Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Jauna asociācija cīnīsies par nolietoto riepu jomas sakārtošanu

Šā gada martā, apvienojoties vadošajiem riepu realizācijas un apsaimniekošanas uzņēmumiem, tika izveidota Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA), lai Latvijā ieviestu caurredzamu un atbildīgu riepu apsaimniekošanu. Viens no asociācijas dienas kārtības jautājumiem ir dažādi interpretējamie riepu apsaimniekošanas noteikumi. Asociācija nolēmusi panākt skaidra un detalizēta regulējuma ieviešanu – sākot no noteikumu izstrādes līdz pat pārbaudēm un skaidri atrunātiem soda mehānismiem.

Nozares neveiksmes

Iepakojuma depozīta sistēmas ideja neizkustas

Šā gada sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar likumu grozījumu priekšlikumiem, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Tomēr Zemkopības ministrijas iebildumu dēļ priekšlikums tālāk netika virzīts. Iespējams, šo jautājumu izkustinās Igaunija, kuras vides ministrs Sīms Kīslers paudis gatavību ierosināt izveidot kopīgu Latvijas un Igaunijas dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, kas dotu iespēju Latvijā pirktu dzērienu iepakojumu nodot Igaunijā un

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Vides monitoringa programmās ieguldīs 3,35 miljonus eiro

Ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs uzlabos trīs vides monitoringa programmas, pilnveidojot vides datu apstrādes un uzglabāšanas infrastruktūru. Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā paredzēts ieguldīt vismaz 3,35 miljonus eiro, no tiem Kohēzijas fonda finansējumu 2,8 miljoni eiro un valsts budžeta finansējumu 502 500 eiro apmērā. Programmas mērķis ir nodrošināt sabiedrību un iestādes ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu informāciju par vides stāvokļa izmaiņām, attīstot valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas darbību un īstenojot sistemātiskus, regulārus un mērķtiecīgus vides stāvokļa novērojumus un mērījumus.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei pieejami 22,5 miljoni eiro
Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes projektiem no Kohēzijas fonda (KF) pieejami 22,5 miljoni eiro. Finansējums paredzēts tādiem materiālajiem aktīviem kā ražošanas telpas, darbmašīnas, transportlīdzekļi, iekārtas un aprīkojums, kas ir ieguldījumi pamatlīdzekļos. Trešajā atlases kārtā Kohēzijas fonda finansējuma apmērs nepārsniegs 85% no projektam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma, ja projekta iesniedzējs būs sadzīves atkritumu apglabāšanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs, vai 35% – ja projekta iesniedzējs būs pašvaldība, pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, kas nav sadzīves atkritumu apglabāšanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs.

Jāmeklē ilgtermiņa risinājums nolietoto riepu pārstrādei

Pēc tam, kad uzņēmuma „Riepu bloki” apsaimniekotajā teritorijā Rīgā tika atklāti apjomīgi uzkrātu un joprojām nepārstrādātu riepu kalni, radās jautājumi par nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēmas efektivitāti. „Riepu bloki” tika pie lielas soda naudas un pasludināja maksātnespēju, valdība pieņēma izmaiņas regulējumā, bet vairāki uzņēmumi izveidoja Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju. Nozares pārstāvji uzsver, ka normatīvu līmenī nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēma ir skaidra un labi uzbūvēta, taču problēmas ir redzamas ar uzraudzību, kā arī ar komersantu atbildību.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, Clean R, SIA, Cronimet Latvia, SIA, METALEKSPO, SIA, PET Baltija, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 193 419 102.63 3 034 1.57% 100
2. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 31 951 -1.38 1 958 6.13% 1294
3. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 31 510 105.33 327 1.04% 9
4. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 32, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 24 059 13.04 377 1.57% 22
5. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 23 920 29.86 1 021 4.27% 185
6. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 17 879 20.16 1 537 8.59% 1253
7. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 17 247 21.49 1 028 5.96% 105
8. Refonda, SIA
Rīga T. 26100799
Metāllūžņi 16 952 108.28 17 0.10% 8
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 14 002 33.75 101 0.72% 21
10. TM CAPITAL, SIA
Dzelzceļnieku 8a, Jelgava, LV-3001 T. 26396615
Metāllūžņi 13 917 94.78 402 2.89% 30

Viedokļi

Autors: Arnis Vērzemnieks

Apsardzes nozarē sarūk nodokļu nemaksātāju skaits

Situācija apsardzes nozarē pamazām uzlabojas. Asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbs vainagojies panākumiem, un valsts budžetā neieņemto nodokļu summa mazinājusies par vienu miljonu. 2017. gadā apsardzes nozares apgrozījums bija 104,6 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2016. gadā, tomēr nenomaksāto nodokļu apmērs krities par 9,2%, sasniedzot 11 miljonus. Nodokļus sākuši maksāt godīgāk, jo daļa uzņēmumu iziet no ēnu ekonomikas, bet vairums komersantu joprojām izvēlas darboties lasīt tālāk

Autors: Ieva Plaude-Rēlingere

Eksporta apjomi sasniegs 25-30 miljonus eiro

Asociācijas apkopotie dati liecina, ka Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonu eiro liels, proti, Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti minētās summas vērtībā. Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas vietējā tirgū ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika. Turklāt pārdotās kosmētikas apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija. Latvijā pēdējā gada laikā kosmētikas lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Apsardzes nozarē sarūk nodokļu nemaksātāju skaits

Arnis Vērzemnieks, Drošības nozares kompāniju asociācijas vadītājs

Budžetā neieņemtie nodokļi sarūk par miljonu

Situācija apsardzes nozarē pamazām uzlabojas. Asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbs vainagojies panākumiem, un valsts budžetā neieņemto nodokļu summa mazinājusies par vienu miljonu. 2017.gadā apsardzes nozares apgrozījums bija 104,6 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2016.gadā, tomēr nenomaksāto nodokļu apmērs krities par 9,2% - sasniedzot 11 miljonus. Nodokļus sākuši maksāt godīgāk, jo daļa uzņēmumu iziet no ēnu ekonomikas, bet vairums komersantu joprojām izvēlas darboties pelēkajā sektorā. Ēnu ekonomikas samazināšana un nodokļu krāpniecības ierobežošana ir viens no asociācijas darbības pamatmērķiem. Iepriekšējā gadā asociācija aktīvi sadarbojās ar nozari uzraugošajām institūcijām, lai rastu risinājumus problēmām, un var redzēt, ka situācija pakāpeniski uzlabojas.

Stingrāk jāvēršas pret apakšuzņēmēju shēmām

Šajā pusgadā asociācija centās pievērst sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību apakšuzņēmumu shēmu veidošanai, kas notiek fiziskās apsardzes pakalpojumu sfērā. 2016.gadā tika veiktas izmaiņas Apsardzes darbības likumā, kas noteica, ka apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi, tomēr redzam, ka veiktās izmaiņas nav nesušas būtiskus rezultātus un būtu nepieciešams stingrāk ierobežot apakšuzņēmumu izmantošanu fiziskajā apsardzē.
Īpaši aktuāla ir cīņa pret negodīgu praksi publisko iepirkumu organizēšanā, jo pašlaik cena tajos ir galvenais kritērijs, pēc kura izvēlās uzvarētāju, bet negodīgie uzņēmumi cenu pazemina uz nodokļu nemaksāšanas un aplokšņu algu rēķina. Uzraugošo iestāžu nespēja risināt problēmas apsardzes nozarē sekmē to, ka darbinieki nesaņem atalgojumu par godīgi paveikto darbu. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2017.gadā 50,8% apsardzes nozares darba devēju aprēķināja darba ņēmēju vidējos mēneša darba ienākumus zem valstī noteiktās minimālās darba algas.

Nepieciešams nozares reģistrs

Vēl viena apsardzes nozares problēma ir ārkārtīgs necaurspīdīgums, jo trūkst detalizētas informācijas par vairāk nekā 500 Latvijā licencētajiem apsardzes uzņēmumiem. Arī publiskajā telpā ir salīdzinoši maz informācijas par šajā jomā strādājošiem uzņēmumiem, tajos nodarbināto skaitu, pieredzi utt. Šī problēma ir risināma, ņemot piemēru no citām nozarēm, un līdzīgi kā būvniecībā, kur darbojas Būvkomersantu reģistrs, izveidojot apsardzes komersantu reģistru, kas piedāvātu informāciju par komersantu, tā nodarbinātām personām, uzņēmēju iepriekšējo darbību un to pieļautajiem noteikumu pārkāpumiem.

Jāparaksta nozares ģenerālvienošanās

Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, asociācija turpina aktīvi virzīt nozari uz Ģenerālvienošanās parakstīšanu, lai noteiktu minimālās algas slieksni nozarē. Pašlaik notiek tikšanās ar partneriem, kas nepieciešami, lai ģenerālvienošanos noslēgtu. Ir arī notikušas vairākas tikšanās ar Latvijas Drošības biznesa asociāciju, lai pārrunātu vienošanās nosacījumus un kopīgās darbības, lai sasniegtu rezultātu. Būtiska problēma ir vienotu nozares raksturojošu datu neesamība, jo katrai nozari uzraugošajai institūcijai ir sava metodika, kā aprēķina datus. Mūsu ieskatā, vienošanās mazinās darbaspēka trūkumu, un tajā pašā laikā saruks to uzņēmumu skaits, kuri saviem darbiniekiem algas maksā aploksnēs. Negodīgie uzņēmēji ne tikai kropļo konkurenci un kaitē apsardzes nozares prestižam, bet arī liedz klientiem saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Sākusies virzība uz depozītsistemas ieviešanu

Saeima sāk skatīt likumprojektus, kas paredz iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā sagatavoja jau 2017.gada decembrī. Šā gada 4.jūlijā atkārtoti precizētie likumprojekti iesniegti izskatīšanai valdībā, taču līdz šim to tālāka virzība Ministru kabinetā nav notikusi. Iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot izmantoto dzēriena iepakojumu taras pieņemšanas automātā vai punktā. Ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi - līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ, kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt.

Lasīt vairāk

02. 2021.gadā ES būs aizliegta vienreizlietojamu galda piederumu tirdzniecība

Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu aizliegt vienreizlietojamu plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates kociņu un citu priekšmetu tirdzniecību. Šie priekšmeti veido vairāk nekā 70% jūras piegružojuma. Plānots, ka vienreizlietojamu plastmasas galda piederumu, šķīvju, salmiņu, maisāmo kociņu un baloniem piestiprināmu kociņu tirdzniecība ES tiktu aizliegta no 2021.gada. EK ierosināto aizliedzamo preču sarakstu EP deputāti papildinājuši ar ļoti vieglas plastmasas maisiņiem, oksonoārdāmas plastmasas priekšmetiem un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Lai aizliegums stātos spēkā, EP par to sarunās jāvienojas ar dalībvalstīm.

Lasīt vairāk

03. Skaistumkopšanas jomā nosaka higiēnas prasības

Valdība apstiprināja jaunus noteikumus "Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai", kuros atmestas novecojušas un neaktuālas prasības, kā arī noteiktas jaunas prasības šo pakalpojumu sniedzējiem. Viena no izmaiņām ir aizliegums izmantot ultravioleto starojumu emitējošas iekārtas instrumentu sterilizācijas procesa nodrošināšanai. Tāpat noteikts zema, vidēja un augsta inficēšanās riska instrumentu iedalījums, kā arī detalizētākas prasības instrumentu apstrādei pirms pakalpojuma sniegšanas. Noteikumi nosaka, ka turpmāk pakalpojumu sniedzējam būs arī pienākums informēt patērētāju par iespējamiem riskiem veselībai. Tāpat turpmāk pakalpojuma sniedzējam pirms augsta riska pakalpojuma sniegšanas jauniešiem būs jāpārliecinās par viņu vecumu, kā arī jāsaņem vecāku piekrišanu pakalpojuma saņemšanai.

Lasīt vairāk

04. "E Daugava" varēs paplašināt darbību Ozolnieku novadā

Valsts vides dienests (VVD) izsniedzis atļauju bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmuma SIA "E Daugava" darbības paplašināšanai Ozolnieku novadā ar nosacījumu līdz 2020.gadam izpildīt vides aizsardzības prasību nodrošināšanas un tīrākās ražošanas plānu. Kopumā "E Daugava" plāno investēt divus miljonus eiro ražotnes paplašināšanai Ozolnieku novada Salgales pagastā, radot iedzīvotājiem 18 jaunas darba vietas. Kompānija plāno paplašināties jau kopš 2014.gada, kad tika sākta ietekmes uz vides novērtējuma procedūra. Uzņēmuma plānoto darbību ir izskatījis arī Vides pārraudzības valsts birojs un devis pozitīvu atzinumu jau pērn. Lai realizētu ražotnes paplašināšanu un saņemtu atļauju no VVD, tika savākti vairāk nekā 190 iedzīvotāju paraksti.

Lasīt vairāk

05. Izveidots jauns atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums „AJ Power Recycling”

Enerģētikas uzņēmums SIA "AJ Power" līdzās elektroenerģijai, dabasgāzei un zaļajai enerģijai izveidojis arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu "AJ Power Recycling". Plānots, ka uzņēmums apsaimniekos izlietoto iepakojumu, videi kaitīgo preču atkritumus un nolietoto elektrotehniku, nodrošinot to savākšanu un pārstrādi. "AJ Power Recycling" izveidei ieguldīti 100 000 eiro, bet tuvākajā laikā plānots ieguldīt vēl 200 000 eiro. Līdzās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, "AJ Power Recycling" līdzdarbosies arī atkritumu savākšanas infrastruktūras attīstībā, piedāvās seminārus grāmatvedības speciālistiem par jaunumiem dabas resursu nodokļa likumdošanas jautājumos un uzskaitē, kā arī izglītos sabiedrību atkritumu šķirošanas jautājumos.

Lasīt vairāk