Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Mērķis paliek nemainīgs - kooperācijas veicināšana Latvijā

Indulis Jansons, LLKA valdes priekšsēdētājs

Lai arī 2018.gads īpaši meteoroloģisku iemeslu dēļ nebija viegls, lauksaimniekiem un mežsaimniekiem kopējais apgrozījums ir audzis. Prieks, ka kooperācija turpina attīstīties un veidoties arī jaunās nozarēs, kur līdz šim kooperācija nebija attīstījusies – olu ražošanas nozarē un mājražošanā.
Gada nogalē tika uzsākts Latvijā pirmais kooperatīvu apvienošanās process. Lēmumu par kooperatīva "Kuziks" apvienošanos ar LPKS "Latraps" decembrī pieņēma LPKS "Latraps" kopsapulcē. Arī vairāki piena kooperatīvi pērn turpināja aktīvu darbu pie otrā līmeņa kooperatīva izveidošanas.
2018.gadā ir pabeigts darbs pie jauna Kooperatīvo sabiedrību likuma izstrādes un tas ir apstiprināts Saeimā. LLKA bija iniciators šī likuma tapšanai un divus gadus aktīvi piedalījās jaunā likuma izstrādes procesā. Likums stājes spēkā 2019.gada 1.janvārī, kas nozīmē, ka turpināsies darbs pie prakstiskas likumā minēto nosacījumu ieviešanas.
Jau otro gadu dabas apstākļi Latvijā nebija draudzīgi lauksaimniekiem un 2018.gadā kooperatīvi saskārās ar izaicinājumu - tikt galā ar 2018.gada sausuma radītajām sekām. Vēlreiz varējām pārliecināties par kooperācijas spēku - kooperatīvi spēja palīdzēt saviem biedriem sausuma radīto finansiālo grūtību risināšanā.
Arī 2019.gadā LLKA mērķis paliek nemainīgs - kooperācijas veicināšana Latvijā un kooperatīvu stiprināšana! Turpināsies darbs, lai stiprinātu mājražotāju kooperāciju, veicinātu kooperāciju gaļas nozarē, turpinātu darbs, lai nozaru kooperatīvi savstarpēji sadarbotos vai apvienotos, tādējādi izaugot par spēcīgiem tirgus dalībniekiem. Tāpat aktīvi jāstrādā pie nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda Kopējās lauksaimniecības politikas.
Kā liecina provizoriskie dati, strauja kooperācijas attīstība notiek meža nozarē - meža nozares kooperatīvo sabiedrību apgrozījums 2018.gadā salīdzinot ar 2017.gadu ir dubultojies. Ja trīs atbilstīgo meža nozares kooperatīvu – "Mežsaimnieks", "L.V.Mežs" un "Mūsu mežs" – apgrozījums 2017.gadā sastādīja 3,84 miljoniem eiro, tad 2018.gadā tas veidojis aptuveni 8,30 miljonus eiro. Arī kopējais biedru skaits pieaudzis, sasniedzot gandrīz 600 biedrus (2017.gadā – 362). Tāpat turpina palielināties arī lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījums, kas, piemēram, kooperatīvam "Latraps" no 185,50 miljoniem eiro pieaudzis līdz 222,65 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Lauksaimniecībā jaunā valdība apsver izvērtēt iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, olām un piena produktiem

Kā viena no jaunās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības prioritātēm lauksaimniecības jomā minēta iespējas samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigai gaļai, olām un piena produktiem izvērtēšana.
Starp prioritātēm lauksaimniecības jomā ir arī iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu īstenošana, lai aizstāvētu Latvijas ražotājus, kā arī pilnveidot normatīvo regulējumu, ieviešot zaļā publiskā iepirkuma principu valsts un pašvaldības iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas produkcijas konkurētspēju. Tāpat iecerēts nodrošināt bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas efektivitāti un apmēru, īstenojot Zaļo publisko iepirkumu (ZPI), palielinot bioloģiskās pārtikas pieejamību skolās un bērnudārzos.
Tāpat kā būtisks lauksaimniecībā minēts izstrādāt jaunu un pilnveidot esošo normatīvo regulējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru produkcijas izmantošanai farmācijā, būvniecībā, enerģētikā un citās nozarēs, attīstot bioekonomiku un nodrošinot augstāku pievienoto vērtību pieejamajiem resursiem.
Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām iecerēts izstrādāt priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politikai pēc 2020.gada, lai veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu, novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu lauksaimniekiem, kā arī kāpinot Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju ES, nodrošinot, ka finansējums lauksaimniecībai ES nākamajā daudzgadu budžetā 2021.-2027.gadam nav mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Lasīt vairāk

02. Patlaban nav indikāciju, ka pavasarī putnu gripas dēļ mājputnus uz noteiktu laiku Latvijā varētu likt turēt iekštelpās

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Māra Užule-Spriņģe teica, ka patlaban nav indikācijas, ka Latvijā šopavasar uz noteiktu laiku varētu noteikt mājputnus turēt iekštelpās; kā arī Eiropas valstu epidemioloģiskā situācija putnu gripas uzraudzībā neliecina par slimības tuvošanos.
Vienlaikus Užule-Spriņģe atgādināja, ka putnu gripa ir sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, kas skar gan mājputnus, gan savvaļā mītošos putnus.
Slimība nepadodas ārstēšanai un vienīgais veids, kā no tās pasargāt mājputnu ganāmpulku, ir strikti ievērot biodrošības pasākumus mājputnu novietnē.

Lasīt vairāk

03. Piecu gadu laikā 2,2 reizes audzis sezonas laukstrādnieku reģistrācijas moduli izmantojušo saimniecību skaits

Lauku atbalsta dienestā (LAD) atgādina, ka pērnā gada 30.novembrī noslēdzās piektais gads, kad veiksmīgi tiek izmantots sezonas laukstrādnieku reģistrācijas modulis. Piecu gadu laikā pieaudzis saimniecību skaits, kuras izmanto sezonas laukstrādnieku moduli. Ja 2014.gadā iespēju izmantot LAD moduli sezonas laukstrādnieku reģistrēšanai izmantoja 86 saimniecības, tad šogad šo saimniecību skaits sasniedzis jau 186 saimniecības.
LAD norāda, ka lielākais sezonas laukstrādnieku programmas dalībnieku skaits šajā gadā ir reģistrēts Zemgales, Ziemeļvidzemes un Ziemeļkurzemes reģionos. Turpretī nodarbināto skaits programmas īstenošanas laikā piecu gadu laikā audzis no 1804 līdz 2516.
Arī vidējā darba samaksa vienam nodarbinātajam sezonā ir pieaugusi no 143 eiro 2014.gadā līdz 444 eiro šogad. 2015.gada sezonā vidējā darba samaksa vienam nodarbinātajam bija 204 eiro, 2016.gadā - 259 eiro, bet 2017.gadā - 334 eiro.

Lasīt vairāk

04. Lauku atbalsta dienests klientiem kopumā atbalstos izmaksājis vairāk nekā 602 miljonus eiro

Lauku atbalsta dienests (LAD) 2018.gadā klientiem kopumā atbalstos izmaksājis vairāk nekā 602 miljonus eiro, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad kopumā izmaksāti 592 miljoni eiro.
LAD publiskotā informācija liecina, ka vislielāko atbalsta apmēru - 367 miljonus eiro - Latvijas lauksaimnieki ir saņēmuši platību maksājumos. Savukārt investīciju pasākumos pērn tika izmaksāti 193 miljoni eiro salīdzinājumā ar izmaksātajiem 184 miljoniem eiro gadu iepriekš. Atlikušo summu - 42 miljonus eiro - LAD pērn klientiem izmaksāja citu atbalsta maksājumu veidā.
Platību maksājumu avansus pērn oktobrī saņēma rekordliels lauksaimnieku skaits. Tas izdevās pateicoties tam, ka lauksaimnieku platību maksājumiem pieteicās elektroniski.
Lauksaimnieki pērn aktīvi pretendējuši uz atbalstu investīcijām, kam 2018.gadā tika izsludinātas 102 projektu pieņemšanas kārtas. Pērn uzsākti arī 1587 modernizācijas projekti lauku saimniecībās. Aktīvi saimniekojuši mežsaimnieki - meži sakopti 17 400 hektāru platībā. Aktīvi turpinājās arī pašvaldību lauku ceļu uzlabošana - gadā uzlaboti 272 km ceļu. Lai preventīvi sargātu mežus no ugunsgrēkiem un citiem mežu apdraudējumiem, uzbūvēti 28 ugunsnovērošanas torņi.

Lasīt vairāk

05. Baltijas valstu lauksaimnieki protestā Briselē pastāvējuši par godīgiem tiešmaksājumiem

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimnieki pagājušā gada 13.decembrī Briselē piedalījās protesta akcijās, pastāvot par godīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem.
Kopumā notika divas protesta akcijas – pirmajā no tām piedalījās 160 dalībnieku no Lietuvas, 35 - no Latvijas un 10 - no Igaunijas. Savukārt otrajā protesta akcijā Baltijas valstu lauksaimniekiem pievienojās arī zemnieki no Čehijas, Polijas un Slovākijas, kuri arīdzan pastāvēja par godīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Protestu dalībnieki pieprasīja, lai tiešie maksājumi, kurus šo valstu lauksaimnieki saņems ES daudzgadu budžeta plānošanas periodā no 2021. līdz 2020.gadam, būtu vismaz vienādi ar vidējo ES tiešo maksājumu apmēru un, lai kopējā atbalsta summa lauksaimniekiem no lauku attīstības programmas, paliktu vismaz 2014.-2020.gada līmenī, kā arī nāca klajā ar vairākām citām prasībām.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Saimnieki par iekultajām ražām ir apmierināti

Jau jūlija pēdējā nedēļā visā Latvijā sākās ziemas kviešu un ziemas rapša kulšanas laiks, un saimnieki par iekultajām ražām augustā ir apmierināti. Lauku konsultāciju un izglītības centrs secinājis, ka kuļamās ziemāju graudaugu platības saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem ir aptuveni 431 000 hektāru. Ekspertu apsekoto sējumu un apzināto saimnieku sniegtā informācija liecina: ja laikapstākļi būs labvēlīgi, ziemas kviešu ražība pat pārsniegs vidēji piecas tonnas no hektāra.

Nozares neveiksmes

Valsts kontrole rāj lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas

Valsts kontroles secinājusi, ka Zemkopības ministrijas izveidotā finansējuma saņemšanas kārtība nenodrošina mērķtiecīgu finansējuma piešķiršanu, skaidru un vienlīdzīgu attieksmi pret visām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām. Ik gadu pusmiljons eiro garantēti un nemainīgi tiek piešķirts deviņām nevalstiskajām organizācijām, kuru pārstāvji veido Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Lauksaimnieki aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas iespējas

Zemes iegādes kreditēšanas programmā septiņu gadu laikā lauksaimnieki iegādājušies 37 600 hektārus lauksaimniecības zemes 82,3 miljonu eiro vērtībā. Zemkopības ministrijā norādīja, ka lauksaimnieki jau septiņus gadus aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Ministrijā atzīmē, ka aizdevumi ir orientēti uz mazām un vidējām saimniecībām, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem ir ekonomiski pamatoti saimniecību attīstības plāni, bet paaugstinātā riska vai trūkstošā nodrošinājuma dēļ nav iespējams saņemt aizdevumu komercbankās.

EK noteikusi mencas zvejas aizliegumu atsevišķos Baltijas jūras zvejas apakšrajonos

Eiropas Komisija (EK) noteikusi mencas zvejas aizliegumu atsevišķos Baltijas jūras zvejas apakšrajonos, 23. jūlijā ES oficiālajā vēstnesī publicējot īstenošanas regulu, ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu mencas Baltijas jūras austrumdaļas krājumiem. Regula paredz pilnīgu mencas zvejas aizliegumu ICES 24., 25. un 26. apakšrajonā un aizliegumu paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī, apstrādāt uz kuģa vai izkraut šajā apgabalā nozvejotu mencu un no tās iegūtus zvejas produktus. Regula paredz arī izņēmumu, atļaujot veikt mencas zveju piekrastē 24. apakšrajonā un paturēt piezvejā iegūto mencu 24. līdz 26. apakšrajonā zvejas kuģiem, kuri zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs nepārsniedz 45 milimetrus, un zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri zvejo ar pasīviem zvejas rīkiem.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Pindstrup Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 885 098 1.55 16 270 1.84% 49
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 222 646 20.02 1 024 0.46% 202
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2018 līdz 30.06.2019
3. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Lauksaimniecības pakalpojumi 110 094 -16.86 2 085 1.89% 142
4. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 87h, Rīga, LV-1004 T. 63407196
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 73 699 -0.07 -906 -1.23% 59
5. Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230
Kūdra 71 546 3.1 9 023 12.61% 389
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2017 līdz 30.09.2018
6. Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000
Putnkopība 69 313 11.69 2 107 3.04% 811
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2018 līdz 30.06.2019
7. ParadiZ Grain Impex, SIA
Elizabetes 45/47, Rīga, LV-1010
Augkopība un tehniskās kultūras 65 553 493.69 1 756 2.68% 2
8. KONEKESKO LATVIJA, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 56 770 15.17 1 964 3.46% 113
9. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 60002121
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 51 454 23.88 1 635 3.18% 50
10. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 48 669 -7.02 5 374 11.04% 306

Viedokļi

Autors: Gustavs Norkārklis

Pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas joprojām pieaug

Bioloģiskajā lauksaimniecībā situācija ar graudu ražām šogad ir ļoti dažāda. Ja raugās kopumā Latvijā, tad sūdzēties nevar, ražība ir laba. Ja raugās lokāli, atsevišķās vietās gan sausums būtiski ietekmējis saimniecību graudu kvalitāti un ražu. Arī ziemājiem situācijas ir dažādas – viennozīmīgi nevar pateikt – ir ļoti labi vai slikti. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nevar sūdzēties. Ražas ir labākas nekā iepriekšējā gadā. Jārēķinās, ka laika apstākļi vienmēr ietekmēs lauksaimniekus. lasīt tālāk

Autors: Edgars Treibergs

Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs "ievilkt elpu"

Pēc diviem neražas gadiem izskatās, ka raža tiešām būs laba. Turklāt tas neattiecas tikai uz labību, bet arī uz augļiem un ogām. Lauksaimnieki beidzot varēs "ievilkt elpu". Tomēr atšķirības, protams, ir vērojamas reģionos – vienā vietā ražas ir labas, citā ne tik ļoti. Diezgan daudz sūdzas arī par to, ka labība ir sakritusi veldrē. Bet vecie zemnieki jau smejas, ka veldre vēl nevienu badā nav novedusi. Protams, ka kaut kādi zudumi būs, bet tagad tehnika ir tāda, ka novākt var arī veldrē lasīt tālāk