Ienākt

Autors: Aleksejs Stecs (Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un investīciju jautājumos) Avots: LBGP

Uzņēmumi grib stabilitāti

Uzņēmējdarbības attīstības tempi pilsētā kopumā vērtējami pozitīvi, taču atsevišķi būtu jāskatās paša pilsēta un Rēzeknes speciālā ekonomiskā zona (RSEZ). Pilsētā dibināto un likvidēto uzņēmumu attiecība ir negatīva, jo pērn pilsētā likvidēti 111 uzņēmumi, bet izveidoti 90. Savukārt RSEZ reģistrēti divi jauni komersanti, un viens likvidēts.

RSEZ uzņēmumi 2018. gadā attīstībā ieguldījuši desmit miljonus eiro, un noslēgti līgumi par vēl vairākiem vērienīgiem projektiem. Piemēram, „Verems” plāno būvēt jaunu cehu, arī „Leax Rēzekne” ir līdzīgas ieceres. Pilsēta ir īstenojusi vairākus projektus ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, izbūvējot divas jaunas ēkas un sakārtojot vairākus zemesgabalus uzņēmējdarbības attīstībai. Un šie objekti jau ir iznomāti uzņēmumiem, kuri arī iegūs RSEZ statusu ar visiem atvieglojumiem. Tāpat ir informācija, ka pilsētā darbu plāno sākt mēbeļu ražotne apmēram ar 100 darbiniekiem. Protams, jāpiemin „Rēzeknes gaļas kombināts”, arī tas uz nākotni raugās visai optimistiski. Lielākā daļa uzņēmumu, kas interesējas par RSEZ statusu, ir ārvalstu uzņēmēji, kas nosaka savas prasības telpām, izvirza citus nosacījumus, ko arī cenšamies ņemt vērā, attīstot infrastruktūru. Strādāt ar ārvalstu investoriem ir smagi, jo ik pa brīdim ir neskaidrības ar to, kas notiek banku sfērā, tāpēc viņi uz mums skatās uzmanīgāk. Ir uzņēmumi, kas atzīst, ka darbaspēka pieejamība pie mums ir labāka nekā Pierīgā. Protams, atalgojums ir zemāks nekā galvaspilsētā. Tāpat ir jomas, kur darbinieku trūkst, bet, ja runājam par Rēzeknes tradicionālajām nozarēm – metālapstrāde, kokapstrāde – darbinieku iztrūkuma nav. Pilsētā jūtams dzīvojamā fonda trūkums. Pirms pāris gadiem Ekonomikas ministrijai bija iniciatīva par īres namu būvniecību, tagad tā piebremzēta. Nenoliedzami, bažas rada administratīvi teritoriālā reforma, jo nav skaidrs mehānisms, kā tas viss notiks. Arī uzņēmēji gaida, ka būs mazāk reformu – tikko pabeidzām nodokļu reformu pabeidzām, tagad sākas administratīvā reforma -, bet uzņēmumi grib stabilitāti, jo zināms, ka naudai patīk klusums. Protams, uzņēmēji no valsts cer arī uz nodokļu atvieglojumiem, it īpaši Latgalē. Protams, reģiona rādītājus nevarēs izlīdzināt ar Rīgu, bet vismaz ar citiem reģioniem. Ja Rīga jau dzīvo Eiropas līmenī, tad reģioni vēl nē.