Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Būvnieki saskaras ar būvmateriālu piegādes kavējumiem un darbaspēka trūkumu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons

Galvenās Covid-19 pandēmijas ietekmes sekas, ar ko saskaras būvuzņēmēji, patlaban ir būvmateriālu piegādes kavēšanās un darbaspēka pieejamība. Lai arī būvuzņēmēji šobrīd ievēro piesardzības pasākumus, tostarp strādā attālināti galvenokārt biroja darbus, vienlaikus būvniecībā nodarbināti ir aptuveni 65 000 strādājošo pārsvarā būvobjektos, un tas nozīmē darbinieku fizisku klātbūtni būvlaukumā un vienā būvlaukumā var uzturēties neliels skaits darbinieku un pat 100 līdz 200 darbinieku vienlaicīgi.
Jau šobrīd būvnieki sastopas ar tādām problēmām, kā nodarbināto darba nespēja, nodarbināto prombūtne pārbaudes veikšanai par aizdomām sakarā ar saslimšanu ar Covid-19, nodarbināto prombūtne sakarā ar pašizolēšanos, ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra sniegtos norādījumus, kā arī šķēršļiem speciālistiem ierasties Latvijā no ārvalstīm.
Tāpat būvnieki sāk izjust būvizstrādājumu, konstrukciju, iekārtu, un citu būvdarbu līguma izpildei nepieciešamo lietu piegādes kavēšanās un/vai atcelšanu.
Būvnieki saskaras arī ar valsts un pašvaldības iestāžu ikdienas darbības izmaiņām un apgrūtinājumiem, piemēram, Valsts zemes dienests ierobežo apkalpojošo būvobjektu skaitu, kas nepieciešams nodošanai ekspluatācijai.
Balstoties uz Būvuzņēmēju partnerības aptaujāto Latvijas būvuzņēmēju iesniegtajām atbildēm un prognozēm, lielāko būvnieku objektos jau šobrīd būvizstrādājumu piegādes kavējas vidēji par 20% (5% līdz pat 70% ), kas ir neizpilde no kopējām plānotām piegādēm. Jāņem vērā, ka šī tendence ir pieaugoša, jo dažās ES valstīs tiek slēgtas atsevišķas rūpnīcas.
Tāpat objektos novērota aktīvo darbinieku skaita samazināšanās par 10%. Šobrīd nav pieejamu datu par pilnībā apturētiem būvobjektiem, tomēr Covid-19 ietekmes rezultātā būvlaukumos ražošanas jauda jau ir ievērojami samazinājusies indikatīvi vidēji par 27%, kas jau šobrīd nozīmē nozīmīgus termiņu pagarinājumus un ar tiem saistīto izmaksu palielināšanos, kas saistītas ar būvlaukumu uzturēšanu, nodrošinājumu/garantiju izmaksām un citiem faktoriem.
Uzņēmumu lēmums apturēt būvdarbus ir atkarīgs no vairākiem faktoriem - sasniegta robeža, kad darbus Covid-19 radītās ietekmes dēļ vairs nav veikt rentabli; reģistrēts inficēšanās ar Covid-19 gadījums būvlaukumā; valdība nosaka vēl stingrākus ierobežojumus un citiem apstākļiem.
Lai arī būvniecības nozare turpina strādāt, saglabājoties esošai situācijai, darbi tiks veikti samazinātā kapacitātē, ilgākā laika periodā, radot papildus izmaksas, tie tiks "iesaldēti" vai atlikti.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība aicina valdību veidot ekonomikas stimulēšanas programmu, izmantojot publiskās infrastruktūras attīstības investīciju projektus kā "atveseļošanās zāles". Publiskā sektora infrastruktūras investīciju projekti var kalpot kā veiksmīgs ekonomikas stimulēšanas risinājums, jo būvniecības nozare radapa pildus pievienoto vērtību saistītām ražošanas un pakalpojumu nozarēm, kā arī pastāv iespēja nozarēm piesaistīt papildu darba spēku no krīzes skartām nozarēm.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Ceļu būvniecības veicināšanai krīzes laikā plāno novirzīt 75 miljonus eiro

Ceļu būvniecības veicināšanai jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes laikā plānots novirzīt 75 miljonus eiro, vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.
Finanšu ministrijā pavēstīja, ka no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" paredzēts Satiksmes ministrijai (SM) piešķirt 75 miljonus eiro projektu īstenošanai autoceļu jomā. Līdzekļu piešķiršana ceļu būvniecības nozarei pamatota ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, lai nepieļautu ekonomikas atdzišanu un stimulētu ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbību. "Tradicionāli ekonomikas lejupslīdes apstākļos līdzekļi pastiprināti tiek ieguldīti tādos publiskās infrastruktūras attīstības projektos kā autoceļu un tiltu būvniecība, kas veicina būvniecības un citu saistīto nozaru attīstību, nodrošina darba vietas un nodokļu ienākumus valsts budžetā," skaidroja SM.
Ministrijas ieskatā, valsts infrastruktūras attīstības investīciju projekti būs būtisks pamats kopējai Latvijas ekonomikas atveseļošanai pēc ārkārtējās situācijas beigām. "Tie kalpos kā veiksmīgs ekonomikas stimulēšanas risinājums, jo būvniecības nozare rada papildu pievienoto vērtību saistītām projektēšanas, būvmateriālu ražošanas un pakalpojumu nozarēm, kas šobrīd arī ir skartas. Ir iespēja būvniecības nozarē piesaistīt papildu darba spēku no krīzes skartām nozarēm," atzina SM.
Par minētajiem 75 miljoniem eiro plānots atjaunot un pārbūvēt sliktā stāvoklī esošos autoceļu posmus un tiltus, kuru īstenošana līdz šim atlikta nozarei nepietiekamā finansējuma dēļ. Kopumā valsts autoceļu fondam 2020.gada budžetā atvēlēti 255,27 miljoni eiro, bet pēc papildus līdzekļu piešķiršanas tā sasniegs 330,27 miljonus eiro.

Lasīt vairāk

02. Izsniegta būvatļauja Preses nama kvartāla pirmās kārtas būvniecībai

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļauju jaunā Preses nama kvartāla pirmās kārtas būvniecībai, informēja projekta attīstītāji AS "PN Project".
Pirmajā projekta attīstības posmā paredzēts izbūvēt A klases biroju centru, tirdzniecības telpas ar Baltijā pirmo futbola laukumu uz ēkas jumta un "Holiday Inn" viesnīcu, kas būs pirmā "InterContinental Hotels Group" viesnīca Latvijā.
Jaunais Preses nama kvartāls atradīsies bijušās izdevniecības "Preses nams" teritorijā. Tajā paredzēts izveidot inovatīvu darījumu centru ar A klases biroju ēku un publisko ārtelpu, kur primāri tiks veidotas zaļās zonas un atpūtas vietas, kas paredzētas gājējiem un velosipēdistiem.
Esošā Preses nama augstceltne tiks rekonstruēta, pārtopot par četru zvaigžņu "InterContinental Hotels Group" viesnīcu, savukārt daļēji nojaucamās esošās tipogrāfijas ēkas vietā paredzēts izbūvēt daudzfunkcionālu centru ar tirdzniecības platībām, ēdināšanas zonu un daudzstāvu autostāvvietu kompleksa lietotāju ērtībai, kā arī ir paredzēta futbola laukuma izbūve uz ēkas jumta, kura tehniskajā izstrādē piedalījusies arī Latvijas Futbola federācija.
Projekta pirmajā kārtā 25 000 kvadrātmetri paredzēti A klases biroju ierīkošanai, 7000 kvadrātmetri - mazumtirdzniecības telpām, 40 000 kvadrātmetri - multifunkcionālu telpu izveidei, bet bijušā Preses nama ēkā tiks izveidota "Holiday Inn" viesnīca ar 307 numuriem.
"Šobrīd sekojam līdzi ārkārtējai situācijai Latvijā un pasaulē saistībā ar Covid-19, tādēļ pagaidām vēl nesteidzamies izziņot precīzus būvniecības darbu sākšanas datumus, taču no savas puses darām visu iespējamo, lai darbi nekavētos. Šobrīd paredzam, ka pirmās kārtas izbūve tiks pabeigta 2022.gada vasarā," norādīja "PN Project" padomes priekšsēdētājs Aivars Abromavičs.
Projekts paredz īpašu uzmanību veltīt energoefektivitātei, dabai draudzīgu materiālu izvēlei, vides pieejamībai, veselīgas darba vides radīšanai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Līdzās augstākās klases biroju un kopstrādes telpām, kas atbildīs BREEAM sertifikāta "Excellent" standartam, kas kopā paredzētas 2500 cilvēkiem, te tiks iekārtotas arī vairākas ēdināšanas iestādes, veikali, konferenču telpas, kā arī 200 velosipēdu novietnes, vairāk nekā 970 autostāvvietas, 27 elektroauto uzlādes stacijas, pastaigu vietas un terases ar apstādījumiem.

Lasīt vairāk

03. Skates "Gada labākā būve Latvijā 2019" lielo balvu ieguvis "Hanzas perons"

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2019" lielo balvu ieguvis plašizklaides centrs "Hanzas perons" Rīgā.
Nominācijā "Publiskā jaunbūve" pirmo vietu ieguva Ventspils Mūzikas skola un koncertzāle "Latvija" Ventspilī.
Nominācijā "Publiskā jaunbūve" bijusi sīva konkurence starp pieteiktajiem objektiem, tāpēc piešķirtas vairākas trešās un otrās vietas. Otro vietu ieguva Latvijas Universitātes Zinātņu māja Rīgā un Ādažu sākumskola, bet trešo vietu ieguva biroju centrs "Business Garden Rīga" Mārupē, daudzfunkcionālais centrs "Akropole" Rīgā un Māra Štromberga BMX trase Valmierā.
Nominācijā "Publiskā jaunbūve. Ražošanas būves" pirmo vietu ieguva biroju ēkas ar noliktavām "Ceļāres 1" Babītē. Otro vietu ieguva SIA "IKTK" ražošanas ēka Ozolnieku novadā, bet trešo vietu - datu centrs Tbilisi, Gruzijā.
Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" finālam bija izvirzīts tikai viens objekts, tāpēc žūrijas atzinību ieguva dzīvojamā ēka Lāčplēša ielā 11/13, Rīgā.
Nominācijā "Restaurācija" pirmo vietu ieguvusi ēkas pārbūve un restaurācija Vecpilsētas ielā 14, Jelgavā. Šajā nominācijā otrā vieta piešķirta Stāmerienas pils jumta un fasādes restaurācijai Gulbenes novadā, bet trešā vieta - Firkspedvāles muižas ēkas restaurācijai Talsu novadā.
Nominācijā "Pārbūve" pirmo vietu ieguva tirdzniecības centra "Alfa" pārbūve Rīgā. Otro vietu ieguva sporta halle Saldū, bet trešo vietu - Jelgavas Valsts ģimnāzija.
Nominācijā "Inženierbūve" pirmo vietu ieguva elektropārvades līnijas "Kurzemes loks" posms Ventspils-Tume-Imanta. Otrā vieta piešķirta Mihaila Tāla ielas trešajai kārtai Rīgā, bet trešā vieta - ūdensvada tīkla pārbūvei no Marijas ielas līdz Aspazijas ielai Rīgā.
Nominācijā "Ainava" pirmā vieta piešķirta sporta un rekreācijas zonas labiekārtojumam Saulkalnē. Otro vietu ieguva Salaspils 2.vidusskolas teritorijas labiekārtojums, bet trešo vietu - teritorijas labiekārtojums Jāņa Čakstes prospektā Ogrē.
Nominācijā "Koka būve" pirmo vietu ieguva brīvdabas koncertzāle "Mītava" Pasta salā, Jelgavā. Otro vietu ieguva Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka apmeklētāju centrs Amatas novadā, bet trešo vietu - SIA "IKTK" biroja ēka Ozolnieku novadā.
Savukārt nominācijā "BIM projekts" pirmo vietu ieguva daudzfunkcionālais centrs "Akropole" Rīgā.

Lasīt vairāk

04. Būvniecības informācijas sistēmas lietotāju skaits pirmajā ceturksnī audzis par 27%

Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) šogad pirmajā ceturksnī par 27% audzis lietotāju skaits, bet par 8% pieaudzis BIS reģistrēto būvniecības lietu skaits, informēja Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārstāve Elīna Balgalve.
2020.gada pirmajā ceturksnī BIS pieejamas 110 300 būvniecības lietas, kas ir par 8500 vairāk nekā 2019.gada beigās. Savukārt par 9200 audzis sistēmas lietotāju skaits, marta beigās sasniedzot 33 900 lietotāju.
Balgalve norādīja, ka pirmajā ceturksnī BIS izmantota krietni vairāk, jo no šā gada sākuma tā ir kļuvusi obligāta - no 2020.gada 1.janvāra ikviena jauna būvniecības iecere jāiesniedz tikai elektroniski BVKB uzturētajā BIS.
"Sistēma sniedz būtisku atbalstu būvniecības nozarei, šajā sarežģītajā periodā nodrošinot jau sākto un jaunu ideju realizāciju. Ņemot vērā strauju klientu un būvniecības lietu pieaugumu, būtiski palielinājies arī sniegtais klientu atbalsts - pērn decembrī elektroniski vai pa telefonu BIS atbalsta dienests apkalpoja 1567 pieteikumus, bet šogad martā to skaits pieauga līdz 7883. Kopā ar nozari, izmantojot dažādus digitālus rīkus, turpinām aktīvu darbu pie sistēmas attīstības arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta otrajā kārtā," uzsvēra BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.
2017.gadā, sākot sistēmas attīstīšanu, BVKB izvirzīja mērķi - BIS veidot kā vienotu platformu būvniecības nozarei. Tas tiek īstenots, sistēmas pilnveidē iesaistot visas būvniecības procesa puses un institūcijas, un pastāvīgi apzinot un BIS iestrādājot to kopīgi definētās vajadzības. 2020.gadā sistēmas uzlabošanai saņemti 116 priekšlikumi, no kuriem 48 realizēti, bet 68 vēl atrodas izstrādes stadijā, klāstīja birojā.

Lasīt vairāk

05. "New Hanza Capital" plāno ieguldīt 18,3 miljonus eiro loģistikas parka izveidē

Likvidējamās "ABLV Bank" grupas uzņēmums ieguldījumiem komercīpašumos "New Hanza Capital" plāno ieguldīt 18,3 miljonus eiro loģistikas parka "A6" izveidē, pavēstīja kompānijas mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.
Viņš informēja, ka "New Hanza Capital" plāno būvēt 18,3 miljonus eiro vērtu A klases noliktavu un loģistikas parku Maskavas ielā 462, Rīgā. Paredzēts, ka loģistikas parka celtniecības darbi tiks pabeigti līdz 2021.gada 31.jūlijam.
Marta beigās noslēgts celtniecības līgums ar "New Hanza Capital" saistīto uzņēmumu "Pillar Contractor". Darbus plānots sākt tuvākajā laikā.
"Ekonomika piedzīvo grūtus laikus un neskaidrība ir liela, tāpēc jebkuram investīciju projektam Latvijā šobrīd ir īpaši liela nozīme, lai cilvēkiem un uzņēmumiem nodrošinātu darbu. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc neatlikām šo projektu uz vēlāku laiku un sāksim to īstenot tieši tagad," pauda "New Hanza Capital" valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.
Kompānijā atzīmēja, ka celtniecība ir viens no būtiskiem sektoriem, kas šādās krīzes situācijās var veicināt ekonomikas attīstību, jo būvniecības darbu laikā tiek piesaistīti daudz apakšuzņēmēju un nodarbināts liels skaits darbinieku.
Maskavas ielas loģistikas parka un noliktavu būvniecības laikā "New Hanza Capital" piesaistīs 20 apakšuzņēmēju, savukārt celtniecības un citu darbu veikšanai nodarbinās apmēram 180 cilvēku.
"New Hanza Capital" īpašumā esošajā Maskavas ielas 462 zemes gabalā šobrīd atrodas vairākas noliktavas ēkas, no kurām lielākā daļa būvēta pirms aptuveni desmit gadiem.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Ēnu ekonomika būvniecībā sarukusi līdz 34,1%

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja pamazām samazināties un veidoja 34,1%, liecina ikgadējais pētījums. Pirmais pētījums par ēnu ekonomiku būvniecībā notika 2016. gadā, atklājot, ka 2015. gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%. Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 3,9 procentpunktiem samazinājās aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā – 2018. gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 28,2% nodarbināto.

Nozares neveiksmes

Problēmas ar JRT projekta virzību

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jūlijā paziņoja par līguma laušanu ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvnieku pilnsabiedrību "ReRe būve 1", jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka "ReRe būve 1" prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā stāsies spēkā novembrī

Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē stāsies spēkā šogad novembrī. Šā gada 3. maijā "Latvijas Vēstnesī" tika publicēta ģenerālvienošanās, kas nozīmē, ka no 4. novembra būvniecības nozarē minimālā alga būs 780 eiro. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, būs šis atalgojums jāmaksā. Tāpat ģenerālvienošanās paredz 5% piemaksu tad, ja darbiniekam ir iegūta profesijai atbilstoša izglītība. Ģenerālvienošanos līdz aprīļa vidum jau bija parakstījuši 313 uzņēmumi. Pēc 2017. gada datiem šo uzņēmumu apgrozījums veido 56% no nozares kopējā apgrozījuma. Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā ir jāparaksta vismaz pusei jeb 50%. Ģenerālvienošanās kļūst obligāti saistoša arī tiem, kas to nav parakstījuši. Ģenerālvienošanos parakstījušo uzņēmumu kopējais apgrozījums gadā bija 974 miljoni eiro, divas trešdaļas parakstījušo ir ar gada apgrozījumu zem viena miljona eiro jeb mazie un vidējie uzņēmumi.

Būvniecības attīstība turpināsies lēnākā tempā

Būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji, bet šogad nozares attīstība notiks lēnākā tempā nekā 2018. gadā. Dati par būvniecības produkcijas apjoma dinamiku 2019. gadā liecina, ka šajā gadā attīstības tempi ir palēninājušies un pirmajā pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2018. gada pirmo pusgadu. Ja šā gada pirmajā ceturksnī nozare auga par 7,4% salīdzinājumā ar 2018. gada atbilstošo ceturksni, tad pieaugums otrajā ceturksnī veido tikai 1%. Tas skaidrojams ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Līdztekus nozares attīstību ierobežo lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegušās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas. 2019. gada otrā ceturkšņa nelielo pieaugumu nodrošināja tikai ēku būvniecības apjomu attīstība. Šajā periodā specializētie būvdarbi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada. Savukārt dati par inženierbūvniecību uzrāda samazinājumu, kas turpinās jau vairākus ceturkšņus.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, UPB, AS, MERKS, SIA, LNK Industries, AS, A.C.B., AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 233 937 6.77 14 150 6.05% 1682
2. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 167 665 32.54 9 568 5.71% 593
3. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 144 415 90.11 2 469 1.71% 122
4. LNK Industries, AS
Skanstes 27, Rīga, LV-1013 T. 67334012
Celtniecības un remonta darbi 93 834 57.32 5 278 5.62% 100
5. A.C.B., AS
Ziepniekkalna 21a, Rīga, LV-1004 T. 67627782
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 93 015 33.65 1 097 1.18% 354
6. Kesko Senukai Latvia, AS
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 66778876
Būvmateriālu, būvkonstrukciju vairumtirdzniecība 90 623 64.3 1 474 1.63% 559
7. SCHWENK Latvija, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 86 924 11.34 5 947 6.84% 363
8. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 86 751 34.05 5 205 6.00% 406
9. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 81 731 13.2 2 001 2.45% 563
10. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 76 382 21.93 3 781 4.95% 1274

Viedokļi

Autors: Andris Bērziņš

Palielinās Latvijas atpalicība no Lietuvas autoceļu finansēšanā

Atšķirībā no mūsu valsts, kas 2019. gadā valsts budžetu autoceļiem ir samazinājusi par 8%, Lietuvā tas ir palielināts par 70 miljoniem eiro jeb 14,2%. Lietuvas valsts budžets autoceļiem ir palielināts no 493 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 563 miljoniem eiro 2019. gadā. Savukārt Latvijā budžets autoceļiem ir samazināts par 8% un šogad būs 312,3 miljoni eiro. Protams, Lietuva ir lielāka valsts, un autoceļu budžetus nevar mehāniski salīdzināt. Taču tas, ka laikā, kad mēs samazinām jau tā lasīt tālāk

Autors: Baiba Bļodniece

Nepieciešami stratēģiski lēmumi būvniecības vienmērīgas attīstības nodrošināšanai

Izaugsme būvniecības nozarē, lai arī ne tik straujos tempos, sagaidāma arī šogad, taču tas līdzi nes virkni neatrisinātu jautājumu, tostarp darbaspēka trūkumu un neskaidrību par lielo projektu plānošanu. Jo īpaši nozare sagaida atbildes par "Rail Baltica" projekta realizāciju, kam būs liela ietekme uz būvniecību vismaz tuvākos desmit gadus. Tāpēc jaunajai valdībai jāizstrādā tālredzīga vīzija, kā arī jādemonstrē stingra politiskā līderība un spēja pieņemt stratēģiskus lēmumus. Būvniecībā lasīt tālāk