Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Tuvākā gada laikā importētās lauksaimniecības produkcijas apmēri Latvijā kritīsies

Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs

Covid-19 izraisītā krīze ietekmē daudzas lauksaimniecības apakšnozares. Lai arī šobrīd mūsu lauksaimnieki spēj saražot pietiekamā apjomā produkciju vietējam tirgum, var droši prognozēt tuvākā gada laikā importētās lauksaimniecības produkcijas kritumu. Tāpēc mūsu lauksaimniekiem ir jāspēj sagatavoties, lai noturētu ražošanu un spētu apmierināt arī vietējā tirgus pieprasījumu. Jāuzsver, ka lauksaimnieki ir arī eksportētāji un sevišķi grūti ir tieši uz eksportu orientētiem ražotājiem, kuriem ir grūtības realizēt produkciju. Jau šobrīd eksporta tirgū vērojams dramatisks produkcijas apjomu samazinājums, kas var atstāt graujošu ietekmi uz lauksaimniecības nozari vispār un lauksaimnieku spēju turpināt darbu. Saražoto nerealizējot, cenas krītas. Svaigpiena iepirkuma cena ir samazinājusies par 15%, noliktavas pildās ar produkciju. Gaļas eksports nav iespējams loģistikas ierobežojumu dēļ un cenas diezgan būtiski ir samazinājušās gaļas lopkopībā. Ir aizvērti vairāki olu realizācijas tirgi. Olu ražošanas sfēra vēsturiski orientējās uz eksportu, un olu realizācijas apmēri ārvalstu tirgos krītas. Tāpat olu nozari negatīvi ietekmē arī importa produkcijas no Ukrainas radītā konkurence Eiropas Savienībā.
Covid-19 tiešā veidā negatīvi skar arī kazkopības nozari, kas līdz šim ļoti daudz sadarbojusies ar restorāniem, piegādājot produkciju HoReCa segmentam. Tā kā ārkārtējā situācijā daudzi restorāni ir samazinājuši savu darbību vai vēruši durvis ciet, kazkopjiem ir problēmas ar produkcijas realizāciju.
Tāpēc Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padome ļoti atzinīgi novērtē valdības lēmumu apstiprināt normatīvus, kas paredz sniegt atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Šie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes mazināšanai lauksaimniecības nozarei zināmā mērā stimulēs ražošanu.
Pēc lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes priekšlikuma noteikumi tika papildināti ar normatīvo aktu normām, kurus ievērojot tiek izslēgts apjoma samazinājums "uz papīra" mākslīgu zaudējumu radīšana, kam paredzētas sankcijas par negodprātīgu rīcību.
Es pieļauju, ka Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes ietekmē arī vispārējā iedzīvotāju pirktspēja Latvijā ir zemāka - daudzi zaudējuši darbu, ir neziņā par rītdienu un pārvērtē savu finanšu līdzekļu izlietojumu, mazāk iegādājās produktus, kas nav pirmās nepieciešamības preces.
Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ieskatā šodienas situācijā Latvijas uzņēmējiem un pašvaldībām ir arī aktīvi jāmeklē iespējas piesaistīt investīcijas, lai atbalstītu Latvijas tautsaimniecību. Vienlaicīgi jācenšas sabalansēt Eiropas nospraustos klimata mērķus. Tieši šobrīd, kad pasaulē un valstī ir un būs akūti nepieciešamas jaunas investīcijas ekonomikas atveseļošanai, būtu ļoti svarīgi attīstīt jaunus un inovatīvus projektus, kas veicina visa veida ražošanu, tajā skaitā elektroenerģijas! Krīze pāries un, joprojām būs aktuāli arī iepriekš nospraustie klimata mērķi atjaunojamo energoresursu ražošanas attīstībā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Eiropas Parlaments akceptē krīzes atbalsta pasākumus lauksaimniekiem un zivsaimniekiem

Eiropas Parlaments (EP) 17.aprīlī akceptējis krīzes atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un bezpajumtniekiem.
Jaunie noteikumi tostarp ļaus lauksaimniekiem saņemt aizdevumus vai garantijas ar izdevīgiem nosacījumiem, lai segtu darbības izmaksas līdz 200 000 eiro. Tiks atbrīvots arī neizmantotais ar lauksaimniecību saistītais lauku attīstības finansējums, lai to novirzītu cīņai ar Covid-19.
Pasākumos ietilpst arī atbalsts zvejniekiem, kam uz laiku bijusi jāpārtrauc darbība, finansiāls atbalsts akvakultūras ražotājiem, ja ražošana tiek apturēta vai samazināta, atbalsts ražotāju organizācijām pagaidu uzglabāšanai, kā arī elastīgāka darbības atbalsta līdzekļu pārdale dalībvalstīs.
Pēc neoficiālas vienošanās ar ES Padomi EP deputāti arī apstiprināja virkni uzlabojumu, kas ļaus sniegt atbalstu jaunajiem zvejniekiem un zvejniekiem, kas zvejo bez laivām. Šie uzlabojumi arī pielāgo noteikumus attālākajiem reģioniem, kā arī nodrošina budžeta elastīgumu, lai palīdzētu valstīm, kuras ir iztērējušas visu piešķirto finansējumu.

Lasīt vairāk

02. Rezervē 45,5 miljonu eiro valsts atbalstu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem Covid-19 krīzes negatīvās ietekmes mazināšanai

Valdība 14.aprīlī atbalstīja 45,5 miljonu eiro rezervēšanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai Covid-19 ierobežošanas nolūkā izsludinātajā ārkārtējā situācijā nodrošinātu lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ražošanas nepārtrauktību un saglabātu tajās nodarbināto uzņēmumu likviditāti.
No kopējās 45,5 miljonu eiro atbalsta summas finansiāls atbalstu 35,5 miljonu eiro apmērā paredzēts primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem un iestādēm, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus izglītības iestādēs.
Katrs pieteikums atbalsta saņemšanai tiks skrupulozi izvērtēts, nodrošinot atbalsta piešķiršanas caurspīdīgumu. Atbalsta izmaksu veiks Lauku atbalsta dienests, vērtējot tā potenciālo saņēmēju stāvokli pagātnē un šobrīd, veicot rūpīgu monitoringu, lai novērstu nepamatotu atbalsta izmaksas.

Lasīt vairāk

03. Covid-19 izplatības mazināšanai pasaulē ieviesto pasākumu dēļ kritistiska situācija ir olu ražošanā

Covid-19 izplatības mazināšanai pasaulē ieviesto pasākumu dēļ kritistiska situācija ir olu ražošanā. Olu sektorā Latvijā ražotāji nodrošina 160% no vietējā patēriņa apjoma, tādēļ pieprasījuma samazinājums Eiropas Savienības (ES) tirgū tūlītēji negatīvi ietekmē nozari.
Saskaņā ar olu ražotāju sniegto informāciju būtiski samazinājies pieprasījums pēc olu pārstrādes produktiem, jo tie visvairāk bija pieprasīti viesmīlības nozarē, samazinās arī olu realizācijas iespējas ES dalībvalstīs ieviesto ierobežojumu dēļ.
Olu ražotāji aicinājuši mājsaimniecībām izvēlēties Latvijā ražotās olas un to produktus, tādējādi atbalstot tausaimniecību, jo, iegādājoties vietējos produktus, par tiem samaksāti nodokļi nonāk valsts budžetā.

Lasīt vairāk

04. Labības sējumi joprojām attīstās labi

Labība joprojām attīstās labi - vēsais laiks neveicina ļoti strauju augšanu, gaisa temperatūras ir optimālas un sējumi attīstās normāli.
Lai gan graudaugu sējumi ir nedaudz apsaluši nesenajās salnās, būtisks nodarīts kaitējums tiem nav konstatēts. To, vai apsaluši arī rapša pumpuri, varēs redzēt vēlāk, kad tie sāks ziedēt. Līdz šim problēmas šajā ziņā nav novērotas. Atsevišķos Latvijas reģionos joprojām trūkst mitruma, kas aprīlī kā gada sausākajā mēnesī mēdz būt, taču potenciāli nokrišņi situāciju normalizētu.
Vismaz līdz aprīļa beigām būtiski riski graudaugu sējumiem laika apstākļu ziņā nav prognozējami. Līdz šim samērā aukstais laiks problēmas Latvijas graudkopjiem nerada. Gaisa temperatūras svārstības starp salu naktīs, kas mijas ar siltāku laiku dienā, nav tik lielas, lai skādētu.

Lasīt vairāk

05. Covid-19 izraisītā krīze rada izaicinājumus piena ražošanai un pārstrādei

Latvijā gadā saražo 138% piena produktu no vietējā patēriņa apjoma, un piena pārstrādātājiem krīzes laikā grūtības rada eksportam paredzētās produkcijas realizācija, īpaši sieram un piena pulverim. Tādējādi pārstrādes uzņēmumiem nerealizējamo produktu krājumu veidošanās rada papildu izmaksas, nākas iesaldēt līdzekļus un trūkst apgrozāmo līdzekļu.
Piena lopkopības saimniecību ieņēmumus negatīvi ietekmē svaigpiena iepirkuma cenu samazinājums. Aprīļa sākumā piena iepirkuma cena samazinājusies par 10-15% salīdzinājumā ar marta sākumu.
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijā pauda, ka piena ražotāji, kas cieta jau 2014.gada Krievijas embargo rezultātā un vairākus gadus nespēja atgūties, varētu atkal tikt ierauti globālajā krīzes situācijā. Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām, līdz ar to nozares nākotne ir izaicinājumu pilna.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Saimnieki par iekultajām ražām ir apmierināti

Jau jūlija pēdējā nedēļā visā Latvijā sākās ziemas kviešu un ziemas rapša kulšanas laiks, un saimnieki par iekultajām ražām augustā ir apmierināti. Lauku konsultāciju un izglītības centrs secinājis, ka kuļamās ziemāju graudaugu platības saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem ir aptuveni 431 000 hektāru. Ekspertu apsekoto sējumu un apzināto saimnieku sniegtā informācija liecina: ja laikapstākļi būs labvēlīgi, ziemas kviešu ražība pat pārsniegs vidēji piecas tonnas no hektāra.

Nozares neveiksmes

Valsts kontrole rāj lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas

Valsts kontroles secinājusi, ka Zemkopības ministrijas izveidotā finansējuma saņemšanas kārtība nenodrošina mērķtiecīgu finansējuma piešķiršanu, skaidru un vienlīdzīgu attieksmi pret visām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām. Ik gadu pusmiljons eiro garantēti un nemainīgi tiek piešķirts deviņām nevalstiskajām organizācijām, kuru pārstāvji veido Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Lauksaimnieki aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas iespējas

Zemes iegādes kreditēšanas programmā septiņu gadu laikā lauksaimnieki iegādājušies 37 600 hektārus lauksaimniecības zemes 82,3 miljonu eiro vērtībā. Zemkopības ministrijā norādīja, ka lauksaimnieki jau septiņus gadus aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Ministrijā atzīmē, ka aizdevumi ir orientēti uz mazām un vidējām saimniecībām, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem ir ekonomiski pamatoti saimniecību attīstības plāni, bet paaugstinātā riska vai trūkstošā nodrošinājuma dēļ nav iespējams saņemt aizdevumu komercbankās.

EK noteikusi mencas zvejas aizliegumu atsevišķos Baltijas jūras zvejas apakšrajonos

Eiropas Komisija (EK) noteikusi mencas zvejas aizliegumu atsevišķos Baltijas jūras zvejas apakšrajonos, 23. jūlijā ES oficiālajā vēstnesī publicējot īstenošanas regulu, ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu mencas Baltijas jūras austrumdaļas krājumiem. Regula paredz pilnīgu mencas zvejas aizliegumu ICES 24., 25. un 26. apakšrajonā un aizliegumu paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī, apstrādāt uz kuģa vai izkraut šajā apgabalā nozvejotu mencu un no tās iegūtus zvejas produktus. Regula paredz arī izņēmumu, atļaujot veikt mencas zveju piekrastē 24. apakšrajonā un paturēt piezvejā iegūto mencu 24. līdz 26. apakšrajonā zvejas kuģiem, kuri zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs nepārsniedz 45 milimetrus, un zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri zvejo ar pasīviem zvejas rīkiem.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA, Pindstrup Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 885 098 1.55 16 270 1.84% 49
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 222 646 20.02 1 024 0.46% 202
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2018 līdz 30.06.2019
3. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 110 094 -16.86 2 085 1.89% 142
4. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 109, Rīga, LV-1058 T. 25443839
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 73 699 -0.07 -906 -1.23% 59
5. Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230
Kūdra 71 546 3.1 9 023 12.61% 389
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2017 līdz 30.09.2018
6. Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000
Putnkopība 69 313 11.69 2 107 3.04% 811
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2018 līdz 30.06.2019
7. ParadiZ Grain Impex, SIA
Elizabetes 45/47, Rīga, LV-1010
Augkopība un tehniskās kultūras 65 553 493.69 1 756 2.68% 2
8. Baltic Agro Machinery, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 56 770 15.17 1 964 3.46% 113
9. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 60002121
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 51 454 23.88 1 635 3.18% 50
10. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 48 669 -7.02 5 374 11.04% 306

Viedokļi

Autors: Gustavs Norkārklis

Pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas joprojām pieaug

Bioloģiskajā lauksaimniecībā situācija ar graudu ražām šogad ir ļoti dažāda. Ja raugās kopumā Latvijā, tad sūdzēties nevar, ražība ir laba. Ja raugās lokāli, atsevišķās vietās gan sausums būtiski ietekmējis saimniecību graudu kvalitāti un ražu. Arī ziemājiem situācijas ir dažādas – viennozīmīgi nevar pateikt – ir ļoti labi vai slikti. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nevar sūdzēties. Ražas ir labākas nekā iepriekšējā gadā. Jārēķinās, ka laika apstākļi vienmēr ietekmēs lauksaimniekus. lasīt tālāk

Autors: Edgars Treibergs

Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs "ievilkt elpu"

Pēc diviem neražas gadiem izskatās, ka raža tiešām būs laba. Turklāt tas neattiecas tikai uz labību, bet arī uz augļiem un ogām. Lauksaimnieki beidzot varēs "ievilkt elpu". Tomēr atšķirības, protams, ir vērojamas reģionos – vienā vietā ražas ir labas, citā ne tik ļoti. Diezgan daudz sūdzas arī par to, ka labība ir sakritusi veldrē. Bet vecie zemnieki jau smejas, ka veldre vēl nevienu badā nav novedusi. Protams, ka kaut kādi zudumi būs, bet tagad tehnika ir tāda, ka novākt var arī veldrē lasīt tālāk