Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nozīmīgs atbalsts sabiedriskā transporta organizēšanas plāna virzībai

Sabiedriskā transporta padome konceptuāli atbalstīja Autotransporta direkcijas izstrādāto plānu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai reģionālajā maršrutu tīklā laika periodā no 2021. gada līdz 2031. gadam. Plānots, ka kopējais maršrutu tīkls tiks iedalīts 17 līdz 19 daļās. Līgums ar pārvadātājiem, kas uzvarēs konkursā, tiks slēgts uz desmit gadiem.

Nozares neveiksmes

Lidostas taksometru tarifi

Pēc daudziem salīdzinoši mierīgiem gadiem taksometru nozarē 2018. gads iezīmējās saistībā ar situāciju taksometru pakalpojumu sniegšanā pie lidostas “Rīga” – pēc martā spēkā stājušās normas par maksimālo tarifu atcelšanu braucieniem no lidostas tiek piemēroti nesamērīgi lieli tarifi un izskanēja pārmetumi par krāpšanu. Lidosta norāda, ka tās iespējas rīkoties "taksometru jautājumā" ierobežo Administratīvās tiesas lēmums, kas nosaka, ka lidosta nekādā veidā nedrīkst iejaukties taksometru

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Baltijas valstis vienojas par regulāriem dzelzceļa pārvadājumiem

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadātāji parakstījuši vienošanos par "Amber Train" projektu, tādējādi liekot pamatu regulāriem pārvadājumiem, kas savienos visas trīs Baltijas valstis. Izmantojot dzelzceļa līniju "Amber Train", kravas no Rietumeiropas uz Baltijas reģionu tiks nogādātas būtiski ātrāk, ekonomiskāk un videi draudzīgākā veidā. Plānots, ka šis maršruts sniegs jaunas iespējas un priekšrocības visām trim Baltijas valstīm. Projekta īstenošanā ieguvējas būs visas trīs iesaistītās puses, jo "Amber Train" piedāvās ātru, uzticamu un efektīvu kravu pārvadājumu savienojumu starp Rietumeiropu un Ziemeļeiropu. "Amber Train" ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu kopīgs projekts. Par tā izveidi vienošanās tika panākta šogad martā Rīgā. Projekts palīdzēs Baltijas valstīm kopīgi attīstīt kravu pārvadājumus, ļaujot ne tikai ietaupīt izmaksas klientiem un pārvadājumu operatoriem, bet arī samazināt vides piesārņojumu, trokšņu līmeni, satiksmes negadījumu un sastrēgumu skaitu.

"airBaltic" stratēģiskā investora meklēšana vēl turpinās

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" stratēģiskā investora meklēšana vēl turpinās, taču patlaban steigas nav, norādīja "airBaltic" prezidents Martins Gauss. Būtiskākais ir lidsabiedrības attīstības turpināšana – gan maršrutu paplašināšanā no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, gan lielākas un ekskluzīvākas flotes izveidošana. Tādējādi "airBaltic" kļūs par ļoti pievilcīgu lidsabiedrību potenciālajiem nākotnes investoriem. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) apliecināja, ka lidsabiedrībai "airBaltic" patlaban nav nekādas steigas investora piesaistē. Turklāt lidsabiedrības darbības rādītāji pērn un arī šogad neliecina, ka "airBaltic" būtu sliktā finanšu stāvoklī, kā tas bija 2015. gadā, kad investora piesaiste bija nepieciešama, lai izvairītos no "airBaltic" bankrota. "airBaltic" strādā tik rezultatīvi un efektīvi, ka tā spēj pati nodrošināt savu darbību un attīstību, sedzot ikdienas izmaksas un finansējot savus darījumus. Proti, no valsts puses nav nepieciešamības iesaistīties "airBaltic" darbības finansēšanā.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Air Baltic Corporation, AS, LDZ CARGO, SIA, Moller Baltic Import, SE, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Kreiss, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 302 113 21.05 4 649 1.54% 1088
2. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 235 347 -14.58 12 585 5.35% 2585
3. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 233 570 8.35 3 315 1.42% 67
4. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 180 162 -6.44 23 184 12.87% 6494
5. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 173 320 11.39 1 468 0.85% 2483
6. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 152 390 -1.09 -15 -0.01% 4037
7. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 114 095 13.54 4 918 4.31% 218
8. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 99 893 3.54 14 297 14.31% 30
9. PrimeraAir Nordic, SIA
Rīga, Gunāra Astras iela 1C, LV-1084
Aviokompānijas, aviotransports 95 717 7.07 -2 868 -3.00% 113
Uzsākts maksātnespējas process
10. Inchcape Motors Latvia, SIA
Skanstes 4a, Rīga, LV-1013 T. 67303000
Auto tirdzniecība, autosaloni 90 181 218 -886 -0.98% 164

Viedokļi

Autors: Ivars Landmanis

Pēc izaugsmes gada gaidāms kritums

2018. gads dzelzceļa pārvadātājiem ir bijis gana pozitīvs. Ņemot vērā lielās pārbūves Krievijas piederošajās ostās, Latvijas ostām izdevās atgūt daļu kravu. Rezultātā nozare piedzīvoja nelielu kravu pārvadājumu pieaugumu pretstatā iepriekšējo gadu kritumam. Tajā pašā laikā šogad nozari ietekmējošs lēmums bija akcīzes nodokļa celšana degvielai no gada sākuma. Piemēram, dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 11%. Dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu lasīt tālāk

Autors: Valdis Trēziņš

Krituma nav, bet nav arī pieauguma

Salīdzinājumā ar citiem tranzīta veicējiem mums vismaz pārvadājumu apjomi nekrīt. Cenšamies saglabāt potenciālu. Arī aplūkojot iepriekšējo periodu, piemēram, pagājušā gada rezultātus, redzam, ka īpaša krituma nav, bet tāpat nav arī pieauguma. Tas ir slikti, jo vēlamies attīstīties. Tāda ir situācija, bet jādzīvo tālāk. Kaimiņiem situācija ir labāka. Lietuvieši un poļi ir aizgājuši mums priekšā. Lietuviešiem arī šogad ir pieaugums padsmit procentu apmērā, kamēr mums kāpums ir ap 3–4%. Tāpat lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Konkurences cīņa klientu servisa arēnā

Aleksejs Radionovs, "Wess Motors Toyota" izpilddirektors

Kopumā gada sākumu vērtējam pozitīvi – augam ātrāk nekā kopējais auto tirgus. "Wess Motors Toyota" pārdošanas apmēri pirmajos gada piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieauguši par 21%, kamēr kopējais auto tirgus pieaugums Latvijā ir bijis 5,7%. Visstraujāk šogad audzis korporatīvais segments – šī gada piecos mēnešos pieaugums ir 40%. Tas liecina, ka līdz ar tirgus stabilitāti uzņēmumi ir kļuvuši daudz aktīvāki – paplašina sadarbības, atjauno un papildina autoparku, izvēloties ekonomiski pamatotus un izdevīgus risinājumus.

Pozitīvi vērtējam, ka lēnām, bet pakāpeniski sāk pieaugt arī privātpersonu segments – pieaugums ir gandrīz 11% salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas galvenokārt noticis pateicoties līzinga risinājumiem, kas kļuvuši daudz pieejamāki un to aktīvi izmanto gan privātpersonas, gan komercsegments. Arī mazlietoto auto segmentā kā dīleris novērojam pārdošanas apjoma pieaugumu, ir jūtami Valsts ieņēmumu dienesta un Ceļu satiksmes drošības direkcijas cīņas ar pelēko tirgu rezultāti – cilvēki arvien biežāk izvēlas uzticēties autorizētiem auto ražotāju pārstāvjiem un iegādāties automašīnu ar pārbaudītu, zināmu vēsturi.

Nelabvēlīgas sekas uz uzņēmējdarbību var atstāt ekonomiskās situācijas neprognozējamība, pēkšņas izmaiņas - krīzes, izmaiņas ekonomiskajā un nodokļu politikā un pat baumas ekonomikas jautājumos. Cilvēki kļūst piesardzīgāki un atliek pirkumus, kamēr situācija nekļūst stabilāka. Stabila, paredzama nākotne ir risinājums - auto industrija ir ārkārtīgi atkarīga no ekonomiskajiem satricinājumiem vai svārstībām. Otrs šķērslis attīstībai šobrīd ir darba spēka trūkums. Cilvēku aizbraukšanu izjūtam arī mēs - arvien grūtāk ir atrast kvalificētu personālu.

Taču, neskatoties uz to, kopējā turpmākās attīstības tendence vismaz šobrīd ir pozitīva un stabila. Viens no faktoriem, kas veicina pieprasījumu gan privātpersonu, gan komercsegmentā, ir kreditēšanas pieejamība. Nākamajā pusgadā prognozēju mērenu attīstības pieaugumu, tirgus pakāpeniski augs, ja vien to nesatricinās kādi nepatīkami lēmumi ekonomikā, piemēram, pēc vēlēšanām.

Konkurence tirgū ir ļoti izteikta un pircējs šajā situācijā tikai iegūst. Visi ražotāji ir attīstījuši inovācijas un piedāvā mūsdienīgas, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotas automašīnas un kvalitātes starpība starp auto markām vai segmentiem nav vairs tik izteikta kā pirms gadiem desmit.

Līdz ar to cīņa notiek klientu servisa arēnā. Patlaban tirgū ir tāds termins kā "over expected" serviss, kas raksturojams kā dīleru centieni klientiem piedāvāt vairāk nekā klienti sagaida. Tas dīleris, kurš sniegs vairāk, sasniegs arī labākus rezultātus. Tātad izaicinājums ir sniegt šādu servisu.

Otrs izaicinājums ir cīņa par klientu, kas ir daudz asāka nekā jebkad agrāk. Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, taču auto dīleru skaits nav mainījies, tādēļ labāki rezultāti būs tam uzņēmējam, kas spēs nodrošināt labāku klientu apkalpošanu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Baltijas valstis vienojas par regulāriem dzelzceļa pārvadājumiem

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadātāji parakstījuši vienošanos par "Amber Train" projektu, tādējādi liekot pamatu regulāriem pārvadājumiem, kas savienos visas trīs Baltijas valstis. Izmantojot dzelzceļa līniju "Amber Train", kravas no Rietumeiropas uz Baltijas reģionu tiks nogādātas būtiski ātrāk, ekonomiskāk un videi draudzīgākā veidā. Plānots,ka šis maršruts sniegs jaunas iespējas un priekšrocības visām trim Baltijas valstīm. Projekta īstenošanā ieguvēji būs visas trīs iesaistītās puses, jo "Amber Train" piedāvās ātru, uzticamu un efektīvu kravu pārvadājumu savienojumu starp Rietumeiropu un Ziemeļeiropu.

Sākot projekta īstenošanu, ir kritiski izvērtētas un uzlabotas arī tehniskās procedūras, piemēram, ieviešot elektronisko informācijas apmaiņu. Tādējādi ir radīta bāze tam, lai nodrošinātu daudz vienkāršāku kravu plūsmas organizēšanu.

"Amber Train" ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu kopīgs projekts. Par tā izveidi vienošanās tika panākta Rīgā šogad martā. Projekts palīdzēs Baltijas valstīm kopīgi attīstīt kravu pārvadājumus, ļaujot ne tikai ietaupīt izmaksas klientiem un pārvadājumu operatoriem, bet arī samazināt vides piesārņojumu, trokšņu līmeni, satiksmes negadījumu un sastrēgumu skaitu.

Lasīt vairāk

02. "airBaltic" stratēģiskā investora meklēšana vēl turpinās, steigas nav

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" stratēģiskā investora meklēšana vēl turpinās, taču patlaban steigas nav, norādīja "airBaltic" prezidents Martins Gauss. Būtiskākais ir lidsabiedrības attīstības turpināšana - gan maršrutu paplašināšanā no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, gan lielākas un ekskluzīvākas flotes izveidošana. Tādējādi "airBaltic" kļūs par ļoti pievilcīgu lidsabiedrību potenciālajiem nākotnes investoriem. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) apliecināja, ka lidsabiedrībai "airBaltic" patlaban nav nekādas steigas investora piesaistē. Turklāt lidsabiedrības darbības rādītāji pērn un arī šogad neliecina, ka "airBaltic" būtu sliktā finanšu stāvoklī, kā tas bija 2015.gadā, kad investora piesaiste bija nepieciešama, lai izvairītos no "airBaltic" bankrota.

"airBaltic" strādā tik rezultatīvi un efektīvi, ka tā spēj pati nodrošināt savu darbību un attīstību, sedzot ikdienas izmaksas un finansējot savus darījumus. Proti, no valsts puses nav nepieciešamības iesaistīties "airBaltic" darbības finansēšanā.

Maija beigās "airBaltic" parakstīja līgumu ar lidmašīnu ražotāju "Bombardier Commercial Aircraft" par kopumā 60 jaunu lidmašīnu "Bombardier CS300" iegādi. Puses ir noslēgušas pirkuma līgumu par 30 "CS300" lidmašīnu iegādi un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildinās jau esošo 20 "CS300" lidmašīnu pasūtījumu un veidos jaunā "airBaltic" biznesa plāna "Destination 2025" pamatu, turpinot pašreizējo lidsabiedrības biznesa plānu "Horizon 2021". Jauno lidmašīnu piegādes ir paredzēts sākt 2019.gada ceturtajā ceturksnī.

Lasīt vairāk

03. Grozīs normatīvos aktus lidostas "Rīga" taksometru problēmas risināšanai

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) nosūtījis vēstuli vairākām atbildīgajām valsts institūcijām, aicinot risināt "taksometru jautājumu" Rīgas lidostā. Vēstulē atbildīgajām valsts institūcijām ministrs aicina risināt "taksometru jautājumu" Rīgas lidostā, skaidrojot, ka tas ir valsts reputācijas, tūrisma attīstības un investīciju piesaistīšanas jautājums.

Lidostas iespējas rīkoties "taksometru jautājumā" patlaban apgrūtina Administratīvās tiesas lēmums, kas nosaka, ka lidosta nekādā veidā nedrīkst iejaukties taksometru pakalpojumu sniegšanas organizēšanā lidostas publiskajā teritorijā, tādējādi problēmas ar taksometru pakalpojumiem lidostā atrisināsies, kad tiks sakārtota situācija taksometru nozarē kopumā.

Tāpēc Satiksmes ministrija (SM) strādā pie izmaiņām normatīvajos aktos, lai lidosta "Rīga" varētu risināt radušos problemātisko situāciju ar taksometriem Rīgas lidostā. Ministrijā nesen ir notikusi darba grupas sanāksme, kur panākta vienošanās par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai lidosta varētu risināt radušos situāciju.

Pildot Administratīvās tiesas lēmumu, no 2017.gada 6.septembra taksometru līnija starptautiskajā lidostā "Rīga" iekļauta īstermiņa autostāvvietā P1. Lidostas vadība iepriekš kritizēja tiesas pozīciju, uzsverot, ka attiecīgais lēmums saistībā ar ierobežoto piekļuvi taksometru stāvēšanas joslai lidostas teritorijā ir pretrunā ar starptautiskajiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas drošību un tas ne tikai būtiski ietekmēs lidostas darbu, bet arī apdraud Latvijas kā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) līgumslēdzējvalsts saistību izpildi.

Lasīt vairāk

04. Nozīmīgs atbalsts sabiedriskā transporta organizēšanas plāna virzībai

Sabiedriskā transporta padome (STP) konceptuāli atbalstīja Autotransporta direkcijas (ATD) izstrādāto plānu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai reģionālajā maršrutu tīklā laika periodā no 2021.gada līdz 2031.gadam. Neilgi pēc tam Eiropas Savienības (ES) Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta informācija par to, ka 2019.gadā ir gaidāms konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021.gada 1.janvāra līdz 2030.gada 31.decembrim.

Plānots, ka kopējais maršrutu tīkls tiks iedalīts 17 līdz 19 daļās. Līgums ar pārvadātājiem, kas uzvarēs konkursā, tiks slēgts uz desmit gadiem. Ņemot vērā, ka esošais līgums ar autobusu pārvadātājiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim, plānots, ka jauns konkurss par pakalpojumu sniegšanu no 2021.gada tiks sludināts 2019.gada aprīlī.

Līdz 2018.gada beigām ATD plāno izstrādāt iepirkuma dokumentāciju, lai nākamā gada pirmo četru mēnešu laikā izdotos to saskaņot ar STP.

Lasīt vairāk

05. "LatRosTrans" nepadodas un turpinās tiesāties ar "Polocktransneft Družba"

Latgales apgabaltiesa nolēmusi piedzīt no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no SIA "LatRosTrans" nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro. Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Savukārt "LatRosTrans" Latgales apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēs, skaidrojot, ka Latgales apgabaltiesas spriedums apšauba aktīvu piekritību Latvijas valstij pēc neatkarības atjaunošanas un pakļauj riskam nākotnes investīcijas. "LatRosTrans" ieskatā Latgales apgabaltiesas spriedums ir pretrunā ar Latvijas Augstākās Padomes 1991.gada 24.augusta lēmumu "Par Latvijas Republikas valstiskuma ekonomiskā pamata nodrošināšanu", kas noteica, ka Latvija kļuva par visu Latvijas teritorijā izvietoto bijušo PSRS uzņēmumu aktīvu īpašnieci.

"Polocktransneft Družba" iepriekš iesniedza tiesā prasību, uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta, kas atradās "LatRosTrans" piederošajos naftas vados, ir prasītājas īpašums. Sākotnēji prasītāja lūdza tiesu atzīt prasītājai īpašuma tiesības un valdījumu, kā arī aizliegt "LatRosTrans" bez prasītājas piekrišanas lietot un/vai izmantot tehnoloģisko naftu 109 996 tonnu daudzumā, kas atrodas "LatRosTrans" piederošo maģistrālo naftas cauruļvadu "Polocka-Ventspils" un "Polocka-Birži-Mažeiķi" lineārajā daļā, naftas pārsūknēšanas staciju "Skrudaliena 1", "Skrudaliena 2", "Džūkste"

Lasīt vairāk