarei arī 2019. gads Latvijā bijis pozitīvām pārmaiņām bagāts. Kā liecina Zāļu valsts aģentūras dati, zāļu apgrozījums 2019. gada otrajā ceturksnī pieaudzis par 11,6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Lielāks finansējums veselības aprūpei, tostarp valsts kompensējamiem medikamentiem, ļāvis uzlabot iedzīvotāju nodrošinājumu ar jaunām, efektīvām valsts apmaksātām zālēm. Tāpat ar farmācijas nozares aktīvu atbalstu sāktas vairākas būtiskas lasīt tālāk

Autors: Valts Ābols

Tuvākie gadi iezīmēsies ar darbības diversifikāciju un universitātes slimnīcu lomas stiprināšanu

Šis ir otrais gads, kad veselības nozarei tika piešķirts papildus finansējums mediķu algu palielināšanai. Šogad, vienlaikus ar darba samaksas paaugstināšanu, stājās spēkā arī Satversmes tiesas lēmums par to, ka katra darba stunda virs normālā darba laika ir jāapmaksā dubultā apmērā. Tas pamudināja slimnīcu vadību daudz rūpīgāk izvērtēt visas situācijas, kad virsstundas rodas, kā arī meklēt risinājumus, lai virsstundas būtu tikai galējas nepieciešamības risinājums, nevis normāla darba grafika lasīt tālāk