Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Gaidāms digitalizācijas uzplaukums

"Microsoft Latvija" vadītāja Renāte Strazdiņa

Mūsu prioritāte šobrīd ir atbalstīt mūsu klientus un partnerus, pārkārtojoties darbam attālināti. Apzināmies, ka tehnoloģiju pieejamība šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad. Tāpēc ar lielu atbildību pieejam šim jautājumam, un mums ir rīcības plāns, pēc kura vadāmies, lai visi pakalpojumi būtu pieejami un darbotos šādā situācijā, kā mēs esam pašreiz.
Manuprāt, gan uzņēmumi, gan izglītības sektors ir uzrādījuši pārsteidzošu mobilizācijas spēju, pārejot uz darbu attālinātā režīmā. Protams, uzņēmumiem, kuri jau ir bijuši digitāli spēcīgāki, - tiem, kas atbilst "Gudrās Latvijas" augstākās līgas spēlētāju kategorijai, - tas, jādomā, ir bijis vieglāk, jo šie uzņēmumi vairāk pieraduši pie digitālas darba vides. Tomēr kopējā spēja pielāgoties situācijai raisa apbrīnu. Tagad digitāli kļūst arī tie uzņēmumi, kas nekad tādi īsti nav bijuši.
Arī IKT nozare aktīvi nāk talkā ar konsultācijām un atbalstu citām nozarēm. Gadskārtējā Latvijas Informācijas tehnoloģiju un komunikācijas asociācijas Digitālā nedēļa šogad fokusējas tieši uz prasmēm, kas saistītas ar attālināta darba organizēšanu - video un citi materiāli arī pēc Digitālās nedēļas būs pieejami tiešsaistē. "Microsoft" šajā izaicinošajā laikā uzņēmumiem piedāvā iespēju izmantot "Teams" bez maksas pat tad, ja tie neizmanto "Office 365".
Noteikti gaidāms digitalizācijas uzplaukums, jo organizācijas vairs digitalizācijas uzdevumus nevar atlikt uz kaut kādu nezināmu, ērtāku brīdi nākotnē. Pirmkārt, cilvēki būs pārkāpuši "tas nav iespējams" sajūtai, sapratīs, ka var strādāt arī attālināti un kļūs elastīgāki - izvēlēsies darba formas un metodes atbilstoši situācijai. Otrkārt, cilvēki būs iemācījušies izmantot gan jaunas piegādes ķēdes, gan pārdošanas kanālus. Treškārt, visticamāk, būs radušies jauni digitāli produkti un pakalpojumi.
Gan Baltijā, gan Latvijā ir redzams, ka arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu saprot, ko viņiem nozīmē digitalizācija. Digitālā transformācija katram uzņēmumam un katram cilvēkam tomēr nozīmē kaut ko nedaudz citu. Piemēram, ražošanas uzņēmumam tas var nozīmēt lietu interneta risinājumu ieviešanu, lai nodrošinātu kvalitātes kontroli ražošanas līnijās. Turpretī kādai izglītības iestādei tā var būt e-mācību platforma. Ir tiešām novērojams, ka arvien vairāk uzņēmumu un iestāžu definē, kas ir vajadzīgs tieši viņiem.
Kam veicas labāk? Es nedomāju, ka privātais un publiskais sektors pašlaik ļoti atšķirtos. Katrā no tiem ir savi pionieri, kuriem seko pārējie. Labus piemērus es varu minēt gan uzņēmumu, gan publisko institūciju pusē.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Palielinās eParaksta lietotāju un izmantošanas reižu skaits

Lai gan marts un aprīlis tradicionāli ir bijuši mēneši, kad iedzīvotāji biežāk nekā citos mēnešos izmanto eParaksta rīkus dokumentu parakstīšanai, šī gada martā būtiski pieaudzis gan dokumentu eParakstīšanas reižu skaits, gan jaunu eParaksta lietotāju skaits.
Kopumā martā saņemti vairāk nekā 5200 pieteikumi "eParaksts mobile" saņemšanai un lielākā daļa no tiem iesniegta sākot no 13.marta. Salīdzinoši līdz šim vidēji ik mēnesi saņemti aptuveni 2000 jauni pieteikumi "eParaksts mobile" saņemšanai.
Pērnā gada martā portālā "eParaksts.lv" un mobilajā lietotnē "eParakstsLV" parakstīti nepilni 92 000 dokumentu, savukārt šī gada martā šajās vidēs eParaksts lietots par 48% vairāk, pārsniedzot 136 600 reizes. Salīdzinot pērnā un šī gada pirmos trīs mēnešos, par 45% pieaudzis arī portāla unikālo lietotāju skaits.

Lasīt vairāk

02. "MikroTik" telpas Veselības ministrijai īpašu mobilo hospitāļu izveidošanai bezatlīdzības nomā nodos uz gadu

Programmatūru attīstītājs "Mikrotīkls", kas pasaulē pazīstams ar zīmolu "MikroTik", jaunās biroja telpas Veselības ministrijai bezatlīdzības nomā īpašu mobilo hospitāļu izveidošanai nodos uz gadu.
Uzņēmuma telpas mobilajam hospitālim nodotas bezatlīdzības nomā, lietošanā Veselības ministrijai uz vienu gadu. Savukārt tālejošākus plānus un rīcību ēkas pielietojumu plānos atkarībā no situācijās valstī saistībā ar Covid-19 izplatīšanos.
Uzņēmuma telpas bezatlīdzības nomā ir zināma drošības mehānisma jeb rezerves plāna radīšana, ar mērķi nodrošināt operatīvu pušu rīcību atbilstošas vides ierīkošanai un pielāgošanai, tādā gadījumā, ja Veselības ministrijai būs tāda nepieciešamība un vajadzība pēc papildus telpām.
Visi nepieciešamie tehniskie pielāgojumi pacientu izvietošanai ārstniecības vajadzībām ir operatīvi īstenojami. Plānošanas priekšdarbi sadarbībā ar nozares speciālistiem veikti jau pašlaik, lai gadījumā, ja ēkas izmantošana ārstniecības vajadzībām tiešām ir nepieciešama, to varētu operatīvi īstenot.

Lasīt vairāk

03. "T2T" plāno paplašināties biznesa segmentā un meklē eksporta iespējas

Telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" grupas informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "T2T" plāno paplašināties biznesa segmentā, kā arī meklēt jaunus eksporta tirgus.
"T2T" valdes priekšsēdētājs Viesturs Bulāns atzīmēja, ka ārvalstu tirgi ir viena no uzņēmuma stratēģijām kopā ar zīmola maiņu. "T2T" patlaban ir klienti Latvijā un Lietuvā, kā arī atsevišķās Rietumeiropas valstīs, bet ir vēlme darboties plašāk.
Bulāns minēja, ka Rietumeiropas valstis ir ieinteresētas pirkt "gudrus prātus", pat gudrākus nekā Rietumeiropā, par lētāku naudu. “Tā ir resursu pirkšana, mēs redzam Latvijā virkni IT uzņēmumu, kas uz to specializējas - pakalpojumus viņi nepiedāvā, sistēmas nepiegādā, bet viņiem ir darbinieki, kas sniedz pakalpojumus Skandināvijā vai ASV. Mēs esam vēl ceļā," viņš sacīja.
Viņš piebilda, ka "T2T" vairāk interesē nevis resursu tirdzniecība, bet vairāk pakalpojumu un produktu piedāvāšana. Vienkārši pārdot resursus par lielāku likmi, tas nav interesants bizness.

Lasīt vairāk

04. Pie mediķiem nonākušas pirmās ar 3D printeri izgatavotās aizsargmaskas

Ārstniecības iestādēs nonākušas pirmās ar trīsdimensiju (3D) printeri izgatavotās sejas aizsargmaskas, kuru radīšanas ideja uzvarēja Rīgā notikušajā hakatonā "HackForce", kas bija veltīts koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes seku mazināšanai.
Uzvarētāja uzņēmuma "Baltic3D" līdzīpašnieks Didzis Dejus skaidroja, ka iniciatīvas mērķis ir pašreizējos apstākļos nodrošināt visiem nepieciešamos sejas aizsargus, kuri ļautu samazināt potenciālo inficēšanās risku, piemēram, pieskaroties sejai.
Dejus un Jāņa Jātnieka kopīgi ar komandu radītās aizsargmaskas nodotas Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķiem. Tāpat šīs maskas saņēmis gremošanas slimību centra "Gastro" personāls un saņems arī ģimenes ārsti.
To veidošana tika saskaņota ar profesoru Ugu Dumpi un kolēģiem no slimnīcas, lai saprastu, kam cik lielam jābūt. Kopā ar [parasto vienreizlietojamo sejas] masku tā nodrošina ļoti labu aizsardzību no pilieniem, kas var nākt no "Covid-19" pacienta.

Lasīt vairāk

05. Ārkārtējās situācijas laikā tiešsaistē apstiprināto darījumu skaits audzis trīs reizes

Kopš Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija elektroniskās identitātes apliecinājumu skaits tiešsaistē ir palielinājies trīs reizes, liecina "Smart-ID" pārvaldnieka "SK ID Solutions" apkopotie dati.
"Smart-ID" patlaban izmanto gandrīz miljons Latvijas iedzīvotāju un ik mēnesi Latvijā ar "Smart-ID" tiek apstiprināti aptuveni 20 miljoni darījumu. Taču pēdējā laikā apstiprināto darījumu skaitlis ir trīskāršojies.
Latvijā salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm arī visvairāk izmanto biometrisko identifikāciju, kas "Smart-ID" lietotnē ir pieejama no 2020.gada februāra beigām.
Pieprasījumu pēc attālinātas identitātes pierādīšanas un elektroniskas parakstīšanās veicina uzņēmēju un iestāžu vēlme turpināt attālināti nodrošināt pakalpojumus.
"Šobrīd viennozīmīgi aktīvākie ir finanšu pakalpojumu sniedzēji, bet pieprasījumi ir arī no citu pakalpojumu sniedzējiem. Ja iepriekš daudzi uzņēmumi veica situācijas izpēti un nogaidīja, ko darīs citi, tad tagad visi domā par iespējami drīzu attālinātu pakalpojumu un procesu nodrošināšanu," skaidroja uzņēmuma vadītāja Sanita Meijere.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Latvijai sava valodas tehnoloģiju platforma "Hugo.lv"

Investējot 1,5 miljonus eiro, no kuriem 85% ir ES līdzfinansējums, Latvijā sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Tilde” izveidots valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma "Hugo.lv". Platforma izveidota ar mērķi, lai valodas rīks būtu pieejams ikvienam, kuram ikdienā dokumenti jāpārveido no angļu valodas vai uz angļu valodu. Platforma piedāvā audio ieraksta atpazīšanas rīku, kas audio failu pārveido tekstā.

Nozares neveiksmes

Veselības ministrija apšauba divu IKT iepirkumu godīgumu

Šā gada maijā divos Veselības ministrijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) projektos tika novērota "nopietna politiska intervence" un krāpniecības pazīmes. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ka pēdējo pāris gadu laikā tikusi realizēta shēma, kas ļāvusi konkrētām kompānijām bez licencēm piedāvāt pakalpojumus, kas saistīti ar programmatūras licenču ieviešanu un uzturēšanu. Viens no tiem bija iepirkums par Valsts veselības apdrošināšanas datubāzes izveidi, savukārt otrs

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

RTU izveidota doktorantūras programma "Industriālais doktors"

Rīgas Tehniskā universitātē (RTU) sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru "Latvijas mobilais telefons" izveidoja doktorantūras programmu "Industriālais doktors" ar mērķi attīstīt tehnoloģijas nozari. Programmas izveidē investēti 100 000 eiro. Jaunā doktorantūras programma norisināsies četrus gadus, kuras laikā galvenais mērķis ir realizēt sadarbības platformu industrijai un zinātnei un kuras rezultātā veidosies inovatīvs risinājums nākotnes attīstībai. Programmas laikā doktora studentiem jāizveido pētījuma prototips, kas būs arī jādemonstrē sabiedrībai un industrijai.

Valsts kontrole kritizē IKT infrastruktūras drošību

Lietderības revīzijā "Vai valsts pārvaldē ir izmantotas visas iespējas IKT infrastruktūras efektīvai pārvaldībai?" Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka valsts pārraudzībā esošās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras fiziskā drošība ir atstāta novārtā. Revīzijā atklājies, ka IKT infrastruktūras drošība datu centros no augstākstāvošo iestāžu puses preventīvi uzraudzīta netiek. Tāpat trūkumi drošības prasību diferencēšanā noved gan pie nepietiekamas aizsardzības, gan pie dārgiem risinājumiem, kad, pārmērīgi aizsargājot maznozīmīgu informāciju, tiek radīts papildu finanšu slogs budžetam. VK uzskata, ka steidzami nepieciešams pilnveidot IKT infrastruktūras drošības uzraudzības mehānismu, kur patlaban nav noteiktas ne skaidras prasības fiziskai un vides drošībai, ne arī veikta situācijas apzināšana un uzraudzība valstī kopumā.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, Evolution Latvia, SIA, ASBIS BALTICS, SIA, ALSO Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 424 915 -2.65 7 664 1.80% 254
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 258 711 2.82 79 349 30.67% 251
3. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 89 012 21.07 7 818 8.78% 3560
4. ASBIS BALTICS, SIA
Bauskas 20, Rīga, LV-1004 T. 67892574
Datortehnikas vairumtirdzniecība 79 616 226.05 492 0.62% 26
5. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 25784000
Datortehnikas vairumtirdzniecība 70 634 17.32 503 0.71% 72
6. MoonCom, SIA
Mārupe, Plieņciema 16, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 62 115 57 481 0.77% 9
7. 4finance IT, SIA
Rīga, Lielirbes iela 17A-10, LV-1046
IT, informācijas tehnoloģijas 47 756 4.09 2 878 6.03% 218
8. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 40 903 10.07 5 511 13.47% 718
9. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 28 547 14.22 3 017 10.57% 452
10. SOLAR SUPPORT SERVICES, SIA
Stūnīši, Gaismas 5-5, Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 26115612
Programmatūra 27 455 206.55 299 1.09% 2

Viedokļi

Autors: Signe Bāliņa

IKT nākotne ir atkarīga no uzņēmēju iniciatīvas attīstīties tehnoloģiski

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) risinājumi šodienas digitālās transformācijas laikmetā ir neatņemama konkurētspējas un efektivitātes nodrošināšanas sastāvdaļa. To ir veicinājusi tehnoloģiju pieejamība un mobilitāte, ietekmējot klientu paradumus un vajadzības. Digitālā transformācija veicina būtiskas izmaiņas uzņēmumu darbībā un biznesa procesos, sniedz ievērojamu pievienoto vērtību. Lai šī attīstība būtu sekmīga, ļoti svarīga ir organizāciju kultūras un domāšanas lasīt tālāk

Autors: Ina Gudele

Latvija riskē ar IKT nozares potenciāla iznīkšanu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) šis gads ir panākumu pilns, taču nākotnē panākumus būs arvien grūtāk gūt, ja neatrisināsim problēmu par IKT speciālistu nepieciešamību. Tā ir problēma, kas ilgst 20 gadus, un tagad mēs pļaujam, ko toreiz sējām. Pēc nākamajiem 20 gadiem mēs darīsim to pašu. Ar katru gadu IKT speciālistu trūkums būtiski pieaug. To apgalvos jebkurš IKT nozares pārstāvis. Problēmu var skaidrot ar Latvijas demogrāfiju un vidusskolas beidzēju skaitu. Problēmas sakne ir lasīt tālāk