Ienākt

Autors: Ināra Šure (Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja) Avots: LBGP

Situācija pārtikas ražošanas nozarē Latvijā ir stabila

Situācija pārtikas ražošanas nozarē Latvijā ir stabila, bet izaicinājumu netrūkst. Gada sākumā prognozes bija cerīgas, lēšot, ka eksporta pieaugums nozarē varētu būt 5% apmērā. Pirmā ceturkšņa rezultāti bija ar pluss zīmi, bet pēc tam ekonomika sabremzējās ne vien Latvijā, bet arī mūsu eksporta tirgos. Rezultātā patlaban skats uz eksporta pieaugumu gada griezumā ir piezemētāks, vienlaikus ir vairāki labi signāli, kas ļauj saglabāt cerības, ka pārtikas eksporta izaugsme turpināsies. Piemēram, prognozes par graudaugu kopražu Latvijā liecina, ka tā varētu būt teju par 50% augstāka nekā pērn. Pērn graudkopības nozare kopējā lauksaimniecības un pārtikas eksportā ierindojās otrajā vietā. Ja prognozes piepildīsies un lauksaimniekiem būs labs gads, tad arī pārstrādātāju rezultāti varētu būt pozitīvāki. Eksporta rādītājus ietekmē gan tas, kāda veidojas iekšējā tirgus situācija, kāda ir darbaspēka pieejamība, situācija ar investīcijām un atbalstu eksportam. Ir jāatceras, ka pārtikas nozare ir pārsniegusi pirmskrīzes eksporta līmeni, tādējādi turpināt kāpināt eksporta apmērus kļūst arvien grūtāk un katrs sasniegums ārvalstu tirgos prasa vairāk pūļu. Pārtikas nozares eksportētājus tāpat kā citu sektoru ražotājus ietekmē vājāka pasaules ekonomikas izaugsme un zemāks pieprasījums eksporta tirgos. Savu negatīvo lomu spēlē gan ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, gan joprojām pastāvošā nenoteiktība saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Ir daudz nenoteiktības, kas apgrūtina eksportu. Runājot par nozares izaicinājumiem, diemžēl ir jāuzsver vairākas problēmas, kas no vieglas saaukstēšanās draud izvērsties smagā saslimšanā, kā darbaspēks un slimības lapas. Ceram, ka politiķi rudenī beidzos uzklausīs uzņēmējus un radīs ilgi gaidītos risinājumus. Piemēram, darbaspēka problēma nav tikai vienas ministrijas vai pārtikas nozares jautājums, jo ietekmē un arvien vairāk un tiešāk negatīvā nozīmē skar valsts ekonomiku kopumā. Pārtikas nozarē vidēji pietrūkst ap 10% darbinieku. Darbaspēka trūkums kavē investīciju piesaisti – ja nav darbaroku, lai apkalpotu esošās jaudas, investori nav gatavi ieguldīt jaunās ražošanas līnijās. Runājot par nodokļu sistēmu, sagaidām, ka jaunā valdība turēs solījumu un nepaaugstinās nodokļus līdz 2021. gadam. Par lietām, kas būtu jāmaina, vienmēr esam gatavi diskutēt, lai kopīgi rastu optimālu risinājumu, kas negatīvi neietekmētu mūsu ražotāju konkurētspējas pozīcijas.