Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nepieciešami stratēģiski lēmumi būvniecības vienmērīgas attīstības nodrošināšanai

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane

Izaugsme būvniecības nozarē, lai arī ne tik straujos tempos, sagaidāma arī šogad, taču tas līdzi nes virkni neatrisinātus jautājumus, tostarp darbaspēka trūkumu un neskaidrību par lielo projektu plānošanu. Jo īpaši nozare sagaida atbildes par “Rail Baltica” projekta realizāciju, kam būs liela ietekme uz būvniecību vismaz tuvākos desmit gadus. Tāpēc jaunajai valdībai jāizstrādā tālredzīga vīzija, kā arī jādemonstrē stingra politiskā līderība un spēja pieņemt stratēģiskus lēmumus.
Būvniecībā pēdējos trīs gados panākts ievērojams progress virknē jautājumu – ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā samazinājies krietni straujāk nekā valstī kopumā, turklāt nozare ir vien pāris soļu attālumā no Latvijā pirmās ģenerālvienošanās, ar kuru iecerēts noteikt ievērojami augstāku minimālo algu par valstī noteikto. Ģenerālvienošanos, demonstrējot pārliecinošu atbalstu, parakstīja vairāk nekā puse būvniecības nozares, taču tās tālākais liktenis tiks lemts Saeimā, kur vēlreiz skatīs grozījumu Darba likumā. Tas paredz iespēju vienoties par samazinātu virsstundu apmaksas likmi, ja ar ģenerālvienošanos tiek būtiski celta minimālā alga.
Būvniecības nozare pērn savu spēju sadarboties demonstrējusi arī darba drošības jomā. Ar lielāko būvniecības uzņēmumu atbalstu tapis Latvijā unikāls darba drošības video materiāls, kuru paredzēts izmantot kā papildmateriālu darbinieku apmācībās, tādējādi veicinot to informētību un izpratni par darba drošību. Video ir ne tikai korekti izskaidrotas būtiskākās darba drošības prasības, bet arī dzīvā un aizraujošā formā uzrunāti būvniecība nodarbinātie, liekot aizdomāties, ka tikai katra paša modrība un informētība būs izšķirošais faktors drošam darbam būvlaukumā.

Savukārt tuvākajos gados būs nepieciešama nopietna politiskā griba Būvniecības likuma grozījumu izstrādē un pieņemšanā, par kuriem diskusijas ir turpinājušās vismaz divu gadu garumā. Pašreizējais Būvniecības likums nenosaka skaidras būvniecības procesa dalībnieku atbildības robežas. Arī apdrošināšanas sistēma nespēj sekmīgi funkcionēt, lai segtu visus riskus un nodrošinātu operatīvu atlīdzības izmaksu cietušajam un piedzītu zaudējumus no vainīgā.
Arvien pieaugoša problēma ir ievērojamais darbaspēka trūkums nozarē – no katrām 10 Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajām vakancēm septiņas ir saistītas tieši ar būvniecības nozari. Tāpēc nepieciešams papildināt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka vienkāršotākas prasības un saīsinātus termiņus atsevišķu profesiju viesstrādnieku piesaistīšanai – vairākām vienkāršajām būvniecības profesijām, kā arī atsevišķām kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijām. Tomēr problēma prasa arī ilgtermiņa risinājumus, tostarp būvspeciālistu izglītības sistēmas pilnveidošanu atbilstoši nozares vajadzībām.
Gadu no gada tiek runāts tipveida līgumu ieviešanu publiskajos iepirkumos. Lai arī 2018.gadā soļus spērusi Finanšu ministrija, izstrādājot standarta būvniecības līgumus savā pārraudzībā esošajām kapitālsabiedrībām, tipveida līguma noteikumus, par pamatu ņemot FIDIC līgumus, kā obligātus jāievieš visos publiskajos iepirkumos.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. BVKB četru gadu laikā pārbaudījis 40% biroja pārziņā esošu publisko ēku

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārziņā ir ap 10 000 publisku ēku, no tām līdz šim četru gadu laikā biroja būvinspektori ir pārbaudījuši 40%. Četru gadu laikā kopš BVKB izveides ir veiktas 4367 dažādu objektu ekspluatācijas pārbaudes un sagatavots 3681 atzinums. 2018.gadā prioritāte publisku ēku ekspluatācijas kontrolē bija izglītības iestāžu ēkas. Ekspluatācijas pārbaužu rezultāti liecina, ka apmēram 40% objektu ir nepieciešami papildu pasākumi tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Savukārt būvdarbu kontroles jomā šo gadu laikā ir veiktas 1910 būvdarbu kontroles un ekspluatācijā pieņemti 328 objekti. Vidēji 45% atzinumu būvdarbu kontroles ietvaros nav konstatēti pārkāpumi, un šo gadu laikā atzinumu skaits, kuros nav pārkāpumu, kļūst lielāks.

Lasīt vairāk

02. No 2020.gada elektronisko darba laika uzskaiti ieviesīs arī būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas ir 200 000 eiro un vairāk

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē un elektroniskā darba laika uzskaite aptvertu plašāku būvniecības sektoru, no 2020.gada 1.janvāra elektronisko darba laika uzskaiti ieviesīs arī būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas ir 200 000 eiro un vairāk, paredz valdības apstiprinātie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". 2017.gada 1.oktobrī elektroniskā darba laika uzskaites sistēma tika ieviesta tā saucamajos "lielajos" būvlaukumos, tas ir, jaunu trešās grupas būvju būvlaukumos un būvlaukumos, kuros tiek veikti būvdarbi, kuru izmaksas ir viens miljons eiro un vairāk. Vienlaikus pētnieka Arņa Saukas pētījumā "Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2017" secināts, lai arī ēnu ekonomikas apmērs būvniecībā kopš 2015.gada ir samazinājies, tas joprojām ir augsts - 35,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aplokšņu algas ir lielākā ēnu ekonomikas īpatsvara komponente būvniecībā, 2017.gadā veidojot 32,1% no faktiski izmaksātās darbinieku algas. Savukārt darbinieku skaita neuzrādīšana 2017.gadā veidoja 17,6% no faktiskā darbinieku skaita minētajā gadā.

Lasīt vairāk

03. EK apstiprinājusi Stradiņa slimnīcas jauno korpusu būvniecības turpinājumu

Eiropas Komisija (EK) decembrī ir apstiprinājusi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības plānu, kas dos iespēju virzīties tālāk ar projekta realizēšanu. Būvprojekts patlaban saskaņots arī ar Būvvaldi, kā arī pabeigta būvniecības projekta iepirkuma nolikuma izstrāde. Tuvākajā laikā slimnīca vērsīsies pie sešām būvfirmām, kuras izvēlētas sarunu procedūras rezultātā, ar aicinājumu iesniegt cenu piedāvājumus. Februārī varētu tikt saņemti pirmie rezultāti, pēc kuriem tiks turpināta sarunu procedūra, lai nonāktu līdz iepirkuma uzvarētājam. PSKUS A korpusa otrās kārtas būvniecības projekts tika iesniegts saskaņošanai EK. Kopumā A korpusa būvniecībai sākotnēji bija nepieciešams aptuveni 91 miljons eiro, tajā skaitā 64 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, 22 miljoni eiro no valsts budžeta un 4,5 miljoni eiro no slimnīcas finanšu līdzekļiem. Vienlaikus Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksas provizoriski pieaugušas par trešdaļu jeb 30,684 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk

04. Ādažu novadā par aptuveni 18 miljoniem eiro varētu celt dienesta dzīvokļus karavīriem

Ādažu novadā tuvākajos gados, izmantojot privātā partnera ieguldījumu, par aptuveni 18 miljoniem eiro varētu celt dienesta dzīvokļus karavīriem. Karavīru aptaujā secināts, ka patlaban dienesta dzīvokļu pieprasījums un plānotais profesionālā dienesta karavīru skaita pieaugums Ādažu militārajā bāzē nosaka to, ka militārās bāzes tiešā tuvumā laika posmā līdz 2025.gadam ir nepieciešamas vismaz četras 50 dzīvokļu mājas - kopā 200 dienesta dzīvokļi. Ņemot vērā, ka Ādažu militārās bāzes karavīriem nepieciešami 200 dienesta dzīvokļi, kopējās četru dzīvojamo māju izmaksas varētu sasniegt 18 miljonus eiro.

Lasīt vairāk

05. "SWH Biroju centra" pārbūvē pabeigti apjomīgākie darbi jaunbūvējamai ēkai

"SWH Biroju centra" pārbūves darbi tuvojas noslēgumam un ir pabeigti apjomīgāki darbi jaunbūvējamai ēkai - savienojošajai daļai starp esošajiem korpusiem. Savienojošās daļas būvniecība ir viens no būtiskākajiem posmiem 2017.gada decembrī sāktajā biroju centra ēku Skanstes ielā 50A, 52 un 52A pārbūves procesā. Pēc "SWH Biroju centra" ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 kvadrātmetru, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība - teju 40 000 kvadrātmetru. "SWH Biroju centra" Skanstes ielā rekonstrukcija un pārbūve paredz divu ēku vidusdaļu demontāžu un pārbūvi, ēku fasādes atjaunošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu logu montāžu, ārējo un iekšējo inženiertīklu, tostarp lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklu pārbūvi, kā arī jaunas piebūves celtniecību.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Ēnu ekonomika būvniecībā sarukusi līdz 34,1%

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja pamazām samazināties un veidoja 34,1%, liecina ikgadējais pētījums. Pirmais pētījums par ēnu ekonomiku būvniecībā notika 2016. gadā, atklājot, ka 2015. gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%. Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 3,9 procentpunktiem samazinājās aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā – 2018. gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 28,2% nodarbināto.

Nozares neveiksmes

Problēmas ar JRT projekta virzību

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) jūlijā paziņoja par līguma laušanu ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvnieku pilnsabiedrību "ReRe būve 1", jo būvnieka darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par JRT būvnieka "ReRe būve 1" prasības pieteikuma nodrošinājumu, aizliedzot VNĪ kā pasūtītājam slēgt jebkādus darījumus, tostarp būvniecības līgumus ar citiem būvniekiem būvdarbu turpināšanai šajā projektā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā stāsies spēkā novembrī

Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē stāsies spēkā šogad novembrī. Šā gada 3. maijā "Latvijas Vēstnesī" tika publicēta ģenerālvienošanās, kas nozīmē, ka no 4. novembra būvniecības nozarē minimālā alga būs 780 eiro. Visiem, kas strādā būvniecības nozarē, būvobjektos, būvniecības nozares profesijās, būs šis atalgojums jāmaksā. Tāpat ģenerālvienošanās paredz 5% piemaksu tad, ja darbiniekam ir iegūta profesijai atbilstoša izglītība. Ģenerālvienošanos līdz aprīļa vidum jau bija parakstījuši 313 uzņēmumi. Pēc 2017. gada datiem šo uzņēmumu apgrozījums veido 56% no nozares kopējā apgrozījuma. Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā ir jāparaksta vismaz pusei jeb 50%. Ģenerālvienošanās kļūst obligāti saistoša arī tiem, kas to nav parakstījuši. Ģenerālvienošanos parakstījušo uzņēmumu kopējais apgrozījums gadā bija 974 miljoni eiro, divas trešdaļas parakstījušo ir ar gada apgrozījumu zem viena miljona eiro jeb mazie un vidējie uzņēmumi.

Būvniecības attīstība turpināsies lēnākā tempā

Būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji, bet šogad nozares attīstība notiks lēnākā tempā nekā 2018. gadā. Dati par būvniecības produkcijas apjoma dinamiku 2019. gadā liecina, ka šajā gadā attīstības tempi ir palēninājušies un pirmajā pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 3,4%, salīdzinot ar 2018. gada pirmo pusgadu. Ja šā gada pirmajā ceturksnī nozare auga par 7,4% salīdzinājumā ar 2018. gada atbilstošo ceturksni, tad pieaugums otrajā ceturksnī veido tikai 1%. Tas skaidrojams ar bāzes efektu jeb iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultātā sasniegtajiem augstajiem rādītājiem. Līdztekus nozares attīstību ierobežo lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana un maksimumu sasniegušās Eiropas Savienības struktūrfondu investīcijas. 2019. gada otrā ceturkšņa nelielo pieaugumu nodrošināja tikai ēku būvniecības apjomu attīstība. Šajā periodā specializētie būvdarbi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada. Savukārt dati par inženierbūvniecību uzrāda samazinājumu, kas turpinās jau vairākus ceturkšņus.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2018. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2018 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2017 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, UPB, AS, MERKS, SIA, LNK Industries, AS, A.C.B., AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2018. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2017. g., %
2018. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 233 937 6.77 14 150 6.05% 1682
2. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 167 665 32.54 9 568 5.71% 593
3. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 144 415 90.11 2 469 1.71% 122
4. LNK Industries, AS
Skanstes 27, Rīga, LV-1013 T. 67334012
Celtniecības un remonta darbi 93 427 56.64 5 278 5.65% 100
5. A.C.B., AS
Ziepniekkalna 21a, Rīga, LV-1004 T. 67627782
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 93 015 33.65 1 097 1.18% 354
6. Kesko Senukai Latvia, AS
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 66778876
Būvmateriālu, būvkonstrukciju vairumtirdzniecība 90 623 64.3 1 474 1.63% 559
7. SCHWENK Latvija, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 86 924 11.34 5 947 6.84% 363
8. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 86 751 34.05 5 205 6.00% 406
9. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 81 731 13.2 2 001 2.45% 563
10. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 76 382 21.93 3 781 4.95% 1274

Viedokļi

Autors: Andris Bērziņš

Palielinās Latvijas atpalicība no Lietuvas autoceļu finansēšanā

Atšķirībā no mūsu valsts, kas 2019. gadā valsts budžetu autoceļiem ir samazinājusi par 8%, Lietuvā tas ir palielināts par 70 miljoniem eiro jeb 14,2%. Lietuvas valsts budžets autoceļiem ir palielināts no 493 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 563 miljoniem eiro 2019. gadā. Savukārt Latvijā budžets autoceļiem ir samazināts par 8% un šogad būs 312,3 miljoni eiro. Protams, Lietuva ir lielāka valsts, un autoceļu budžetus nevar mehāniski salīdzināt. Taču tas, ka laikā, kad mēs samazinām jau tā lasīt tālāk

Autors: Baiba Bļodniece

Nepieciešami stratēģiski lēmumi būvniecības vienmērīgas attīstības nodrošināšanai

Izaugsme būvniecības nozarē, lai arī ne tik straujos tempos, sagaidāma arī šogad, taču tas līdzi nes virkni neatrisinātu jautājumu, tostarp darbaspēka trūkumu un neskaidrību par lielo projektu plānošanu. Jo īpaši nozare sagaida atbildes par "Rail Baltica" projekta realizāciju, kam būs liela ietekme uz būvniecību vismaz tuvākos desmit gadus. Tāpēc jaunajai valdībai jāizstrādā tālredzīga vīzija, kā arī jādemonstrē stingra politiskā līderība un spēja pieņemt stratēģiskus lēmumus. Būvniecībā lasīt tālāk