Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Investīcijas var veicināt izaugsmi

Turpmāko apstrādes rūpniecības izaugsmi varētu kavēt investīciju trūkums. Nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir sarukušas par 25,4%, kritumam turpinoties arī pērn - 2017. gada trīs ceturkšņos par 7,4%. Aktīvāka investēšana ražošanas modernizēšanā un efektivitātes paaugstināšanā daļēji risinātu gan darbaspēka pieejamības jautājumu, gan nodrošinātu papildus ražošanas jaudas izlaides apjomu kāpināšanai. Līdzekļi mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas

Nozares neveiksmes

Rūpniecības apjomi turpmāk augs lēnāk

Ņemot vērā izaugsmes lēnu bremzēšanos Eiropā, globālos riskus un augošās piedāvājuma puses – kapacitātes un darbaspēka – problēmas, lēnāki rūpniecības apjomu kāpuma tempi, visticamāk, ar laiku atspoguļosies arī vēl nedaudz lēnākā apgrozījuma pieaugumā. Šī gada jūnijā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 2,1% gada laikā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem. Ražošanas apjomi Latvijā auguši straujāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, kur vidējā izaugsme bijusi aptuveni 3% apmērā. Tomēr

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Līdz 2020. gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Līdz 2020. gadam rūpniecības nozaru asociācijas apņemas ražotņu modernizācijā investēt 1,2 miljardus eiro, paredzēts memorandā par Latvijas rūpniecības attīstību. Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, ieguldīt pētniecībā 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%. Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) – 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) – 280 miljonus eiro. Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) – 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) – 54 miljonus eiro. MASOC trīs gados apņemas audzēt eksporta apjomus par 300 miljoniem eiro, LKF – par 200 miljoniem eiro, LPUF – par 150 miljoniem eiro, LEERA – par 150 miljoniem eiro, LAĶĪFA – par 150 miljoniem eiro, bet LBRA – par 70 miljoniem eiro.

Valsts atbalstīs rūpniecību
Valsts apņēmusies īstenot vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai. Tā, piemēram, rīcības plāns darbaspēka pieejamības veicināšanai paredz izstrādāt normatīvo regulējumu īres namu būvniecības veicināšanai Latvijas reģionos, lai stimulētu cilvēku pārcelšanos uz reģioniem, kuros ir darbs. Līdz 2020. gadam plānots piešķirt 45 miljonu eiro atbalstu 1800 dzīvokļu būvniecībai. Nodarbināto tehnoloģiskajām apmācībām profesionālai pilnveidei, tālākizglītībai, IT prasmju apguvei un netehnoloģiskām mācībām būs pieejams ES fondu finansējums 25 miljonu eiro apmērā. Rīcības plāns arī paredz panākt augstskolu absolventu pieaugumu eksaktajās un inženierzinātnēs līdz 30% no absolventu kopskaita (līdz 5000), samazināt jauniešu skaitu, kuriem nav profesijas, un panākt, lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo. Tāpat no ES struktūrfondu programmām tiks nodrošināts 406 miljonu eiro atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, infrastruktūras izveidei, kā arī finanšu pieejamības risināšanai. Savukārt eksporta veicināšanas aktivitātēm no ES fondiem tiks nodrošināts 63 miljonu eiro atbalsts.

Energoefektivitātes pasākumi ļaus samazināt izmaksas par 24 miljoniem eiro

Uzņēmumi, kas saskaņā ar Energoefektivitātes likumu atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 megavatstundām (MWh), īstenojot pasākumus energoefektivitātes veicināšanai, tuvāko četru gadu laikā samazinās uzņēmējdarbības izmaksas par vairāk nekā 24 miljoniem eiro. Jau īstenotie un plānotie pasākumi energoefektivitātes veicināšanai nodrošina ne tikai energoresursu racionālu izmantošanu uzņēmumā un līdz ar to uzņēmējdarbības izmaksu samazināšanos, bet arī kāpina Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopumā.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Uralkali Trading, SIA, Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, LIVONIA PRINT, SIA, LEXEL FABRIKA, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Uralkali Trading, SIA
K.Valdemāra 62, Rīga, LV-1013 T. 67152055
Ķīmiskie reaģenti 2 055 069 14.46 17 992 0.88% 39
2. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 396 995 42.11 0 0.00%
3. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 104 039 2.59 5 415 5.20% 1063
4. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 55 975 4.92 3 015 5.39% 548
5. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 51 665 17.23 2 881 5.58% 264
6. Bucher Municipal, SIA
Ganību 105, Ventspils, LV-3601 T. 63661050
Mašīnbūve 47 880 115.66 3 880 8.10% 324
7. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 43 317 8.16 4 242 9.79% 144
8. EAST METAL, SIA
Uzvaras 55, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63781704
Metālapstrāde 41 807 -14.87 21 0.05% 662
9. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 39 140 9.72 570 1.46% 208
10. ELME METALL LATVIA, SIA
Katlakalna 9, Rīga, LV-1073 T. 67139051
Metāla tirdzniecība 34 611 64.16 527 1.52% 19

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Pērn metālapstrādes eksports audzis par 18-20%

Situācija Eiropas tirgū ir mainījusies, tirgus ir manāmi atdzīvojies. Līdzīga situācija ir arī Skandināvijā. Mūsu galvenie tirgi ir, sākot no Vācijas un virzoties uz ziemeļiem. Eksports uz Eiropu veido apmēram 80% no mūsu kopējā eksporta apjoma. Pagājušā gada astoņos mēnešos bija krietns pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu 2016. gadā. Eksportā kāpums ir 19%, bet apjomu ziņā – 17%. Runājot par iepriekšējiem gadiem, mēs krīzi izjutām 2009. gadā, pēc tam bija milzīga izaugsme, līdz lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Pēdējos gados industrijā investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro

Tekstilrūpniecība Latvijā šodien ir augsti attīstīta nozare ar modernām tehnoloģijām un dažādām darba organizācijas formām. Pēdējo gadu laikā Latvijas tekstila industrijā ir investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro, liela daļa no tiem ir ārvalstu investīcijas. Neapšaubāmi, līderi šajā jomā ir tādas Eiropas valstis kā Vācija un Zviedrija. Sasniegtais augstais ražošanas tehniskā nodrošinājuma līmenis pozitīvi ietekmē darba resursu izmantošanas efektivitāti šajā nozarē. Krīze tekstila nozarē ir lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Plāno ievērojami audzēt ražošanas apjomus

Ilmārs Osmanis, “HansaMatrix” valdes priekšsēdētājs

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" koncerna apgrozījums 2020.gadā varētu sasniegt 30 miljonus eiro. Savukārt 2018.gadā prognozēts neliels "HansaMatrix" apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar 2017.gadu, pārsniedzot 20 miljonus eiro.

Apgrozījuma pieaugums lielā mērā var tikt sasniegts attīstoties koncerna pētniecības un attīstības (R&D) virzienam. Pērn R&D apgrozījums bija 0,91 miljons eiro jeb 4,6% no koncerna kopējā apgrozījuma, bet šo īpatsvaru plānots audzēt līdz 10%.

Pēdējo divu gadu laikā "HansaMatrix" meitaskompānija "HansaMatrix Innovation" R&D inženieru un pētnieku komandas ir attīstījušas pasaules līmeņa kompetences dažos elektrooptikas virzienos, piemēram, AR/VR (virtuālās un papildinātās realitātes) ierīces; stiklā projicējamu attēlu displeju optiskās sistēmas; augstas ātrdarbības attēlu un strukturētās gaismas projekcijas sistēmas, kā arī datorredzes iekārtas.

"HansaMatrix" tehnoloģiskajās iekārtās šogad pirmajā pusgadā investējis 850 000 eiro. Uzņēmums noslēdzis līgumus par tehnoloģisko iekārtu piegādi atbilstoši 2018.gada investīciju plānam, turpinot attīstīt augsto tehnoloģiju produkcijas ražošanu. Investīcijas paredzētas "HansaMatrix" Ventspils un Ogres rūpnīcu ražošanas kapacitātes palielināšanai, kā arī produktivitātes paaugstināšanai. Investīcijas tiks finansētas izmantojot 2017.gada ceturtajā ceturksnī "SEB bankas" apstiprināto industriālā līzinga limitu 680 000 eiro apmērā un "HansaMatrix" pašu līdzekļus 170 000 eiro apmērā.

Tāpat "HansaMatrix" grupa šogad arī parakstījusi līgumus ar "Swedbank līzingu" uz nākamo viena gada periodu, pagarinot termiņu esošajiem faktoringa limitiem par kopējo summu 2,76 miljonu eiro apmērā apgrozāmo līdzekļu finansēšanai un saimnieciskās darbības vajadzībām, tostarp eksporta darījumiem. Parakstītie faktoringa līgumi ļaus uzņēmumam paātrināt apgrozāmo līdzekļu apriti un potenciāli palielināt ražošanas apmērus.

Pagājušajā gadā kompānija veikusi investīcijas kopumā aptuveni divu miljonu eiro apmērā ražošanas kapacitātes palielināšanai, pētniecības pamatlīdzekļos, testa sistēmu un jaunu produktu izstrādē. Papildus tam kompānija finansējusi Ogres ražošanas ēkas piebūves projektu 135 000 eiro apmērā.

"HansaMatrix" pagājušajā gadā strādāja ar 19,475 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 14% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,3 reizes, sasniedzot 1,226 miljonus eiro. "HansaMatrix" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 19,649 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 15,8% vairāk nekā 2016.gadā, bet koncerna peļņa pieauga trīs reizes - līdz 1,679 miljoniem eiro.

Strauji augušie 12 mēnešu rezultāti demonstrē tirgus pieprasījuma pieaugumu augstas pievienotās vērtības produktiem, un "HansaMatrix" spēju reaģēt uz to un palielināt piegāžu apmērus, kas bija iespējama tikai sākot izmantot no jauna investētos pamatlīdzekļus un palielināto ražošanas kapacitāti

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Jūnijā rūpniecības produkcijas apmērs pieauga par 0,4%

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2017.gada jūniju, rūpniecības produkcijas apmērs pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ražošanas apmēra kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 2,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 16,1%, bet kritums - elektroenerģijas un gāzes apgādē par 8,9%, samazinoties elektroenerģijas ražošanas apmēram.

Nozīmīgs apstrādes rūpniecības produkcijas apmēra pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 35,4%, elektrisko iekārtu ražošanā - par 28%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 13,8% un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 13,1%.

Joprojām ražošanas apmēra kāpumu uzrādīja pēc īpatsvara lielākā nozare - koksnes un koka izstrādājumu ražošana - par 8,6%. Savukārt produkcijas izlaide samazinājās pārtikas produktu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas ražošanā (kritums attiecīgi par 6,3% un 1,9%). Par 15,1% ražošanas apmēra samazinājums bija arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, par 10,3% - papīra un papīra izstrādājumu ražošanā un par 8,4% - tekstilizstrādājumu ražošanā.

Lasīt vairāk

02. "Severstal Distribution" grupas apgrozījums pērn pieauga par 45%

Metālapstrādes uzņēmuma "Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 415,437 miljoni eiro, kas ir par 45% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga divas reizes un sasniedza 19,393 miljonus eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Savukārt pati SIA "Severstal Distribution" pērn strādāja ar 396,995 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 42,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 1,9 reizes un bija 14,785 miljoni eiro.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka aizvadītajā gadā tērauda izstrādājumu patēriņš Eiropas tirgos pārsniedza 162 miljonus tonnu un palielinājās par 2,9% salīdzinot ar 2016.gadu.

Tērauda cenas gada laikā bija nestabilas, un to augšupejošā tendence tika balstīta uz pieprasījumu un piedāvājumu svārstībām vietējos tirgos, nevis uz faktisku tērauda patēriņa pieaugumu. Taču, attīstot tērauda piegādes pakalpojumu, grupai ir izdevies saglabāt ievērojamu pārdošanas apmēru pieaugumu, neraugoties uz tirgus situāciju. Pērn "Severstal Distribution" grupa pārdeva 742 000 tonnas tērauda izstrādājumu, kas ir 9% pieaugums.

Lasīt vairāk

03. Liepājā sāk metālapstrādes rūpnīcas būvniecību Karostas industriālajā parka

Metālapstrādes uzņēmuma AS "Jensen Metal Holding" meitasuzņēmums Liepājas speciālas ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA "JM Properties" saistītā uzņēmuma LSEZ SIA "Jensen Metal" vajadzībām Liepājā sācis jaunas metālapstrādes ražotnes būvniecību Karostas industriālā parka teritorijā, Virssardzes ielā 11. "2016.gadā "Jensen Metal" paplašināja nerūsējošā tērauda izstrādājumu ražošanu un daļu no tās izvietoja blakus jaunuzceltajā ražošanas ēkā.

Turpinot attīstību arī melnā metāla departamentos un virzoties sarunām par apjomu pieaugumiem vairākiem esošajiem klientiem, esošajās telpās nākotnes perspektīvā nav iespējams organizēt efektīvu ražošanas procesu, kas ļautu pilnībā izmantot uzņēmuma potenciālu un izpildīt attīstības plānus," informēja "Jensen Metal Holding" biznesa kontroliere Ieva Līmeža.

"Jensen Metal" ir strauji augošs uzņēmums, kas vairākus pēdējos gadus palielina ražošanas apjomus un strādā ar ievērojamu apgrozījuma pieaugumu, kā arī saskata pozitīvas tendences nākotnē. "Jensen Metal" 2017.gadā strādāja ar gada apgrozījumu 23,6 miljoni eiro, ar darbu nodrošināja 265 liepājniekus ar vidējo darba samaksu 1187 mēnesī, kas ir vairāk nekā vidēji Liepājā un valstī kopumā, nodokļos samaksājot 2 191 104 eiro.

Lasīt vairāk

04. Līdz septembra beigām PA cer vienoties ar investoriem par "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni

Dažu nedēļu laikā Privatizācijas aģentūra (PA) cer vienoties ar potenciālajiem investoriem par maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" elektrotēraudkausēšanas krāsns likteni, sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs. Patlaban esot vairāki investori, ar kuriem PA notiek sarunas, norādīja Loginovs.

Viņš gan neatklāja, vai starp investoriem ir uzņēmums "British Steel", kurš iepriekš izrādīja interesi par krāsns iegādi, kā arī Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH", kurš martā iegādājās velmētavas ceha iekārtas. "Joprojām tiek runāts par vairākiem variantiem - ir investori, kuriem interesē krāsni atstāt Liepājā un atsākt ražošanu, ir investori, kuri vēlētos krāsni iegādāties, demontēt un pārvest uz citu vietu.

Tāpat nav izslēgta iespēja krāsni pārdot kā lūžņus. Viss būs atkarīgs no tā, kā risināsies sarunas ar investoriem," sacīja Loginovs. PA vadītājs gan neatklāja, par kādām summām rit sarunas ar investoriem, vai kāda ir zemākā summa, par kuru PA būtu gatava krāsni pārdot.

Lasīt vairāk

05. Ražošanas telpu tirgū otrais ceturksnis bijis aktīvs

Noliktavu un ražošanas telpu segmentā 2018.gada otrais ceturksnis ir bijis aktīvs, īpaši ražošanas telpu tirgus, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Ober-Haus" komercplatību tirgus pārskatā. Turpinās tendence, ka uzņēmumi vēlas pirkt noliktavu un ražošanas objektus savām vajadzībām nevis kā investīciju objektus, norādīts pārskatā.

Jaunu noliktavu un industriālo platību jomā vidējās nomas maksas ir augušas par aptuveni 2%. Tāpat vērojama būvniecības izmaksu sadārdzināšanās, jo aktīvi uzsākusies būvniecības sezona un pieprasījums pēc būvniekiem ir lielāks nekā piedāvājums. Noliktavu telpām nomas tirgū aktivitāte joprojām salīdzinoši zema, teikts pārskatā.

Telpas tuvu Rīgas centram ir ar maz vakancēm, jaunie projekti ir iznomāti, bet Pierīga nav tik pieprasīta. "Ober-Haus" vērojumi liecina, ka klienti telpas sava uzņēmuma vajadzībām atrod bez nekustamo īpašumu profesionāļu palīdzības, izņemot, ja runa ir par ārvalstu klientiem, kas nepārzina vietējo tirgus piedāvājumu. Pieprasījums pārsvarā ir no vietējiem un tirgū jau esošajiem klientiem, kuri savas vecā tipa telpas maina uz jaunām.

Lasīt vairāk