Ienākt

Enerģētika

Degviela Elektroenerģija un gāze
Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Energoresursu tirdzniecība tiks pārdalīta par labu jaunajiem tirgus spēlētājiem

AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Varis Boks

Līdz ar konkurences saasināšanos energoresursu tirdzniecība 2019.gadā tiks vēl pārdalīta par labu jaunajiem tirgus spēlētājiem, kas ar dažādām patērētājiem pievilcīgām aktivitātēm centīsies piesaistīt jaunus klientus. Vienlaikus gan elektroenerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem var būt raksturīgas straujas ieņēmumu svārstības no gadu uz gada, jo ieņēmumi ir tieši atkarīgi no piesaistīto vai zaudēto lielo elektroenerģijas patērētāju skaita, kuri mēdz mainīt elektroenerģijas mazumtirgotāju, lai iegūtu izdevīgākus elektrības pirkšanas nosacījumus. Salīdzinoši nelielam tirdzniecības uzņēmumam pat viena vai dažu lielu klientu pievienošana vai zaudēšana var ļoti būtiski mainīt apgrozījumu. Šajā situācijā ir ārkārtīgi svarīgi, lai visiem tirgus dalībniekiem tiktu nodrošināti vienādi spēles noteikumi.
Latvijas pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" (AST) šī gada lielākie izaicinājumi saistīti ar darbu pie elektroapgādes drošuma, efektīva tirgus modeļa ieviešanu, pārvades sistēmas aktīvu pārņemšanu savā īpašumā un attīstības projektu sekmīgas turpināšanas.
AST mērķis ir sakārtot pārvades sistēmas operatora modeli. Pašreiz Eiropā esam vienīgie, kas veic visas pārvades operatora funkcijas, bet tajā pašā laikā infrastruktūras pamatlīdzekļi nepieder mums, bet tiek nomāti no koncerna "Latvenergo". Mūsu izaicinājums ir beidzot šajā jomā veikt kādas izmaiņas - laika gaitā vēlamies šo modeli mainīt un izveidot to tādu, kāds tas klasiski ir Eiropā, kad pārvades sistēmas operatoram šie pamatlīdzekļi arī pieder.
Uzņēmums šogad attīstībā ieguldīs 95 miljonus eiro, no kuriem 40 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Lielākās investīcijas paredzētas projekta "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums" realizācijā – elektropārvades līnijas un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecībā šogad plānots ieguldīt 38 miljonus eiro.
Eiropas ievērojamais finansiālais atbalsts, norāda, ka esam spējuši pierādīt attīstības projektu nozīmi ne tikai vietējā, bet arī reģionālā mērogā. Jaunie tīkli uzlabos Latvijas energoapgādes drošumu, ļaus kļūt par nozīmīgu tranzītvalsti starp Skandināviju un Centrāleiropu, kas būs īpaši svarīgi pēc 2025.gada, kad tiek plānots uzsākt sinhronu darbu ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu.
Gada otrajā pusē plānots pabeigt 214 km garo augstsprieguma līniju "Kurzemes loks", bet Igaunijas-Latvijas trešā pārvades tīkla starpsavienojuma projektā noslēdzošajā fāzē ir līgumu slēgšana ar zemes īpašniekiem, lai sāktu būvniecības darbus un projektu pabeigt 2020.gadā.
Šogad turpināsies darbs pie astoņu Elektroenerģijas tīkla kodeksu prasību ieviešanu, kuru mērķis veicināt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus Eiropas mērogā, kā arī Baltijas integrāciju Eiropas kopējās balansēšanas sistēmās.
Tāpat ir jāseko līdzi tām aktivitātēm, kas saistītas ar gāzes sektoru. AST kā "Conexus Baltic Grid" akcionāram ir būtiski, lai viss norit raiti gan uzņēmuma sertifikācijas jomā, gan gāzes pārvades un uzglabāšanas tarifu jomā.
Jebkādas turpmākās reformas elektrības ražotāju atbalsta jomā ir jāorientē uz labi funkcionējošo elektrības tirgus modeli, kur bez izņēmumiem visi ražotāji darbotos konkurences apstākļos un gūtu ieņēmumus tirgū. AST kā atbildīgajam par elektroenerģijas tirgus attīstību viens no galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt vienādus nosacījumus visiem tirgus dalībniekiem, lai elektroenerģijas tirgus funkcionētu maksimāli efektīvi. Jau patlaban alternatīvu enerģijas tirdzniecības piedāvājumu pieejamība tirgū liek mobilizēties arī vēsturiski lielākajiem energoresursu tirgotājiem, kā rezultātā galvenais ieguvējs ir patērētājs, kuram ir iespēja izvēlēties sev ekonomiski izdevīgāko risinājumu.
Nenoliedzami, nozīmīgs solis tirgus aktivizācijā un jaunu spēlētāju ienākšanā aizvadītajā gadā bija arī gāzes tirgus atvēršana, un, domājams, arī 2019.gadā ir gaidāmas izmaiņas elektroenerģijas un gāzes tirdzniecības tirgus pārdale.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. KP atļauj "Augstsprieguma tīklam" iegūt izšķirošu ietekmi pār "Conexus"

Konkurences padome (KP) decembra beigās pieņēma lēmumu atļaut AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) iegūt faktisku izšķirošu ietekmi pār AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), jo nekonstatēja iespējamu kaitējumu konkurencei.
AST ir vienīgais elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu sniedzējs Latvijas teritorijā, kura 100% akcijas pieder Latvijas Republikai, to turētāja ir Finanšu ministrija (FM). Savukārt "Conexus" ir vienīgais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas pakalpojumu sniedzējs Latvijā.
Atbilstoši KP saņemtajam ziņojumam AST kopš 2018.gada 1.janvāra ir faktisks balsu vairākums "Conexus" lēmējinstitūcijās. Tomēr KP secināja, ka AST ar balsu vairākumu pamatotā ietekme "Conexus" tirgus dalībnieku apvienošanās kontroles regulējuma kontekstā nav uzskatāma par ilgstošu un pastāvīgu, kas ir priekšnoteikums, lai uzņēmumam atzītu faktisku izšķirošu ietekmi. Vienlaicīgi KP vērtēja, vai faktiskas izšķirošas ietekmes iegūšana nākotnē varētu radīt kaitējumu konkurencei.
Izvērtējot uzņēmuma sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secināja, ka faktiskas izšķirošanas ietekmes iegūšanas gadījumā apvienošanās nemazinās konkurenci un neradīs un nenostiprinās dominējošo stāvokli nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Līdz ar to apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Lasīt vairāk

02. Līdz 2030.gadam ES dalībvalstīm energoefektivitāte būs jāuzlabo par 32,5%

Eiropas Savienībā (ES) līdz 2030.gadam energoefektivitāte būs jāuzlabo par 32,5%, bet atjaunojamo energoresursu īpatsvara patēriņam būs jāsasniedz vismaz 32%.
EP deputāti novembrī apstiprināja jūnijā ar ES Padomi panāktās vienošanās par energoefektivitāti, atjaunojamajiem energoresursiem un Enerģētikas savienības pārvaldības struktūru. Šīs ir būtiskas tiesību aktu kopuma "Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem" sastāvdaļas.
Apstiprinātie mērķi paredz, ka līdz 2030.gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%, bet atjaunojamo energoresursu īpatsvaram patēriņā jāsasniedz vismaz 32%. Abus mērķus paredzēts pārskatīt 2023.gadā, bet to līmeni iespējams vienīgi paaugstināt, ne pazemināt. Savukārt transporta nozarē līdz 2030.gadam vismaz 14% patērētās degvielas būs jābūt ražotiem no atjaunojamiem resursiem.
Palielinot energoefektivitāti, samazināsies rēķini par patērēto enerģiju, turklāt Eiropa samazinās atkarību no naftas un gāzes piegādātājiem, uzlabos gaisa kvalitāti un saudzēs klimatu. Dalībvalstīm pirmo reizi būs jānosaka energoefektivitātes mērķi, lai atbalstītu enerģētiskās nabadzības skartos cilvēkus.
Tāpat noteikts, ka līdz 2030.gadam ES vismaz 14% transporta nozarē patērētās degvielas jābūt ražotiem no atjaunojamajiem resursiem, jo otrās paaudzes biodegviela var spēlēt nozīmīgu lomu transporta nozares radīto oglekļa dioksīda izmešu ietekmes mazināšanā.
Sākot no 2030.gada, pirmās paaudzes biodegviela, kuras ražošana ir saistīta ar "augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku", vairs netiks ņemta vērā ES mērķu aprēķinos. No 2019.gada šādas degvielas īpatsvars ES mērķu sasniegšanā tiks samazināts, bet līdz 2030.gadā pavisam izzudīs.
Turklāt līdz 2019.gada beigām katrai dalībvalstij būs jānāk klajā ar integrētu nacionālo enerģētikas un klimata plānu desmit gadiem, kurā definēti valstu mērķi un pasākumi, kas tiks īstenoti to sasniegšanai. Pēc desmit gadiem būs jāizstrādā jauns plāns.
Kad panākto vienošanos būs apstiprinājusi arī ES Padome, noteikumi stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā vēstnesī. Regula par Enerģētikas savienības pārvaldību tiks tieši piemērota visās valstīs, bet abu direktīvu pārņemšanai nacionālajos noteikumos valstīm būs 18 mēneši laika.

Lasīt vairāk

03. "Conexus" tiesā apstrīd regulatora lēmumu par akcionāru interešu konfliktu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") novembrī tiesā apstrīdēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumā par operatora sertificēšanu izvirzītās prasības akcionāriem - Krievijas koncernam "Gazprom" un finanšu investoram no Luksemburgas "Marguerite Fund".
"Conexus" vērsās tiesā, lūdzot atcelt SPRK lēmumā par operatora sertificēšanu izvirzītās prasības akcionāriem, kuras juridiski "Conexus", nepārkāpjot akcionāru tiesības, nevar izpildīt. Administratīvā apgabaltiesa iesniegto pieteikumu pieņēmusi.
Kompānijas ieskatos regulatora izvirzītie nosacījumi ir pēc būtības adresēti akcionāriem, jo "Conexus" kā komercsabiedrība nevar tiesiski ietekmēt akcionāru rīcību - iejaukšanās akcionāru lēmumos būtu bīstams signāls, kas radītu virkni tiesvedību un finansiālos zaudējumus pašai komercsabiedrībai. Lai novērstu risku, ka SPRK piemēro soda naudu par sertificēšanas prasību neievērošanu, "Conexus" kā vienīgo iespēju saskatīja vēršanos tiesā.
"Conexus" lūdzis tiesu pieaicināt arī akcionārus kā trešo pusi, ņemot vērā, ka lēmums skar viņu tiesības un tiesiskās intereses.

Lasīt vairāk

04. "Latvenergo" aizņemas 240 miljonus eiro investīciju projektu realizēšanai

"Latvenergo" no četrām Latvijā strādājošajām bankām aizņēmies kopumā 240 miljonus eiro investīciju projektu realizēšanai.
Tostarp 130 miljonu eiro aizdevumu izsniegusi "SEB banka", 50 miljonu eiro aizdevumu - "Swedbank", 40 miljonu eiro aizdevumu - "OP Corporate Bank plc" filiāle Latvijā, bet 20 miljonu eiro aizdevumu - banka "Citadele". Aizdevumu atmaksas termiņi ir septiņi un 10 gadu.
""Latvenergo" aizņemtā kapitāla piesaisti veic regulāri, lai savlaicīgi nodrošinātu kapitālieguldījumu finansēšanai nepieciešamos līdzekļus. Iepriekšējais aizdevuma piesaistes iepirkums komercbanku aizdevumu veidā notika 2014.gadā 150 miljonu eiro apmērā, bet kopš 2012.gada "Latvenergo" veic obligāciju emisijas. Pēdējoreiz 2015.- 2016.gadā tika emitētas zaļās obligācijas 100 miljonu eiro apmērā," norādīja kompānijā.
Ārējā finansējuma piesaistes avoti ir mērķtiecīgi diversificēti, tādējādi nodrošinot plašas finansējuma piesaistes iespējas, izdevīgus finansējuma nosacījumus un ļaujot veiksmīgi realizēt koncerna stratēģiju. Kapitālieguldījumi plānoti vidēji 200-250 miljoni eiro gadā un to realizāciju koncerns daļēji finansē no pašu līdzekļiem un daļēji no aizņemtā kapitāla.
Piesaistītos līdzekļus "Latvenergo" ieguldīs arī tādos projektos kā Daugavas hidroelektrostaciju modernizācija un hidroagregātu atjaunošana, gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas Kurzemes loks projekta īstenošana, kā arī trešā elektropārvades starpsavienojuma starp Latviju un Igauniju izbūve.

Lasīt vairāk

05. Pēc ārkārtas pārbaudēm "zaļās" enerģijas ražotnēs atceltas OIK atļaujas 27 elektrostacijām

Pēc ārkārtas pārbaudēm "zaļās" enerģijas ražotnēs Ekonomikas ministrija (EM) janvāra sākumā atcēla obligātā iepirkuma atļaujas 27 elektrostacijām.
Ministrija pabeidza ārkārtas pārbaudes 40 atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijās, kas tika sāktas 2017.gada oktobrī pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām.
Šo pārbaužu rezultātā ministrija kopumā atcēla atļaujas 27 elektrostacijām, kas ļāva novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 391 miljonu eiro.
Attiecīgi 13 elektrostaciju darbībā pārkāpumi nav konstatēti un tās turpina saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros.
OIK atļaujas atceltas elektrostacijām SIA "Elektro Rīdzene" Cēsu novadā, SIA "Energo Fortis" Līvānu novadā, SIA "E Strenči" Strenču novadā, SIA "Madonas Eko" Madonas novadā, SIA "Eiro-Āzijas investīciju aģentūra" Alūksnes novadā, SIA "Evokem" Līvānu novadā, SIA "M Parks" Amatas novadā, SIA "Eco Latvis" Tukuma novadā, SIA "Baltekogen" trim elektrostacijām Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA "Tektus" Amatas novadā, SIA "Digne" Vecumnieku novadā, SIA "Atauga-G" Olaines novadā, SIA "Krustpils AER" Krustpils novadā, SIA "Pellets Energy" Talsu novadā, SIA "E Seda" stacijai Strenču novadā, SIA "Rīgas enerģija" Rīgā, SIA "AM Energy solution" Vecumnieku novadā, SIA "Briedis būve" Saldus novadā, SIA "Barkavas enerģija" vienai elektrostacijai Madonas novadā, SIA "Jumis GEO" Kārsavas novadā, SIA "AM Energy Solution-Aloja" un SIA "Energy Solutions" Alojas novadā, kā arī SIA "Balteneko" Ādažu novadā un SIA "Ilūkstes siltums" Ilūkstes novadā.
Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros šiem komersantiem lielākoties atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvu prasībām nav sākta.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Obligātā iepirkuma komponentes ietekmes mazināšana

Ministru kabinets atbalstījis Ekonomikas ministrijas priekšlikumus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problēmu risināšanai, kas paredz stingrākas prasības OIK saņēmējiem, ierobežojot atbalsta apmēru un samazinot elektrības izmaksas patērētājiem. Ministrija atzina, ka tūlītēja OIK atcelšana var radīt negatīvu ietekmi, tāpēc OIK problemātikas risināšanai būtu apsverami vairāki alternatīvi rīcības virzieni. Ierobežojot atbalsta apmēru, plānots nodrošināt atbalstu minimālajā nepieciešamajā līmenī.

Nozares neveiksmes

"Latvenergo" padomes atlaišana

Ekonomikas ministrija šogad jūnijā kā kapitāldaļu turētājs atlaida "Latvenergo" padomi, un tās vietā tika iecelta pagaidu padome. No atsevišķiem koalīcijas politiķiem izskanējusi kritika saistībā ar pagaidu padomes locekļu iecelšanas veidu un atbilstību amatam. Atlaistās padomes vietā tika iecelta pagaidu padome, kura pēc pāris nedēļām, norādot uz politisko spiedienu, atkāpās. Vēlāk Ekonomikas ministrija kā AS "Latvenergo" valsts kapitāldaļu turētāja izsludināja konkursu uz kompānijas piecu

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Gatavošanās Latvijas elektrotīkla sinhronizācijai ar Eiropu

Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas piedāvāto virzību uz Latvijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu 2025. gadā. Atbalstīts, ka AS "Augstsprieguma tīkls" paraksta Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanas līgumu kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai un pēc šī līguma prasību izpildes Kontinentālās Eiropas Reģionālās grupas sinhronās zonas līgumu. Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar Eiropas sistēmām palielinās Baltijas valstu enerģētisko drošību, stiprinās dalību Eiropas Savienības (ES) enerģijas tirgū, kā arī samazinās atkarību enerģētikā no kaimiņvalstīm Krievijas un Baltkrievijas. Gan no tirgus attīstības, gan ES energoapgādes drošības prioritāšu viedokļa Baltijas valstu ciešāka integrācija ES energosistēmās ir loģisks nākotnes attīstības solis. Savukārt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas regulatori, kuri uzrauga enerģētikas nozari, parakstījuši sadarbības memorandu, kurā atrunāta savstarpējā sadarbība Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu procesa atbalstam.

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība

Skultes ostas akvatorijā "Skulte LNG Terminal" iecerējusi līdz 2024. gadam uzbūvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kas varētu izmaksāt ap 90 miljoniem eiro. Lai gan projekta realizētāju ieskatā izvēlētā vieta ir labākā gan no izmaksu efektivitātes, gan no minimāla konfliktu ar vietējiem iedzīvotājiem riska viedokļa, Saulkrastu, Krimuldas, Limbažu un Sējas novada iedzīvotāji pauduši negatīvu attieksmi pret sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību, norādot, ka tas atstāt negatīvu ietekmi uz vidi. Projekta īstenotāju mērķis ir visu pabeigt līdz 2024. gadam, kad beidzas līgums ar Klaipēdas termināli, un "Skulte LNG Terminal" aplēses liecinot, ka Skultes temināļa tarifi varētu būt pat par trešdaļu zemāki nekā Klaipēdas termināļa piedāvātie.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Enerģētika rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ORLEN Latvija, SIA, Latvenergo, AS, Circle K Latvia, SIA, NESTE LATVIJA, SIA, Sadales tīkls, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Degviela, Elektroenerģija un gāze, Siltumapgāde un ūdenssaimniecība

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ORLEN Latvija, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 67103300
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 560 245 21.54 3 362 0.60% 9
2. Latvenergo, AS
Pulkveža Brieža 12, Rīga, LV-1230 T. 8400
Elektroenerģijas ražošana 435 199 -12.71 212 733 48.88% 1355
3. Circle K Latvia, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67088100
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 425 010 9.69 19 225 4.52% 840
Atšķirīgs pārskata periods no 01.05.2018 līdz 30.04.2019
4. NESTE LATVIJA, SIA
Bauskas 58a, Rīga, LV-1004 T. 66013355
Degvielas, naftas produktu tirdzniecība 329 054 17.31 12 294 3.74% 54
5. Sadales tīkls, AS
Šmerļa 1, Rīga, LV-1006 T. 8403
Elektroenerģijas apgāde 323 734 -0.12 33 743 10.42% 2094
6. Latvijas Gāze, AS
Vagonu 20, Rīga, LV-1009 T. 1855
Dabasgāzes apgāde 297 778 11.77 23 193 7.79% 117
7. COALMAR TRADING, SIA
K.Valdemāra 21, Rīga, LV-1010 T. 29279268
Kurināmais 230 022 907.85 4 646 2.02% 3
8. Pirmas, SIA
Alīses 3, Rīga, LV-1046 T. 67070001
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 207 895 6.61 1 274 0.61% 79
9. Augstsprieguma tīkls, AS
Dārzciema 86, Rīga, LV-1073 T. 67728353
Elektroenerģijas apgāde 193 866 22.03 4 677 2.41% 548
10. TransBaltic OIL, SIA
Gustava Zemgala gatve 76-11.st., Rīga, LV-1039
Degvielas, naftas produktu vairumtirdzniecība 181 541 14.26 -175 -0.10% 12

Viedokļi

Autors: Ieva Ligere

Degvielas akcīze naftas produktiem sinhronizējama ar Lietuvas un Polijas likmēm

Latvijā ir ļoti blīvs degvielas uzpildes staciju pārklājums uz iedzīvotāju skaitu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, līdz ar to arī konkurence degvielas tirgū ir ļoti asa. Tajā pašā laikā ir vērojama stagnācija degvielas realizācijas apjomos, galvenokārt nodokļu politikas dēļ. Līdz ar akcīzes nodokļa palielināšanu naftas produktiem no 2018. gada 1. janvāra ir ievērojami samazinājies naftas produktu realizācijas apjoma pieauguma temps, jo daļa vietējo klientu pārorientējušies uz Lietuvas un lasīt tālāk

Autors: Jānis Irbe

Atjaunojamo energoresursu jauda samazinās

Pēdējā gada laikā atjaunojamo energoresursu (AER) jaudai ir tendence samazināties. Šogad tā noteikti būs straujāka, jo vairākas biomasas stacijas ir pārtraukušas darbu un dažas jau demontētas, vairākas HES ir apstādinājušas darbību un no 2020. gada, kad stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumu grozījumi, daudzām biogāzes un biomasas stacijām būs neizbēgami jāveras ciet. Pēdējo laiku grozījumi noteikumos un lēmumi, kas tiek pieņemti attiecībā pret atsevišķiem projektiem noved pie ražošanas lasīt tālāk