Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nozīmīgs atbalsts sabiedriskā transporta organizēšanas plāna virzībai

Sabiedriskā transporta padome konceptuāli atbalstīja Autotransporta direkcijas izstrādāto plānu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai reģionālajā maršrutu tīklā laika periodā no 2021. gada līdz 2031. gadam. Plānots, ka kopējais maršrutu tīkls tiks iedalīts 17 līdz 19 daļās. Līgums ar pārvadātājiem, kas uzvarēs konkursā, tiks slēgts uz desmit gadiem.

Nozares neveiksmes

Lidostas taksometru tarifi

Pēc daudziem salīdzinoši mierīgiem gadiem taksometru nozarē 2018. gads iezīmējās saistībā ar situāciju taksometru pakalpojumu sniegšanā pie lidostas “Rīga” – pēc martā spēkā stājušās normas par maksimālo tarifu atcelšanu braucieniem no lidostas tiek piemēroti nesamērīgi lieli tarifi un izskanēja pārmetumi par krāpšanu. Lidosta norāda, ka tās iespējas rīkoties "taksometru jautājumā" ierobežo Administratīvās tiesas lēmums, kas nosaka, ka lidosta nekādā veidā nedrīkst iejaukties taksometru

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Baltijas valstis vienojas par regulāriem dzelzceļa pārvadājumiem

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadātāji parakstījuši vienošanos par "Amber Train" projektu, tādējādi liekot pamatu regulāriem pārvadājumiem, kas savienos visas trīs Baltijas valstis. Izmantojot dzelzceļa līniju "Amber Train", kravas no Rietumeiropas uz Baltijas reģionu tiks nogādātas būtiski ātrāk, ekonomiskāk un videi draudzīgākā veidā. Plānots, ka šis maršruts sniegs jaunas iespējas un priekšrocības visām trim Baltijas valstīm. Projekta īstenošanā ieguvējas būs visas trīs iesaistītās puses, jo "Amber Train" piedāvās ātru, uzticamu un efektīvu kravu pārvadājumu savienojumu starp Rietumeiropu un Ziemeļeiropu. "Amber Train" ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu kopīgs projekts. Par tā izveidi vienošanās tika panākta šogad martā Rīgā. Projekts palīdzēs Baltijas valstīm kopīgi attīstīt kravu pārvadājumus, ļaujot ne tikai ietaupīt izmaksas klientiem un pārvadājumu operatoriem, bet arī samazināt vides piesārņojumu, trokšņu līmeni, satiksmes negadījumu un sastrēgumu skaitu.

"airBaltic" stratēģiskā investora meklēšana vēl turpinās

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" stratēģiskā investora meklēšana vēl turpinās, taču patlaban steigas nav, norādīja "airBaltic" prezidents Martins Gauss. Būtiskākais ir lidsabiedrības attīstības turpināšana – gan maršrutu paplašināšanā no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, gan lielākas un ekskluzīvākas flotes izveidošana. Tādējādi "airBaltic" kļūs par ļoti pievilcīgu lidsabiedrību potenciālajiem nākotnes investoriem. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) apliecināja, ka lidsabiedrībai "airBaltic" patlaban nav nekādas steigas investora piesaistē. Turklāt lidsabiedrības darbības rādītāji pērn un arī šogad neliecina, ka "airBaltic" būtu sliktā finanšu stāvoklī, kā tas bija 2015. gadā, kad investora piesaiste bija nepieciešama, lai izvairītos no "airBaltic" bankrota. "airBaltic" strādā tik rezultatīvi un efektīvi, ka tā spēj pati nodrošināt savu darbību un attīstību, sedzot ikdienas izmaksas un finansējot savus darījumus. Proti, no valsts puses nav nepieciešamības iesaistīties "airBaltic" darbības finansēšanā.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Air Baltic Corporation, AS, LDZ CARGO, SIA, Moller Baltic Import, SE, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Kreiss, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 339 306 35.95 3 743 1.10% 1088
2. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 235 347 -14.58 12 585 5.35% 2585
3. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 233 570 8.35 3 315 1.42% 67
4. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 180 162 -6.44 23 184 12.87% 6494
5. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 173 320 11.39 1 468 0.85% 2483
6. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 152 390 -1.09 -15 -0.01% 4037
7. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 114 095 13.54 4 918 4.31% 218
8. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 99 893 3.54 14 297 14.31% 30
9. PrimeraAir Nordic, SIA
Rīga, Gunāra Astras iela 1C, LV-1084
Aviokompānijas, aviotransports 95 717 7.07 -2 868 -3.00% 113
Uzsākts maksātnespējas process
10. Inchcape Motors Latvia, SIA
Skanstes 4a, Rīga, LV-1013 T. 67303000
Auto tirdzniecība, autosaloni 90 181 218 -886 -0.98% 164

Viedokļi

Autors: Ivars Landmanis

Pēc izaugsmes gada gaidāms kritums

2018. gads dzelzceļa pārvadātājiem ir bijis gana pozitīvs. Ņemot vērā lielās pārbūves Krievijas piederošajās ostās, Latvijas ostām izdevās atgūt daļu kravu. Rezultātā nozare piedzīvoja nelielu kravu pārvadājumu pieaugumu pretstatā iepriekšējo gadu kritumam. Tajā pašā laikā šogad nozari ietekmējošs lēmums bija akcīzes nodokļa celšana degvielai no gada sākuma. Piemēram, dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 11%. Dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu lasīt tālāk

Autors: Valdis Trēziņš

Krituma nav, bet nav arī pieauguma

Salīdzinājumā ar citiem tranzīta veicējiem mums vismaz pārvadājumu apjomi nekrīt. Cenšamies saglabāt potenciālu. Arī aplūkojot iepriekšējo periodu, piemēram, pagājušā gada rezultātus, redzam, ka īpaša krituma nav, bet tāpat nav arī pieauguma. Tas ir slikti, jo vēlamies attīstīties. Tāda ir situācija, bet jādzīvo tālāk. Kaimiņiem situācija ir labāka. Lietuvieši un poļi ir aizgājuši mums priekšā. Lietuviešiem arī šogad ir pieaugums padsmit procentu apmērā, kamēr mums kāpums ir ap 3–4%. Tāpat lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Pēc izaugsmes gada gaidāms kritums

Ivars Landmanis, biedrības "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) valdes loceklis

2018.gads dzelzceļa pārvadātājiem ir bijis gana pozitīvs. Ņemot vērā lielās pārbūves Krievijas piederošajās ostās, Latvijas ostām izdevās atgūt daļu kravu. Rezultātā nozare piedzīvoja nelielu kravu pārvadājumu pieaugumu pretstatā iepriekšējo gadu kritumam. Tajā pašā laikā šogad nozari ietekmējošs lēmums bija akcīzes nodokļa celšana degvielai no gada sākuma. Piemēram, dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 11%. Dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu komponenti, līdz pat 30% no cenas, un izmaksu palielināšana, kas sadārdzina Latvijas transporta un tranzīta koridoru, bija pilnīgs neprāts. Apstākļos, kad kravu apjoms no Krievijas jau tā strauji sarūk, tranzīta koridora izmaksu jebkāda sadārdzināšana ilgtermiņā katastrofāli ietekmēs mūsu lielāko ostu un arī Latvijas dzelzceļa konkurētspēju globālajā pārvadājumu tirgū.

Dzelzceļa pārvadājumu jomā pastāv sīva konkurence starp trim galvenajām ostām - Rīgas, Ventspils un Liepājas. Vispriviliģētākā starp tām ir Rīgas brīvosta, jo attāluma dēļ arī pārvadājuma izmaksas ir zemākās. Tāpēc būtu apsverams atbalstīt vienotā tarifa politiku, izstrādājot elastīgu un konkurētspējīgu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas sistēmu, kas būtu vienāda Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām jeb vienoto tranzīta koridora piedāvājumu. Tas ļautu ostām konkurēt nevis ar cenu, bet pakalpojumiem un piedāvājumiem, kā tas ir daudzviet citur Eiropā.

Eiropas Komisijas politika paredz novirzīt sauszemes kravu pārvadājumus no lielceļiem uz dzelzceļu, jo tādā veidā tiek samazinātas izmešu emisijas. Tomēr tas būs iespējams tikai pie nosacījuma, ja dzelzceļa kravu pārvadājumi izmaksu ziņā spēs konkurēt ar auto transportu. Arī Satiksmes ministrija savos plānos ņem vērā Eiropas Komisijas doto uzdevumu samazināt emisijas. Ilgtermiņā tas jāņem vērā transporta pārvadātājiem, plānojot savas investīcijas. Savukārt, kas attiecas uz dzelzceļa pārvadātājiem un viņu investīcijām, tad tās varbūt pietiekami iespaidīgas, kas būs jāiegulda dzelzceļa elektrifikācijs dēļ. Diemžēl šīs investīcijas var sevi neatpelnīt gaidāmā kravu krituma dēļ.

Krievijas ilgtermiņa infrastruktūras attīstības plāni ir skaidri deklarēti - “savas kravas, savām ostām”. Pat uzlabojoties ģeopolitiskai situācijai, šī loģika un plāni nemainīsies, kam pamatā ir ekonomiski argumenti. Sākot ar 2019.gadu sākumu, tiek prognozēts kārtējais Krievijas tranzīta kravu kritums Latvijas virzienā. Tradicionālo tranzītkravu samazinājumu Latvijā noteiks Krievijas ostu jaudas palielināšanas projekti un tuvākā gada laikā papildus piekraušanas jaudas palielināsies par desmit miljoniem tonnu gadā, bet tuvāko četru gadu laikā par aptuveni 70 miljoniem tonnu gadā. Krievijas nosūtītās energoresursu kravas pašlaik sastāda 74% no dzelzceļa kravu plūsmas Latvijā, un to kritums nākotnē nav kompensējams ar citām iespējamām kravu plūsmām, tajā skaitā caur Baltkrieviju. Tāpēc nepieciešams domāt par dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspējas palielināšanu reģiona līmenī. Būtu jāsamazina dzelzceļa infrastruktūras maksa, jāattīsta jaunu partnerību veidošanās, kā arī jāapsver dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotība.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Rīgas mikroautobusu satiksme" tiek pie 96 miljonu eiro līguma par "mikriņu" satiksmes nodrošināšanu Rīgā

Pēc teju divus gadus ilgas sarunu procedūras SIA "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) oktobra sākumā atkal ieguvusi tiesības galvaspilsētā nodrošināt mikroautobusu satiksmi.

Jaunā līguma vērtība ir 96 miljoni eiro, bet termiņš astoņi gadi. RMS un RS sadarbība ilgst no 2012.gada, kad tika noslēgts sadarbības līgums par 25 miljoniem eiro. Tas paredzēja pakalpojumus sniegt piecus gadus - līdz 2018.gada 30.aprīlim.

Jaunais līgums paredz nodrošinās 13 minibusu un septiņus ekspresbusu maršrutus.

Uzņēmums sarunu procedūru par paaugstināta servisa pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā maršrutu tīklā izsludināja 2016.gada vasarā. Sarunu procedūras laikā tika izvēlēti divi pretendenti - RMS un personu apvienība, kuras sastāvā bija "Liepājas autobusu parks" un "Nordeka".

Procedūras laikā "Liepājas autobusu parks" un "Nordeka" sešas reizes apstrīdēja kvalifikācijas prasības, bet vēlāk vairākkārtīgi apstrīdēja arī nolikumā ietvertos vērtēšanas kritērijus.

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja un tiesas norādījumiem, septembrī tika veikti pēdējie grozījumi sarunu procedūras nolikumā, pēc kā sūdzības par nolikumu vairs netika saņemtas, un minētajai sarunu procedūrai pieteicās viens pretendents - RMS.

Lasīt vairāk

02. Valdība atbalsta apjomīgus grozījumus OCTA likumā

Ministru kabinets septembrī lēma virzīt apstiprināšanai Saeimā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos apjomīgos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums).

Ar likuma grozījumiem noteikts jauns regulējums attiecībā uz apdrošināšanas līguma spēkā stāšanos ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas, lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtās licences apdrošināšanas veikšanai darbības apturēšanas.

Likuma grozījumi arī paredz tirdzniecības uzņēmuma pienākumu noslēgt OCTA līgumus attiecībā uz tirdzniecībā pieņemtiem Latvijā no uzskaites noņemtiem transportlīdzekļiem.

Tāpat regulējuma izmaiņas paredz apdrošinātāju un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesības noteiktās situācijās iesniegt regresa prasības, kā arī izmaiņas paredz, ka turpmāk no OCTA Garantijas fonda netiks segti zagtu transportlīdzekļu nodarītie zaudējumi.

Likuma grozījumi paredz, ka OCTA nebūs jāveic transportlīdzekļa tiesīgajam lietotājam, kas ir darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās ar transportlīdzekļa īpašnieku vai transportlīdzekļa līzinga gadījumā - ar transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju; transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nodevis transportlīdzekli līzingā citai personai.

Tāpat izmaiņas regulējumā paredz, ka apdrošināšanas līgumu varēs izbeigt pirms termiņa, ja apdrošinātājam būs anulēta licence OCTA veikšanai, ja uzsākta apdrošinātāja likvidācija vai arī gadījumā, ja transportlīdzeklim mainās identifikācijas numurs.

Likumā arī tiek konkretizēs, ka netiek atlīdzināti zaudējumi, kuri nodarīti ar transportlīdzekli, kas izmantots terora akta veikšanai. FM skaidroja, ka terorisma jautājums saistībā ar transportlīdzekļiem un to apdrošināšanu pēdējos gados kļuvis arvien aktuālāks visā Eiropas Savienībā. Latvijā spēkā esošajā vispārīgajā regulējumā, kas nosaka apdrošināšanas līguma saturu, terorisms kā izņēmums tieši nav norādīts. Līdz ar to OCTA likumā terorisms paredzēts kā izņēmums, kas nav ietverts OCTA segumā.

FM skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir pilnveidot un papildināt spēkā esošā OCTA likuma likuma normas, jo piedāvātie risinājumi novērsīs praksē konstatētās nepilnības un ieviesīs uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) cietušo personu, apdrošinājumu ņēmēju un autovadītāju interesēs, kā arī ieviesīs jaunus apdrošinātāja atbildības limitus personai un mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Gala lēmums par likuma grozījumiem jāpieņem Saeimai, bet plānots, ka tie stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.

Lasīt vairāk

03. Rubesa atkāpjas no "RB Rail" vadītājas amata un pagaidu izpilddirektora amatā ieceļ Ignu Deguti

Septembra beigās atlūgumu iesniedza Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa un tajā pašā dienā pagaidu izpilddirektora amatā tika iecelts kompānijas finanšu direktors un valdes loceklis Igns Degutis

Rubesa atlūguma vēstulē skaidroja galvenos atkāpšanās iemesli, kas balstīti krasi atšķirīgā un nesavienojamā redzējumā par turpmāko "Rail Baltica" projekta vadības un ieviešanas modeli.

"Tā ir bijusi unikāla pieredze un patiess gods būt atbildīgai par jaunas institūcijas, kopuzņēmuma "RB Rail", izveidi, ar mērķi īstenot "Rail Baltica" globālo projektu kā Eiropas Savienībai un Ziemeļaustrumeiropai, it īpaši Igaunijai, Latvijai, un Lietuvai stratēģiski nozīmīgu pārrobežu infrastruktūras projektu. Šī brīža projekta pārvaldības modelis, kurā esmu spiesta darboties, ir pretstats labas korporatīvās pārvaldības principiem. Interešu konflikts, kas iekapsulēts jau projekta pamatos, ir galvenais iesaistīto pušu darbības un/vai bezdarbības iemesls," pauda Rubesa.

Tāpat viņa uzsvēra, ka pašreizējā "Rail Baltica" globālā projekta pārvaldība, kādu to īsteno projekta labuma guvēji un akcionāri, viņas ieskatā, nav piemērota ilgtspējīga jauna ekonomiskā un drošības koridora infrastruktūras ieviešanai, kam plānots saņemt līdz 85% finansējuma no nodokļu maksātājiem Eiropā. "Par spīti vairāk nekā gadu ilgajām diskusijām ar projekta akcionāriem un labuma guvējiem, kopuzņēmums vēl aizvien saskaras ar vienotas izpratnes trūkumu par ilgtspējīgu finansēšanas modeli gan pašam kopuzņēmumam, gan globālajam projektam," uzsvēra Rubesa.

Ieceltais pagaidu izpilddirektors Degutis sacīja, ka "šobrīd ir iespēja panākt projekta ieviešanas paātrinājumu. "Rail Baltica" kopuzņēmums turpina pilnvērtīgu darbību un gatavojas uzsākt būvprojekta izstrādi dzelzceļa līnijas posmos visās trijās Baltijas valstīs, kā arī "Rail Baltica" ilgtermiņa biznesa, operacionālā un infrastruktūras pārvaldības plānu sagatavošanu, kuri noteiks projekta attīstību un panākumus nākotnē."

Viņš arī uzsvēra, ka "Rail Baltica" kopuzņēmums turpina pilnvērtīgu darbību un tiek strādāts pie "Rail Baltica" Globālā projekta finansējuma piesaistes ilgtermiņā, kā arī ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanas kopuzņēmuma budžetā no 2019. līdz 2020.gadam.

Lasīt vairāk

04. Degvielas piegādātājiem būs jānodrošina transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājums

Ministru kabineta komiteja 17.septembrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos noteikumus, kas paredz degvielas piegādātājiem uzlikt pienākumu nodrošināt transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu.

Minētā prasība ietverta Transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma un tā samazinājuma aprēķināšanas un ziņošanas kārtībā.

EM izstrādāja noteikumus, jo likumā "Par piesārņojumu" paredzēts, ka ir jāizstrādā nosacījumi, kā degvielas piegādātājs vai degvielas piegādātāja grupa nodrošina likumā noteiktā pienākuma - transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu, kā arī, lai noteiktu, kā degvielas piegādātājs veic transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes un tā samazinājuma, kā arī augšposma emisiju samazinājuma aprēķinus un ziņo par tiem.

Ar noteikumiem detalizēti izstrādāta kārtība, kādā var nodrošināt likumā "Par piesārņojumu" iekļauto pienākumu izpildi. Ar noteikumiem noteikti iespējamie pasākumi, kā degvielas piegādātājs var nodrošināt piegādātās transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes un augšposma emisiju samazinājumu, ja to vēlas veikt degvielas piegādātājs.

Tāpat noteikumi paredz aprēķinu formulas un tajās izmantotos parametrus un apsvērumus, lai degvielas piegādātājs varētu aprēķināt aprites cikla emisiju intensitāti un izvērtēt tā samazinājumu, salīdzinot ar noteikto degvielas pamatstandartu. Noteikumos ir arī paredzēti nosacījumi un standarti, kas degvielas piegādātājam ir jāņem vērā, veicot minētos aprēķinus.

Lasīt vairāk

05. Lidostai "Rīga" no peļņas dividendēs būs jāmaksā 20%

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" no pērnā gada peļņas valsts budžetā dividendēs būs jāizmaksā 23% jeb 805 236 eiro, bet 77% jeb 2,68 miljoni eiro tiks novirzīti lidostas attīstībai. Savukārt no 2018. līdz 2023.gadam izmaksājamo dividenžu apmērs tiks samazināts līdz 20%, bet peļņas daļa 80% apmērā tiks novirzīta kapitālsabiedrības attīstībai.

Samazināta peļņas daļas iemaksāšana valsts budžetā tika noteikta, lai lidosta varētu īstenot plānoto investīciju programmu un nākotnē nesaskartos ar būtiskiem kapacitātes ierobežojumiem. Saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju 2017.–2036. gadam lidostas pakalpoto pasažieru skaits 2036.gadā sasniegs 8,2 miljonus gadā. Bez papildus finanšu lidosta "Rīga" būtu spiesta īstenot minimālas investīcijas termināļa 6.kārtas izbūvē, nodrošinot vien nelielus termināļa uzlabojumus, lai varētu apkalpot 6,7 miljonus pasažieru. Tāpat lidosta nevarētu apgūt Kohēzijas fonda finansējumu lidlauka infrastruktūras attīstībai. Rezultātā lidostā tiktu ierobežots maksimālais lidojumu pīķa stundās apkalpoto gaisa kuģu un pasažieru skaits. Tāpat tiktu tieši ietekmētas Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" attīstības iespējas caur Rīgu un Latviju. Turklāt lidosta "Rīga" ilgtermiņā zaudētu līdera pozīcijas Baltijā, kā arī netiktu nodrošināta "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas pasažieru termināļa savietojamība.

Peļņas daļas novirzīšana uzņēmuma attīstībai ļaus lidostai 2018.–2022.gadā izbūvēt pasažieru termināla publiskās daļas paplašinājumu un savienojumu ar "Rail Baltica" dzelzceļa staciju, kā arī īstenot Kohēzijas fonda projekta 2.kārtu, pilnveidojot lidlauka infrastruktūru. Šīs investīcijas ļaus palielināt lidlauka termināļa publiskās daļas jaudu par 3,3 miljoniem jeb 49% līdz desmit miljoniem pasažieru gadā, kā arī veicinās lidostas konkurētspēju, paaugstinot lidlauka kapacitāti un vairojot drošību.

Ministru kabineta apstiprinātais rīkojums nosaka, ka Satiksmes ministrijai līdz 2018.gada 15.decembrim jāsagatavo vēstules projekts juridiskās pārliecības gūšanai par plānotā pasākuma atbilstību valsts atbalsta tiesiskajam regulējumam Eiropas Savienībā un komercdarbības atbalsta kontroles jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāiesniedz tas Finanšu ministrijai vēstules nosūtīšanai Eiropas Komisijai.

Rīkojums stāsies spēkā dienā, kad tiks saņemts viedoklis no EK, ka atšķirīgas valstij dividendēs izmaksājamās lidostas "Rīga" peļņas daļas noteikšana no 2017.gada pārskata gada peļņas nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

Lasīt vairāk