Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Jauna asociācija cīnīsies par nolietoto riepu jomas sakārtošanu

Šā gada martā, apvienojoties vadošajiem riepu realizācijas un apsaimniekošanas uzņēmumiem, tika izveidota Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA), lai Latvijā ieviestu caurredzamu un atbildīgu riepu apsaimniekošanu. Viens no asociācijas dienas kārtības jautājumiem ir dažādi interpretējamie riepu apsaimniekošanas noteikumi. Asociācija nolēmusi panākt skaidra un detalizēta regulējuma ieviešanu – sākot no noteikumu izstrādes līdz pat pārbaudēm un skaidri atrunātiem soda mehānismiem.

Nozares neveiksmes

Iepakojuma depozīta sistēmas ideja neizkustas

Šā gada sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar likumu grozījumu priekšlikumiem, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Tomēr Zemkopības ministrijas iebildumu dēļ priekšlikums tālāk netika virzīts. Iespējams, šo jautājumu izkustinās Igaunija, kuras vides ministrs Sīms Kīslers paudis gatavību ierosināt izveidot kopīgu Latvijas un Igaunijas dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, kas dotu iespēju Latvijā pirktu dzērienu iepakojumu nodot Igaunijā un

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Vides monitoringa programmās ieguldīs 3,35 miljonus eiro

Ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs uzlabos trīs vides monitoringa programmas, pilnveidojot vides datu apstrādes un uzglabāšanas infrastruktūru. Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā paredzēts ieguldīt vismaz 3,35 miljonus eiro, no tiem Kohēzijas fonda finansējumu 2,8 miljoni eiro un valsts budžeta finansējumu 502 500 eiro apmērā. Programmas mērķis ir nodrošināt sabiedrību un iestādes ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu informāciju par vides stāvokļa izmaiņām, attīstot valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas darbību un īstenojot sistemātiskus, regulārus un mērķtiecīgus vides stāvokļa novērojumus un mērījumus.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei pieejami 22,5 miljoni eiro
Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes projektiem no Kohēzijas fonda (KF) pieejami 22,5 miljoni eiro. Finansējums paredzēts tādiem materiālajiem aktīviem kā ražošanas telpas, darbmašīnas, transportlīdzekļi, iekārtas un aprīkojums, kas ir ieguldījumi pamatlīdzekļos. Trešajā atlases kārtā Kohēzijas fonda finansējuma apmērs nepārsniegs 85% no projektam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma, ja projekta iesniedzējs būs sadzīves atkritumu apglabāšanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs, vai 35% – ja projekta iesniedzējs būs pašvaldība, pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, kas nav sadzīves atkritumu apglabāšanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs.

Jāmeklē ilgtermiņa risinājums nolietoto riepu pārstrādei

Pēc tam, kad uzņēmuma „Riepu bloki” apsaimniekotajā teritorijā Rīgā tika atklāti apjomīgi uzkrātu un joprojām nepārstrādātu riepu kalni, radās jautājumi par nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēmas efektivitāti. „Riepu bloki” tika pie lielas soda naudas un pasludināja maksātnespēju, valdība pieņēma izmaiņas regulējumā, bet vairāki uzņēmumi izveidoja Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju. Nozares pārstāvji uzsver, ka normatīvu līmenī nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēma ir skaidra un labi uzbūvēta, taču problēmas ir redzamas ar uzraudzību, kā arī ar komersantu atbildību.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, Clean R, SIA, Cronimet Latvia, SIA, METALEKSPO, SIA, PET Baltija, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 193 419 102.63 3 034 1.57% 100
2. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 31 951 -1.38 1 958 6.13% 1294
3. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 31 510 105.33 327 1.04% 9
4. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 25a, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 24 059 13.04 377 1.57% 22
5. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 23 920 29.86 988 4.13% 185
6. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 17 879 20.16 1 537 8.59% 1253
7. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 17 247 21.49 1 028 5.96% 105
8. Refonda, SIA
Rīga T. 26100799
Metāllūžņi 16 952 108.28 17 0.10% 8
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 14 002 33.75 101 0.72% 21
10. TM CAPITAL, SIA
Dzelzceļnieku 8a, Jelgava, LV-3001 T. 26396615
Metāllūžņi 13 917 94.78 402 2.89% 30

Viedokļi

Autors: Arnis Vērzemnieks

Apsardzes nozarē sarūk nodokļu nemaksātāju skaits

Situācija apsardzes nozarē pamazām uzlabojas. Asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbs vainagojies panākumiem, un valsts budžetā neieņemto nodokļu summa mazinājusies par vienu miljonu. 2017. gadā apsardzes nozares apgrozījums bija 104,6 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2016. gadā, tomēr nenomaksāto nodokļu apmērs krities par 9,2%, sasniedzot 11 miljonus. Nodokļus sākuši maksāt godīgāk, jo daļa uzņēmumu iziet no ēnu ekonomikas, bet vairums komersantu joprojām izvēlas darboties lasīt tālāk

Autors: Ieva Plaude-Rēlingere

Eksporta apjomi sasniegs 25-30 miljonus eiro

Asociācijas apkopotie dati liecina, ka Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonu eiro liels, proti, Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti minētās summas vērtībā. Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas vietējā tirgū ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika. Turklāt pārdotās kosmētikas apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija. Latvijā pēdējā gada laikā kosmētikas lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Veco riepu uzkrājuma pārstrādē jābūt ilgtermiņa risinājumiem

Tīna Lūse, Latvijas riepu apsaimniekošanas asociācijas valdes locekle

Pēc tam, kad uzņēmuma „Riepu bloki” apsaimniekotajā teritorijā Rīgā tika atklāti apjomīgi uzkrātu un joprojām nepārstrādātu riepu kalni, radās jautājumi par nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēmas efektivitāti. Latvijā ir uzkrāti pietiekami lieli nepārstrādātu veco riepu krājumi, lai būtu jāsāk domāt par ilgtermiņa risinājumiem. Turklāt nozarei nav iebildumu pret stingrākiem nosacījumiem riepu apsaimniekošanā, jo riepas ir videi kaitīga prece.

Riepu nelegālais imports varētu veidot ap 20-30% no riepu tirgus. Problēma rodas tādēļ, ka šo riepu importētāji nemaksā dabas resursu nodokli. Visiem importētājiem ir jāizvēlas, vai nu maksāt dabas resursu nodokli, kas pašlaik ir 660 eiro par riepu tonnu, vai noslēgt līgumu ar kādu no ražotāju atbildības sistēmām un maksāt par to, ka riepas tālāk tiks apsaimniekotas atbilstoši visiem vides aizsardzības nosacījumiem. Tas, protams, palielina riepu cenu. Sistēma darbojas tā, ka ražotājam ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiek pēc šīs videi kaitīgās preces lietošanas beigām.

Normatīvu līmenī sistēma ir skaidra un labi uzbūvēta, bet problēmas pašlaik rodas divās jomās. No vienas puses tā ir uzraudzība. Ražotāju atbildības sistēmām katru gadu ir jāsniedz atskaites, kā tās izpilda plānus. Valsts struktūrām ir iespēja gan šos rezultātus analizēt, gan uzdot jautājumus, kā tiek veikta atkritumu reģenerācija, ko apsaimniekotājs ar riepām ir izdarījis. No otras puses, arī uzņēmējiem ir jāuzņemas sava atbildības daļa par to, kā sistēma kopumā funkcionē. Tomēr Latvijas tirgus ir mazs un ražotāju atbildības sistēmu nav daudz. Tādēļ, ja uzņēmējs šajā jomā darbojas, tas lielus resursus neprasa.

Šā gada 1.jūlijā stājās spēkā jaunā nodrošinājuma sistēma riepu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, kurš vēlēsies nodaroties ar riepu apsaimniekošanu, būs jāiesniedz neatsaucama un neapstrīdama bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantija, kuru garantijas izsniedzējam būs pienākums īstenot pēc pirmā Valsts vides dienesta pieprasījuma. Līdz ar to, ja atkārtosies situācijas ar nelegālu riepu uzkrājumu veidošanos, valstij būs līdzekļi, par kuriem organizēt riepu pārstrādi. Ir cerība, ka šī sistēma no tirgus izstums šaubīgus uzņēmumus, kuriem nav skaidra biznesa plāna.

Latvijā gadā vidēji tiek ievestas aptuveni 16 000 tonnas riepu. Tas nozīmē, ka nolietoto riepu uzkrājums nu jau ir aptuveni trīs gadu ieveduma apjomā. Turklāt katru gadu veidojas jauns uzkrājums. Uz to ir jālūkojas arī vides kontekstā, jo riepa jau dabīgā veidā nesadalās un līdz ar to nekur nepazudīs. Līdz ar to ir kaitīgo izgarojumu un ugunsbīstamības risks. Riepu pārstrāde maksā vidēji 80-100 eiro tonnā. Līdz ar to ir iespējams aprēķināt, ka šī vēsturiskā uzkrājuma pārstrāde vien jau maksā vairākus miljonus eiro. Tas ir arī rādītājs, cik maksā tas, ja atkritumu apsaimniekošanas sistēma netiek pienācīgi uzraudzīta. Ja runājam par pārstrādes iespējām Latvijā, tad jaudas ir plānots palielināt, un katra gada nolietoto riepu apjomu varēs pārstrādāt arī tepat Latvijā. Taču šī vēsturiskā uzkrājuma pārstrādē būs jādomā par ilgtermiņa risinājumu, jo viena gada laikā to izdarīt nav iespējams.

Riepu savākšanā prasības varētu padarīt stingrākas. Piemēram, pašlaik ir paredzēts, ka riepu savākšanā ir jāsasniedz 65% no ievestā apjoma, jo, lietojot riepas nodilst, un tādēļ nolietotas riepas, kuras jāsavāc, ir vieglākas nekā jaunās riepas, kuras Latvijā ieved. Šī norma būtu jāpalielina līdz aptuveni 75%. Noteikti būtu jāiedzīvina arī zaļā iepirkuma princips, par kuru runā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tieši tas ir veids, kā reāli nonākt pie aprites ekonomikas. Nevis izvēloties lētāko produktu, bet gan domājot, vai precē ir izmantoti pārstrādāti materiāli un kā varēs pārstrādāt jau šo preci. Ilgtermiņā tas mums visiem nes labumu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. EK ierosina aizliegt plastmasas šķīvjus, vates kociņus un citus plastmasas izstrādājumus

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi. EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas.

Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. Tāpat līdz 2025.gadam EK vēlas panākt, lai ES dalībvalstis savāc 90% no plastmasas dzērienu pudelēm, izmantojot atkritumu savākšanas un nodošanas shēmas.

Lasīt vairāk

02. Tirgū darbu sāk jauns atkritumu apsaimniekotājs - "Latvijas zaļais fonds"

Atkritumu apsaimniekošanas nozarē sākusi darboties Latvijas uzņēmēju dibināta ražotāju atbildības sistēma - SIA "Latvijas zaļais fonds", kas nodrošina izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanu, un pāris gadu laikā Latvija pašvaldībās plāno izvietot vairāk nekā 10 000 atkritumu šķirošanas konteineru.

"Latvijas zaļais fonds" nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, tostarp atkritumu savākšanu un nodošanu otrreizējai pārstrādei, kā arī 100% atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa maksājuma un konsultācijas par ilgtspējīgiem risinājumiem atkritumu apsaimniekošanā.

"Latvijas zaļā fonda" izveidotajā jaunajā ražotāju atbildības sistēmā no šā gada 1.jūlija iesaistījušies vairāk nekā 50% Latvijas riepu nozarē darbojošos uzņēmumu.

Lasīt vairāk

03. Latvijas iedzīvotāju ikgadējie kosmētikai atvēlētie tēriņi ir viszemākie Eiropā

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas dati.

Tāpat, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu. Eiropā viens iedzīvotājs gadā kosmētikai tērē aptuveni 134 eiro. Visvairāk par kosmētiku maksā Šveices iedzīvotāji – divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

Līdzīgi kā Eiropā, Latvijā vadošā produktu kategorija ir ādas kopšanas līdzekļi, bet mazāku īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika.

Lasīt vairāk

04. "Eugesta un partneri" apgrozījums pērn samazinājās par 1,4%

Kosmētikas, sadzīves ķīmijas preču, pārtikas un arī dzērienu produktu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Eugesta un partneri" pagājušajā gadā strādāja ar 64,019 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 15,1% - līdz 962 380 eiro.

Aizvadītais gads "Eugesta un partneri" bija ļoti dinamisks - tirgus attīstījās un mainījās gan klientu, gan piegādātāju pusē. Aizvadītā gada finanšu rezultātus ietekmēja nodokļu reforma, kura ieviesa papildus izmaksas programmas pielāgojumiem gan tiešo nodokļu piemērošanā un aprēķināšanā, gan mainot uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību.

Pērn uzņēmumā notika vadības komandas maiņa un jaunā vadības komanda ieviesa jauninājumus informācijas tehnoloģiju jomā un izmaiņas struktūrā, pielāgojot tās mūsdienu tendencēm.

Lasīt vairāk

05. "ZAAO" konsolidētais apgrozījums pērn pieauga par 8,6%

Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas SIA "ZAAO" konsolidētais apgrozījums pērn bija 6,425 miljoni eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet tās konsolidētie zaudējumi pieauga par 42,5% un bija 131 759 eiro.

Tikmēr paša uzņēmuma apgrozījums pērn bija 6,205 miljoni eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet tā zaudējumi pieauga par 67,5% un bija 93 770 eiro. "ZAAO" grupas, tostarp mātesuzņēmuma darbība aizvadītajā gadā īstenota pamatojoties uz noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem ar pašvaldībām, kas vērsti uz ērtākas un pieejamākas, kā arī videi draudzīgākas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību.

Vienlaikus tika turpināta pakalpojumu attīstība, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu.

Lasīt vairāk