Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Industrijas jaunumi

Viedoklis

IKT risinājumi ir konkurētspējas un efektivitātes nodrošināšanas sastāvdaļa

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) risinājumi šodienas digitālās transformācijas laikmetā ir neatņemama konkurētspējas un efektivitātes nodrošināšanas sastāvdaļa. To ir veicinājusi tehnoloģiju pieejamība un mobilitāte, ietekmējot klientu paradumus un vajadzības.
Uzskatu, ka arī digitālā transformācija veicina būtiskas izmaiņas uzņēmumu darbībā un biznesa procesos, sniedz ievērojamu pievienoto vērtību. Lai šī attīstība būtu sekmīga, ļoti svarīga ir organizāciju kultūras un domāšanas maiņa.
Savukārt jauniešos viennozīmīgi ir jāveicina interese par eksaktajām zinātnēm, jāstāsta un jāieinteresē par jaunām profesijām, piemēram, virtuālās vides dizaineriem, mākslīgā intelekta sistēmu sociologiem, robotu treneriem, datu zinātniekiem un detektīviem. Šajās profesijās liela loma ir tehnoloģiskajām komponentēm - datu analīzei, vizualizēšanai, algoritmu veidošanai un testēšanai.
Aŗī IKT nozarei pašai ir nepārtraukti jāmācās un jāpalīdz citām nozarēm jaunās tehnoloģijas "iedzīvināt", bet ikvienam cilvēkam būtu jāatvēl 101 mācību diena jaunu prasmju apgūšanai mākslīgā intelekta laikmetā līdz 2022.gadam.
Tāpat nākotnē digitālas nākotnes sabiedrības un ekonomikas kontekstā ir svarīgi apzināties, ka nozīmīgu lomu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ekonomikā ieņem mazie un mikro uzņēmumi (MMU) - ES kopumā 99% no visiem uzņēmumiem ir tieši MMU.
Vienlaikus pozitīvi vērtējams arī pakāpenisks progress e-komercijas segmentā, kur par 2,5 procentpunktiem ir palielinājies to mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatsvars, kuri izmanto elektroniskos pārdošanas kanālus, sasniedzot 10,6%.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "HansaMatrix" saņem no ES 10 miljonu eiro finansējumu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" parakstīja aizdevuma līgumu ar Eiropas Investīciju banku par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu, kas ir pirmais finansējums privātam uzņēmumam Latvijā, kas izsniegts Junkera plāna centrālā elementa, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), ietvaros.
Eiropas Investīciju banka 10 miljonu eiro ilgtermiņa kvazikapitāla finansējumu"HansaMatrix" apstiprināja ar mērķi atbalstīt "HansaMatrix" grupas plānotās investīcijas 2018.-2020.gadā kopumā 20 miljonu eiro apmērā.
Aizdevumu plānots piešķirt trīs daļās - pirmā daļa piecu miljonu eiro apmērā un divas daļas katra pa 2,5 miljoniem eiro, ar termiņu pieci gadi no katras aizdevuma daļas izsniegšanas brīža, pamatsummas atmaksu veicot vienā maksājumā, katras finansējuma daļas beigu termiņā. Plānots, ka "HansaMatrix" saņems pirmo aizdevuma daļu piecu miljonu eiro apmērā un "HansaMatrix" būs tiesības izvēlēties vai saņemt nākamās finansējuma daļas, kā arī to saņemšana būs atkarīga no biznesa attīstības rādītājiem un investīciju plāna realizācijas gaitas.
Eiropas Investīciju bankas aizdevuma daļa piecu miljonu eiro apmērā būs pieejama "HansaMatrix" kā bezprocentu aizdevums, ar nosacījumu, ka, apmaiņā pret šīs summas lietojuma atvēlējumu, "HansaMatrix" piešķir Eiropas Investīciju bankai konvertējamus vērtspapīrus, kurus var konvertēt pret tādu daudzumu "HansaMatrix" akciju, kas atbilst 10% no kopējā "HansaMatrix" pamatkapitāla, ieskaitot nosacīto pamatkapitālu.
Konvertējamie vērtspapīri tiks izsniegti ar 5% rezervi no emitējamā konvertējamo vērtspapīru skaita (bet nepiešķirti Eiropas Investīciju bankai), kas kalpos kā nodrošinājums iespējamam nākotnes pamatkapitāla palielinājumam. Plānots, ka aizdevuma otrajai un trešajai daļām kopējā piecu miljoni eiro apmērā tiks piemērota abpusēji saskaņota procentu likme, un "HansaMatrix" būs pienākums maksāt šādu procentu likmi, ja attiecīgās aizdevuma daļās tiks izmantotas.

Lasīt vairāk

02. “Emergn” šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par 15%

"Emergn" padomes priekšsēdētājs Māris Dreimanis sacīja, ka šī gada laikā informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Emergn" plāno kāpināt apgrozījumu par 15%.
Kā norādīja Dreimanis uzņēmums šogad plāno nostiprināt arī pozīciju Ziemeļamerikas tirgū, attīstot spēcīgāku pārdošanu, piesaistot kvalificētus speciālistus un celt esošo darbinieku kvalifikāciju.Tāpat būtisks izaicinājums nākamajā būs jaunu darbinieku piesaiste.
Runājot par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) tirgus attīstību, Dreimanis atzīmēja, ka kopumā IKT tirgus attīstās strauji, kā arī nozares ilgtspēja un nākotnes potenciāls skaidri atspoguļojas arī dažādos rādītājos. Dreimanis atzīmēja, ka, piemēram, nozarē pieaug nodarbināto cilvēku skaits, pieaug nodokļu maksātāju skaits nozarē, ka arī nozares izaugsme ir redzama arī IT pakalpojumu eksporta pieaugumā, jo 2017.gadā tas palielinājās par 24% un sasniedza 425 miljonus eiro.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pasaulē arvien aktuālākas kļūst mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas. Viņaprāt, ar tām saistītie risinājumi iegūst konkrētākas aprises, piemēram, virtuālie asistenti attīstās privātajā sektorā un valsts pārvaldē, tomēr vēl joprojām globālā mērogā notiek izpēte, kā šīs tehnoloģijas izmantot efektīvāk.

Lasīt vairāk

03. "Accenture" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā pieauga par 35%

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" apgrozījums Latvijā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.augustam, bija 79,6 miljoni eiro, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet uzņēmuma peļņa šajā finanšu gadā bija 7,03 miljoni eiro.
Pēc "Accenture" pārstāvju paustā, 2018.gadā ''Accenture" turpināja strādāt ar starptautiskiem projektiem, kā arī realizēja un turpināja projektus automatizācijas, mediju, izklaides, finanšu, ražošanas, transporta, mazumtirdzniecības, telekomunikāciju, veselības aprūpes un valsts sektoros.
Tostarp 2017.gadā "Accenture" atvēra prototipēšanas studiju "Liquid Studio" Rīgā, lai klientiem palīdzētu pielāgoties mūsdienu biznesa un lietotāju vajadzībām. Vienlaikus finanšu gadā iezīmējas tādi būtiski IT virzieni kā mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un blokķēdes tehnoloģijas.
Savukārt 2019.gadā "Accenture" plāno palielināt darbinieku skaitu, kas palīdzēs realizēt un iesaistīties "Accenture" lielāku projektu izstrādē.

Lasīt vairāk

04. "Hugo.lv" izveidē investē1,5 miljonus eiro

Kultūras informācijas sistēmu centra "Hugo.lv" projekta vadītājs Jānis Ziediņš sacīja, ka valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas "Hugo.lv" izveidē investēti 1,5 miljoni eiro, no kuriem 85% bija Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums.
Viņš atzina, ka Latvija ir pirmā Eiropas valsts, kas izveidojusi šādu platformu. Viņa uzskatā "Hugo.lv" būs digitāls pienesums ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai. Tas būs būtisks atbalsts arī valsts pārvaldei, kura ar platformas palīdzību dokumentus no latviešu valodas uz angļu vai krievu valodu spēs pārtulkot īsā laikā.
Pēc Ziediņa paustā, "Hugo.lv" piedāvās tulkošanas un runas sīkrīkus, tulkošanas logrīkus, runas moduli, tulkošanas saskarni API, kā arī SDL spraudņus.

Lasīt vairāk

05. "Stream Networks" apvienojās ar meitas uzņēmumu "Latnet Serviss"

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, zem nosaukuma "Latnet" apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs "Stream Networks" un tā meitas uzņēmums "Latnet Serviss".
Kā norādīja "Latnet" valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs, ar šo apvienošanos noslēgta uzņēmumu reorganizācija, kuras mērķis bija uzlabot "Stream Networks" un "Latnet Serviss" biznesa procesus, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību.
Ricevs norādīja, ka apvienotais uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību, apkalpojot gan esošos, gan potenciālos klientus un attīstot "One IT" koncepciju. Vienlaikus, uzņēmums vēl nopietnāk pievērsīsies biznesa klientu vajadzībām pielāgotu tehnoloģisko risinājumu izstrādei, īpašu uzmanību veltot integrētajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas izstrādāti ciešā sadarbībā mobilo sakaru operatoru "Bite Latvija", kurš kompāniju "Stream Networks" un tās meitasuzņēmumu "Latnet Serviss" iegādājās šā gada pavasarī.
Līdz ar uzņēmumu apvienošanos, par "Latnet" valdes priekšsēdētāju iecēla Ricevu, bet valdes locekļu amatos darbosies Vladislavs Gurmans, Bronius Skudutis un Dace Šafranska.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijai sava valodas tehnoloģiju platforma "Hugo.lv"

Investējot 1,5 miljonus eiro, no kuriem 85% ir ES līdzfinansējums, Latvijā sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Tilde” izveidots valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma "Hugo.lv". Platforma izveidota ar mērķi, lai valodas rīks būtu pieejams ikvienam, kuram ikdienā dokumenti jāpārveido no angļu valodas vai uz angļu valodu. Platforma piedāvā audio ieraksta atpazīšanas rīku, kas audio failu pārveido tekstā.

Nozares neveiksmes

Veselības ministrija apšauba divu IKT iepirkumu godīgumu

Šā gada maijā divos Veselības ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) projektos tika novērota "nopietna politiska intervence" un krāpniecības pazīmes. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ka pēdējo pāris gadu laikā tikusi realizēta shēma, kas ļāvusi konkrētām kompānijām bez licencēm piedāvāt pakalpojumus, kas saistīti ar programmatūras licenču ieviešanu un uzturēšanu. Viens no tiem bija iepirkums par Valsts veselības apdrošināšanas datubāzes izveidi, savukārt otrs

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

RTU izveidota doktorantūras programma "Industriālais doktors"

Rīgas Tehniskā universitātē (RTU) sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru "Latvijas mobilais telefons" izveidoja doktorantūras programmu "Industriālais doktors" ar mērķi attīstīt tehnoloģijas nozari. Programmas izveidē investēti 100 000 eiro. Jaunā doktorantūras programma norisināsies četrus gadus, kuras laikā galvenais mērķis ir realizēt sadarbības platformu industrijai un zinātnei un kuras rezultātā veidosies inovatīvs risinājums nākotnes attīstībai. Programmas laikā doktora studentiem jāizveido pētījuma prototips, kas būs arī jādemonstrē sabiedrībai un industrijai.

Valsts kontrole kritizē IKT infrastruktūras drošību

Lietderības revīzijā "Vai valsts pārvaldē ir izmantotas visas iespējas IKT infrastruktūras efektīvai pārvaldībai?" Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka valsts pārraudzībā esošās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras fiziskā drošība ir atstāta novārtā. Revīzijā atklājies, ka IKT infrastruktūras drošība datu centros no augstākstāvošo iestāžu puses preventīvi uzraudzīta netiek. Tāpat trūkumi drošības prasību diferencēšanā noved gan pie nepietiekamas aizsardzības, gan pie dārgiem risinājumiem, kad, pārmērīgi aizsargājot maznozīmīgu informāciju, tiek radīts papildu finanšu slogs budžetam. VK uzskata, ka steidzami nepieciešams pilnveidot IKT infrastruktūras drošības uzraudzības mehānismu, kur patlaban nav noteiktas ne skaidras prasības fiziskai un vides drošībai, ne arī veikta situācijas apzināšana un uzraudzība valstī kopumā.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, Evolution Latvia, SIA, ASBIS BALTICS, SIA, ALSO Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 424 915 -2.65 7 664 1.80% 254
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 258 711 2.82 79 349 30.67% 251
3. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 89 012 21.07 7 818 8.78% 3560
4. ASBIS BALTICS, SIA
Bauskas 20, Rīga, LV-1004 T. 67892574
Datortehnikas vairumtirdzniecība 79 616 226.05 492 0.62% 26
5. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 70 634 17.32 503 0.71% 72
6. MoonCom, SIA
Mārupe, Plieņciema 16, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 62 115 57 481 0.77% 9
7. 4finance IT, SIA
Rīga, Lielirbes iela 17A-10, LV-1046
IT, informācijas tehnoloģijas 47 756 4.09 2 878 6.03% 218
8. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 40 903 10.07 5 511 13.47% 718
9. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 28 547 14.22 3 017 10.57% 452
10. SOLAR SUPPORT SERVICES, SIA
Stūnīši, Gaismas 5-5, Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 26115612
Programmatūra 27 455 206.55 299 1.09% 2

Viedokļi

Autors: Signe Bāliņa

IKT nākotne ir atkarīga no uzņēmēju iniciatīvas attīstīties tehnoloģiski

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) risinājumi šodienas digitālās transformācijas laikmetā ir neatņemama konkurētspējas un efektivitātes nodrošināšanas sastāvdaļa. To ir veicinājusi tehnoloģiju pieejamība un mobilitāte, ietekmējot klientu paradumus un vajadzības. Digitālā transformācija veicina būtiskas izmaiņas uzņēmumu darbībā un biznesa procesos, sniedz ievērojamu pievienoto vērtību. Lai šī attīstība būtu sekmīga, ļoti svarīga ir organizāciju kultūras un domāšanas lasīt tālāk

Autors: Ina Gudele

Latvija riskē ar IKT nozares potenciāla iznīkšanu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) šis gads ir panākumu pilns, taču nākotnē panākumus būs arvien grūtāk gūt, ja neatrisināsim problēmu par IKT speciālistu nepieciešamību. Tā ir problēma, kas ilgst 20 gadus, un tagad mēs pļaujam, ko toreiz sējām. Pēc nākamajiem 20 gadiem mēs darīsim to pašu. Ar katru gadu IKT speciālistu trūkums būtiski pieaug. To apgalvos jebkurš IKT nozares pārstāvis. Problēmu var skaidrot ar Latvijas demogrāfiju un vidusskolas beidzēju skaitu. Problēmas sakne ir lasīt tālāk