Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Jauna asociācija cīnīsies par nolietoto riepu jomas sakārtošanu

Šā gada martā, apvienojoties vadošajiem riepu realizācijas un apsaimniekošanas uzņēmumiem, tika izveidota Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA), lai Latvijā ieviestu caurredzamu un atbildīgu riepu apsaimniekošanu. Viens no asociācijas dienas kārtības jautājumiem ir dažādi interpretējamie riepu apsaimniekošanas noteikumi. Asociācija nolēmusi panākt skaidra un detalizēta regulējuma ieviešanu – sākot no noteikumu izstrādes līdz pat pārbaudēm un skaidri atrunātiem soda mehānismiem.

Nozares neveiksmes

Iepakojuma depozīta sistēmas ideja neizkustas

Šā gada sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar likumu grozījumu priekšlikumiem, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Tomēr Zemkopības ministrijas iebildumu dēļ priekšlikums tālāk netika virzīts. Iespējams, šo jautājumu izkustinās Igaunija, kuras vides ministrs Sīms Kīslers paudis gatavību ierosināt izveidot kopīgu Latvijas un Igaunijas dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, kas dotu iespēju Latvijā pirktu dzērienu iepakojumu nodot Igaunijā un

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Vides monitoringa programmās ieguldīs 3,35 miljonus eiro

Ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs uzlabos trīs vides monitoringa programmas, pilnveidojot vides datu apstrādes un uzglabāšanas infrastruktūru. Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā paredzēts ieguldīt vismaz 3,35 miljonus eiro, no tiem Kohēzijas fonda finansējumu 2,8 miljoni eiro un valsts budžeta finansējumu 502 500 eiro apmērā. Programmas mērķis ir nodrošināt sabiedrību un iestādes ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu informāciju par vides stāvokļa izmaiņām, attīstot valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas darbību un īstenojot sistemātiskus, regulārus un mērķtiecīgus vides stāvokļa novērojumus un mērījumus.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei pieejami 22,5 miljoni eiro
Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes projektiem no Kohēzijas fonda (KF) pieejami 22,5 miljoni eiro. Finansējums paredzēts tādiem materiālajiem aktīviem kā ražošanas telpas, darbmašīnas, transportlīdzekļi, iekārtas un aprīkojums, kas ir ieguldījumi pamatlīdzekļos. Trešajā atlases kārtā Kohēzijas fonda finansējuma apmērs nepārsniegs 85% no projektam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma, ja projekta iesniedzējs būs sadzīves atkritumu apglabāšanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs, vai 35% – ja projekta iesniedzējs būs pašvaldība, pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, kas nav sadzīves atkritumu apglabāšanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs.

Jāmeklē ilgtermiņa risinājums nolietoto riepu pārstrādei

Pēc tam, kad uzņēmuma „Riepu bloki” apsaimniekotajā teritorijā Rīgā tika atklāti apjomīgi uzkrātu un joprojām nepārstrādātu riepu kalni, radās jautājumi par nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēmas efektivitāti. „Riepu bloki” tika pie lielas soda naudas un pasludināja maksātnespēju, valdība pieņēma izmaiņas regulējumā, bet vairāki uzņēmumi izveidoja Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju. Nozares pārstāvji uzsver, ka normatīvu līmenī nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēma ir skaidra un labi uzbūvēta, taču problēmas ir redzamas ar uzraudzību, kā arī ar komersantu atbildību.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, Clean R, SIA, Cronimet Latvia, SIA, METALEKSPO, SIA, PET Baltija, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 193 419 102.63 3 034 1.57% 100
2. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 31 951 -1.38 1 958 6.13% 1294
3. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 31 510 105.33 327 1.04% 9
4. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 32, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 24 059 13.04 377 1.57% 22
5. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 23 920 29.86 1 021 4.27% 185
6. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 17 879 20.16 1 537 8.59% 1253
7. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 17 247 21.49 1 028 5.96% 105
8. Refonda, SIA
Rīga T. 26100799
Metāllūžņi 16 952 108.28 17 0.10% 8
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 14 002 33.75 101 0.72% 21
10. TM CAPITAL, SIA
Dzelzceļnieku 8a, Jelgava, LV-3001 T. 26396615
Metāllūžņi 13 917 94.78 402 2.89% 30

Viedokļi

Autors: Arnis Vērzemnieks

Apsardzes nozarē sarūk nodokļu nemaksātāju skaits

Situācija apsardzes nozarē pamazām uzlabojas. Asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbs vainagojies panākumiem, un valsts budžetā neieņemto nodokļu summa mazinājusies par vienu miljonu. 2017. gadā apsardzes nozares apgrozījums bija 104,6 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2016. gadā, tomēr nenomaksāto nodokļu apmērs krities par 9,2%, sasniedzot 11 miljonus. Nodokļus sākuši maksāt godīgāk, jo daļa uzņēmumu iziet no ēnu ekonomikas, bet vairums komersantu joprojām izvēlas darboties lasīt tālāk

Autors: Ieva Plaude-Rēlingere

Eksporta apjomi sasniegs 25-30 miljonus eiro

Asociācijas apkopotie dati liecina, ka Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonu eiro liels, proti, Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti minētās summas vērtībā. Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas vietējā tirgū ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika. Turklāt pārdotās kosmētikas apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija. Latvijā pēdējā gada laikā kosmētikas lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Covid-19 ieviesus korekcijas atkritumu apsaimniekošanā

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāja Tīna Lūse

Pašreiz "Covid-19" pandēmija ir ieviesusi korekcijas arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu vidū - pārtraukta klientu apkalpošana klātienē, privātpersonām ar īpašu piesardzību jāizmanto arī publiskie atkritumu nodošanas punkti. Vienlaikus Rīga beidzot gatavojas atkritumu apsaimniekošanas reformai no 20.maija, kas paredz tik nepieciešamo atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu. Rīgā plānots izveidot arī atkritumu šķirošanas laukumus, kuros iedzīvotāji varētu nodot nolietotās riepas un arī citus atkritumus, ko nedrīkst izmest piemājas konteineros. Astoņus šķirošanas laukumus Rīgas dome plānojusi ierīkot septiņu gadu laikā, tomēr pašvaldībai ir jārod risinājums, lai pirmie laukumi sāk strādāt jau nākamgad, lai mazinātu izmesto atkritumu, tostarp riepu, kalnus Rīgas un Pierīgas mežos.
Lūse norādīja, ka kopumā Latvijā ir 60 šķirošanas laukumi, kamēr galvaspilsētā pirmie punkti varētu parādīties tikai tuvāko gadu laikā. Viņa skaidroja, ka citu pašvaldību pieredze rāda, ka nolietoto riepu nodošanai cilvēki visbiežāk izmanto tieši laukumus, tomēr jau ilglaicīgi rīdziniekiem un galvaspilsētas "guļam rajonos" dzīvojošajiem tie nav pieejami atbilstošā skaitā. Šķirošanas infrastruktūras neesamība novedusi pie tā, ka vislielākie riepu uzkrājumi ir Rīgas reģionā. Diemžēl arī apkārtējai videi tik ļoti bīstamie "riepu kalnu" ugunsgrēku riski tāpat. Tas ir iemesls, kāpēc ar pirmo šķirošanas laukumu izveidošanu, nevajadzētu kavēties, un nākamā gada laikā rast iespēju izveidot vismaz trīs no kopumā astoņiem plānotajiem. Tikai ar nepieciešamās infrastruktūras izveidi, varēs nodrošināt, ka riepas nemētāsies mežos un grāvmalās, bet gan nonāks pārstrādes rūpnīcās.
Iniciatīva "Riepa ar rītdienu" kalpo kā ceļvedis uz vietām, kur atbrīvoties no riepām likumīgā un zaļā veidā. Iniciatīvai patlaban pievienojušās vairāk nekā 110 tirdzniecības vietas, kurās, pērkot jaunas riepas, vecās var nodot bez maksas. Sistēma pierādījusi savu efektivitāti, tomēr tā pilnībā nespēj atrisināt riepu nodošanas problēmas, tāpēc šķirošanas infrastruktūras izveidei joprojām ir noteicošā loma sistēmas attīstībai un virzībai iepretim uzstādītajiem mērķiem. Kamēr šķirošanas laukumi nebūs pieejami arī rīdziniekiem, kas cita starpā ik gadu saražo aptuveni 40% no visas Latvijas atkritumiem, riepas nonāks mežos, pažobelēs, tiks glabātas nepiemērotos apstākļos, kas var rezultēties ar ļoti lielu un apkārtējai videi bīstamu ugunsgrēku izcelšanos.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Covid-19 krīzes dēļ apsardzes kompānijām 30% apgrozījuma kritums

Drošības nozares kompāniju asociācija aplēsusi, ka Covid-19 pandēmijas dēļ apsardzes kompāniju darbības apmēra kritums varētu būt pat 30%, kas rada situāciju, ka ir jāatlaiž daļa darbinieku. Apsardzes kompānijas dara visu iespējamo, lai saglabātu darbiniekiem darbu, izlīdzinot darba apmēru, samazinot darba stundas, kā arī pēc iespējas atvaļinot tos darbiniekus, kuri vēlas šajā laikā doties apmaksātā atvaļinājumā. Turpinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei uz Latvijas ekonomiku, dīkstāvē esošo apsardzes nozarē strādājošo darbinieku skaits var pieaugt līdz pat 3000. Drošības nozares kompāniju asociācijā ir apvienojušies lielākie Latvijas apsardzes nozares uzņēmumi - "G4S", "Grifs AG", "Securitas Latvia" un "LDz apsardze".

Lasīt vairāk

02. Covid-19 pandēmija reģionālajos poligonos rada darbaspēka grūtības

Pēc Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas direkcijas datiem, Covid-19 pandēmijas dēļ radījis papildu izaicinājumus atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas nozarē. Daļā Latvijas reģionālo poligonu atkritumu šķirošana pirms to noglabāšanas poligonā veikta manuāli, tāpēc vēl vairāk aktualizējušies jautājumi par darbaspēka pieejamību un gatavību šo procesu nodrošināt. Atsevišķos reģionālajos poligonos ir radušās grūtības nokomplektēt maiņas ar darbaspēku, jo bailēs inficēties ar vīrusu, darbinieki izvēlas izvairīties no darba pienākumu izpildes. Vienlaikus situācija nozarē tiek vērtēta kā salīdzinoši stabila, pateicoties uzņēmumu atbildīgam darbam un spējai reaģēt uz Covid-19 radītājiem izaicinājumiem.

Lasīt vairāk

03. "Getliņi EKO" pērnā gada apgrozījums provizoriski pieauga par 33,5%

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotājs "Getliņi EKO" pērnā gadā strādāja ar 25,1 miljona eiro apgrozījumu, kas provizoriski ir par 33,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 64,1% un bija 622 646 eiro, tas izriet no "Getliņi EKO" neauditētā finanšu pārskata par 2019.gadu. Pērn uzņēmuma ieņēmumi no pamatdarbības veidoja 20,517 miljonus eiro. Nākotnē atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja vadība plāno saimnieciskās darbības un finanšu izaugsmi un attīstību turpmākajos gados. Kompānijas vadība prognozē, ka negatīvu ietekmi uz "Getliņi EKO" finanšu stāvokli varētu radīt neparedzētas izmaiņas normatīvajos aktos. Piemēram, plānotās izmaiņas elektroenerģijas ražošanas atbalsta normatīvajos aktos, kā arī vides normatīvajos aktos. Tāpat "Getliņi EKO" darbību varētu ietekmēt arī politiskā nestabilitāte, kas apgrūtina apsaimniekotājam piesaistīt ilgtermiņa finanšu resursu piesaisti.

Lasīt vairāk

04. Atkritumu apsaimniekotāja “Lautus” apgrozījums pērn sarucis par 16%

Atkritumu apsaimniekotājs "Lautus" pērn strādāja ar 7,062 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 28,5% un bija 1,59 miljoni eiro. 2019.gadā "Lautus" apgrozījumu nodrošināja, piesaistot jaunus klientus, kā arī atsakoties no nerentabliem sadarbības līgumiem. 20% no uzņēmuma apgrozījuma veidoja darījumi industriālo un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Tāpat 18% no apgrozījuma veidoja darījumi veselības apsaimniekošanas nozarē, 16% - darījumi vakuuma atkritumu savākšanas un sanācijas darbu nozarē, 9% - darījumi šķiroto materiālu pirmapstrādes nozarē, bet 4% no apgrozījuma veidoja darījumi bīstamo atkritumu apsaimniekošanā. "Lautus" nākotnes plānos ietilpst atjaunot esošo materiālu tehnisko bāzi un attīstīt kapitālieguldījumus speciālās tehnikās un iekārtu bāzes papildināšanā.

Lasīt vairāk

05. Inkasācijas apsardzes firmām obligāti būs jāizveido iekšējās kontroles sistēma

Ministru kabinets atbalstījis grozījumus noteikumos, kas paredz, ka inkasācijas apsardzes firmām obligāti būs jāizveido iekšējās kontroles sistēma, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumus. Turpmāk uzlikts pienākums apsardzes komersantiem, kuri sniedz inkasācijas apsardzes pakalpojumus, izveidot iekšējās kontroles sistēmu ar mērķi samazināt un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas gadījumus. Regulējums attieksies uz komersantiem, kas vēlas saņemt, un, kas jau ir saņēmuši licenci inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai. Attiecībā uz inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniedzējiem, kas šobrīd jau ir saņēmuši speciālo licenci inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, līdz 2020.gada 31.decembrim būs jāizstrādā iekšējās kontroles sistēma.

Lasīt vairāk