Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Investīcijas var veicināt izaugsmi

Turpmāko apstrādes rūpniecības izaugsmi varētu kavēt investīciju trūkums. Nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir sarukušas par 25,4%, kritumam turpinoties arī pērn - 2017. gada trīs ceturkšņos par 7,4%. Aktīvāka investēšana ražošanas modernizēšanā un efektivitātes paaugstināšanā daļēji risinātu gan darbaspēka pieejamības jautājumu, gan nodrošinātu papildus ražošanas jaudas izlaides apjomu kāpināšanai. Līdzekļi mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas

Nozares neveiksmes

Rūpniecības apjomi turpmāk augs lēnāk

Ņemot vērā izaugsmes lēnu bremzēšanos Eiropā, globālos riskus un augošās piedāvājuma puses – kapacitātes un darbaspēka – problēmas, lēnāki rūpniecības apjomu kāpuma tempi, visticamāk, ar laiku atspoguļosies arī vēl nedaudz lēnākā apgrozījuma pieaugumā. Šī gada jūnijā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 2,1% gada laikā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem. Ražošanas apjomi Latvijā auguši straujāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, kur vidējā izaugsme bijusi aptuveni 3% apmērā. Tomēr

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Līdz 2020. gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Līdz 2020. gadam rūpniecības nozaru asociācijas apņemas ražotņu modernizācijā investēt 1,2 miljardus eiro, paredzēts memorandā par Latvijas rūpniecības attīstību. Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, ieguldīt pētniecībā 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%. Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) – 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) – 280 miljonus eiro. Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) – 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) – 54 miljonus eiro. MASOC trīs gados apņemas audzēt eksporta apjomus par 300 miljoniem eiro, LKF – par 200 miljoniem eiro, LPUF – par 150 miljoniem eiro, LEERA – par 150 miljoniem eiro, LAĶĪFA – par 150 miljoniem eiro, bet LBRA – par 70 miljoniem eiro.

Valsts atbalstīs rūpniecību
Valsts apņēmusies īstenot vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai. Tā, piemēram, rīcības plāns darbaspēka pieejamības veicināšanai paredz izstrādāt normatīvo regulējumu īres namu būvniecības veicināšanai Latvijas reģionos, lai stimulētu cilvēku pārcelšanos uz reģioniem, kuros ir darbs. Līdz 2020. gadam plānots piešķirt 45 miljonu eiro atbalstu 1800 dzīvokļu būvniecībai. Nodarbināto tehnoloģiskajām apmācībām profesionālai pilnveidei, tālākizglītībai, IT prasmju apguvei un netehnoloģiskām mācībām būs pieejams ES fondu finansējums 25 miljonu eiro apmērā. Rīcības plāns arī paredz panākt augstskolu absolventu pieaugumu eksaktajās un inženierzinātnēs līdz 30% no absolventu kopskaita (līdz 5000), samazināt jauniešu skaitu, kuriem nav profesijas, un panākt, lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo. Tāpat no ES struktūrfondu programmām tiks nodrošināts 406 miljonu eiro atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, infrastruktūras izveidei, kā arī finanšu pieejamības risināšanai. Savukārt eksporta veicināšanas aktivitātēm no ES fondiem tiks nodrošināts 63 miljonu eiro atbalsts.

Energoefektivitātes pasākumi ļaus samazināt izmaksas par 24 miljoniem eiro

Uzņēmumi, kas saskaņā ar Energoefektivitātes likumu atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 megavatstundām (MWh), īstenojot pasākumus energoefektivitātes veicināšanai, tuvāko četru gadu laikā samazinās uzņēmējdarbības izmaksas par vairāk nekā 24 miljoniem eiro. Jau īstenotie un plānotie pasākumi energoefektivitātes veicināšanai nodrošina ne tikai energoresursu racionālu izmantošanu uzņēmumā un līdz ar to uzņēmējdarbības izmaksu samazināšanos, bet arī kāpina Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopumā.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Uralkali Trading, SIA, Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, LIVONIA PRINT, SIA, LEXEL FABRIKA, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Uralkali Trading, SIA
K.Valdemāra 62, Rīga, LV-1013 T. 67152055
Ķīmiskie reaģenti 2 055 069 14.46 17 992 0.88% 39
2. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 396 995 42.11 14 932 3.76% 230
3. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 104 039 2.59 4 252 4.09% 1063
Uzsākts maksātnespējas process
4. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 55 975 4.92 3 015 5.39% 548
5. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 51 665 17.23 2 881 5.58% 264
6. Bucher Municipal, SIA
Ganību 105, Ventspils, LV-3601 T. 63661050
Mašīnbūve 47 880 115.66 3 880 8.10% 324
7. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 43 317 8.16 4 242 9.79% 144
8. EAST METAL, SIA
Uzvaras 55, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63781704
Metālapstrāde 41 807 -14.87 21 0.05% 662
9. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 39 140 9.72 570 1.46% 208
10. ELME METALL LATVIA, SIA
Katlakalna 9, Rīga, LV-1073 T. 67139051
Metāla tirdzniecība 34 611 64.16 527 1.52% 19

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Pērn metālapstrādes eksports audzis par 18-20%

Situācija Eiropas tirgū ir mainījusies, tirgus ir manāmi atdzīvojies. Līdzīga situācija ir arī Skandināvijā. Mūsu galvenie tirgi ir, sākot no Vācijas un virzoties uz ziemeļiem. Eksports uz Eiropu veido apmēram 80% no mūsu kopējā eksporta apjoma. Pagājušā gada astoņos mēnešos bija krietns pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu 2016. gadā. Eksportā kāpums ir 19%, bet apjomu ziņā – 17%. Runājot par iepriekšējiem gadiem, mēs krīzi izjutām 2009. gadā, pēc tam bija milzīga izaugsme, līdz lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Pēdējos gados industrijā investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro

Tekstilrūpniecība Latvijā šodien ir augsti attīstīta nozare ar modernām tehnoloģijām un dažādām darba organizācijas formām. Pēdējo gadu laikā Latvijas tekstila industrijā ir investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro, liela daļa no tiem ir ārvalstu investīcijas. Neapšaubāmi, līderi šajā jomā ir tādas Eiropas valstis kā Vācija un Zviedrija. Sasniegtais augstais ražošanas tehniskā nodrošinājuma līmenis pozitīvi ietekmē darba resursu izmantošanas efektivitāti šajā nozarē. Krīze tekstila nozarē ir lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Pērn metālapstrādes nozare augusi vismaz par 13-14%

Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas padomes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš

Pagājušajā gadā metālapstrādes un mašīnbūves nozarei bija ļoti spēcīgas izaugsmes gads - nozares kopējie ražošanas apjomi pēc provizoriskām aplēsēm būs sasnieguši vismaz 1,3 līdz 1,4 miljardus eiro. 1,5 miljardu eiro apjoms pērn gan vēl nebūs sasniegts. Šāds apjoms liecina par 13-14% pieaugumu salīdzinājumā ar 2017.gadu. Arī eksporta apjomi pērn ir auguši un sasniedza aptuveni vienu miljardu eiro. Tā kā nozare eksportē ap 80% no saražotā, tad svārstības Latvijas tirgū nozari būtiski neietekmē, turklāt, Latvijas tirgū svārstības arī nav pārāk lielas. Lielākie iemesli pagājušā gada izaugsmei bija naftas cenu normalizēšanās, kā arī autorūpniecības veiksmīgā attīstība, jo liela daļa Latvijas nozares uzņēmumu piegādā detaļas tieši autorūpniecībai. Pēdējos gados ir būtiski auguši eksporta apjomi uz Apvienoto Karalisti un ASV. Kopumā nozare eksportē uz 113 vai 114 valstīm un nozīmīgākie tirgi ir Vācija, Zviedrija, Norvēģija, Islande. Starp uzņēmumiem, kuri ievērojami palielinājuši apjomus, varētu minēt “Bucher Municipal”, “Dinex”, “AKG” un citus.
Patlaban smagākā nozares problēma, kas kavē vēl spēcīgāku attīstību, ir darbaspēka pieejamība. Produktivitāte nozarē ir augsta, jo pārsvarā tiek ražoti specifiski produkti un šajā nozarē privātajā sektorā produktivitāti regulē pasaules tirgus. Starp faktoriem, kuri veicināja izaugsmi, varētu minēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu atcelšanu no pagājušā gada 1.jūlija. Nozares uzņēmumi pārsvarā nav lieli, līdz ar to UIN avansa maksājumi līdz šim izņēma no aprites ievērojamu apgrozāmo līdzekļu daļu un kavēja straujāku attīstību. Tagad tas ir novērsts. Attīstību sekmēja arī reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN un citas nodokļu izmaiņas, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas.
Gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jeb “Brexit” nozari var ietekmēt visai būtiski, it īpaši tajā gadījumā, ja izstāšanās marta beigās notiks bez jebkādas vienošanās ar Eiropas Savienību. Nozares eksporta apjomi uz Apvienoto Karalisti ir visai būtiski - ja 2017.gadā tie bija 7-8% no kopējā eksporta apjoma, tad 2018.gadā tie varētu būt auguši jau līdz 10%. Tiesa, situāciju uzlabo tas, ka tie uzņēmumi, kuri veiksmīgi strādā Apvienotajā Karalistē, pamatā šajā valstī jau ir izveidojuši meitasuzņēmumus. Protams, “Brexit” bez vienošanās nebūs patīkams, taču nozarei nav jāpierod pie straujām svārstībām tirgos - tādas jau ir bijušas un veiksmīgi pārdzīvotas. Jebkuras svārstības atstāj iespaidu, bet pasaules gals nepienāks. Vienkārši būs kārtējās problēmas, kuras jārisina un kuras tiks atrisinātas.
Ir diezgan daudz neskaidrību, kuras neļauj pārliecinoši prognozēt 2019.gada gaidāmo rezultātu - gan “Brexit” ietekme uz Eiropas Ekonomisko zonu, gan ASV politika un attīstība. Tomēr noskaņojums nozarē ir kareivīgs un būtisks ražošanas apjomu samazinājums nav gaidāms. Jāpiebilst, ka pērn izaugsme tika sasniegta bez būtiskām investīcijām, savukārt šogad ir gaidāmas nopietnas investīcijas.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "HansaMatrix" Junkera plāna ietvaros saņem pirmo atbalstu privātā sektora uzņēmumam Latvijā

Decembrī augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" parakstīja aizdevuma līgumu ar Eiropas Investīciju banku par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu, kas ir pirmais finansējums privātam uzņēmumam Latvijā, kas izsniegts Junkera plāna centrālā elementa, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), ietvaros. Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Aleksandrs Stubs līguma parakstīšanā norādīja, ka tas ir nozīmīgs signāls par pašreizējo tirgu un arī signāls šim tirgum. "HansaMatrix" izpilddirektors Ilmārs Osmanis piebilda, ka ir lepns par to, ka Eiropas Investīciju banka ir atzinusi "HansaMatrix" par inovatīvu uzņēmumu, kurā ir vērts investēt. Ar šo finansējumu tiks atbalstīta "HansaMatrix" pašreizējā izaugsmes stratēģija un pašlaik notiekošā pāreja no ražošanas uz pilna pakalpojumu klāsta nodrošināšanu, tostarp projektēšanu, inženiertehniskajiem un pēcpārdošanas pakalpojumiem ar pievienoto vērtību. Finansējums apstiprināts ar mērķi atbalstīt "HansaMatrix" grupas plānotās investīcijas 2018.-2020.gadā kopumā 20 miljonu eiro apmērā.

Lasīt vairāk

02. "Trelleborg" plāno trīskāršot Liepājā saražoto apjomu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) kapitālsabiedrība "Trelleborg Wheel Systems Liepāja" pēc ražošanas paplašināšanas projekta pabeigšanas plāno trīskāršot saražotās produkcijas apjomu. "Trelleborg Wheel Systems Liepāja" līdz šim saražoja vidēji 1000 tonnu gadā, taču pēc jaunās ražotnes atvēršanas produkcijas apjoms sasniegs 3000 tonnas. Vienlaikus tiks paplašināts produkcijas klāsts, un turpmāk Liepājā tiks izgatavotas arī lielizmēra riteņu disku sistēmas. Jaunās ražotnes iekārtošanā ieguldīti 6,5 miljoni eiro, un investīcijas paredzēts atpelnīt trīs gadu laikā. Līdz ar ražošanas paplašināšanu, "Trelleborg" rūpnīcā Liepājā strādāt sākuši arī vairāki no ārzemēm atgriezušies speciālisti.

Lasīt vairāk

03. Rūpniecības produkcijas izlaide pērn 11 mēnešos Latvijā pieaugusi par 1,7%

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pērn 11 mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 1,7% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 4,1%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis kritums par 2,2%. 2018.gada novembrī, salīdzinot ar 2017.gada novembri, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%. To ietekmēja ražošanas apmēra kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 12,2%, kamēr pieaugums bija apstrādes rūpniecībā - par 3,3% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 12,1%.

Lasīt vairāk

04. "Madara Cosmetics" 2020.gadā plāno sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu

Kosmētikas ražotājs "Madara Cosmetics" 2020.gadā plāno sasniegt apgrozījumu 15 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga". Kompānijas pārstāvji informē, ka 2018.gadam izvirzītais apgrozījuma mērķis 10 miljoni eiro tiks sasniegts, taču atkarībā no decembra pārdošanas rezultātiem iespējamā mērķa izpildes novirze ir 5% robežās. "Izvērtējot dabīgās kosmētikas nozares pozitīvos tirgus apstākļus un uzņēmuma turpmākās iecerētās attīstības darbības, "Madara Cosmetics" vadība 2019. un 2020.gadā plāno turpināt strauju izaugsmi un 2020.gadā sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu," vēsta kompānijas pārstāvji. "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums 2018.gada deviņos mēnešos bija 6,958 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 29% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā.

Lasīt vairāk

05. EM: "KVV Liepājas metalurgā" varētu atjaunot ražošanu

Maksātnespējīgajā uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs" varētu atjaunot ražošanu, atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis, norādot, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt "KVV Liepājas metalurga" teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību. Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi "KVV Liepājas metalurga" teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot "KVV Liepājas metalurga" ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis "KVV Liepājas metalurgs". Patlaban interesi par "KVV Liepājas metalurga" teritoriju izrāda "mazāk nekā desmit, bet ne vairāk kā pieci" potenciālie biznesa partneri. Pamatā interesi izrāda investori no Rietumu valstīm, bet patlaban tiek pārbaudīti šo uzņēmumu patiesā labuma guvēji.

Lasīt vairāk