Ienākt

Rūpniecība

Elektrotehnika un elektronika Metālapstrāde un mašīnbūve
Poligrāfija Vieglā rūpniecība, iepakojums
Zinātniskā pētniecība un ražošana Ķīmiskā rūpniecība

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Investīcijas var veicināt izaugsmi

Turpmāko apstrādes rūpniecības izaugsmi varētu kavēt investīciju trūkums. Nefinanšu investīcijas apstrādes rūpniecībā 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir sarukušas par 25,4%, kritumam turpinoties arī pērn - 2017. gada trīs ceturkšņos par 7,4%. Aktīvāka investēšana ražošanas modernizēšanā un efektivitātes paaugstināšanā daļēji risinātu gan darbaspēka pieejamības jautājumu, gan nodrošinātu papildus ražošanas jaudas izlaides apjomu kāpināšanai. Līdzekļi mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas

Nozares neveiksmes

Rūpniecības apjomi turpmāk augs lēnāk

Ņemot vērā izaugsmes lēnu bremzēšanos Eiropā, globālos riskus un augošās piedāvājuma puses – kapacitātes un darbaspēka – problēmas, lēnāki rūpniecības apjomu kāpuma tempi, visticamāk, ar laiku atspoguļosies arī vēl nedaudz lēnākā apgrozījuma pieaugumā. Šī gada jūnijā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 2,1% gada laikā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem. Ražošanas apjomi Latvijā auguši straujāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, kur vidējā izaugsme bijusi aptuveni 3% apmērā. Tomēr

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Līdz 2020. gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Līdz 2020. gadam rūpniecības nozaru asociācijas apņemas ražotņu modernizācijā investēt 1,2 miljardus eiro, paredzēts memorandā par Latvijas rūpniecības attīstību. Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, ieguldīt pētniecībā 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%. Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) – 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) – 280 miljonus eiro. Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) – 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) – 54 miljonus eiro. MASOC trīs gados apņemas audzēt eksporta apjomus par 300 miljoniem eiro, LKF – par 200 miljoniem eiro, LPUF – par 150 miljoniem eiro, LEERA – par 150 miljoniem eiro, LAĶĪFA – par 150 miljoniem eiro, bet LBRA – par 70 miljoniem eiro.

Valsts atbalstīs rūpniecību
Valsts apņēmusies īstenot vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai. Tā, piemēram, rīcības plāns darbaspēka pieejamības veicināšanai paredz izstrādāt normatīvo regulējumu īres namu būvniecības veicināšanai Latvijas reģionos, lai stimulētu cilvēku pārcelšanos uz reģioniem, kuros ir darbs. Līdz 2020. gadam plānots piešķirt 45 miljonu eiro atbalstu 1800 dzīvokļu būvniecībai. Nodarbināto tehnoloģiskajām apmācībām profesionālai pilnveidei, tālākizglītībai, IT prasmju apguvei un netehnoloģiskām mācībām būs pieejams ES fondu finansējums 25 miljonu eiro apmērā. Rīcības plāns arī paredz panākt augstskolu absolventu pieaugumu eksaktajās un inženierzinātnēs līdz 30% no absolventu kopskaita (līdz 5000), samazināt jauniešu skaitu, kuriem nav profesijas, un panākt, lai profesionālo izglītību izvēlas vismaz 50% pamatskolu beigušo. Tāpat no ES struktūrfondu programmām tiks nodrošināts 406 miljonu eiro atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, infrastruktūras izveidei, kā arī finanšu pieejamības risināšanai. Savukārt eksporta veicināšanas aktivitātēm no ES fondiem tiks nodrošināts 63 miljonu eiro atbalsts.

Energoefektivitātes pasākumi ļaus samazināt izmaksas par 24 miljoniem eiro

Uzņēmumi, kas saskaņā ar Energoefektivitātes likumu atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 megavatstundām (MWh), īstenojot pasākumus energoefektivitātes veicināšanai, tuvāko četru gadu laikā samazinās uzņēmējdarbības izmaksas par vairāk nekā 24 miljoniem eiro. Jau īstenotie un plānotie pasākumi energoefektivitātes veicināšanai nodrošina ne tikai energoresursu racionālu izmantošanu uzņēmumā un līdz ar to uzņēmējdarbības izmaksu samazināšanos, bet arī kāpina Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopumā.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Uralkali Trading, SIA, Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, LIVONIA PRINT, SIA, LEXEL FABRIKA, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Uralkali Trading, SIA
K.Valdemāra 62, Rīga, LV-1013 T. 67152055
Ķīmiskie reaģenti 2 055 069 14.46 17 992 0.88% 39
2. Severstal Distribution, SIA
Starta 13, Rīga, LV-1039 T. 67076939
Metālapstrāde 396 995 42.11 14 785 3.72% 230
3. VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS
Cempu 13, Valmiera, LV-4201 T. 64202216
Stikla šķiedras izstrādājumi 104 039 2.59 5 415 5.20% 1063
Uzsākts maksātnespējas process
4. LIVONIA PRINT, SIA
Ventspils 50, Rīga, LV-1002 T. 67442831
Poligrāfijas pakalpojumi 55 975 4.92 3 015 5.39% 548
5. LEXEL FABRIKA, SIA
Bukultu 7, Rīga, LV-1005 T. 67388917
Elektrotehnisko iekārtu un elektromateriālu ražošana 51 665 17.23 2 881 5.58% 264
6. Bucher Municipal, SIA
Ganību 105, Ventspils, LV-3601 T. 63661050
Mašīnbūve 47 880 115.66 3 880 8.10% 324
7. STORA ENSO PACKAGING, SIA
Tīraines 5, Rīga, LV-1058 T. 67670077
Iepakojums, iesaiņošana 43 317 8.16 4 242 9.79% 144
8. EAST METAL, SIA
Uzvaras 55, Dobele, Dobeles n., LV-3701 T. 63781704
Metālapstrāde 41 807 -14.87 21 0.05% 662
9. POLIPAKS, SIA
Vētras, "Mālkalni", Mārupes n., LV-2167 T. 67517651
Iepakojums, iesaiņošana 39 140 9.72 570 1.46% 208
10. ELME METALL LATVIA, SIA
Katlakalna 9, Rīga, LV-1073 T. 67139051
Metāla tirdzniecība 34 611 64.16 527 1.52% 19

Viedokļi

Autors: Vilnis Rantiņš

Pērn metālapstrādes eksports audzis par 18-20%

Situācija Eiropas tirgū ir mainījusies, tirgus ir manāmi atdzīvojies. Līdzīga situācija ir arī Skandināvijā. Mūsu galvenie tirgi ir, sākot no Vācijas un virzoties uz ziemeļiem. Eksports uz Eiropu veido apmēram 80% no mūsu kopējā eksporta apjoma. Pagājušā gada astoņos mēnešos bija krietns pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu 2016. gadā. Eksportā kāpums ir 19%, bet apjomu ziņā – 17%. Runājot par iepriekšējiem gadiem, mēs krīzi izjutām 2009. gadā, pēc tam bija milzīga izaugsme, līdz lasīt tālāk

Autors: Guntis Strazds

Pēdējos gados industrijā investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro

Tekstilrūpniecība Latvijā šodien ir augsti attīstīta nozare ar modernām tehnoloģijām un dažādām darba organizācijas formām. Pēdējo gadu laikā Latvijas tekstila industrijā ir investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro, liela daļa no tiem ir ārvalstu investīcijas. Neapšaubāmi, līderi šajā jomā ir tādas Eiropas valstis kā Vācija un Zviedrija. Sasniegtais augstais ražošanas tehniskā nodrošinājuma līmenis pozitīvi ietekmē darba resursu izmantošanas efektivitāti šajā nozarē. Krīze tekstila nozarē ir lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Rūpniecība piestāj Šķirotavā

Pēteris Strautiņš, „Luminor” ekonomists

Augusts apstrādes rūpniecībā bija diezgan sekmīgs mēnesis un gada pieauguma temps kāpa līdz 3,9%. Taču kopumā šis gads nozarē nav bijis ļoti veiksmīgs, un komentāra otrajā daļā skaidroju vienu no galvenajiem iemesliem, vispirms aplūkojot svarīgākos notikumus apakšnozarēs.

Mašīnisti pārspēj paši sevi

Jau daudzkārt ir novērots un atzīmēts, ka mašīnbūve pēdējo 2-3 gadu laikā ir bijusi galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Piebildīšu, galvenās lokomotīves lomu tā spēlēs vēl vismaz tikpat ilgi, visdrīzāk daudz ilgāk. Augusts bija īpaši sekmīgs mēnesis elektrisko iekārto ražotājiem, ko var dēvēt arī par elektrotehnisko rūpniecību. Tajā ražošana mēneša laikā auga par 15,1%, gada pieaugumam sasniedzot 42,3%. Šādas krasas svārstības rūpniecībā mēdz notikt gan lielu pasūtījumu izpildes dēļ, gan tāpēc, ka atvaļinājumu grafiki dažādos gados atšķiras.

Daudz informatīvāks skaitlis, kas ir vidējais pieaugums pirmajos astoņos mēnešos, ir 18,5%, šādu tempu nozare sasniedza un pārsniedza arī divos iepriekšējos gados. Jau simtos miljonu mērāmai nozarei ilgstoši augot par 20% gadā, agri vai vēlu situācija, tā teikt, kļūst nopietna. Auto detaļu ražošana šogad vidēji augusi vēl straujāk, par 30,4%. Ja pērn galvenais paātrinājuma “vilcējs” bija „Bucher Municipal”, tad tagad par tādu kļūst un pāris gadus būs „AKG Termotechnik”. Elektronikā šogad pieklusums (+1,7%), bet pilsētā runā, ka nozares galvenā uzņēmuma nākotnes plāni ir ļoti iespaidīgi.

Pēc ļoti lielā kāpuma jūlijā likumsakarīga bija kokapstrādes bremzēšanās līdz 6,3%, nozarei šogad vidēji joprojām augot straujāk (par 4,7%) par ilgākā laikā noturamo tempu, pateicoties augstajām produktu cenām. Ir pazīmes, ka vājinās mājokļu bums ASV, tur krīt zāģmateriālu cenas, kas varētu ietekmēt situāciju pasaulē kopumā. Sagaidāms, ka lielākā atšķirība apstrādes rūpniecībā starp šo un nākamo gadu būs pārtikas pārstrādes atgriešanās pie izaugsmes (šogad pagaidām kritums par 2,0%) un kokapstrādes piebremzēšanās, turpretim mašīnbūvei, kā arī ķīmijai (šogad līdz šim +14,1%) turpinot attīstības sprintu.

Labklājību nevar nodrukāt

Viena no šogad vilšanos sagādājušajām nozarēm ir poligrāfija, kurā izlaide šogad varētu samazināties par apmēram 4%. Tas gan seko neparasti straujam pieaugumam par 6,6% pērn.

Runājot par nozares lielajiem uzņēmumiem, to stāvokli kopumā varētu raksturot kā augšupvērstu stabilitāti. Avīžu, žurnālu un grāmatu patēriņš Latvijā turpina samazināties par 5-10% gadā, bet aug eksports, kā arī iepakojuma un reklāmu patēriņš mājas tirgū.

Iespējams, ka statistikas datos redzamo ražošanas kritumu izskaidro notikumi nozares mazāko spēlētāju vidū. Daļa tipogrāfiju ir drīzāk īstermiņa biznesa projekti, kas balstās uz lielo algu atšķirību Latvijā un Ziemeļvalstīs un ļoti zemām īres cenām viduvējas kvalitātes telpām nomaļās vietās. Bieži šajos uzņēmumos izmanto lietotas iekārtas, kas ir nopirktas lēti, taču var vēl ražot kvalitatīvus produktus, jo īpaši, ja tuvumā ir cilvēki ar zelta rokām, kuri saprot, kurā brīdī un kura skrūve ir jāpievelk ciešāk.

Šie uzņēmumi ir gudri izmantojuši tirgū pieejamās iespējas, radot eksportspējīgus produktus ar nelieliem sākotnējiem ieguldījumiem. Taču darba un ražošanas telpu tirgus mainās. Daļa censoņu spēs pielāgoties izmaiņām, daļa nākotnē darīs kaut ko citu. Šādu pārmaiņu tuvošanās bija nojaušama jau iepriekš, šogad tās paātrina cenas kāpums papīram, lielākajai izmaksu pozīcijai šajā nozarē. Atsevišķiem papīra veidiem cenas kāpušas pat par 20-30%. Ne vienmēr ir iespējams tūlīt pārnest šo izmaksu kāpumu uz klientiem, jo īpaši situācijā, kad dažas Ziemeļvalstīs vēl strādājošās tipogrāfijas par prioritāti noteikušas maksimālu ražošanas jaudu noslodzi.

Līdzīgas darbaspēka izmaksu radītas konkurētspējas problēmas ir redzamas arī daļā pārtikas pārstrādes un vieglās rūpniecības, kuru rādītāji šobrīd nav spoži. Taču lielākajā daļā rūpniecības nozaru ir spilgti līderi, kuri gatavi virzīt to attīstību nākotnē.

Rūpniecībā ir sākusies attīstības fāze, kuru biznesa žargonā dēvē par izpurināšanu jeb “shake-out”, bet ko var dēvēt arī par Šķirotavu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Rūpniecības produkcijas izlaide astoņos mēnešos Latvijā pieaugusi par 2,9%

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad astoņos mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 2,9% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 3,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 3,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 2,7%. 2018.gada augustā, salīdzinot ar 2017.gada augustu, rūpniecības produkcijas apmērs, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās audzis par 6,5%. Tostarp apstrādes rūpniecībā pieaugums bijis par 3,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 1,5%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 16,9%. Produkcijas ražošanas pieaugumu enerģētikā ietekmēja elektroenerģijas ražošanas kāpums koģenerācijas stacijās un gāzes patēriņš.

Lasīt vairāk

02. Kompetences centriem no ES fondiem pieejami 37 miljoni eiro

Kompetences centriem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā projektu atlases ceturtajā kārtā pieejami vairāk nekā 37,6 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Uz ERAF līdzfinansējumu komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, varēs pretendēt kompetences centri - sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai biedrības, kas apvieno vismaz piecus savstarpēji nesaistītus nozares komersantus vai atzītas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Kompetences centri ar ERAF atbalstu koordinēs pētniecības projektus - veicinās sadarbību gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, tīklošanos, informācijas un zināšanu apmaiņu, tādējādi attīstot jaunus vai būtiski uzlabojot esošos produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās.

Lasīt vairāk

03. Ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai no ES fondiem būs pieejami 25,44 miljoni eiro

Ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai no Eiropas Savienības (ES) fondiem būs pieejami 25,44 miljoni eiro, paredz Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi "Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai" otrajai projektu iesniegumu atlases kārtai. Pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums plānots ne mazāk kā 25 443 922 eiro, ko sadalīs vienādās daļās starp pieciem plānošanas reģioniem, proti, 5 088 784 eiro katram reģionam. Savukārt finansējuma saņēmēji nodrošinās privāto finansējumu vismaz 21 750 000 eiro apmērā. EM informēja, ka pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas mērķis ir veicināt komersantu, kas darbojas tautsaimniecības nozarēs viedās specializācijas jomās vai apstrādes rūpniecībā, paplašināšanos un jaunu komersantu veidošanos, atbalstot ražošanas ēku izveidi reģionos.

Lasīt vairāk

04. Ražotājcenas Latvijas rūpniecībā augustā - par 5,7% augstākas nekā pirms gada

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad augustā, salīdzinot ar 2017.gada augustu, pieaudzis par 5,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotājcenas minētajā laika periodā ir augušas par 7,7%, bet eksportētajai produkcijai - par 3,9%. Eksportam uz eirozonas valstīm, kā arī eksportam uz ārpus eirozonas valstīm ražotājcenas gada laikā augušas par 3,9%. Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, elektroenerģijas tirdzniecībā un ražošanā, kā arī gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas pakalpojumos. Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, kā arī elektrisko iekārtu ražošanā. 2018.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotājcenu līmenis Latvijas rūpniecībā audzis par 1%.

Lasīt vairāk

05. Liepājā uzņēmums "Trelleborg" veido riteņu disku ražošanas centru

SIA "Trelleborg Wheel Systems Liepāja" 2018.gada beigās plāno pabeigt ražošanas paplašināšanas projektu, veidojot riteņu disku ražotnes centru, informēja Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā. Tikšanās laikā ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunāru Ansiņu (Liepājas partija) uzņēmuma vadība norādījusi, ka, izvērtējot līdzšinējo ražotnes darbību, ir izstrādāts plāns ne tikai paplašināt uzņēmuma ražotnes telpas Liepājā, bet galvenokārt radīt unikālu izcilības centru augstas kvalitātes disku ražošanai, kuri paredzēti profesionālam lauksaimniecības, mežsaimniecības un dārzkopības tirgum. Saistībā ar uzņēmuma attīstības plāniem "Trelleborg Wheel Systems" tuvāko divu gadu laikā Liepājā plāno papildus nodarbināt vairāk nekā 100 darbiniekus, piedāvājot apmācības iespējas Liepājas rūpnīcā. Uzņēmums jau 11 gadus strādā Liepājas Biznesa centrā. "Trelleborg Wheel Systems", kas ir daļa no "Trelleborg" grupas, ir vadošais globālais riepu un disku piegādātājs lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnām, materiālu pārvietošanas, celtniecības transportlīdzekļiem, motocikliem, velosipēdiem un citiem speciālajiem transporta segmentiem.

Lasīt vairāk