Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nozīmīgs atbalsts sabiedriskā transporta organizēšanas plāna virzībai

Sabiedriskā transporta padome konceptuāli atbalstīja Autotransporta direkcijas izstrādāto plānu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai reģionālajā maršrutu tīklā laika periodā no 2021. gada līdz 2031. gadam. Plānots, ka kopējais maršrutu tīkls tiks iedalīts 17 līdz 19 daļās. Līgums ar pārvadātājiem, kas uzvarēs konkursā, tiks slēgts uz desmit gadiem.

Nozares neveiksmes

Lidostas taksometru tarifi

Pēc daudziem salīdzinoši mierīgiem gadiem taksometru nozarē 2018. gads iezīmējās saistībā ar situāciju taksometru pakalpojumu sniegšanā pie lidostas “Rīga” – pēc martā spēkā stājušās normas par maksimālo tarifu atcelšanu braucieniem no lidostas tiek piemēroti nesamērīgi lieli tarifi un izskanēja pārmetumi par krāpšanu. Lidosta norāda, ka tās iespējas rīkoties "taksometru jautājumā" ierobežo Administratīvās tiesas lēmums, kas nosaka, ka lidosta nekādā veidā nedrīkst iejaukties taksometru

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Baltijas valstis vienojas par regulāriem dzelzceļa pārvadājumiem

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadātāji parakstījuši vienošanos par "Amber Train" projektu, tādējādi liekot pamatu regulāriem pārvadājumiem, kas savienos visas trīs Baltijas valstis. Izmantojot dzelzceļa līniju "Amber Train", kravas no Rietumeiropas uz Baltijas reģionu tiks nogādātas būtiski ātrāk, ekonomiskāk un videi draudzīgākā veidā. Plānots, ka šis maršruts sniegs jaunas iespējas un priekšrocības visām trim Baltijas valstīm. Projekta īstenošanā ieguvējas būs visas trīs iesaistītās puses, jo "Amber Train" piedāvās ātru, uzticamu un efektīvu kravu pārvadājumu savienojumu starp Rietumeiropu un Ziemeļeiropu. "Amber Train" ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu kopīgs projekts. Par tā izveidi vienošanās tika panākta šogad martā Rīgā. Projekts palīdzēs Baltijas valstīm kopīgi attīstīt kravu pārvadājumus, ļaujot ne tikai ietaupīt izmaksas klientiem un pārvadājumu operatoriem, bet arī samazināt vides piesārņojumu, trokšņu līmeni, satiksmes negadījumu un sastrēgumu skaitu.

"airBaltic" stratēģiskā investora meklēšana vēl turpinās

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" stratēģiskā investora meklēšana vēl turpinās, taču patlaban steigas nav, norādīja "airBaltic" prezidents Martins Gauss. Būtiskākais ir lidsabiedrības attīstības turpināšana – gan maršrutu paplašināšanā no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, gan lielākas un ekskluzīvākas flotes izveidošana. Tādējādi "airBaltic" kļūs par ļoti pievilcīgu lidsabiedrību potenciālajiem nākotnes investoriem. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) apliecināja, ka lidsabiedrībai "airBaltic" patlaban nav nekādas steigas investora piesaistē. Turklāt lidsabiedrības darbības rādītāji pērn un arī šogad neliecina, ka "airBaltic" būtu sliktā finanšu stāvoklī, kā tas bija 2015. gadā, kad investora piesaiste bija nepieciešama, lai izvairītos no "airBaltic" bankrota. "airBaltic" strādā tik rezultatīvi un efektīvi, ka tā spēj pati nodrošināt savu darbību un attīstību, sedzot ikdienas izmaksas un finansējot savus darījumus. Proti, no valsts puses nav nepieciešamības iesaistīties "airBaltic" darbības finansēšanā.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Air Baltic Corporation, AS, LDZ CARGO, SIA, Moller Baltic Import, SE, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Kreiss, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 339 306 35.95 3 743 1.10% 1088
2. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 235 347 -14.58 12 585 5.35% 2585
3. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 233 570 8.35 3 315 1.42% 67
4. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 180 162 -6.44 23 184 12.87% 6494
5. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 173 320 11.39 1 468 0.85% 2483
6. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 152 390 -1.09 -15 -0.01% 4037
7. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 114 095 13.54 4 918 4.31% 218
8. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 99 893 3.54 14 297 14.31% 30
9. PrimeraAir Nordic, SIA
Rīga, Gunāra Astras iela 1C, LV-1084
Aviokompānijas, aviotransports 95 717 7.07 -2 868 -3.00% 113
10. Inchcape Motors Latvia, SIA
Skanstes 4a, Rīga, LV-1013 T. 67303000
Auto tirdzniecība, autosaloni 90 181 218 -1 036 -1.15% 164

Viedokļi

Autors: Ivars Landmanis

Pēc izaugsmes gada gaidāms kritums

2018. gads dzelzceļa pārvadātājiem ir bijis gana pozitīvs. Ņemot vērā lielās pārbūves Krievijas piederošajās ostās, Latvijas ostām izdevās atgūt daļu kravu. Rezultātā nozare piedzīvoja nelielu kravu pārvadājumu pieaugumu pretstatā iepriekšējo gadu kritumam. Tajā pašā laikā šogad nozari ietekmējošs lēmums bija akcīzes nodokļa celšana degvielai no gada sākuma. Piemēram, dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 11%. Dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu lasīt tālāk

Autors: Valdis Trēziņš

Krituma nav, bet nav arī pieauguma

Salīdzinājumā ar citiem tranzīta veicējiem mums vismaz pārvadājumu apjomi nekrīt. Cenšamies saglabāt potenciālu. Arī aplūkojot iepriekšējo periodu, piemēram, pagājušā gada rezultātus, redzam, ka īpaša krituma nav, bet tāpat nav arī pieauguma. Tas ir slikti, jo vēlamies attīstīties. Tāda ir situācija, bet jādzīvo tālāk. Kaimiņiem situācija ir labāka. Lietuvieši un poļi ir aizgājuši mums priekšā. Lietuviešiem arī šogad ir pieaugums padsmit procentu apmērā, kamēr mums kāpums ir ap 3–4%. Tāpat lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Kravu pārvadātājiem šobrīd daudz smagāka krīze nekā 2008.gadā

Asociācijas “Latvijas auto” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko

Šobrīd kravu pārvadātājiem situācija ir katastrofāla. Nestrādā rūpnīcas un uzņēmumi. Kravu pārvadātāji ir tie, kas saņem preci vai kravu punktā “A” un aizgādā līdz punktam “B”, bet šobrīd nestrādā ne punkts “A”, ne punkts “B”.
Attiecīgi šobrīd no kravām praktiski tiek piegādāti vien medikamenti un pirmās nepieciešamības preces. Savukārt dažas nozares ir apstājušās pilnībā, piemēram, mēbeļu pārvadāšana un auto rūpniecība.
Pašreiz nav vajadzības piegādāt automašīnas vai rezerves daļas. Tāpat arī būvniecība ir apstājusies pilnībā. Palikusi vien medicīnas preču un pārtikas produktu piegāde, bet arī tā ir samazinājusies par apmēram 50%. Transports ir tā nozare, kurā sekas ir jūtamas ar nelielu aizkavēšanos.
Tāda pati situācija ir arī citās Eiropas Savienības valstīs. Mēs kā pārvadātāji varam braukt uz Eiropu, ir papildu prasības, kas ir jāpilda. Ir valstis, kas ieviesušas speciālus maršrutus, speciālus tranzīta koridorus, kuros var braukt tikai ar konvoju, uz robežām tiek prasīti apliecinājumi par šofera veselības stāvokli. Savukārt ārpus Eiropas Savienības valstīm situācija ir vēl smagāka. Piemēram, Turcijā nav atļauts iebraukt, ja netiek pirms tam ievērota 15 dienu karantīna. Bulgāriju, Rumāniju, Franciju, Spāniju ir iespējams šķērsot tikai pa speciālu koridoru.
Lielas problēmas ir uz Turcijas robežas, Krievijas un bijušās Padomju Savienības valstīs. Tadžikistāna, Uzbekistāna ir slēgtas pilnībā, Kazahstānā var iebraukt tikai pēc karantīnas. Šoferi dzīvo 15 dienas mašīnā, uz robežām nav viesnīcas, un, ja arī ir, tad šoferis nevar mašīnā atstāt kravu.
Ļoti daudzi transporta jomas uzņēmumi nepārdzīvos šo krīzi. Šī krīze ir daudz smagāka par piedzīvoto ekonomisko krīzi 2008.gadā. Ļoti daudzi uzņēmumi, kuriem jau līdz šim ir gājis grūti, šo triecienu nespēs pārdzīvot. Šobrīd pat stabili uzņēmumi, kuriem nav bijis parādu, nezina, kā šo krīzi pārdzīvot.
Cilvēki, kas ikdienā nav saistīti ar kravu pārvadājumiem, līdz galam neizprot situācijas nopietnību un krīzes smagumu. Krīze tieši šobrīd uzņem apgriezienus, un to akmeni pēc mēneša vairs neapturēs. Ja valdība šobrīd nepalīdzēs pārvadātājiem, tad šaubos, ka pēc krīzes mums pietiks pārvadātāju, lai nodrošinātu pat savas vajadzības.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Covid-19 izraisa aviācijas nozares krahu

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai Latvija slēgusi robežas pasažieru pārvadājumiem, kā rezultātā teju apstājusies Latvijas aviācijas nozares darbība.
Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” jau no marta sākuma atcēla lielu daļu lidojumu, bet no 17.marta, kad pasažieru pārvadājumiem tika slēgtas Latvijas robežas, tai nācās atcelt visus lidojumus. Turklāt līdz 31.oktobrim “airBaltic” paredzējusi atcelt apmēram 50% plānoto lidojumu. Darbinieku skaitu lidsabiedrība plāno samazināt par kopumā 700 cilvēkiem, savukārt uzņēmuma prezidents un izpilddirektors Martins Gauss no aprīļa pilnībā atteicies no algas, bet padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%
Arī VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" saimnieciskā darbība Covid-19 dēļ teju apstājusies. Lidosta paziņojusi par apmēram 500 no 1200 darbinieku atlaišanu. Turklāt veselības problēmu dēļ amatu atstājusi lidostas valdes priekšsēdētāja Ilona Līce, kuras vietā uz laiku līdz konkursa izsludināšanai iecelta padomes locekle Laila Odiņa.
Investīciju plānus apturējusi gan lidosta “Rīga”, gan “airBaltic”, gan par gaisa satiksmes koordinēšanu atbildīgā “Latvijas gaisa satiksme”. Turklāt arī “Latvijas gaisa satiksmes” valdes locekļu atalgojums samazināts par 50%.

Lasīt vairāk

02. ”Tallink” atlaiž 550 darbiniekus

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupa" aprīļa vidū sācis "Tallink Latvija" darbinieku kolektīvas atlaišanas procesu 550 darbiniekiem Latvijā.
Atlaišanas process skars apkalpes locekļus uz kuģiem "Isabelle" un "Romantika", kas kursē zem Latvijas karoga, kā arī uzņēmuma krasta darbiniekus Latvijā, taču vairākums darbinieku, uz kuriem attieksies atlaišana, ir kuģu apkalpojošais personāls.
Izsludinātā ārkārtējā stāvokļa un noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ maršrutu Rīga-Stokholma apkalpojošie "Tallink" kuģi "Isabelle" un "Romantika" ir bijuši spiesti pārtraukt reisus un kopš marta vidus atrodas Rīgas ostā. Šobrīd nav zināms, kad šajā maršrutā varētu atsākties satiksme. Atbilstoši kuģošanas noteikumiem, šobrīd uz abiem kuģiem ir minimāli nepieciešamais tehniskais personāls, bet visi pārējie darbinieki, kuri strādāja uz kuģiem, atrodas mājās un saņem samazinātas algas, kuras maksā uzņēmums.

Lasīt vairāk

03. ”Latvijas dzelzceļš” darbības nodrošināšanai no valsts prasa 40,8 miljonus eiro

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) nepieciešami 25 miljoni eiro no valsts budžeta 2020.gada finanšu līdzsvara nodrošināšanai un 15,8 miljoni eiro neattiecināmo izmaksu kompensēšanai par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu šogad.
Pērnais gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei bija sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru dēļ būtiski samazinājās kravu pārvadājumu apmērs. Arī šā gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apmēriem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies.
“Latvijas dzelzceļš” 2020.gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas. Uzņēmums marta vidū informējis Satiksmes ministriju par nepieciešamo valsts līdzekļu finansējumu daudzgadu līgumā pusēm noteikto saistību izpildei.
“Latvijas dzelzceļš” ir informējis Satiksmes ministriju, ka tiek plānota infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nosacījumu neizpildīšanās jau 2020.gada pirmajā ceturksnī, tādēļ šogad ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai apmēram 25 miljonu eiro apmērā.
Tāpat LDz nepieciešami papildus finanšu līdzekļi 15,8 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā.

Lasīt vairāk

04. Latvijas ostās pirmajā ceturksnī pārkrāva par 29,3% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrāva 12,145 miljonus tonnu kravu, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2019.gada pirmajā ceturksnī.
Šajā periodā Latvijas ostās visvairāk pārkrautas beramkravas - 5,798 miljoni tonnu, kas ir par 41,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Tostarp pārkrauto ogļu daudzums bija 1,345 miljoni tonnu, kas ir četras reizes mazāk, labība un labības produkti pārkrauti 1,281 miljona tonnu apmērā, kas ir par 6,3% vairāk, ķīmiskās beramkravas - 534 400 tonnu apmērā, kas ir par 16,4% mazāk, bet koksnes šķelda pārkrauta 696 100 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 17,7%.
Lejamkravas Latvijas ostās 2020.gada pirmajos trīs mēnešos pārkrautas 3,292 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14,2% mazāk nekā gadu iepriekš. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 3,31 miljons tonnu, kas ir samazinājums par 13,2%.
Savukārt ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajā ceturksnī pārkrautas 3,055 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 10% mazāk nekā 2019.gada pirmajos trijos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 1,185 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,2% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 924 700 tonnu apmērā, kas ir par 21,4% mazāk, bet "roll on/roll off" kravas - 819 400 tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,3%.

Lasīt vairāk

05. Valsts palielina aviācijas uzņēmumu pamatkapitālu

Valdība nolēmusi palielināt pamatkapitālu Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai “airBaltic”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” un VAS “Latvijas gaisa satiksme”, tādā veidā palīdzot uzņēmumiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.
Martā valdība pieņēma lēmumu “Latvijas gaisa satiksmes” pamatkapitālu palielināt par 6,8 miljoniem eiro. Pēc "Latvijas gaisa satiksme" pamatkapitāla palielināšanas tas sasniegs 28,766 miljoni eiro.
Tāpat marta beigās Ministru kabinets nolēma “airBaltic” pamatkapitālu palielināt par 36,14 miljoniem eiro. Vienlaikus valdība konceptuāli atbalstīja 150 miljonu eiro ieguldīšanu lidsabiedrības.
Savukārt aprīļa otrajā pusē tika nolemts lidostas “Rīga” pamatkapitālā ieguldīt 49,91 miljonu eiro. Tāpat valdība pieņēma lēmumu uzņēmuma rīcībā atstāt 2019.gada dividendes 4,51 miljona eiro apmērā. Paredzēts, ka šie soļi palīdzēs nodrošināt lidostas spēju pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi un stabilizēt Baltijas lielākā starptautiskās aviācijas uzņēmuma darbību.

Lasīt vairāk