Ienākt

Metodika, pētījums Labklājība
Demogrāfija Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi
Darba tirgus: ar īstermiņa risinājumiem nepietiks Naudas atmazgāšanas novēršanas uzraugu verdikts vēl gaidāms
NAP2027 - sadrumstalots, bet ar izpildāmiem mērķiem Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101

NAP2027 - sadrumstalots, bet ar izpildāmiem mērķiem

Teksts: Raivis Spalvēns

2027.gadā Latvijā tiks radīti un pārdoti augstas pievienotās vērtības produkti un pakalpojumi, uzņēmēji izmantos modernas un inovatīvas iekārtas, bet darbinieki tiks algoti legāli un tie strādās attālināti, savukārt mājsaimniecības vairāk uzkrās nebaltām dienām. Šādu ainu zīmē viens no galvenajiem valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentiem – "Nacionālās attīstības plāns 2021-2027" jeb NAP2027. Līdz šim NAP ir kritizēts un slavēts, tāpēc šajā rakstā atskatīsimies par patlaban spēkā esoša plāna īstenošanas gaitu un izstrādē esošā nākamā plāna solījumiem, gaidām un cerībām.

Reāls plāns vai "sapņu grāmata"

Patlaban dzīvojam ar "Nacionālo attīstības plānu 2014-2020" jeb NAP2020, kura mērķis ir panākt, ka Latvija 2020.gadā ir nodrošinājusi ekonomikas izrāvienu katra iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam. Reizi divos gados tiek veikts NAP2020 izvērtējums, un jaunākais gaidāms šogad. 2017.gadā tika veikts NAP2020 vidusposma novērtējums, kurā par plānu atbildīgā valsts iestāde - Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) - secināja, ka rezultāti ir sasniegti tajos plāna virzienos, kuros veikti lielākie valsts budžeta ieguldījumi. No visiem NAP2020 mērķiem visatzinīgāk tika vērtēts progress saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un e-pārvaldības attīstību, nodarbinātības veicināšanu, kā arī ar kultūras kapitāla resursu ilgtspējīgu izmantošanu un latviešu valodas lietojuma sabiedrībā nostiprināšanos. Savukārt kā būtiskākie klupšanas akmeņi valsts attīstībā tika minēti zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstība, kas tika skaidrots ar zemo ieguldījumu apmēru.

Tajā pašā gadā īpašā NAP2020 izvērtējumam veltītā konferencē ekspertu viedokļi dalījās par nacionālā attīstības plāna efektivitāti. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs to salīdzināja ar vieglu, patīkamu pēcpusdienas snaudu, jo virkne plānā ietverto mērķu nav sasniegti. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone tolaik norādīja, ka sākotnēji NAP2020 tika rakstīts kā "sapņu grāmata" bez konkrētām detaļām, tomēr plāna izstrādes gaitā iesaistījās plašāka sabiedrība un plānā tika ietverti arī konkrēti mērķi un uzdevumi. Vienlaikus valdības pārstāvji uzsvēra, ka NAP2020 ir svarīgs dokuments, jo tas iezīmē valsts attīstības mērķus.

Plāns īstenojas, bet gausi

PKC attīstības plānošanas nodaļas konsultants Jānis Zvigulis, vērtējot NAP2020 ieviešanu, norāda, ka tajos plāna rīcības virzienos, kuros veikti lielākie valsts budžeta finanšu ieguldījumi, ir sasniegti labi rezultāti. No visiem NAP2020 mērķiem visatzinīgāk tiek vērtēts progress saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) attīstību, nodarbinātības veicināšanu, kā arī ar kultūras kapitāla resursu ilgtspējīgu izmantošanu un latviešu valodas lietojuma sabiedrībā nostiprināšanos. Turpretī būtiskākie klupšanas akmeņi ir zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstība, kam par iemeslu ir kritiski zemais ieguldījumu apmērs gan no publiskajiem, gan privātajiem resursiem. Tāpat vājāks sniegums ir sasniegumos vispārējā izglītībā, reģionālās politikas attīstībā, kā arī migrācijā, turpinoties darbspējas vecuma cilvēku aizbraukšanai un vienlaikus nepalielinoties remigrācijas plūsmai.

LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis gan uzskata, ka no ekonomikas attīstības viedokļa NAP2020 jāvērtē četri aspekti, proti, iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes līmeņa, apstrādes rūpniecības ieguldījums IKP, preču un pakalpojumu eksports, kā arī izdevumi pētniecībai un attīstībai. "IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes līmeņa ir uzlabojies un mērķis - 70% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā – sasniegts. Situācija apstrādes rūpniecības ieguldījumos nav uzlabojusies, ko noteica obligātā iepirkuma komponentes slogs un nepietiekamās investīcijas. Preču un pakalpojumu eksports ir audzis, tomēr nesasniedzot plānā nosprausto mērķi," vērtē Hermanis. Arī PKC eksperts norāda, ka ambiciozais mērķis par apstrādes rūpniecības īpatsvara IKP pieaugumu līdz 20% droši vien arī neizpildīsies.

Daļēji nodrošināts ekonomikas izrāviens

NAP2020 vadmotīvs paredz nodrošināt valsts ekonomikas izrāvienu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekles Katrīnas Zariņas vērtējumā NAP2020 trūkst skaidra fokusa, dokuments ir izplūdis, radot iespaidu, ka visiem viss būs iespējams, finansējums pieejams utt., tomēr rezultātā stratēģiskie plāni tika pielāgoti politiskajām vajadzībām – brīžiem aizmirstot, ka pamata nepieciešamība ir ekonomikas izrāviens.

"Šobrīd grūti teikt, ka ekonomikas izrāviens ir sasniegts. Latvija joprojām daudzos rādītājos atpaliek no ES vidējiem rādītājiem, un jāsaprot, ka vienlaikus mūsu centieniem uzlabot savu situāciju to pašu dara arī pārējās valstis. Tā ir nebeidzama sāncensība, un Latvijai jāatrod konkurences priekšrocība pret citām valstīm. Latvija var būt vieta, kas pulcē talantus, un tas var kļūt arī par NAP2027 virsmērķi, kam pakārtoti pārējie. Diemžēl arī NAP2027 izstrādē redzama vēlme izplūst detaļās, aizmirstot par fokusu un galvenajiem uzsvariem," piebilst Zariņa.

Vienlaikus LDDK eksperts nav tik kritisks, jo viņa vērtējumā ekonomikas attīstība NAP2020 izpildes laikā bijusi laba, par ko liecina IKP cipari, kas pārsnieguši pirmskrīzes līmeni. "Patlaban Latvijā ir vēsturiski augstākais ekonomikas apjoms, tostarp rekordi daudzās nozarēs, piemēram, šobrīd ir sasniegta vēsturiski augstākā pievienotā vērtība apstrādes rūpniecībā, transportā un loģistikā, izmitināšanā un ēdināšanā, IKT u.c. Audzis eksporta apjoms, tostarp rekordi daudzās preču un pakalpojumu grupās, audzis valsts budžets, noguldījumi bankās, IKP uz iedzīvotāju, vidējā alga un pensija," norāda Hermanis, piebilstot, ka pēc IKP uz iedzīvotāju Latvija ir apsteigusi Grieķiju, nupat starpība izlīdzinājās arī ar Ungāriju, bet pamazām Latvija tuvojas Polijas un Portugāles līmenim. Viņš gan atzīst, ka Latvijas ekonomika par 7-10 gadiem atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. "Nākotnes vīzija paredz, ka Latvijai būtu jāsasniedz ES vidējais līmenis. Reāli tas varētu notikt ne ātrāk kā 2050.gadā," saka LDDK eksperts.

Daudz turpināmu lietu

Domājot par NAP2027, eksperti iesaka arī nākamos septiņus gadus strādāt ar tiem ekonomikas attīstības virzieniem, kuri devuši ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, kā arī strādāt aktīvāk ar tiem virzieniem, kuros netika sasniegts cerētais rezultāts. LDDK eksperts kā vienu no jomām min ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, jo, paaugstinoties šiem ieguldījumiem, uzlabosies valsts inovāciju līmenis un attiecīgi - arī spēja radīt jaunus produktus un pakalpojumus, celt produktivitātes līmeni. Pēc Hermaņa domām, svarīgi turpināt arī demogrāfijas atbalsta pasākumus, jo dzimstības kritumam būs plašas un tālejošas sekas – vispirms tas ietekmēs izglītojamo skaita kritumu skolās un augstskolās, bet tālāk tas izraisīs arī nevienmērīgu paaudžu nomaiņu darba tirgū. "Jau šobrīd no darba tirgus ik gadu pensijā aizejošo cilvēku skaits par 5000-10000 pārsniedz tajā ienākošo jauniešu skaitu. Visbeidzot, iedzīvotāju novecošanās noved pie aizvien lielākas slodzes uz pensiju sistēmu," uzsver LDDK eksperts.

Vēlme nodrošināt produktivitātes izrāvienu

Līdz šā gada beigām izstrādes stadijā esošais NAP2027 paredz sešas prioritātes, katrā no šīm prioritātēm tika izveidota ekspertu darba grupa, kas PKC vadībā izstrādāja prioritāšu saturu – mērķus, paveicamos uzdevumus un sasniedzamos rādītājus. Nākamā perioda nacionālās attīstības plāna mērķis diez ko neatšķiras no iepriekšējā, proti, arī turpmāk NAP2027 jāveicina stabila izaugsme un dzīves kvalitātes pieaugums ikvienam iedzīvotājam. Runājot konkrētāk par ekonomikas veicināšanu turpmākajos septiņos gados, ekspertu darba grupa PKC virsvadībā ir vienojusies, ka prioritātē - Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība - būtu nosakāmi trīs rīcības virzieni, kuru ietvaros jāizstrādā konkrēti uzdevumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Šie rīcības virzieni ir "Produktivitāte un inovācija", "Darbs un ienākumi" un "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide". Rīcības virziens "Produktivitāte un inovācija" paredz to, kā uzņēmumu konkurētspēju pavērst no zemu cenu konkurētspējas par augstas pievienotās vērtības konkurētspēju. Rīcības virziens "Darbs un ienākumi" runā gan par darbaspēka attīstīšanu un spēju darboties augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā, gan arī uzņēmēju paveicamo kvalitatīvu darbvietu nodrošināšanā. Savukārt rīcības virziens "Kapitāls un uzņēmējdarbības vide" runā gan par novēršamajiem uzņēmējdarbības vides attīstību kavējošajiem šķēršļiem, gan arī par kapitāla pieejamību.

"Lai sasniegtu cerēto produktivitātes izrāvienu, centrālais aspekts uzņēmējdarbības konkurētspējas izaugsmei ir Viedās specializācijas stratēģijas ieviešana piecās specializācijas jomās. Attiecībā uz cilvēkresursiem ir paredzēti pasākumi remigrācijas un mērķtiecīgi vadītas ārvalstu darbaspēka piesaistes sekmēšanai. Attiecībā uz kapitālu un uzņēmējdarbības vidi ir paredzēts turpināt pilnveidot tiesisko vidi, vērtēt un mazināt uzņēmējdarbības vides pārregulāciju, kapitāla tirgus attīstīšana un konkurētspējīga un atvērta regulējuma nākotnes tehnoloģijām nodrošināšana," informē Zvigulis.

Hermanis piekrita, ka NAP2027 darba grupā visai bieži kā risināmie jautājumi pieminēti produktivitātes celšana un labi atalgotas darbvietas, jo tiem ir būtiska loma, lai uzlabotu Latvijas sabiedrības vispārējo dzīves līmeni – ņemot vērā to, ka samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars un joprojām pastāv emigrācijas plūsma virzienā uz bagātākām ES valstīm. "Te ir būtiski arī nodrošināt domāšanas maiņu sabiedrībā - mums nav par katru cenu jānosargā jebkuras darbvietas, bet gan jāveicina darbinieku mobilitāte no zemākas uz augstākas produktivitātes darbvietām. Zemas produktivitātes darbvietas no sabiedrības skatupunkta ir izšķērdība, kas bremzē ekonomikas attīstību un palielina emigrācijas riskus. Labs darba devējs ir nevis tāds, kurš nodrošina daudzas darbvietas, bet gan tāds, kurš nodrošina labu atalgojumu," pauž LDDK eksperts.

Visas jomas ir svarīgas

Vērtējot NAP2027 uzmetumu, LTRK pārstāves ieskatā kopumā plānā ietvertie virzieni ir pareizi, jo būtu grūti iebilst plānā paustajai apņēmībai celt produktivitāti, stiprināt inovācijas un izgudrojumu komercializāciju, uzlabot biznesa vidi, mazināt ēnu ekonomiku, stiprināt darbaspēka prasmes un zināšanas, kā arī rast risinājumu darbaspēka trūkumam ekonomikas izaugsmes laikā.

"Tomēr jau šeit uzskaitītie pasākumi nebūt nav unikāli un bija atrodami arī NAP2020. Iespējams, jāvērtē, kā spējam sekot saviem definētajiem mērķiem un rīkoties atbilstoši, lai tos sasniegtu. Lai 2027.gadam tuvojoties mēs neatgrieztos pie jautājuma, vai mērķi ir sasniegti, būtu jāspēj vienoties par daudz mazāku mērķu skaitu, plāniem un darbībām to sasniegšanai jābūt daudz fokusētākiem, pretējā gadījumā strauja ekonomikas izaugsme un spēja konkurēt pasaules tirgos mūsu uzņēmumiem būs ierobežota.

Arī Hermanis kā vienu no plāna trūkumiem atzīst tā sadrumstalotību pa ļoti daudzām jomām, kā rezultātā plāns aptver visu iespējamo problēmu spektru, tādējādi tas kļūst ļoti liels, nepārskatāms un grūti vadāms.

"Rezultātā nav jābrīnās, ka noteikta daļa mērķu tā arī nav sasniegti. Nenoliedzami visas aptvertās jomas ir svarīgas un risināmas, taču lielākā daļa no tām jau šobrīd ir definētas un ietvertas ministriju plānošanas dokumentos un/vai dažādos mērķa indikatoru paneļos. Tā kā pieejamie resursi ir ierobežoti, būtu nepieciešams koncentrēties uz fundamentālām pārmaiņām. Ja varētu fokusēties uz mazāku prioritāšu skaitu, tad būtu vieglāk tās ietekmēt un reāli sasniegt," pauž LDDK eksperts.



Citāti

Katrīna Zariņa

Grūti teikt, ka ekonomikas izrāviens ir sasniegts. Latvija joprojām daudzos rādītājos atpaliek no ES vidējiem rādītājiem.

Katrīna Zariņa

Būtu jāspēj vienoties par daudz mazāku NAP2027 mērķu skaitu, lai, 2027.gadam tuvojoties, mēs neatgrieztos pie jautājuma - vai mērķi ir sasniegti?

Jānis Hermanis

Patlaban Latvijā ir vēsturiski augstākais ekonomikas apjoms, tostarp rekordi daudzās nozarēs.

Jānis Hermanis

Ja NAP2027 varētu fokusēties uz mazāku prioritāšu skaitu, tad būtu vieglāk tās ietekmēt un reāli sasniegt.


Foto

Uz augšu