Ienākt

Tirdzniecība

Apģērbi, apavi un piederumi Atpūtai, sportam un tūrismam
Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai Industriālā tehnika
Internetveikali, netiešā tirdzniecība Mājai un dārzam
Parfimērija un kosmētika Pārtika un dzērieni

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Apmierinātība ar dzīvi veicina apgrozījuma pieaugumu

Augusi sabiedrības apmierinātība ar dzīvi. Līdz ar to septiņos mēnešos par 5,1% pieauga mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi. Tostarp degvielu tirdzniecība pieauga par 5,9%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Pārtikas veikalu realizētie apjomi ir par 5,3% lielāki. Pārējo nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumi pārdošanas apjomus ir spējuši audzēt par 4,7%.

Nozares neveiksmes

Atbalsta trūkums kases aparātu reformas gaitai

Vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu. Kā norāda Latvijas Tirgotāju asociācija, valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr līdz 2018. gada vidum valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Tirgotāji atbalsta reformu, jo iestājas par godīgu konkurenci, tomēr viņiem nav izprotami veidi, kā minētās lietas tiek nodrošinātas.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Tirgotāji novērtē PVN likmes samazināšanu augļiem, dārzeņiem un ogām

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzskata, ka samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes 5% apmērā, kas stājās spēkā šī gada janvārī, Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem ieviešanas procesā nav konstatēta neviena ļaunprātība. Līdz ar jaunajām izmaiņām tirgotāji cenas produktiem nepacēla. Tāpat līdz ar izmaiņām atsevišķi piegādātāji samazinājuši cenas. Ņemot vērā minēto, LTA ieskatā Latvijai raksturīgo dārzeņu un augļu pārdošanas apjomi visos veikalu tīklos bijuši līdzīgi. Tas skaidrojams ar to, ka decembrī vairāk iegādājas augļus un dārzeņus, savukārt janvārī kritums ir tradicionāls. Vērtējot pārdošanas apjomus pa preču grupām, redzams, ka pieaugusi Latvijai raksturīgo dārzeņu pārdošana, bet mazāk pirkti citi augļi. Tā, piemēram, "Maxima" veikalos vairāk pirkti kartupeļi un sīpoli, kā arī āboli un bumbieri. No ogām pircēji visvairāk izvēlējušies dzērvenes.

Joprojām neapmierinātība ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu

Apritējis vairāk nekā gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Z. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere norādīja – kases sistēmas programmas katram tirgotājam ir atsevišķas un atšķirīgas, līdz ar to ir paredzams, ka atbildīgajām institūcijām, nemainot nostāju, būs jāsertificē tik daudz sistēmu, cik ir tirgotāju.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tirdzniecība rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RIMI LATVIA, SIA, MAXIMA Latvija, SIA, Sanitex, SIA, Samsung Electronics Baltics, SIA, Contiplus Riga, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apģērbi, apavi un piederumi, Atpūtai, sportam un tūrismam, Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai, Industriālā tehnika, Internetveikali, netiešā tirdzniecība

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RIMI LATVIA, SIA
A.Deglava 161, Rīga, LV-1021 T. 67045409
Pārtikas tirdzniecība 870 429 4.76 40 847 4.69% 5748
2. MAXIMA Latvija, SIA
Krustkalni, "Abras", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67892100
Pārtikas tirdzniecība 723 054 4.22 23 224 3.21% 7424
3. Sanitex, SIA
Rāmava, Liepu aleja 4, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2111 T. 67048400
Saimniecības preču vairumtirdzniecība 303 355 14.54 37 0.01% 607
4. Samsung Electronics Baltics, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 80007267
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 297 445 5.85 4 276 1.44% 61
5. Contiplus Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67431318
Kokapstrādes iekārtas un instrumenti 166 915 62.82 525 0.31% 2
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2016 līdz 30.09.2017
6. LENOKA, SIA
Krustpils 12, Rīga, LV-1073 T. 67775959
Pārtikas tirdzniecība 150 379 11.87 10 606 7.05% 2296
7. Elagro Trade, SIA
Rubeņu ceļš 46c, Jelgava, LV-3002 T. 63001718
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 145 619 5.27 1 570 1.08% 63
8. JUPAKS, SIA
Rīga, Vidus iela 3-5, LV-1010
Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika 126 413 58.25 220 0.17% 4
9. Green Trace, SIA
Bieķensalas 21, Rīga, LV-1004 T. 67319183
Sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība 116 537 20.63 181 0.16% 6
10. AMBER DISTRIBUTION LATVIA, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 11, Stopiņu n., LV-2130 T. 67880433
Alkoholiskie dzērieni: vairumtirdzniecība 105 097 14.06 2 479 2.36% 91

Viedokļi

Autors: Noris Krūzītis

Kases aparātu reforma bija šī gada neveiksme

Mazumtirdzniecības attīstību šajā gadā labvēlīgi ietekmēja stabilais ienākumu pieaugums, ko veicināja arī likumdošanas pārmaiņas, piemēram, minimālās algas palielināšana, atalgojuma kāpums daudzās nozarēs, daļēji arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārmaiņas un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem. 2018. gadā Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu PVN likmes izmaiņu rezultātā ir reģistrēta dārzeņu cenu deflācija, veicinot augļu un dārzeņu lasīt tālāk

Autors: Henriks Danusēvičs

Nepieciešamas nodokļu sistēmas izmaiņas

Patlaban valstī notiek divi pretēji procesi: valdības apmaksātie mediji informē par sasniegumiem – algu pieaugumu, labklājības palielināšanos u.tml. –, savukārt analītiķi – par valsts parāda trīskāršošanos un tuvējo krīzi. Pirms vēlēšanām politiķi sola ievērot skolotāju, mediķu u.c. profesiju intereses. Bet sevišķi svarīgi ievērot tirdzniecības nozares intereses, jo tā dod trešo daļu valsts budžeta. Turklāt tirgotāju interešu ievērošana neattiecas tikai uz nozari, bet atsaucas arī uz visu lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Mazā formāta veikalu segmenta attīstība mudinās pārtikas ražotājus paplašināt gatavo un pusgatavo ēdienu piedāvājumu

Valdis Turlais, mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs

Patlaban vairāki lielveikalu tīkli Latvijā sākuši attīstīties “convenience store” jeb mazā formāta veikalu segmentā, kurā līdz šim vienīgais izteiktais līderis bija “Narvesen”. Lielveikalu pamata bizness ir ikdienas plaša patēriņa preču mazumtirdzniecība, līdz ar to tiem ir bāze, no kuras var paņemt daļu sortimenta un iekļaut mazā formāta veikala piedāvājumā. Domāju, ka katrs tirgus spēlētājs turpinās meklēt savu nišu un mēģinās strādāt pie mazā formāta veikalu segmenta attīstības, jo pircēji vēl nav līdz galam pieraduši pie šāda piedāvājuma, jo tā ir kaut kāda izmaiņa viņu ikdienā. Domāju, ka mums visiem ir vēl jāattīsta savi veikali un kopējā šī mazā biznesa attīstīšanā ir jāieliek enerģija un pūles. Turklāt, jo lielāka konkurence, jo pircējiem labāka cena un plašāks piedāvājums.

Vienlaikus pārtikas ražotāju piedāvājumā mazā formāta veikaliem vajadzētu vairāk gatavo un pusgatavo ēdienu produkcijas, jo tiem nav tādu ražošanas telpu kā lielajiem veikaliem. Jau vairākus gadus “Rimi Latvia” pietrūkst sadarbības partneru šajā jomā. Protams, ir ražotāji, kas apgādā gan "Circle K", gan vēl kādu citu tirgotāju, bet viņu varētu būt vairāk vai mazliet stiprāki piedāvājumu dažādībā. Tomēr domāju, ka tādi veikali kā "Rimi Express" un citas mazā formāta tirdzniecības vietas mudinās ražotājus gatavo un pusgatavo ēdienu produkciju vairāk pilnveidot, jo mēs mēģinām attīstīt un vairot tendenci ātrai maltīšu ieturēšanai. Cilvēkiem ir pārāk maz laika, lai darbadienu vakaros pagatavotu vakariņas. Šo procesu varētu atvieglot, vienkārši piedāvājot iegādāties gatavas vakariņas veikalā. Mēs varētu veicināt pieprasījuma palielināšanos, un tad, iespējams, ražotāji ar to sāks nodarboties vairāk un plašāk.

Vērtējot konkurenci mazumtirdzniecības jomā Latvijā, pieļauju, ka tirgū ienākot Vācijas zemo cenu veikalu tīklam “Lidl”, būs pietiekami daudz cilvēku, kas tajā gribēs iepirkties. Neesmu drošs, vai tās ir labas ziņas vietējiem ražotājiem, jo skatoties, kā "Lidl" darbojas citās valstīs, domāju, ka diez vai lielākā daļa šajos veikalos būs Latvijas produkti. Protams, ir ļoti labi, ja mūsu pircējiem ir pieejamas zemākas cenas preces un cita koncepta veikali. Turklāt mēs esam redzējuši, ka mīlestība pret vietējās izcelsmes precēm ir ļoti liela līdz zināmai cenas robežai. Iespējams prognozēt, ka šādam piedāvājumam pircēji atradīsies pietiekami daudz. Tāpat būs pietiekami daudz pircēju, kas pirks tikai Latvijas preci, jo tā ir vietējā prece. Tas nebūs tik vienkārši vienai nometnei gūt viennozīmīgu uzvaru pār otru.

Savukārt runājot par cenu izmaiņām konkrētu produktu segmentos, iespējams, ka laikapstākļu dēļ atsevišķiem augļiem vai dārzeņiem gaidāms cenu pieaugums. Patlaban grūti pateikt, kādu ietekmi atstās sausums uz augļiem un dārzeņiem. Iespējams, ka ražas būs mazākas un, iespējams, līdz ar to cenas īsāku brīdi būs augstākas. Ne viss, ko Latvijā saražo, mums pietiek 12 mēnešiem - ja kartupeļi normālā gadā pietiek sešiem mēnešiem, šogad, iespējams, pietiks četriem. Vienlaikus pozitīvi vērtējama samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem. Tomēr augļu un dārzeņu kategorija pārdošanas rezultātu ziņā ir grūtāk vērtējama īsos laika periodos. To nevar tik viegli saprast, tāpēc ka ļoti daudz ir atkarīgs no paša pārejas procesa. Tajā pašā laikā “Rimi Latvia” pārdošanas rezultāti liecina, ka augļu un dārzeņu apgrozījumā ir vērojams apmēram 12% pieaugums. Tas ir ievērojams kāpums. Protams, ir atsevišķas kategorijas, kuras aug straujāk, bet tas arī saistīts ar ražu un pieejamību, līdz ar to nepieciešams datus skatīt nedaudz garākā posmā. Tāpat Latvijas pieredze radījusi interesi arī Lietuvā un Igaunijā, kas sākušas skatīties un domāt par samazinātās PVN likmes piemērošanu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban vēl līdz galam nav atrisināta un izrunāta kases aparātu reforma, un joprojām norit diskusijas par tās ieviešanu. Versijas, kas vienu brīdi izskanēja, uzņēmumiem bija ļoti nedraudzīgas, bremzēja to modernizāciju, kā arī prasīja milzīgas investīcijas gan to ieviešanai, gan uzturēšanai. Šķiet, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nebija novērtējis, ka mūsdienīgi tirgotāji, kuriem rūp pircējiem piedāvāt maksimāli labāko iepirkšanās pieredzi, nepārtraukti kaut ko uzlabo un maina. Rezultātā “Rimi Latvia” pagājušajā gadā atjaunināja programmatūru vairāk nekā 60 reizes. Jaunie Ministru kabineta noteikumi vienā brīdī nebija īsti skaidri, un izskatījās, ka kādam būs 60 reizes jābrauc uz visiem veikaliem, lai nodrošinātu šos procesus atbilstoši jaunajiem noteikumiem. Lai to ieviestu, izmaksu apmērs bija rēķināms ar sešciparu skaitli. Patlaban norit diskusijas ar Ekonomikas ministriju, kā arī būtiski palīdz Finanšu ministrijas un VID iesaistīšanās. Kopā mēģinām rast labāko risinājumu. Skaidrs, ka ir jābūt sistēmai, kas nodrošina savus mērķus, bet daži reformas aspekti nebija līdz galam saprotami un ir saistīti ar bezjēdzīgu naudas tērēšanu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Policija tur aizdomās restorānu tīklu “Vairāk saules” par iejaukšanos kases aparātu darbībā; uzņēmums apsūdzības noraida

Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā jūnija sākumā veica kratīšanas restorānu tīklā “Vairāk saules”. Policija lēš, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti zaudējumi aptuveni 1,5 miljonu eiro apmērā. Minētā iemesla dēļ, tika aizturētas četras ar restorānu tīklu saistītas personas, trīs no kurām kā drošības līdzeklis noteikts apcietinājums, bet ceturtajai tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Divas no apcietinātajām personām īsi pēc aizturēšanas katra tika atbrīvotas pret drošības naudu 30 000 eiro apmērā, bet ne "Vairāk saules" IT speciālists Edgars Štrombergs. Augusta vidū tiesa nolēma Štrombergu atbrīvot no apcietinājuma, piemērojot 20 000 eiro drošības naudu.

Uzņēmuma pārstāvji kategoriski noliedz policijas pārmetumus un pieļauj, ka notikušais ir konkurentu provokācija. Vēlāk publiski izskanēja, ka īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija bija sākusi kratīšanu uzņēmuma "Vairāk saules" restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla "Čili pica", ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma "Čili Holdings" meitasfirma.

Lasīt vairāk

02. “Rimi Latvia” atteiksies no “Supernetto” zīmola veikaliem

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA “Rimi Latvia” pamazām atteiksies no “Supernetto” zīmolu veikaliem, pārveidojot tos par “Rimi Mini” tirdzniecības vietām. Paredzēts, ka nākamā gada laikā veikali ar “Supernetto” zīmolu Latvijā vairs nebūs.

Pēdējo trīs četru gadu laikā uzņēmums pārveidojis aptuveni 10 “Supernetto” veikalus “Rimi Mini” tirdzniecības vietās, tostarp Ventspilī, Siguldā, Daugavpilī, Rīgā. “Rimi Mini” veikalos paredzēts saglabāt aptuveni 600 no “Supernetto” zīmola tirdzniecības vietās pārdotajām precēm, nemainot to cenas, kā arī turpināt realizēt tajos iepriekš īstenotās akcijas.

Savukārt no “Rimi” zīmola puses “Rimi Mini” veikalos paredzēts izveidot nelielu ceptuvi un paplašināt augļu un dārzeņu sortimentu.

Lasīt vairāk

03. Tiesa noraida “Rimi Latvia” sūdzības pret KP par lēmumiem

Jūnija vidū un jūlija sākumā Administratīvā apgabaltiesa izbeidza tiesvedības SIA “Rimi Latvia” pieteikumos par Konkurences padomes (KP) lēmumiem, ar kuriem SIA “Maxima Latvija” ieguva tiesības izmantot tirdzniecības centru “Rīga Plaza” un “Domina Shopping” telpas “Maxima” veikalu izveidei. Tiesā skaidroja, ka tiesvedība izbeigta atbilstoši

Administratīvā procesa likuma normām, kas nosaka, ka tiesa izbeidz tiesvedību, ja pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu. Tiesas ieskatā KP lēmums nerada tiešu un individuālu "Rimi Latvia" interešu aizskārumu, jo no KP lēmuma nav tieši atkarīgs tas, vai “Rimi Latvia” iegūs “Rīga Plaza” un “Domina Shopping” telpu nomas tiesības.

“Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais norādīja, ka uzņēmums tiesas spriedumus plāno pārsūdzēt, jo veikalu tīklam joprojām šķiet, ka KP pieņemtie lēmumi bijuši nepamatoti.

Lasīt vairāk

04. “Akropole” ieguldījusi septiņus miljonus eiro transporta infrastruktūras izveidē un apkārtnes uzlabošanā

Daudzfunkcionālā tirdzniecības un izklaides centra “Akropole” attīstītāji transporta infrastruktūras attīstībā un apkārtnes uzlabošanā ieguldījuši kopumā septiņus miljonus eiro, un patlaban paveiktas jau divas trešdaļas infrastruktūras uzlabošanas darbu. “Akropoles” būvniecību plānots pabeigt 2019.gadā.

Tirdzniecības centra kopējā platība būs 98 000 kvadrātmetru, no kuriem aptuveni 10 000 kvadrātmetru aizņems augstas klases biroju telpas. “Akropolē” darbosies arī kinoteātris, tostarp IMAX kino, slidotava, īpaša izklaides zona, restorāni un boulinga zāle.

Kopējās investīcijas “Akropoles” būvniecībā plānotas 177 miljonu eiro apmērā, no kurām 60% tiks finansēti ar “SEB bankas” aizdevumu 106,5 miljonu eiro apmērā.

Lasīt vairāk

05. “Galerija Azur” iegādē un rekonstrukcijā ieguldīs apmēram 35 miljonus eiro

Tirdzniecības centra “Azur” pārvaldošā uzņēmuma SIA “MD Galerija Azur” īpašnieks, Lietuvā reģistrētais uzņēmums “KS Holding” tirdzniecības centra “Galerija Azur” iegādē un rekonstrukcijā plāno ieguldīt apmēram 35 miljonus eiro.

Pēc tirdzniecības centra rekonstrukcijas plānots atvērt ceturto “K Senukai” veikalu Rīgā ar vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru platību. Tas būs pirmais jaunā “K Senukai” koncepta veikals Baltijas valstīs.

Kopējā ēkas platība pēc rekonstrukcijas plānota ap 29 500 kvadrātmetru. Pārveidotajā tirdzniecības centrā jaunās telpās darbosies veikals “Rimi”, kā arī citi mazāka formāta veikali, tostarp dažādu ikdienas, interjera un saimniecības preču, kā arī pakalpojumu sniedzēji. Tirdzniecības centram pēc rekonstrukcijas būs divi stāvi, no kuriem pirmajā atradīsies mazumtirdzniecības telpas, bet otrajā stāvā – “K Senukai” biroju centrs. Tāpat tirdzniecības centrā būs autostāvvieta ar 750 spēkratu novietošanas vietām. Rekonstruēto “Galeriju Azur” plānots atvērt 2019.gada otrajā pusē.

Lasīt vairāk