Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Jauna asociācija cīnīsies par nolietoto riepu jomas sakārtošanu

Šā gada martā, apvienojoties vadošajiem riepu realizācijas un apsaimniekošanas uzņēmumiem, tika izveidota Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija (LRAA), lai Latvijā ieviestu caurredzamu un atbildīgu riepu apsaimniekošanu. Viens no asociācijas dienas kārtības jautājumiem ir dažādi interpretējamie riepu apsaimniekošanas noteikumi. Asociācija nolēmusi panākt skaidra un detalizēta regulējuma ieviešanu – sākot no noteikumu izstrādes līdz pat pārbaudēm un skaidri atrunātiem soda mehānismiem.

Nozares neveiksmes

Iepakojuma depozīta sistēmas ideja neizkustas

Šā gada sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar likumu grozījumu priekšlikumiem, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Tomēr Zemkopības ministrijas iebildumu dēļ priekšlikums tālāk netika virzīts. Iespējams, šo jautājumu izkustinās Igaunija, kuras vides ministrs Sīms Kīslers paudis gatavību ierosināt izveidot kopīgu Latvijas un Igaunijas dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, kas dotu iespēju Latvijā pirktu dzērienu iepakojumu nodot Igaunijā un

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Vides monitoringa programmās ieguldīs 3,35 miljonus eiro

Ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs uzlabos trīs vides monitoringa programmas, pilnveidojot vides datu apstrādes un uzglabāšanas infrastruktūru. Otrajā projektu iesniegumu atlases kārtā paredzēts ieguldīt vismaz 3,35 miljonus eiro, no tiem Kohēzijas fonda finansējumu 2,8 miljoni eiro un valsts budžeta finansējumu 502 500 eiro apmērā. Programmas mērķis ir nodrošināt sabiedrību un iestādes ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu informāciju par vides stāvokļa izmaiņām, attīstot valsts vides monitoringa un kontroles sistēmas darbību un īstenojot sistemātiskus, regulārus un mērķtiecīgus vides stāvokļa novērojumus un mērījumus.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādei pieejami 22,5 miljoni eiro
Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes projektiem no Kohēzijas fonda (KF) pieejami 22,5 miljoni eiro. Finansējums paredzēts tādiem materiālajiem aktīviem kā ražošanas telpas, darbmašīnas, transportlīdzekļi, iekārtas un aprīkojums, kas ir ieguldījumi pamatlīdzekļos. Trešajā atlases kārtā Kohēzijas fonda finansējuma apmērs nepārsniegs 85% no projektam pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma, ja projekta iesniedzējs būs sadzīves atkritumu apglabāšanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs, vai 35% – ja projekta iesniedzējs būs pašvaldība, pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, kas nav sadzīves atkritumu apglabāšanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs.

Jāmeklē ilgtermiņa risinājums nolietoto riepu pārstrādei

Pēc tam, kad uzņēmuma „Riepu bloki” apsaimniekotajā teritorijā Rīgā tika atklāti apjomīgi uzkrātu un joprojām nepārstrādātu riepu kalni, radās jautājumi par nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēmas efektivitāti. „Riepu bloki” tika pie lielas soda naudas un pasludināja maksātnespēju, valdība pieņēma izmaiņas regulējumā, bet vairāki uzņēmumi izveidoja Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju. Nozares pārstāvji uzsver, ka normatīvu līmenī nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēma ir skaidra un labi uzbūvēta, taču problēmas ir redzamas ar uzraudzību, kā arī ar komersantu atbildību.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, Clean R, SIA, Cronimet Latvia, SIA, METALEKSPO, SIA, PET Baltija, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 193 419 102.63 3 034 1.57% 100
2. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 31 951 -1.38 1 958 6.13% 1294
3. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 31 510 105.33 327 1.04% 9
4. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 32, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 24 059 13.04 377 1.57% 22
5. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 23 920 29.86 1 021 4.27% 185
6. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 17 879 20.16 1 537 8.59% 1253
7. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 17 247 21.49 1 028 5.96% 105
8. Refonda, SIA
Rīga T. 26100799
Metāllūžņi 16 952 108.28 17 0.10% 8
9. IMETALS, SIA
Granīta 13a, Rīga, LV-1057 T. 67898676
Metāllūžņi 14 002 33.75 101 0.72% 21
10. TM CAPITAL, SIA
Dzelzceļnieku 8a, Jelgava, LV-3001 T. 26396615
Metāllūžņi 13 917 94.78 402 2.89% 30

Viedokļi

Autors: Arnis Vērzemnieks

Apsardzes nozarē sarūk nodokļu nemaksātāju skaits

Situācija apsardzes nozarē pamazām uzlabojas. Asociācijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbs vainagojies panākumiem, un valsts budžetā neieņemto nodokļu summa mazinājusies par vienu miljonu. 2017. gadā apsardzes nozares apgrozījums bija 104,6 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā 2016. gadā, tomēr nenomaksāto nodokļu apmērs krities par 9,2%, sasniedzot 11 miljonus. Nodokļus sākuši maksāt godīgāk, jo daļa uzņēmumu iziet no ēnu ekonomikas, bet vairums komersantu joprojām izvēlas darboties lasīt tālāk

Autors: Ieva Plaude-Rēlingere

Eksporta apjomi sasniegs 25-30 miljonus eiro

Asociācijas apkopotie dati liecina, ka Latvijas kosmētikas tirgus ir aptuveni 160 miljonu eiro liels, proti, Latvijā gada laikā tiek pārdoti dažādi kosmētikas produkti minētās summas vērtībā. Līdzīgi kā Eiropā, vadošās produktu kategorijas vietējā tirgū ir ādas un matu kopšanas līdzekļi, savukārt mazāko īpatsvaru ieņem dekoratīvā kosmētika. Turklāt pārdotās kosmētikas apjomi turpina pieaugt visos noieta kanālos, taču visstraujāk pieaugusi e-komercija. Latvijā pēdējā gada laikā kosmētikas lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Iedzīvotāji nav gatavi maksāt par nolietotu riepu nodošanu

"Latvijas zaļā fonda" izpilddirektore Solveiga Grīsle

Maksa par atkritumu savākšanu saprotamāka

Pagājušā gada oktobrī tika veikta atkritumu apsaimniekotāja "Latvijas zaļā fonds" akcijas "Dod riepām otro dzīvi" pirmais posms, kuras laikā desmit laukumos ikvienam bija iespēja nodot vecās riepas bez maksas. Deviņu dienu laikā savāktas un pārstrādei nodotas vairāk nekā 1000 tonnas riepu, un vairāk nekā 1500 tonnas reģistrētas savākšanai tuvāko mēnešu laikā. Pēc akcijas secinājām, ka iedzīvotāji vēl joprojām nav gatavi maksāt par nolietoto riepu nodošanu. Šī akcija bija labs veids, kā motivēt cilvēkus iztīrīt riepu krājumus, kuri kādā periodā ir sakrājušies, taču cilvēki acīmredzot nav gatavi maksāt par šāda veida atkritumu nodošanu. Iedzīvotāji ir akceptējuši, ka komunālajos rēķinos ir iekļauta daļa par atkritumu savākšanu, taču tas, ka būtu atsevišķi jāmaksā par riepu savākšanu, daudziem nav īsti pieņemams.

Jārod veids nodot riepas par simbolisku samaksu

Lai izskaustu riepu uzkrāšanos vai, sliktākajā gadījumā, izmešanu mežā, ar laiku ir jārada iespēja tās nodot bez maksas vai par ļoti simbolisku samaksu. Mums arī no daudziem servisiem teikuši, ka ir situācijas, kad klienti uzzina, ka par veco riepu atstāšanu daži eiro ir jāpiemaksā, diezgan daudzi izvēlas tās ielikt bagāžniekā. Un kur tad tās paliks? Visticamāk, ka turpat aiz stūra vai mežā. Tādēļ vislabāk būtu veicināt izpratni, ka nolietoto riepu apsaimniekošanas izmaksas, kuras ir saistītas ar savākšanu, pārvadāšanu, pārstrādi, būtu jāuzņemas nevis cilvēkiem, bet gan riepu importētājiem caur dabas resursu nodokli vai dalību atkritumu apsaimniekošanas sistēmās. Labāk, lai šīs izmaksas ir tuvāk biznesa pusei, jo to ir vieglāk kontrolēt.

Akcija iezīmē plašu problēmu spektru

Runājot par akcijas "Dod riepām otro dzīvi" rezultātiem, aktivitāte bija daudz lielāka, nekā bija gaidīts. Vienlaikus akcijas laikā Pierīgas desmit atkritumu savākšanas laukumos to īpašnieki sākumā bija visai skeptiski par interesi, taču aktivitāte izrādījās liela. Visu akcijas laiku pie savākšanas laukumiem pat bija rindas. Tas ļoti skaidri parādīja, ka problēma nav tikai nelegālas riepu savākšanas vietas, par ko daudz runā publiski. Izrādās, ka krājumi ir visdažādākajās vietās un visdažādāko iemeslu dēļ. Kādam riepas ir sakrājušās garāžā, kāds savācis un atvedis no meža. Iezīmējās tiešām ļoti plašs problemātikas spektrs.

Cilvēki tomēr ir atbildīgi

Vienlaikus izkristalizējās arī naudas jautājums. Pašlaik maksa par vienas lietotas vieglās automašīnas riepas nodošanu svārstās no viena līdz 2,5 eiro atkarībā no savākšanas laukuma vai autoservisa. It kā tas nešķiet daudz, sevišķi tiem, kuri var atļauties auto. Tomēr, ja reiz nenodoto riepu ir tik daudz, acīmredzot tas ir viens no apstākļiem, kas cilvēkus attur. Tajā pašā laikā akcijas laikā "Latvijas zaļais fonds" pārliecinājās, ka cilvēki ir atbildīgi. Piemēram, brīvdienās, kad Rīgas savākšanas laukums nestrādāja, cilvēki bija gatavi vest riepas arī uz Olaini vai Jelgavu, kas no degvielas patēriņa viedokļa nav nemaz tik lēti.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Šogad pieaug atkritumu izvešanas tarifi

Sākot ar šā gada 1.janvāri virknē pašvaldību auguši atkritumu izvešanas tarifi. Šīs izmaiņas saistītas ar dabas resursa nodokļa pieaugumu. Tā, piemēram, atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi EKO" sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifa likme no 43 eiro uz tonnu sasniegusi 58,12 eiro uz tonnu. Rundāles novadā atkritumu apsaimniekošanas maksa augusi par 3%, savukārt Jaunjelgavas novadā tarifs audzis par 6%, bet Jelgavas novadā tas audzis par 3%. Aizkraukles novada iedzīvotāji par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu maksās par 14% vairāk, nekā 2018.gadā.

Lasīt vairāk

02. "Eco Baltia grupa" attīstībā plāno investēt astoņus miljonus eiro

2019.gadā vides apsaimniekošanas uzņēmumu "Eco Baltia grupa" plāno investēt gandrīz astoņus miljonus eiro grupas otrreizējās izejvielas uzņēmumos "Nordic Plast" un "PET Baltija" attīstībā. Aptuveni trīs miljonu eiro investīcijas ieguldīs "Nordic Plast" ražotnes modernizācijā, lai uzņēmums varētu kāpināt savus ražošanas apjomus, produktivitāti, celt produktu kvalitāti un konkurētspēju. Savukārt "PET Baltija" turpinās savu ekspansiju esošajos un jaunos tirgos. Tostarp PET granulu ražošanas jaudu palielināšanai šogad "Eco Baltia grupa" plāno investēt 4,8 miljonus eiro.

Lasīt vairāk

03. Latvijā 64% iedzīvotāju nodod metāllūžņus otrreizējai pārstrādei

2018.gada beigās metāllūžņu iepirkšanas, pārstrādes un eksporta uzņēmums "Tolmets" veicis aptauju, kurā noskaidrots, ka Latvijā 64% iedzīvotāju nodod metāllūžņus otrreizējai pārstrādei, lai mazinātu vides piesārņojumu. Vienlaikus aptaujā 70% iedzīvotāju atzinuši, ka metāllūžņus viņi nodod otrreizējai pārstrādei, lai sakoptu apkārni, bet 65% metāllūžņus nodod pārstrādei, lai gūtu papildu ienākumus. Aptaujas dati arī atklāj, ka 61% aptaujāto ir informēti par iespējām savā novadā nodot metāllūžņus, tostarp lielākais informēto iedzīvotāju īpatsvars ir Vidzemē (82%) un Kurzemē (80%), bet salīdzinoši retāk šāda informācija ir Rīgā dzīvojošajiem, kur vien 45% iedzīvotāju zina par iespējām nodot metāllūžņus.

Lasīt vairāk

04. "ZAAO" eko laukumos atceļ maksu par riepu, logu stikla un elektrotehnikas nodošanu

Piesaistot stratēģisku sadarbības partneri otrreizējai pārstrādei derīgu materiālu realizācijai, SIA "ZAAO" nolēmusi no šā gada privātpersonām atcelt maksu par riepu, logu stikla un elektrotehnikas nodošanu eko laukumos. Eko laukumos bez maksas no privātpersonām pieņem arī pudeļu stiklu, papīru, kartonu, polimērus, PET dzērienu pudeles, metālu, luminiscentās spuldzes, baterijas, akumulatorus, koka paletes un lietošanai derīgus apavus. „ZAAO” apkoptā informācija liecina, ka 2018.gada 11 mēnešos eko laukumus apmeklējuši vairāk nekā 62 500 klientu, kas ir par 3000 klientu vairāk nekā šajā laika periodā 2017.gadā.

Lasīt vairāk

05. Latvijas kosmētikas ražotāju apgrozījums 2018.gadā audzis par aptuveni 25%

Vietējie kosmētikas ražotāji 2018.gadā turpinājuši strauju attīstību, un to apgrozījums pērn kopumā varētu būt palielinājies par aptuveni 25%, pateicoties eksporta attīstībai un Latvijas tirgus izaugsmei, atzina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijā (LAKRA). 2018.gadā vietējo ražotāju apgrozījums jau sasniedzis 25-30 miljonu eiro robežu. Turklāt Latvijas kosmētikas ražotāji nepārtraukti investē ražošanas attīstībā un jaunos produktos, kas liecina par mērķtiecīgu darbību, lai uzlabotu savu konkurētspēju vēl vairāk. 2018.gadā investīcijas ir vairāku simtu tūkstošu apmērā. Tāpat kā iepriekšējos gadus, aptuveni 90% saražotās produkcijas Latvijas kosmētikas ražotāji eksportē.

Lasīt vairāk