Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nozīmīgs atbalsts sabiedriskā transporta organizēšanas plāna virzībai

Sabiedriskā transporta padome konceptuāli atbalstīja Autotransporta direkcijas izstrādāto plānu sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai reģionālajā maršrutu tīklā laika periodā no 2021. gada līdz 2031. gadam. Plānots, ka kopējais maršrutu tīkls tiks iedalīts 17 līdz 19 daļās. Līgums ar pārvadātājiem, kas uzvarēs konkursā, tiks slēgts uz desmit gadiem.

Nozares neveiksmes

Lidostas taksometru tarifi

Pēc daudziem salīdzinoši mierīgiem gadiem taksometru nozarē 2018. gads iezīmējās saistībā ar situāciju taksometru pakalpojumu sniegšanā pie lidostas “Rīga” – pēc martā spēkā stājušās normas par maksimālo tarifu atcelšanu braucieniem no lidostas tiek piemēroti nesamērīgi lieli tarifi un izskanēja pārmetumi par krāpšanu. Lidosta norāda, ka tās iespējas rīkoties "taksometru jautājumā" ierobežo Administratīvās tiesas lēmums, kas nosaka, ka lidosta nekādā veidā nedrīkst iejaukties taksometru

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Baltijas valstis vienojas par regulāriem dzelzceļa pārvadājumiem

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadātāji parakstījuši vienošanos par "Amber Train" projektu, tādējādi liekot pamatu regulāriem pārvadājumiem, kas savienos visas trīs Baltijas valstis. Izmantojot dzelzceļa līniju "Amber Train", kravas no Rietumeiropas uz Baltijas reģionu tiks nogādātas būtiski ātrāk, ekonomiskāk un videi draudzīgākā veidā. Plānots, ka šis maršruts sniegs jaunas iespējas un priekšrocības visām trim Baltijas valstīm. Projekta īstenošanā ieguvējas būs visas trīs iesaistītās puses, jo "Amber Train" piedāvās ātru, uzticamu un efektīvu kravu pārvadājumu savienojumu starp Rietumeiropu un Ziemeļeiropu. "Amber Train" ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu kopīgs projekts. Par tā izveidi vienošanās tika panākta šogad martā Rīgā. Projekts palīdzēs Baltijas valstīm kopīgi attīstīt kravu pārvadājumus, ļaujot ne tikai ietaupīt izmaksas klientiem un pārvadājumu operatoriem, bet arī samazināt vides piesārņojumu, trokšņu līmeni, satiksmes negadījumu un sastrēgumu skaitu.

"airBaltic" stratēģiskā investora meklēšana vēl turpinās

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" stratēģiskā investora meklēšana vēl turpinās, taču patlaban steigas nav, norādīja "airBaltic" prezidents Martins Gauss. Būtiskākais ir lidsabiedrības attīstības turpināšana – gan maršrutu paplašināšanā no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, gan lielākas un ekskluzīvākas flotes izveidošana. Tādējādi "airBaltic" kļūs par ļoti pievilcīgu lidsabiedrību potenciālajiem nākotnes investoriem. Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) apliecināja, ka lidsabiedrībai "airBaltic" patlaban nav nekādas steigas investora piesaistē. Turklāt lidsabiedrības darbības rādītāji pērn un arī šogad neliecina, ka "airBaltic" būtu sliktā finanšu stāvoklī, kā tas bija 2015. gadā, kad investora piesaiste bija nepieciešama, lai izvairītos no "airBaltic" bankrota. "airBaltic" strādā tik rezultatīvi un efektīvi, ka tā spēj pati nodrošināt savu darbību un attīstību, sedzot ikdienas izmaksas un finansējot savus darījumus. Proti, no valsts puses nav nepieciešamības iesaistīties "airBaltic" darbības finansēšanā.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Air Baltic Corporation, AS, LDZ CARGO, SIA, Moller Baltic Import, SE, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Kreiss, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 339 306 35.95 3 743 1.10% 1088
2. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 235 347 -14.58 12 585 5.35% 2585
3. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 233 570 8.35 3 315 1.42% 67
4. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 180 162 -6.44 23 184 12.87% 6494
5. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravas automobiļi: apkope un rezerves daļas 173 320 11.39 1 468 0.85% 2483
6. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 152 390 -1.09 -15 -0.01% 4037
7. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 114 095 13.54 4 918 4.31% 218
8. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 99 893 3.54 14 297 14.31% 30
9. PrimeraAir Nordic, SIA
Rīga, Gunāra Astras iela 1C, LV-1084
Aviokompānijas, aviotransports 95 717 7.07 -2 868 -3.00% 113
10. Inchcape Motors Latvia, SIA
Skanstes 4a, Rīga, LV-1013 T. 67303000
Auto tirdzniecība, autosaloni 90 181 218 -1 036 -1.15% 164

Viedokļi

Autors: Ivars Landmanis

Pēc izaugsmes gada gaidāms kritums

2018. gads dzelzceļa pārvadātājiem ir bijis gana pozitīvs. Ņemot vērā lielās pārbūves Krievijas piederošajās ostās, Latvijas ostām izdevās atgūt daļu kravu. Rezultātā nozare piedzīvoja nelielu kravu pārvadājumu pieaugumu pretstatā iepriekšējo gadu kritumam. Tajā pašā laikā šogad nozari ietekmējošs lēmums bija akcīzes nodokļa celšana degvielai no gada sākuma. Piemēram, dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 11%. Dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu lasīt tālāk

Autors: Valdis Trēziņš

Krituma nav, bet nav arī pieauguma

Salīdzinājumā ar citiem tranzīta veicējiem mums vismaz pārvadājumu apjomi nekrīt. Cenšamies saglabāt potenciālu. Arī aplūkojot iepriekšējo periodu, piemēram, pagājušā gada rezultātus, redzam, ka īpaša krituma nav, bet tāpat nav arī pieauguma. Tas ir slikti, jo vēlamies attīstīties. Tāda ir situācija, bet jādzīvo tālāk. Kaimiņiem situācija ir labāka. Lietuvieši un poļi ir aizgājuši mums priekšā. Lietuviešiem arī šogad ir pieaugums padsmit procentu apmērā, kamēr mums kāpums ir ap 3–4%. Tāpat lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Ostu saimniecībā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 90.gadu regulējumam

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP)

Vecais likums "Par ostām" ir pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem īpaši nav mainīts. Kad jaunā juristu paaudze šo likumu ierauga, tad rodas liela vēlēšanās to pārstrādāt. Daudzi nosacījumi, kas ir saistīti ar īpašuma tiesībām, valdījuma tiesībām, ostu maksu iekasēšanu, administratīvo lēmumu pieņemšanu likumā "Par ostām" vairs neatbilst valsts pārvaldes regulējumam, kāds pašlaik, pēc 30 gadiem, eksistē Latvijas Republikā. Tas arī ir pierādījums tam, ka ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām tādām formām "valsts valstī", kas lēmumus pieņem atbilstoši vēl 90.gadu regulējumam.
Piemēram, izmaiņas ļaus Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Ļaus administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Ir nosacījums, ka katrā ostā ir jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai mēs varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus. Ir iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem un daudzas citas lietas.
Paralēli notika konsultācijas ar Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātu par to, vai ostu pārvalžu pārveidošana par kapitālsabiedrībām nav saistīta ar riskiem no valsts atbalsta viedokļa. Pagāja zināms laiks, kamēr mēs izskaidrojām grozījumu būtību un saņēmām atbildi. Viens no riskiem bija, vai ostu pārvalžu pārveidošana nenozīmē ostu iekļaušanu vispārējā valdības sektorā, jo tad šo jauno kapitālsabiedrību saistības būtu jāiekļauj valsts kopējās saistībās. Arī saņēmām apstiprinājumu, ka šāda riska nav un plānotās izmaiņas nebūs pamats ostu iekļaušanai vispārējā valdības sektorā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "airBaltic": Atkārtota vēršanās pēc valsts papildu atbalsta ir nenovēršama

Tuvāko mēnešu laikā Eiropas lidsabiedrību atkārtota vēršanās pēc valstu papildu atbalsta ir nenovēršama, norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.
Kā secināja Gauss, tā kā vīrusa izplatība bijusi līdzīga visā Eiropā, situācija citās valstīs ir viegli salīdzināma. Pavasarī un vasaras sākumā vairums lidsabiedrību Eiropā saņēma dažāda veida valsts atbalstu - lielākā vai mazākā apmērā, jo valstu valdības visā Eiropā, tostarp Latvijā, labi saprot vietējo lidsabiedrību ietekmi uz savienojamību un iekšzemes kopproduktu (IKP).
"Lidsabiedrībām un lidostām saskaroties ar grūtībām, dabiski tiek ietekmēti arī citi uzņēmumi nozarē - ar tūrismu saistītas kompānijas, taksometru uzņēmumi, veikali, lidlauka pakalpojumu kompānijas, degvielas piegādātāji, lidmašīnu un to rezerves daļu ražotāji, kā arī daudzi citi," teica Gauss.

Lasīt vairāk

02. Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt 295 miljonus eiro

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā.
Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformā līdz 2023.gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.
Līdz 2026.gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga-Carnikava-Saulkrasti, Rīga-Dreiliņi, Rīga-Ogre-Jēkabpils, Rīga-Jelgava un Rīga-Bolderāja.

Lasīt vairāk

03. KP par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu "Latvijas dzelzceļam" piemērojusi 5,7 miljonu eiro sodu

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu.
Vērtējot "LDz Cargo" darbības atbilstību Konkurences likumam, KP konstatējusi, ka Latvijā dzelzceļu kravu pārvadājumu tirgū darbojas četri kravu pārvadātāji, taču "LDz Cargo" ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, ar dažādām darbībām no 2007.gada apgrūtinot konkurentu darbību dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijā.
KP arī secinājusi, ka komersants nepamatoti noteicis maksu par privātpersonām piederošo vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem.
LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem un plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

Lasīt vairāk

04. Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms pērn samazinājies par 28%

Latvijas ostās pērn pārvadātais kravu apjoms samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu. Latvijas ostās visvairāk pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 39,3% mazāk nekā gadu iepriekš.
Lejamkravas Latvijas ostās 2020.gadā pārkrautas 11,687 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 19,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt ģenerālkravas Latvijas ostās pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,4% mazāk nekā gadu iepriekš.
Līdere pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 23,687 miljonus tonnu kravu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums 2020.gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā 2019.gadā, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 6,603 miljoniem tonnu pārkrautu kravu, kas ir samazinājums par 10%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Lasīt vairāk

05. "Pasažieru vilciens" izbeidzis iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi.
Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.
Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.
Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

Lasīt vairāk