Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Elektroniskos plašsaziņas līdzekļus atbrīvo no valsts nodevām

Ministru kabineta (MK) noteikumi paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuriem Latvijā izsniegtas apraides atļaujas komerciālās nacionālās televīzijas programmas apraidei vai komerciālās pārrobežu televīzijas programmas apraidei, ir jāmaksā valsts nodeva par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību. Tostarp 100% atbrīvojumam no valsts nodevas samaksas var pieteikties tie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru programmās vismaz 51% diennakts raidlaika ir valsts valodā un vienlaikus

Nozares neveiksmes

Reklāmas cenas pieaugs

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa prognozēja, ka Latvijā reklāmas pakalpojumu cenas varētu augt. Nozarē ir iespējama pakalpojumu sadārdzināšanās. Tas galvenokārt saistāms ar izmaiņām nodokļu regulējumā un atalgojuma pieaugumu, kas, ņemot vērā kvalificētu darba spēka trūkumu, pieaug straujāk. Tā kā reklāmas pakalpojumu nozarē ievērojamu izmaksu daļu veido darba spēka izmaksas, tad darba spēka izmaksu pieaugums rada spiedienu uz pakalpojumu cenām. B. Liepiņa

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

NEPLP tiesīgs bloķēt nelikumīgi TV saturu pārraidošas interneta vietnes

Jūnijā Saeima pieņēma Elektroniskā plašsaziņas līdzekļi likuma grozījumus, kas piešķir Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) lemt par sešu mēnešu liegumu interneta mājaslapām, kurās nelikumīgi jeb bez retranslācijas atļaujas tiek pārraidīts televīzijas saturs. Tāpat padomei regulārā monitoringa laikā jāuztur un jāaktualizē savā mājaslapā publiski pieejamu “melno sarakstu”, kur būtu norādītas bloķētās IP adreses, kurās izplata nelegālo saturu. Savukārt nākotnē NEPLP nepieciešama Monitoringa centra kapacitātes palielināšana, lai uzdotos Saeimas pienākumus varētu izpildīt kvalitatīvi.

Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus
Jūnijā Saeima lēma, ka sabiedriskajiem medijiem līdz 2021. gadam ir jāiziet no reklāmas tirgus. Kultūras ministre Dace Melbārde sacīja, ka iziešana no reklāmas tirgus iespējama, nodrošinot sabiedriskajiem medijiem atbilstošu finansējumu aptuveni 14 miljonu eiro apmērā. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš sacīja, ka Saeimas lēmums ir solis uz priekšu mediju vides sakārtošanai, taču tā īstenošanā vēl jāiegulda daudz darba. A. Ķēniņš norādīja, ka patlaban aktuālākie jautājumi, kas jāatrisina, ir sabiedrisko mediju pārvaldības likuma pieņemšana, mediju vides uzlabošana, kā arī satura kvalitātes un mediju patēriņa celšana. Tostarp būtiski ir nodrošināt, ka sabiedriskais medijs kalpotu sabiedrības interesēs. A. Ķēniņš papildināja, ja kādā brīdī deputāti atteiksies no šī lēmuma, tas būs nepareizs solis, kas iedragātu mediju vidi.

Aizliegt ātro kredītu reklamēšanu medijos

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par ātro kredītu reklamēšanas aizliegumu medijos. Iniciatīvas pārstāve ir Madara Valtere. Aizlieguma mērķis ir, lai nākotnē pakalpojuma reklāmas tiktu aizliegtas televīzijā, radio, internetā, kā arī sociālajos tīklos. M. Valteres ieskatā, katra šāda reklāma vilina cilvēkus aizņemties. Iniciatīva veidota, lai cilvēks, kurš ir viegli ietekmējams un kuram pašlaik ir vajadzīgi naudas līdzekļi, neapdomājot sekas, neaizņemas naudu nebanku iestādēs, lai izvairītos no riska iekulties lielos parādos. Iniciatīvā pausts, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri ātro kredītu dēļ "iekuļas lielos parādos" un vairums no tiem aizbēg uz ārzemēm, lai nopelnītu vairāk vai slēptos no parādu piedzinējiem. Reklāmas aizliegums masu medijos, sociālajos tīklos, internetā un radio, iespējams, samazinātu to cilvēku skaitu, kuri šādā veidā aizņemtos naudas līdzekļus.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Webhelp, SIA, RĪGAS KARTE, SIA, All Media Latvia, SIA, Latvijas Televīzija, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Webhelp, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 22 708 12.01 755 3.33% 180
2. RĪGAS KARTE, SIA
Vīlandes 6-3, Rīga, LV-1010 T. 67326300
Informatīvie pakalpojumi 21 566 7.64 4 104 19.03% 10
3. All Media Latvia, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 18 467 8.83 1 391 7.53% 122
4. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 18 323 3.68 -233 -1.27% 486
5. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Reklāma 14 572 -5.5 74 0.51% 10
6. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 12 659 -5.99 -146 -1.15% 314
7. Dentsu Aegis Network Latvia, SIA
Brīvības gatve 214b, Rīga, LV-1039 T. 67240204
Reklāma 12 479 7.45 59 0.48% 38
8. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 10 940 -10.1 498 4.55% 214
9. Inspired, SIA
Tērbatas 30-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67830661
Reklāma 9 758 -3.34 149 1.53% 42
10. Latvijas Radio, Valsts SIA
Doma laukums 8, Rīga, LV-1505 T. 67206722
Radio 9 174 6.77 -174 -1.90% 278

Viedokļi

Autors: Dace Ķezbere

Pieaugs satura izplatīšana digitālajās platformās

2018. gads nozarē ir bijis izaicinājumiem un notikumiem bagāts. NEPLP ir beigusi darbu pie Elektronisko mediju attīstības nacionālās stratēģijas 2018.–2022. gadam, un šis dokuments ir stājies spēkā kā nozares ārējais normatīvais akts ar pielikumiem, kas saistoši visām raidorganizācijām un komersantiem Latvijā. Stratēģijā esam iezīmējuši ceļu gan sabiedrisko mediju attīstībai par vienotu uz digitālās platformas balstītu sabiedrisko mediju, gan nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu ētera signāla lasīt tālāk

Autors: Baiba Liepiņa

Reklāmai jābūt kā sabiedrības pienesumam

Reklāmas nozarē vēl joprojām nav mainījies iepirkuma likums, bet ir parādījušās dažas pozitīvas iezīmes. Ir skaidrs, ka reklāma ir specifisks iepirkums. Tādēļ ļoti svarīga ir kvalitatīva iepirkuma tehniskā specifikācija, ar ko līdz šim ir bijušas lielākās grūtības. Ir pieredzētas tādas specifikācijas, pēc kurām nav iespējams sagatavot piedāvājumu – tādu, kas par zemāko cenu apmierina pasūtītāju un uzvarējušo pretendentu. Ir bijuši gadījumi, kad abas puses ir neapmierinātas, un tikai tādēļ, ka lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

LŽA: Mediju nozare ir lielu pārmaiņu priekšā

Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja Ivonna Plaude

Atskatoties uz 2018.gada beigām, mediju nozarē izceļami divi notikumi, uzsvēra Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja Ivonna Plaude. Viens no tiem ir Latvijas Mediju ētikas padomes izveidošana. Latvijas Mediju ētikas padomi decembra vidū nodibināja Latvijas Raidorgnizāciju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, AS "Delfi", SIA "Žurnāls Santa", AS "Cits medijs", Nacionālā informācijas aģentūra LETA, AS "Latvijas mediji", valsts SIA "Latvijas Vēstnesis", SIA "Reģionu mediji", SIA "Staburags", SIA "Bauskas dzīve", SIA "Novadu ziņas", SIA "Cēsu druva" un SIA "Firma Zemgale”.
Plaude paskaidroja, ka ētikas padome ir kā priekšnoteikums mediju ombuda izveidošanai. Līdz 30.janvārim interesentiem ir iespēja iesniegt savus priekšlikumus Ētikas kodeksam. Līdz februāra beigām plānots ievēlēt "nozarē cienītu un atzītu, un uzticamu" ētikas ombudu. "Protams, pilnīgas vienprātības nebūs, jo katram ir savas intereses, daudzi ir konkurenti, mediju telpa ir šaura, bet ceru, ka mēs spēsim vienoties par to, kas nozarē ir nepieņemami un kas ir mūsu galvenais uzdevums, nosargājot galveno vērtību – uzticamību," vērtēja Plaude.
Mediju galvenā vērtība ir uzticamība, uzsvēra Plaude, piebilstot, ka tā jāsargā ar visiem iespējamajiem līdzekļiem. "Kā redzam pēdējos pētījumos, uzticamība medijiem pēkšņi kritusies," pauda Plaude. Lielāko negatīvo ieguldījumu mediju uzticamībai 2018.gadā devuši politiķi, kas priekšvēlēšanu laikā parādījuši pilnīgi jaunu komunikāciju, cenšoties iedragāt mediju autoritāti un uzticamību tiem. "Izmantoti tādi paņēmieni, kas nav pieļaujami ne tikai demokrātiskā sabiedrībā, bet vispār pieklājīgā sabiedrībā, ja cilvēki diskutē nevis par problēmām un faktiem, bet par personiskām lietām. Ja to dara cilvēki, kas pretendē uz augstākajiem amatiem, uz sabiedrības līderu lomu, tad jājautā, kādi ir mūsu līderi un sabiedrība?" sprieda Plaude.
Papildu tam negatīvi izbrīnīja arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbība, sacīja Plaude. Pirmkārt, negatīvi vērtējama NEPLP nereaģēšana uz politiķu īstenoto uzbrukumu mediju neatkarībai. Bet otrkārt, vēl jo vairāk neizprotama, viņasprāt, ir Latvijas Televīzijas valdes locekļu atlaišana bez acīmredzamiem iemesliem. "Domāju, ka labākais, no NEPLP šajā gadījumā varētu darīt, ir atkāpties. Viņu skaidrojumi par LTV valdes atlaišanas iemesliem nevienu nepārliecināja. Pat tad, ja iemesli ir bijuši, tad metodes, kā tas ticis darīts, grauj uzticamību medijiem, norādīja Plaude. "Tā ir šo cilvēki bezatbildība gan pret mediju telpu Latvijā, gan pret publisko vidi, kā arī neprofesionalitāte un savu pienākumu un ietekmēs neapzināšanās," vērtēja Plaude, prognozējot, ka ar NEPLP rīcības sekām būs jāsaskaras arī turpmāk.
2019.gadā būtu jātiek galā ar nozares likumdošanas sakārtošanu, uzsvēra Plaude. Darbs ir sākts pie jauna Sabiedrisko mediju pārvaldības likuma, kurā nozares eksperti jau pauž savu viedokli. Galvenais uzdevums ir izslēgt politiskas iejaukšanās iespējamību sabiedriskā medija darbībā, pauda Plaude. Viņasprāt, ievērojami jākāpina sabiedriskā medija finansējums. "Politiķiem ir jāatrod nepieciešamais finansējums, jo ir jāapzinās, ka bez brīvas, neatkarīgas žurnālistikas tā ir dzīve apdraudētā sabiedrībā, tas ir sabiedrības drošības jautājums," sacīja Plaude.
Plaude sagaida, ka šogad varētu tikt atvērts arī likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, tā vērtēšanas gaitā runājot par to, ko var uzskatīt par žurnālistu un citi jautājumi. “Mēs esam lielu pārmaiņu priekšā. Gribas cerēt, ka šīs pārmaiņas būs pozitīvas, nevis tā, kā mēs beidzām pērno gadu," teica Plaude.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Izsaka neuzticību diviem LTV valdes locekļiem

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 2018.gada nogalē izteikusi neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim satura jautājumos Sergejam Ņesterovam. Viņu vietā pagaidu LTV valdes locekļa amatā iecelta LTV satura redaktore Vikija Valdmane-Rozenberga. Uz diviem LTV valdes locekļu amatiem izsludināts konkurss, kuram var pieteikties līdz 15.februārim. Ne Belte, ne Ņesterovs nepieteiksies konkursā uz LTV valdes locekļa amatiem
Savu lēmumu atstādināt Belti un Ņesterovu NEPLP skaidroja, norādot, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.
2016.gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu - "Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide" divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā. Saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017.gada beigām, bet LTV apguva tikai nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada martam, kas nenotika. 2018.gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta 1. kārta ekspluatācijā līdz 17.decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā tika konstatēts būtisks sadārdzinājums - nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.
Tāpat 2018.gada maijā, pastāvot riskam, ka ziņu dienesta režijas komplekss jebkurā brīdī var pārstāt darboties, valdība augustā atbalstīja 414 137 eiro apmērā piešķīrumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. LTV apņēmās projektu īstenot līdz gada beigām. NEPLP konstatēja, ka iepirkums, kas saistīts ar instalāciju iegādi un uzstādīšanu, ir izsludināts vien 14. novembrī. Līdz ar to, paziņojot iepirkuma rezultātus 13.decembrī, plānotos darbus nav iespējams pabeigt laikā. Ja līdzekļi neparedzētiem gadījumiem netiek apgūti līdz gada beigām, tie jāatmaksā atpakaļ valsts budžetā. Padome uzskata, ka šāda projekta plānošanas prakse neatbilst labas pārvaldības principiem Latvijas sabiedrības interesēs, kā arī apdraud sabiedriskā pasūtījuma realizāciju.

Lasīt vairāk

02. Radio katru dienu klausās vairāk nekā miljons Latvijas iedzīvotāju

Vidēji 68,2% jeb 1,072 miljoni Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem vasaras un rudens periodā vismaz reizi dienā klausījās radio, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" dati.
Radio stacijai "Latvijas Radio 2’" ir lielākā klausīšanās laika daļa - 19,8% no kopējā radio klausīšanās laika. Otrajā vietā pēc klausīšanās laika sadalījuma ierindojas "Radio Skonto" ar 12,3% lielu klausīšanās laika daļu, savukārt trešā lielākā daļa ir radio stacijai "’Latvijas Radio 1" ar 8,7% lielu klausīšanās laika daļu.
2018.gada vasaras un rudens periodā ikdienā visvairāk klausītākā radio stacija ir "Latvijas Radio 2", kuru klausījās 15,4% jeb 243 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kam seko "Radio Skonto" ar 12,1% jeb 190 000 klausītāju un "Latvijas Radio 1", kuru vismaz reizi dienā klausījās 9,1% jeb 143 000 klausītāju.
"Kantar TNS" mediju pētījumu klientu vadītāja Solvita Kronberga norādīja, ka 2018.gada vasarā un rudenī ikdienā radio mazliet vairāk klausījušies vīrieši - vidēji 72% vīriešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem klausījušies radio vismaz reizi dienā, savukārt sieviešu vidū radio vismaz reizi dienā klausās 64%. Pēdējā gada laikā ir pieaugusi ikdienas radio klausīšanās tieši vīriešu vidū - ikdienā vīrieši biežāk klausās radio mašīnā, savukārt sievietes - mājās.
2018.gada vasaras un rudens periodā radio staciju "Radio Skonto" vismaz reizi nedēļā klausījās 35,3% jeb 555 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, "Latvijas Radio 2" - 32,8% jeb 515 000 klausītāju un "Radio SWH" - 32,1% jeb 505 000 klausītāju.

Lasīt vairāk

03. Mediju grupas uzņēmumam "All Media Latvia" pievienota "Latvijas Neatkarīgā Televīzija"

Mediju grupas "All Media Baltics" uzņēmumam "All Media Latvia" pievienota AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (LNT), liecina "Firmas.lv" informācija.
Savukārt 18.decembrī LNT kā atsevišķs uzņēmums likvidēts.
"All Media Latvia" vadītāja Baiba Zūzena aģentūrai LETA sacīja, ka mediju grupas "All Media Baltics" īpašnieku lēmums pievienot LNT uzņēmumam "All Media Latvia" pieņemts, lai vienkāršotu un efektivizētu uzņēmumu pārvaldību un turpinātu attīstīt Eiropas līmeņa multiplatformu mediju uzņēmumu.
Tāpat viņa uzsvēra, ka uzņēmumu apvienošana neietekmēs televīzijas kanālu darbību.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka mediju grupas "All Media Baltics" īpašnieki plāno pievienot komerciālo televīziju LNT mediju grupas uzņēmumam "All Media Latvia".
Lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un efektivizētu grupas uzņēmumu pārvaldību un turpinātu attīstīt mūsdienīgu Eiropas līmeņa multiplatformu mediju uzņēmumu.
Pievienošanas procesa rezultātā LNT saistības pāries "All Media Latvia", un turpmāk "All Media Latvia" nodrošinās televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, "Kanāls 2" un 3+, kā arī Latvijas video portāla "TVPlay" un ziņu un izklaides portāla "Skaties.lv" darbību Latvijā.

Lasīt vairāk

04. Pētījums: Latvijas sabiedrība vairāk uzticas komerciālajiem nekā sabiedriskajiem medijiem

Latvijas sabiedrība vairāk uzticas komerciālajiem nekā sabiedriskajiem medijiem, noskaidrots Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtītajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju interesēm, dienaskārtību un uzticēšanos medijiem.
Aptaujā respondenti tika lūgti nosaukt, viņuprāt, trīs uzticamākos medijus, kā arī pamatot šo izvēli, un apkopotie dati liecina, ka uzticamāko mediju hierarhija būtiski neatšķiras no mediju popularitātes hierarhijas - aptaujātie patērē tos medijus, kuru sniegtajai informācijai viņi uzticas.
Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka kopumā Latvijas sabiedrībai vairāk uzticas televīzijai (52% gadījumu respondenti kā uzticamāko mediju nosaukuši kādu no televīzijas programmām), kurai seko interneta resursi (29%), radio (15%), preses izdevumi (14%) un sociālie mediji (9%).
Analizējot iegūtos rezultātus pa konkrētiem medijiem, secināts, ka Latvijas mediju tirgus līderis ir portāls "www.delfi.lv", kurš ir ne vien populārākais informācijas avots par dažāda veida notikumiem, kultūras un izklaides jomā, bet arī visbiežāk (18% gadījumu) nosaukts kā uzticamākais medijs. Uzticamāko mediju trijniekā ierindojas arī Latvijas sabiedrisko mediju televīzijas programma LTV1 (8% respondentu) un tā ziņu raidījums "Panorāma" (10%).
Nākamās vietas uzticamāko mediju sarakstā ieņem PBK (Pirmais Baltijas Kanāls) (8% respondentu), "www.tvnet.lv" (7%), sociālais tīkls "facebook" (7%), TV3 raidījums "Bez Tabu" (6%), Latvijas Radio 1 (6%), "TV3" (5%), "LNT" (5%) un "LNT ziņas" (5%).
Pētījumā noskaidrots, ka kopumā Latvijas sabiedrība vairāk uzticas komerciālajiem nekā sabiedriskajiem medijiem. Lai arī LTV1 un tā ziņu raidījums "Panorāma" ir atzīti par vieniem no uzticamākajiem medijiem, kopumā 30% gadījumos respondenti kā uzticamāko ir nosaukuši kādu no Latvijas sabiedriskajiem medijiem (Latvijas Televīzija, Latvijas Radio vai LSM.LV), kamēr kopējais uzticamības līmenis komerciālajiem medijiem ir 49%.

Lasīt vairāk

05. Skatītākais televīzijas kanāls 2018.gadā bijis TV3

Konsolidētās TV skatītākais televīzijas kanāls 2018.gadā bija TV3, kura skatīšanās laika daļa bija 9,7%, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" dati.
Otrs skatītākais kanāls bija LTV1, kura skatīšanās laika daļa bija 9,3%. Savukārt trešais skatītākais bija kanāls LNT, kuram veltīti 7,6% no kopējā TV skatīšanās laika.
TV3 ir skatītākais kanāls jau vairākus gadus, taču ik gadu, saglabājot līdera pozīcijas, tā skatīšanās laika daļa samazinās: 2016.gadā tā skatīšanās laika daļa bija 12,1%, bet 2017.gadā - 11,3%.
Tikmēr "Kantar TNS" mediju klientu direktors Oskars Rumpēters informēja, ka gada nogalē, 31.decembrī, skatītākais kanāls bija LTV1, kura skatīšanās laika daļa bija 11,9%. Savukārt otrs skatītākais kanāls šajā dienā bija "RTR Planeta Baltija", kuram veltīti 10,8% no kopējā TV skatīšanās laika. Trešais skatītākais bija kanāls "PBK", kuram veltīti 10,2% no kopējā TV skatīšanās laika.
Skatītāko konsolidētās TV decembra programmu topa pirmajā vietā ierindojusies filma "Viens pats mājās 2" kanālā TV3, kuru vēroja vidēji 9,7% jeb 184 700 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no četriem gadiem. Otra skatītākā TV programma bija "Latvijas valsts himna" kanālā "PBK", kuru vēroja vidēji 9,6% jeb 181 600 skatītāju. Savukārt programmu topa trešajā vietā ir "Latvijas lepnums 2018" kanālā TV3, kuru vēroja vidēji 9,3% jeb 176 800 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Lasīt vairāk