Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Ārkārtējā situācija valstī negatīvi ietekmēs arī elektrības patēriņu

“Sadale tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Arī ārkārtas situācijas laikā “Sadales tīkla” pienākums valstij un sabiedrībai ir nodrošināt nepārtrauktu elektroapgādi, kas jāveic bez atkāpēm un izņēmumiem. Daudziem darbs un mācības norit attālināti, izmantojot informāciju tehnoloģijas un energoresursus, tādēļ arī mūsu operatīvais darbs turpinās ikdienas režīmā un visi mūsu pakalpojumi klientiem ir pieejami tāpat kā līdz, šim, jo klienti aktīvi izmanto e-vidi pakalpojumu pieteikšanai.
Apkopojot informāciju par martu, redzam, ka kopējais elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar 2019. gadu, šogad ir samazinājies par 5%. Vislielākais patēriņa kritumus vērojams juridisko personu segmentā, jo noteiktie ierobežojumi būtiski ietekmē tirdzniecības, kultūras, sporta un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumus. Šāda tendence ir arī citās Eiropas valstīs, kur uzņēmējdarbība ir apstājusies. Lai gan elektroenerģijas patēriņa kritums samazinās arī “Sadales tīkls" ieņēmumus, tomēr uzņēmuma operatīvo darbu tas nedrīkst ietekmēt un plānotie darbi, kas saistīti ar drošu elektroapgādi, ir jāveic. Elektrotīkls jāuztur drošā tehniskā stāvoklī un klientiem jānodrošina nepārtraukta elektroapgāde, neatkarīgi no tā, cik daudz klients patērē elektrību un cik liela pieslēguma jauda viņam ir nepieciešama, tādēļ mūsu elektrotīkla uzturēšanas izmaksas nemainās.
Ņemot vērā, ka elektrotīkls ir kritiskā valsts infrastruktūra, turpinām veikt svarīgākos elektrotīkla uzturēšanas, remontu un atjaunošanas darbus, kurus nav iespējams pārcelt. Lai netraucētu attālināto darba un mācību procesu, plānotos darbus sākam pēc plkst. 12 un strādājam tā, lai elektroapgādes pārtraukuma laiks nepārsniegtu piecas stundas. Šādā brīdī ļoti svarīga ir arī darbinieku drošība, kuri veic operatīvo darbu elektrotīklā un kurus, tāpat kā medicīnas personālu, nav iespējams aizvietot. Arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Čehijā, Nīderlandē, Ukrainā sadales sistēmas operatori turpina investīciju projektus, lai saglabātu elektrotīklu drošā tehniskā stāvoklī, bet darbs, kas ir saistīts ar vizīti pie klientiem, uz laiku ir atcelts.
"Sadales tīklā" strādā 1957 darbinieki un, lai uzturētu augstākās pakāpes drošību, veiktas izmaiņas darba procesos, nodrošinot iespēju attālināti gan strādāt, gan organizēt sapulces. Attālinātais darbs tiek veiksmīgi īstenots, pateicoties uzņēmumā ieviestajām tehnoloģijām un IT risinājumiem. Tehniskais personās darbu elektrotīklā veic, stingri ievērojot drošības un higiēnas pasākumus.
Kopš 2016. gada, kad tika ieviesta fiksētā maksa par pieslēguma nodrošināšanu, aicinām klientus vērtēt savos īpašumos esošo pieslēgumu jaudu, atteikties no nevajadzīgās, kā arī atteikties no pieslēgumiem, kuri netiek izmantoti un nākotnē nebūs vajadzīgi. Arī ārkārtējā situācijā aicinām klientus izvērtēt visas iespējas, kā samazināt maksājumus par elektrību. Tāpat kā līdz šim klientiem ir iespēja gan patstāvīgi, gan arī uz laiku samazināt elektrotīkla pieslēguma jaudu, lai samazinātu savus maksājumus dīkstāves laikā, gan atteikties no pieslēgumiem, kuri nākotnē nebūs nepieciešami. Klienti šīs iespējas izmanto un martā no klientiem saņemti 544 šādi pieteikumi, galvenokārt par pieslēgumiem, kuri nodrošina elektroapgādi viesnīcām, izklaides un kultūras vietām, sporta un tirdzniecības centriem.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Latvijā pirmajā ceturksnī saražots par 8,6% vairāk elektroenerģijas

Latvijā šogad pirmajos trijos mēnešos saražotas 1918 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 8,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
No visas saražotās elektroenerģijas visvairāk jeb 1212 GWh saražots Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kas ir divas reizes vairāk nekā pērn pirmajos trijos mēnešos, kamēr mazajās HES saražotās elektroenerģijas apmērs pieaudzis par 58,2%, sasniedzot 35 060 megavatstundu (MWh).
Savukārt termoelektrostacijās - Rīgas TEC-1, Rīgas TEC-2, AS "Rīgas siltums", SIA "Juglas jauda" un SIA "Fortum" - 2020.gada pirmajos trijos mēnešos saražota elektroenerģija 321 665 MWh apmērā, kas ir 2,3 reizes mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.
Ar biomasu pirmajā ceturksnī saražota 106 691 MWh elektroenerģijas, kas ir par 5,5% mazāk, koģenerācijā saražotas 92 756 MWh elektroenerģijas, kas ir par 30% mazāk, bet ar biogāzi saražotas 75 447 MWh elektroenerģijas, kas ir par 13,1% mazāk nekā pērn pirmajos trijos mēnešos.
Vēja elektrostacijās šogad pirmajos trijos mēnešos saražotas 62 836 MWh elektroenerģijas, kas ir par 26,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt saules elektrostacijās saražotas 214 MWh elektroenerģijas, kas ir par 57,4% vairāk.
Elektroenerģijas patēriņš trijos mēnešos Latvijā veidoja 1910 GWh, kas ir par 3,3% mazāk nekā šajā periodā pērn.

Lasīt vairāk

02. SPRK izsaka brīdinājumu "Conexus" par sertificēšanās prasību neizpildi noteiktā termiņā

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) aprīļa sākumā izteica brīdinājumu Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") par sertificēšanas lēmuma neizpildi noteiktajā termiņā. Vienlaikus SPRK uzdevusi kompānijai līdz 1.oktobrim nodrošināt operatora atbilstību Enerģētikas likuma prasībām.
SPRK atzina, ka "Conexus" nav izpildījusi sertificēšanas prasības noteiktajā termiņā - līdz 2019.gada 31.decembrim. Vienlaikus SPRK uzlika par pienākumu "Conexus" līdz 1.oktobrim nodrošināt operatora atbilstību Enerģētikas likumā noteiktajām neatkarības prasībām. SPRK ieskatā, "Conexus" bija dots pietiekams laiks, lai nodrošinātu pilnu atbilstību neatkarības prasībām, un šobrīd konstatētais termiņa kavējums nav attaisnots. Turklāt jau sākotnēji, SPRK nosakot termiņu, operators to vērtēja kā pietiekamu.
Vērtējot soda apmēru, SPRK ņēma vērā arī nosacījuma neizpildes sekas uz dabasgāzes tirgu - konkurenci un pārrobežu tirdzniecību un šajā gadījumā nav konstatējusi, ka nosacījumu neizpilde būtu nelabvēlīgi ietekmējusi tirgus darbību. Arī šis ir viens no iemesliem, kādēļ "Conexus" ir izteiks tikai brīdinājums, nevis piemērots bargāks soda mērs.

Lasīt vairāk

03. Siltumenerģijas tarifs Rīgā samazināts par 7,4%

AS "Rīgas siltums" klientiem no 1.aprīļa par siltumenerģiju jāmaksā 48,08 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kas ir par 7,4% jeb 3,82 eiro par MWh mazāk nekā iepriekš. Siltumenerģijas tarifs 48,08 eiro par MWh būs spēkā līdz 2021.gada 31.jūlijam.
Savukārt no 2021.gada 1.augusta tas būs vēl par 1,91 eiro par MWh zemāks - 46,17 eiro par MWh, ja tarifu vērtības līdz tam laikam netiks atkārtoti pārskatītas.
Siltumenerģijas tarifi samazinājušies saistībā ar iepirktās siltumenerģijas cenas straujo kritumu. Tādējādi "Rīgas siltuma" izmaksu samazinājums veido aptuveni 11 miljonus eiro.

Lasīt vairāk

04. "Sadales tīkls" saņēmis 544 uzņēmumu pieteikumus elektroenerģijas jaudas samazināšanai dīkstāves laikā

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" martā saņēmis 544 uzņēmumu pieteikumus elektroenerģijas jaudas samazināšanai dīkstāves laikā.
Tie galvenokārt ir pieslēgumi, kuri nodrošina elektroapgādi viesnīcām, izklaides un kultūras vietām, sporta un tirdzniecības centriem. Brīdī, kad uzņēmumi atsāks darbību, pieslēguma jauda pēc klienta pieprasījuma tiks atjaunota.
Daļa uzņēmumu jaudas samazina pastāvīgi, daļa uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, lai samazinātu izmaksas dīkstāves laikā. Tomēr pieslēgumu jaudu samazina ne tikai tie klienti, kuru darbību ir skārusi krīze, bet arī tie klienti, kurus "Sadales tīkls" jau iepriekš vairākkārt ir aicinājis vērtēt savu pieslēgumu efektivitāti, jo īpašumos nodrošinātā jauda pilnā apmērā netika izmantota.

Lasīt vairāk

05. Saulkrastu deputāti atceļ lēmumu par atbalstu dabasgāzes termināļa būvniecībai Skultes ostā

Saulkrastu novada domes deputāti aprīļa sākumā nolēma atcelt 2016.gadā pieņemto lēmumu, ar kuru tolaik tika konceptuāli atbalstīta sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība Skultes ostas akvatorijā.
Par lēmuma "Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību" atcelšanu nobalsoja 14 deputāti, bet viens atturējās.
Dome par atbalstu vai projekta noraidīšanu plāno lemt tikai pēc tam, kad būs saņemts ietekmes uz vidi novērtējums, jo, kā galveno aspektu, kuru ņemt vērā, redz vides aizsardzību.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Obligātā iepirkuma komponentes ietekmes mazināšana

Ministru kabinets atbalstījis Ekonomikas ministrijas priekšlikumus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problēmu risināšanai, kas paredz stingrākas prasības OIK saņēmējiem, ierobežojot atbalsta apmēru un samazinot elektrības izmaksas patērētājiem. Ministrija atzina, ka tūlītēja OIK atcelšana var radīt negatīvu ietekmi, tāpēc OIK problemātikas risināšanai būtu apsverami vairāki alternatīvi rīcības virzieni. Ierobežojot atbalsta apmēru, plānots nodrošināt atbalstu minimālajā nepieciešamajā līmenī.

Nozares neveiksmes

"Latvenergo" padomes atlaišana

Ekonomikas ministrija šogad jūnijā kā kapitāldaļu turētājs atlaida "Latvenergo" padomi, un tās vietā tika iecelta pagaidu padome. No atsevišķiem koalīcijas politiķiem izskanējusi kritika saistībā ar pagaidu padomes locekļu iecelšanas veidu un atbilstību amatam. Atlaistās padomes vietā tika iecelta pagaidu padome, kura pēc pāris nedēļām, norādot uz politisko spiedienu, atkāpās. Vēlāk Ekonomikas ministrija kā AS "Latvenergo" valsts kapitāldaļu turētāja izsludināja konkursu uz kompānijas piecu

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Gatavošanās Latvijas elektrotīkla sinhronizācijai ar Eiropu

Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas piedāvāto virzību uz Latvijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu 2025. gadā. Atbalstīts, ka AS "Augstsprieguma tīkls" paraksta Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanas līgumu kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai un pēc šī līguma prasību izpildes Kontinentālās Eiropas Reģionālās grupas sinhronās zonas līgumu. Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar Eiropas sistēmām palielinās Baltijas valstu enerģētisko drošību, stiprinās dalību Eiropas Savienības (ES) enerģijas tirgū, kā arī samazinās atkarību enerģētikā no kaimiņvalstīm Krievijas un Baltkrievijas. Gan no tirgus attīstības, gan ES energoapgādes drošības prioritāšu viedokļa Baltijas valstu ciešāka integrācija ES energosistēmās ir loģisks nākotnes attīstības solis. Savukārt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas regulatori, kuri uzrauga enerģētikas nozari, parakstījuši sadarbības memorandu, kurā atrunāta savstarpējā sadarbība Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu procesa atbalstam.

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība

Skultes ostas akvatorijā "Skulte LNG Terminal" iecerējusi līdz 2024. gadam uzbūvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kas varētu izmaksāt ap 90 miljoniem eiro. Lai gan projekta realizētāju ieskatā izvēlētā vieta ir labākā gan no izmaksu efektivitātes, gan no minimāla konfliktu ar vietējiem iedzīvotājiem riska viedokļa, Saulkrastu, Krimuldas, Limbažu un Sējas novada iedzīvotāji pauduši negatīvu attieksmi pret sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību, norādot, ka tas atstāt negatīvu ietekmi uz vidi. Projekta īstenotāju mērķis ir visu pabeigt līdz 2024. gadam, kad beidzas līgums ar Klaipēdas termināli, un "Skulte LNG Terminal" aplēses liecinot, ka Skultes temināļa tarifi varētu būt pat par trešdaļu zemāki nekā Klaipēdas termināļa piedāvātie.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ORLEN Latvija, SIA, Latvenergo, AS, Circle K Latvia, SIA, NESTE LATVIJA, SIA, Sadales tīkls, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 560 245 21.54 3 362 0.60% 9
2. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 8400
Elektroenerģijas ražošana 435 199 -12.71 212 733 48.88% 1355
3. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 425 010 9.69 19 225 4.52% 840
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2018 līdz 30.04.2019
4. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 329 054 17.31 12 294 3.74% 54
5. Sadales tīkls, AS
Šmerļa 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 323 734 -0.12 33 743 10.42% 2094
6. Latvijas Gāze, AS
Vagonu 20, Rīga, LV-1009 T. 1855
Dabasgāzes apgāde 297 778 11.77 23 193 7.79% 117
7. COALMAR TRADING, SIA
K.Valdemāra 21, Rīga, LV-1010 T. 29279268
Kurināmais 230 022 907.85 4 646 2.02% 3
8. Pirmas, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67070001
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 207 895 6.61 1 274 0.61% 79
9. Augstsprieguma tīkls, AS
Dārzciema 86, Rīga, LV-1073 T. 67728353
Elektroenerģijas apgāde 193 866 22.03 4 677 2.41% 548
10. TransBaltic OIL, SIA
Gustava Zemgala gatve 76-11.st., Rīga, LV-1039
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 181 541 14.26 -175 -0.10% 12

Viedokļi

Autors: Ieva Ligere

Degvielas akcīze naftas produktiem sinhronizējama ar Lietuvas un Polijas likmēm

Latvijā ir ļoti blīvs degvielas uzpildes staciju pārklājums uz iedzīvotāju skaitu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, līdz ar to arī konkurence degvielas tirgū ir ļoti asa. Tajā pašā laikā ir vērojama stagnācija degvielas realizācijas apjomos, galvenokārt nodokļu politikas dēļ. Līdz ar akcīzes nodokļa palielināšanu naftas produktiem no 2018. gada 1. janvāra ir ievērojami samazinājies naftas produktu realizācijas apjoma pieauguma temps, jo daļa vietējo klientu pārorientējušies uz Lietuvas un lasīt tālāk

Autors: Jānis Irbe

Atjaunojamo energoresursu jauda samazinās

Pēdējā gada laikā atjaunojamo energoresursu (AER) jaudai ir tendence samazināties. Šogad tā noteikti būs straujāka, jo vairākas biomasas stacijas ir pārtraukušas darbu un dažas jau demontētas, vairākas HES ir apstādinājušas darbību un no 2020. gada, kad stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumu grozījumi, daudzām biogāzes un biomasas stacijām būs neizbēgami jāveras ciet. Pēdējo laiku grozījumi noteikumos un lēmumi, kas tiek pieņemti attiecībā pret atsevišķiem projektiem noved pie ražošanas lasīt tālāk