Ienākt

Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas

Dizains, mode, māksla, jaunrade Elektroniskie mediji
Informatīvie pakalpojumi Izdevējdarbība
Izglītība, apmācība Reklāma, sabiedriskās attiecības

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Elektroniskos plašsaziņas līdzekļus atbrīvo no valsts nodevām

Ministru kabineta (MK) noteikumi paredz, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuriem Latvijā izsniegtas apraides atļaujas komerciālās nacionālās televīzijas programmas apraidei vai komerciālās pārrobežu televīzijas programmas apraidei, ir jāmaksā valsts nodeva par apraides tiesību īstenošanas uzraudzību. Tostarp 100% atbrīvojumam no valsts nodevas samaksas var pieteikties tie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru programmās vismaz 51% diennakts raidlaika ir valsts valodā un vienlaikus

Nozares neveiksmes

Reklāmas cenas pieaugs

Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa prognozēja, ka Latvijā reklāmas pakalpojumu cenas varētu augt. Nozarē ir iespējama pakalpojumu sadārdzināšanās. Tas galvenokārt saistāms ar izmaiņām nodokļu regulējumā un atalgojuma pieaugumu, kas, ņemot vērā kvalificētu darba spēka trūkumu, pieaug straujāk. Tā kā reklāmas pakalpojumu nozarē ievērojamu izmaksu daļu veido darba spēka izmaksas, tad darba spēka izmaksu pieaugums rada spiedienu uz pakalpojumu cenām. B. Liepiņa

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

NEPLP tiesīgs bloķēt nelikumīgi TV saturu pārraidošas interneta vietnes

Jūnijā Saeima pieņēma Elektroniskā plašsaziņas līdzekļi likuma grozījumus, kas piešķir Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) lemt par sešu mēnešu liegumu interneta mājaslapām, kurās nelikumīgi jeb bez retranslācijas atļaujas tiek pārraidīts televīzijas saturs. Tāpat padomei regulārā monitoringa laikā jāuztur un jāaktualizē savā mājaslapā publiski pieejamu “melno sarakstu”, kur būtu norādītas bloķētās IP adreses, kurās izplata nelegālo saturu. Savukārt nākotnē NEPLP nepieciešama Monitoringa centra kapacitātes palielināšana, lai uzdotos Saeimas pienākumus varētu izpildīt kvalitatīvi.

Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus
Jūnijā Saeima lēma, ka sabiedriskajiem medijiem līdz 2021. gadam ir jāiziet no reklāmas tirgus. Kultūras ministre Dace Melbārde sacīja, ka iziešana no reklāmas tirgus iespējama, nodrošinot sabiedriskajiem medijiem atbilstošu finansējumu aptuveni 14 miljonu eiro apmērā. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš sacīja, ka Saeimas lēmums ir solis uz priekšu mediju vides sakārtošanai, taču tā īstenošanā vēl jāiegulda daudz darba. A. Ķēniņš norādīja, ka patlaban aktuālākie jautājumi, kas jāatrisina, ir sabiedrisko mediju pārvaldības likuma pieņemšana, mediju vides uzlabošana, kā arī satura kvalitātes un mediju patēriņa celšana. Tostarp būtiski ir nodrošināt, ka sabiedriskais medijs kalpotu sabiedrības interesēs. A. Ķēniņš papildināja, ja kādā brīdī deputāti atteiksies no šī lēmuma, tas būs nepareizs solis, kas iedragātu mediju vidi.

Aizliegt ātro kredītu reklamēšanu medijos

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par ātro kredītu reklamēšanas aizliegumu medijos. Iniciatīvas pārstāve ir Madara Valtere. Aizlieguma mērķis ir, lai nākotnē pakalpojuma reklāmas tiktu aizliegtas televīzijā, radio, internetā, kā arī sociālajos tīklos. M. Valteres ieskatā, katra šāda reklāma vilina cilvēkus aizņemties. Iniciatīva veidota, lai cilvēks, kurš ir viegli ietekmējams un kuram pašlaik ir vajadzīgi naudas līdzekļi, neapdomājot sekas, neaizņemas naudu nebanku iestādēs, lai izvairītos no riska iekulties lielos parādos. Iniciatīvā pausts, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri ātro kredītu dēļ "iekuļas lielos parādos" un vairums no tiem aizbēg uz ārzemēm, lai nopelnītu vairāk vai slēptos no parādu piedzinējiem. Reklāmas aizliegums masu medijos, sociālajos tīklos, internetā un radio, iespējams, samazinātu to cilvēku skaitu, kuri šādā veidā aizņemtos naudas līdzekļus.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Mediji, reklāma, izglītība, radošās industrijas rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir RUNWAY, SIA, RĪGAS KARTE, SIA, All Media Latvia, SIA, Latvijas Televīzija, SIA, BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Dizains, mode, māksla, jaunrade, Elektroniskie mediji, Informatīvie pakalpojumi , Izdevējdarbība, Izglītība, apmācība

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. RUNWAY, SIA
Skanstes 54a, Rīga, LV-1013 T. 67224437
Informatīvie pakalpojumi 22 708 12.01 755 3.33% 180
2. RĪGAS KARTE, SIA
Vīlandes 6-3, Rīga, LV-1010 T. 67326300
Informatīvie pakalpojumi 21 566 7.64 4 104 19.03% 10
3. All Media Latvia, SIA
Dzelzavas 120g-3.st., Rīga, LV-1021 T. 67479100
Televīzija 18 467 8.83 1 391 7.53% 122
4. Latvijas Televīzija, SIA
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1509 T. 67200316
Televīzija 18 323 3.68 -233 -1.27% 486
5. BALTIJAS MEDIJU ALIANSE, SIA
Ģertrūdes 12, Rīga, LV-1010 T. 67186735
Televīzija 14 572 -5.5 74 0.51% 10
6. Apgāds Zvaigzne ABC, SIA
K.Valdemāra 6, Rīga, LV-1010 T. 67324518
Izdevniecības, apgādi 12 659 -5.99 36 0.29% 314
7. Dentsu Aegis Network Latvia, SIA
Brīvības gatve 214b, Rīga, LV-1039 T. 67240204
Reklāma 12 479 7.45 59 0.48% 38
8. Diana Sveces, SIA
Rūpniecības 33, Ventspils, LV-3601 T. 63607760
Daiļamatniecība 10 940 -10.1 498 4.55% 214
9. Inspired, SIA
Tērbatas 30-3.st., Rīga, LV-1011 T. 67830661
Reklāma 9 758 -3.34 149 1.53% 42
10. Latvijas Radio, Valsts SIA
Doma laukums 8, Rīga, LV-1505 T. 67206722
Radio 9 174 6.77 -174 -1.90% 278

Viedokļi

Autors: Dace Ķezbere

Pieaugs satura izplatīšana digitālajās platformās

2018. gads nozarē ir bijis izaicinājumiem un notikumiem bagāts. NEPLP ir beigusi darbu pie Elektronisko mediju attīstības nacionālās stratēģijas 2018.–2022. gadam, un šis dokuments ir stājies spēkā kā nozares ārējais normatīvais akts ar pielikumiem, kas saistoši visām raidorganizācijām un komersantiem Latvijā. Stratēģijā esam iezīmējuši ceļu gan sabiedrisko mediju attīstībai par vienotu uz digitālās platformas balstītu sabiedrisko mediju, gan nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu ētera signāla lasīt tālāk

Autors: Baiba Liepiņa

Reklāmai jābūt kā sabiedrības pienesumam

Reklāmas nozarē vēl joprojām nav mainījies iepirkuma likums, bet ir parādījušās dažas pozitīvas iezīmes. Ir skaidrs, ka reklāma ir specifisks iepirkums. Tādēļ ļoti svarīga ir kvalitatīva iepirkuma tehniskā specifikācija, ar ko līdz šim ir bijušas lielākās grūtības. Ir pieredzētas tādas specifikācijas, pēc kurām nav iespējams sagatavot piedāvājumu – tādu, kas par zemāko cenu apmierina pasūtītāju un uzvarējušo pretendentu. Ir bijuši gadījumi, kad abas puses ir neapmierinātas, un tikai tādēļ, ka lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Digitālais saturs ir nākotnes perspektīva

Sergejs Ņesterovs, Latvijas Televīzijas valdes loceklis programmu attīstības jautājumos

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas Televīzija sasniegusi vēl nebijušu popularitāti - LTV1 nekad agrāk piecos no septiņiem mēnešiem nav bijis skatītākais televīzijas kanāls. Ņemot vērā šī gada plašo sporta notikumu klāstu - Pasaules čempionātu hokejā un FIFA Pasaules kausa izcīņu futbolā - arī LTV7 rādītāji ir bijuši augsti, turklāt varam secināt, ka ir izdevies uzrunāt arī grūti sasniedzamu auditoriju, jo maijā LTV7 bija otrais skatītākais kanāls auditorijā no 15 līdz 34 gadu vecumam.

Runājot par lineārās televīzijas nozari kopumā, Latvijā situācija nav iepriecinoša. Krītas gan skatīšanās apjoms, gan lielo kanālu skatīšanās laiks. Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dati rāda, ka Latvijā ir viens no straujākajiem televīzijas skatīšanās laika kritumiem Eiropā. Kamēr Eiropas Savienības vidējais rādītājs 2017.gadā bija trīs stundas un 38 minūtes, Latvijā tas bija vien divas stundas un 57 minūtes. Lielajiem kanāliem (LTV1, TV3, PBK, LNT, NTV Mir Baltic, RTR Planeta Baltija) jūlijā gada griezumā skatīšanās laika daļa samazinājusies par 8,3 %, tomēr par spīti negatīvajām tendencēm LTV1 šī gada jūlijā, salīdzinot ar 2017.gada jūliju, spējis palielināt savu skatīšanās laika daļu par 12 %.

Protams, līdz ar lineārās televīzijas popularitātes kritumu, pieaug televīzijas satura patēriņš interneta vidē. “TNS Digital 2018” pētījuma dati norāda, ka katru dienu internetā televīzijas raidījumus, filmas vai citu video saturu skatās 48,4% Latvijas iedzīvotāju. Arī dati par LTV lielāko notikumu tiešraidēm internetā rāda, ka arvien lielākai daļai skatītāju internets kļūst par galveno TV satura skatīšanās platformu. Tā, piemēram, Latvijas hokeja izlases spēles Pasaules čempionātā sabiedrisko mediju satura atskaņotājā “Replsy.lv” skatījās vairāk nekā 40 000 skatītāju. Šāds skatītāju daudzums ir salīdzināms ar populāru raidījumu auditoriju pie lineārās televīzijas ekrāniem.

Gan “Replay.lv”, gan “Lsm.lv” portālos lielu popularitāti ieguva arī Dziesmu un deju svētku un Pasaules čempionāta futbolā pārraides. Savukārt maijā portāls “Lsm.lv” pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē ļāva pārsniedza 500 000 unikālo mēneša apmeklētāju robežu.
Protams, jāatzīmē arī sociālo mediju platformu ietekmes pieaugums, kas jaunas pieejas auditorijas sasniegšanā liek meklēt arī televīzijām. Šobrīd LTV 15 “Facebook” konti mēnesī kopā sasniedz vairāk kā piecus miljonus lietotāju, bet “Youtube” kontu mēneša skatījumu skaits ir nedaudz zem diviem miljoniem.

Digitālā satura veidošana sociālo mediju platformām ir viens no nākotnes nozīmīgākajiem attīstības virzieniem, jo mainīt auditoriju mediju lietošanas paradumus un likt tām ar jaunu sparu pievērsties lineārās televīzijas patēriņam nav iespējams.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. “All Media Baltics” kanāli HD kvalitātē

Mediju grupas “All Media Baltics” (“AM Baltics”) Latvijā visi TV kanāli – TV3, LNT, 3+, TV6, Kanāls 2 – kopš vasaras pieejami HD jeb augstas izšķirtspējas kvalitātē.

“Mēs esam patiesi gandarīti, ka varam iepriecināt mūsu uzticamos skatītājus. Visu mūsu kanā-lu raidīšana HD kvalitātē ir būtisks lēciens televīzijas skatīšanās pieredzē, kas tagad ir piee-jams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kura operators piedāvā mūsu grupas kanālus. Turpmāk ikviens skatītājs varēs baudīt neticami krāšņu attēlu un dzidru skaņu,” saka “AM Baltics” vadī-tāja Latvijā Baiba Zūzena.

“AM Baltics” Latvijā HD kvalitātē nodrošinās gan kanālu pārraidīšanas signālu, gan arī saturu. Turpmāk viss Latvijā ražotais oriģinālsaturs tiks veidots HD kvalitātē, tādā kvalitātē būs arī iepirktās filmas un raidījumi. Jāatzīst gan, ka daudzas skatītāju iemīļotās “vecās labās” kinofilmas vēl joprojām būs SD kvalitātē, jo HD kvalitātē nav pieejamas.

Lasīt vairāk

02. Pētījums: Pērn grāmatizdevniecības nozarē vairāki līderi

Pērn 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veidoja izdevniecības "Apgāds Zvaigzne ABC", "Latvijas Mediji" un "Jumava" izdevumi, liecina informatīvā pakalpojuma sniedzēja "Lursoft" pētījums par 2017.gadu.

"Apgāds Zvaigzne ABC" pērn izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedza 28% no kopējās grāmatu tirāžas, "Latvijas Mediji" izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veidoja 12% no kopējās tirāžas, bet "Jumava" - 147 grāmatas, kuru tirāža veidoja 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.

Pērn izdotas 2185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, savukārt grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

Pētījuma dati atklāj, ka grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem astoņi reģistrēti aizvadītajā gadā. No jaunpienācējiem pirmais darbības gads vissekmīgākais bijis "Avantis Publishing". Pirmajā darbības gadā uzņēmums apgrozījis 109 883 eiro un nopelnījis 23 248 eiro.
Kā liecina pētījuma dati, pēdējos gados nozares kopējais apgrozījums saglabājies teju nemainīgs. Grāmatizdevēju apgrozījums 2016.gadā bija 21,54 miljoni eiro, bet, ņemot vērā, ka visi uzņēmumi nav iesnieguši savu finanšu pārskatus, patlaban 2017.gada apgrozījuma rezultāti sasniedz 20,47 miljonus eiro.

Atšķirībā no nozares kopējā apgrozījuma, pērn nozares peļņa piedzīvoja kritumu. Pētījuma dati liecina, ka grāmatizdevēju 2016.gada kopējā peļņa bija 617 640 eiro, bet 2017.gada pašreizējo peļņu veido 180 610 eiro. Pērn ar peļņu strādāja 45 grāmatizdevēji.

"Lursoft" apkopotā informācija liecina, ka pērn "Apgāds Zvaigzne ABC" nodarbināja 314 darbiniekus, "Lielvārds" - 29, "Jumava" - 17 darbiniekus, savukārt "Izdevniecība RaKa" un "Apgāds "Kontinents"" katrs nodarbināja 12 darbiniekus.

Lasīt vairāk

03. HBO saturs arī Latvijā

No augusta Latvijā telekomunikācijas uzņēmuma "Lattelecom" un mobilo sakaru operato-ra "Latvijas mobilais telefons" (LMT) platformās pieejams ASV izklaides televīzijas zīmola "HBO" saturs, aģentūru LETA informēja "Lattelecom" un LMT pārstāvji.

Izklaides televīzijas zīmolā ietilpst seriāli kā "Troņu spēle", "Lielie mazie meli", "Mežonīgo rietumu pasaule", "Asi priekšmeti", "Īsts detektīvs", kā arī daudzi citi seriāli un filmas.

Sadarbībā ar partneriem visiem seriāliem būs pieejami latviešu valodas subtitri, savukārt "Troņu spēle", "Lielie mazie meli" un "Mežonīgo rietumu pasaule" būs arī ierunāti latviešu valodā. Tāpat visam saturam būs pieejams audio celiņš krievu valodā.

"Lattelecom" piedāvājumā "HBO" seriāli un filmas būs vērojamas lietotnē "Shortcut", kas pieejama arī interaktīvajā televīzijā "Helio iTV' un "Interaktīvajā TV", savukārt "LMT" to no-drošinās "Mājas viedtelevīzijā".

Lasīt vairāk

04. Nākotnē “Printful Latvia” ieguldīs tehnoloģiju attīstībā

Latvijas tehnoloģiju uzņēmuma "Draugiem Group" drukas ārpakalpojumu uzņēmums "Printful Latvia" tehnoloģiju attīstībā ieguldīs 1,1 miljonu eiro, informēja "Draugiem group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Līdz šī gada beigām ieguldījumu apjoms "Draugiem Group" uzņēmuma "Printful" Latvijas ražotnē, no kuras eksportē uz Eiropas un Āzijas tirgiem, sasniegs 1,6 miljonus eiro.

Līdz šim "Printful Latvia" ražošanas un tehnoloģiju attīstībā ieguldīts jau 1,1 miljons eiro, un tādējādi kopējā ieguldījumu summa sasniedz vairāk nekā 2,7 miljonus eiro. Ražotnē patlaban strādā 19 speciālisti, un līdz gada beigām plānots piesaistīt vēl 20 apdrukas, apģērbu, apavu un dizaina priekšmetu ražošanas speciālistus.

Patlaban kompānijas pakalpojumus izvēlas 600 000 e-komercijas veikalu, un prioritārais mērķis ir iegūt vadošās tirgus pozīcijas Eiropā un Āzijā.

Lasīt vairāk

05. “Latvijas Neatkarīgā televīzija” juridiski pievienosies “All Media Latvia”

Mediju grupas "All Media Baltics" īpašnieki pieņēmuši lēmumu pievienot komerciālo televīziju "Latvijas Neatkarīgā Televīzija" (LNT) mediju grupas uzņēmumam "All Media Latvia", informēja mediju grupas "All Media Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Melne.

Lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un efektivizētu grupas uzņēmumu pārvaldību un turpinātu attīstīt mūsdienīgu Eiropas līmeņa multiplatformu mediju uzņēmumu. Plānots, ka LNT pievienošanas juridiskais process noslēgsies 2018.gada beigās.

Pievienošanas procesa rezultātā LNT saistības pāries "All Media Latvia", un turpmāk "All Media Latvia" nodrošinās televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, "Kanāls 2" un 3+, kā arī Latvijas video portāla "TVPlay" un ziņu un izklaides portāla "Skaties.lv" darbību Latvijā.

"All Media Latvia" valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena sacīja, ka uzņēmumu apvienošanas rezultāts neietekmēs televīzijas kanālu darbību.

Melne informēja, ka arī turpmāk ziņas TV3 un LNT kanālos veidos divas atsevišķas komandas. Katra ziņu komanda radīs savam kanālam unikālu saturu, izmantojot vienotu, multiplatformu satura ražošanai atbilstošu infrastruktūru, ko nodrošinās moderns tehniskais aprīkojums un efektīvs, mūsdienīgam mediju uzņēmumam atbilstošs satura ražošanas process.

Lasīt vairāk