Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Ēnu ekonomika būvniecībā sarukusi līdz 34,1%

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja pamazām samazināties un veidoja 34,1%, liecina ikgadējais pētījums. Pirmais pētījums par ēnu ekonomiku būvniecībā notika 2016. gadā, atklājot, ka 2015. gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%. Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 3,9 procentpunktiem samazinājās aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā – 2018. gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 28,2% nodarbināto.

Nozares neveiksmes

Problēmas ar JRT projekta virzību

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jūlijā paziņoja par līguma laušanu ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvnieku pilnsabiedrību "ReRe būve 1", jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka "ReRe būve 1" prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā stāsies spēkā novembrī

Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē stāsies spēkā šogad novembrī. Šā gada 3. maijā "Latvijas Vēstnesī" tika publicēta ģenerālvienošanās, kas nozīmē, ka no 4. novembra būvniecības nozarē minimālā alga būs 780 eiro. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, būs šis atalgojums jāmaksā. Tāpat ģenerālvienošanās paredz 5% piemaksu tad, ja darbiniekam ir iegūta profesijai atbilstoša izglītība. Ģenerālvienošanos līdz aprīļa vidum jau bija parakstījuši 313 uzņēmumi. Pēc 2017. gada datiem šo uzņēmumu apgrozījums veido 56% no nozares kopējā apgrozījuma. Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā ir jāparaksta vismaz pusei jeb 50%. Ģenerālvienošanās kļūst obligāti saistoša arī tiem, kas to nav parakstījuši. Ģenerālvienošanos parakstījušo uzņēmumu kopējais apgrozījums gadā bija 974 miljoni eiro, divas trešdaļas parakstījušo ir ar gada apgrozījumu zem viena miljona eiro jeb mazie un vidējie uzņēmumi.

Būvniecības attīstība turpināsies lēnākā tempā

Būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji, bet šogad nozares attīstība notiks lēnākā tempā nekā 2018. gadā. Dati par būvniecības produkcijas apjoma dinamiku 2019. gadā liecina, ka šajā gadā attīstības tempi ir palēninājušies un pirmajā pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2018. gada pirmo pusgadu. Ja šā gada pirmajā ceturksnī nozare auga par 7,4% salīdzinājumā ar 2018. gada atbilstošo ceturksni, tad pieaugums otrajā ceturksnī veido tikai 1%. Tas skaidrojams ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Līdztekus nozares attīstību ierobežo lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegušās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas. 2019. gada otrā ceturkšņa nelielo pieaugumu nodrošināja tikai ēku būvniecības apjomu attīstība. Šajā periodā specializētie būvdarbi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada. Savukārt dati par inženierbūvniecību uzrāda samazinājumu, kas turpinās jau vairākus ceturkšņus.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, UPB, AS, MERKS, SIA, LNK Industries, AS, A.C.B., AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 233 937 6.77 14 150 6.05% 1682
2. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 167 665 32.54 9 568 5.71% 593
3. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 144 415 90.11 2 469 1.71% 122
4. LNK Industries, AS
Skanstes 27, Rīga, LV-1013 T. 67334012
Celtniecības un remonta darbi 93 427 56.64 5 278 5.65% 100
5. A.C.B., AS
Ziepniekkalna 21a, Rīga, LV-1004 T. 67627782
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 93 015 33.65 1 097 1.18% 354
6. Kesko Senukai Latvia, AS
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 66778876
Būvmateriālu, būvkonstrukciju vairumtirdzniecība 90 623 64.3 1 474 1.63% 559
7. SCHWENK Latvija, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 86 924 11.34 5 947 6.84% 363
8. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 86 751 34.05 5 205 6.00% 406
9. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 81 731 13.2 2 001 2.45% 563
10. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 76 382 21.93 3 781 4.95% 1274

Viedokļi

Autors: Andris Bērziņš

Palielinās Latvijas atpalicība no Lietuvas autoceļu finansēšanā

Atšķirībā no mūsu valsts, kas 2019. gadā valsts budžetu autoceļiem ir samazinājusi par 8%, Lietuvā tas ir palielināts par 70 miljoniem eiro jeb 14,2%. Lietuvas valsts budžets autoceļiem ir palielināts no 493 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 563 miljoniem eiro 2019. gadā. Savukārt Latvijā budžets autoceļiem ir samazināts par 8% un šogad būs 312,3 miljoni eiro. Protams, Lietuva ir lielāka valsts, un autoceļu budžetus nevar mehāniski salīdzināt. Taču tas, ka laikā, kad mēs samazinām jau tā lasīt tālāk

Autors: Baiba Bļodniece

Nepieciešami stratēģiski lēmumi būvniecības vienmērīgas attīstības nodrošināšanai

Izaugsme būvniecības nozarē, lai arī ne tik straujos tempos, sagaidāma arī šogad, taču tas līdzi nes virkni neatrisinātu jautājumu, tostarp darbaspēka trūkumu un neskaidrību par lielo projektu plānošanu. Jo īpaši nozare sagaida atbildes par "Rail Baltica" projekta realizāciju, kam būs liela ietekme uz būvniecību vismaz tuvākos desmit gadus. Tāpēc jaunajai valdībai jāizstrādā tālredzīga vīzija, kā arī jādemonstrē stingra politiskā līderība un spēja pieņemt stratēģiskus lēmumus. Būvniecībā lasīt tālāk