Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nozares eksportspēja turpina pieaugt

Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares eksportspēja ik gadu pieaug – līdz 2020. gadam plānots, ka, pateicoties IKT eksportam, datu ekonomika ļaus kāpināt Latvijas IKP pieaugumu par vairāk nekā diviem procentpunktiem. Plānots, ka 5G būs galvenais virzītājspēks jaunām inovācijām, jaunai industriālajai revolūcijai, kas palīdzēs automatizēt daudz un sarežģītus uzdevumus.

Nozares neveiksmes

Speciālistu skaits ir zem ES vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu skaits veido 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā, atklāj 2018. gada Eiropas Komisijas veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstības līmeņa noteikšanai ES dalībvalstīs. IKT speciālistu skaits ir neliels, jo pusei jeb

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

"Microsoft" jaunuzņēmumu atbalstam atvēl 500 miljonus ASV dolāru

ASV informāciju tehnoloģiju (IT) kompānija "Microsoft" atvēra atbalsta programmu jaunuzņēmumiem "Microsoft for Startups", tai atvēlot 500 miljonus ASV dolāru. Ar mērķi sniegt jaunuzņēmumiem piekļuvi tehnoloģijām, kā arī finansiālu un konsultatīvu atbalstu “Microsoft” plāno jaunuzņēmumiem paplašināt klientu bāzi un palīdzēt sagatavoties lielo uzņēmumu klientu apkalpošanas standartiem, kā arī izmantot "Microsoft" pārdošanas kanālu tīklu. Latvijas jaunuzņēmumiem ir īpašas priekšrocības, jo Latvijā biznesa iespējas var attīstīt kopā ar "Microsoft Latvia" pārstāvniecību.

Nepieciešams pilnveidot e-pārvaldi

ANO šā gada e-pārvaldes attīstības indeksā Latvija ierindojās 57. vietā, kas ir zemākais rādītājs no Baltijas valstīm. Salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijas pozīcija noslīdējusi par 12 vietām. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka, neskatoties uz to, ka Latvijā ir attīstīta interneta infrastruktūra, e-pārvaldē jāturpina darbs pie atbalsta sniegšanas digitālo prasmju apguvē, kā arī pie valsts pārvaldes procesu pilnveides. Viņa atzīmēja, ka svarīgi attīstīt arī e-pārvaldes infrastruktūru un paplašināt digitāli pieejamo pakalpojumu klāstu.

Jāpalielina licencēto datoru programmatūru skaits uzņēmumos
Biznesa programmatūras alianses 2018. gada globālais programmatūru pētījumā secināts, ka Latvijā 48% uzņēmumu izmanto nelicencētas datoru programmatūras. Igaunijā nelicencētas datora programmatūras izmanto 41%, bet Lietuvā – 50%. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, vadošie informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti norādīja, ka vīrusi, kas nākuši no nelicencētām programmatūrām, ik gadu pasaules uzņēmumiem izmaksā gandrīz 359 miljardus dolāru (309,136 miljardus eiro). IT nozares speciālisti atzīmēja, ka programmatūras atbilstības un papildu drošības uzlabošana nodrošinātu kompānijām 11% peļņas pieaugumu, bet, ieviešot stabilu programmatūras aktīvu pārvaldības sistēmu un programmatūru licencēšanas programmu, kompānijas ikgadēji programmatūras izdevumu budžetā ietaupītu līdz 30%.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, Evolution Latvia, SIA, ALSO Latvia, SIA, MoonCom, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 436 480 14.27 4 071 0.93% 248
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 251 623 12.69 43 256 17.19% 205
3. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 73 519 26.14 6 154 8.37% 2967
4. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 60 204 7.11 345 0.57% 69
5. MoonCom, SIA
Mārupe, Liliju 20, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 39 564 4.75 100 0.25% 10
6. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 37 161 -5.64 2 160 5.81% 695
7. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 24 992 5.5 2 112 8.45% 420
8. Asbis LV, SIA
Bauskas 20, Rīga, LV-1004 T. 67892574
Datortehnikas vairumtirdzniecība 24 419 99 61 0.25% 23
9. DPA, SIA
K.Valdemāra 21, Rīga, LV-1010 T. 67509900
IT, informācijas tehnoloģijas 23 394 148.88 1 336 5.71% 21
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2017 līdz 30.06.2018
10. Tele2 Shared Service Center, SIA
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67060069
Programmatūra 22 004 10.1 738 3.35% 640

Viedokļi

Autors: Ina Gudele

Jāattīsta augsti kvalificētu IKT speciālistu imports

Pērn informāciju tehnoloģiju (IT) un datoru nozarē turpināja attīstīties vairāki jaunuzņēmumi jeb start-up, kas vēlāk izgāja starptautiskajā tirgū. Pamatā visām jomām, kas darbojas elektroniskajā vidē, jābūt tendētām uz globālo tirgu, jo elektroniskajā vidē neeksistē viena lokāla tirgus robeža. Katram uzņēmumam, kas sāk darīt kaut ko elektroniskajā vidē, jau no pašiem pirmsākumiem ir jādomā globāli. Latvija ar mūsu nelielo lokālo tirgu ir laba start-up platforma. Jāmin, ka šis bija gads, kad lasīt tālāk

Autors: Signe Bāliņa

IKT nozarē straujus panākumus guvis eksports

Pēdējās desmitgades laikā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare ir attīstījusies ļoti strauji, un pirmā ceturkšņa dati ļauj prognozēt, ka arī šis gads nav izņēmums. Viens no rādītājiem, kas to atspoguļo, ir eksports. Šī gada pirmajā ceturksnī IKT nozares eksports bija par 23% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Runājot absolūtos skaitļos, eksports sasniedzis 170 miljonus eiro, salīdzinot ar 138 miljoniem eiro aizvadītā gada pirmajā ceturksnī. Tas norāda, ka nozares uzņēmumi lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nepieciešams attīstīt jaunus preču eksporta kanālus

SIA “Also Latvia” valdes priekšsēdētājs Juris Ducens

SIA “Also Latvia” pamatdarbības veids ir informāciju tehnoloģiju (IT) produktu vairumtirdzniecība. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums uzrādīja palielinājumu salīdzinājumā ar 2016.gadu par 7%, tomēr tas nedaudz atpaliek no 2015.gada apgrozījuma. Tas skaidrojams ar starptautiskos tirgos pārdoto apjomu samazinājumu un darbības stratēģijas attīstību atbilstoši tirgus tendencēm. Savukārt, runājot par peļņu, “Also Latvia” nopelnīja 139 956 eiro, kas veidoja 0,25% no apgrozījuma.
Mūsu kompānijas klientu lokā patlaban ir vairāk nekā 600 Latvijas uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar datortehnikas, programmatūras, telekomunikāciju un plaša patēriņa elektronikas precēm. Tostarp “Also Latvia” balsta savu uzņēmējdarbības stratēģiju uz trim galvenajiem pīlāriem: IT produktu vairumtirdzniecība, pievienotās vērtības IT produktu izplatīšana, IT risinājumi un pakalpojumu sniegšana. 2017.gadā uzņēmums fokusējās uz pievienotās vērtības IT produktiem un pakalpojumu attīstību, paralēli attīstot jaunus preču eksportu kanālus.
Atzīmēšu, ka Latvijas tirgus IT produktu vairumtirdzniecības jomā ir nobriedis un tirgū valda sīva konkurence, tāpēc 2017.gadā kompānija turpināja stiprināt savas produktu vairumtirdzniecības konkurētspējas priekšrocības Latvijas tirgū un paralēli strādāja pie “Also” grupas iniciatīvas – aktīvi attīstīt mākoņu skaitīšanas un digitālo produktu pārdošanas platformu.
Tāpat šajā finanšu gadā "Also Latvia" turpinājām paplašināt tādu piedāvāto pakalpojumu un risinājumu klāstu, kas atspoguļo vienu no būtiskākam tendencēm IT industrijā – preču un pakalpojumu pirkšanas vietā patērētajam tiek dota iespēja preces un pakalpojumus lietot tik, cik tas ir nepieciešams konkrētajā laika periodā, norēķinoties katru mēnesi. Lietotāju paradumu izmaiņa Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši lēna, tomēr visas industrijas spiediens pāriet uz šādu norēķinu sistēmu ir liels un tuvākajā laikā tas noteikti dominēs.
Savukārt turpinot par konkurenci, gribu norādīt, ka konkurences dēļ klientam tiek nodrošināta plaša preču un pakalpojumu piedāvājumu. Tas ko mēs kā kompānija redzam ir, ka pašlaik nozarē notiek būtiskas izmaiņas un arvien vairāk naudas tiek piešķirts uzņēmumu departamentiem, kas nodrošina uzņēmuma tiešo biznesa funkciju realizāciju. Tostarp tiek investēts tādos risinājumos, kas uzņēmumiem palīdz pelnīt naudu vai to ekonomēt, uzlabot uzņēmuma pakalpojumus, servisa līmeni. Tas maina principu, gan kā tiek iepirktas tehnoloģijas, gan arī klientu prasības attiecībā uz kompānijām ar kurām tie sadarbojas.
Kas attiecas uz nākotnes perspektīvām, domājams, ka nākamajā finanšu gadā būs apgrozījuma pieaugums vietējā tirgū, jo uzskatu, ka Latvijas ekonomika un iepriekšējos gados izveidotā klientu bāze un uzticība uzņēmumam dos pamatu tam, lai uzņēmums turpinātu veiksmīgi attīstīt savu saimniecisko darbību.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Cels Latvijā strādājošo IT speciālistu darba garantijas

Izstrādājot informāciju un komunikāciju (IKT) nozares koplīgumu, Latvijā būs iespējams celt IKT nozares speciālistu darba garantijas.

4.oktorbrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) un Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) prezidente Irēna Liepiņa parakstīja sadarbības memorandu, ar kuru abas puses apņemas pilnveidot IKT nozarē strādājošo darba procesu. Tāpat abas puses veica pārrunas par ģenerālvienošanos jeb IKT nozares koplīguma izveidi.

Liepiņa sacīja, ka galvenokārt koplīgums IKT nozares speciālistiem nodrošinās nepieciešamās darba garantijas, kas būtu pietiekami pievilcīgas, lai paliktu strādāt Latvijā.

Viņa stāstīja, ka koplīgumā paredzēts iekļaut tādas darba garantijas kā minimālā alga un inovācijas. "Arodbiedrība mēģinās veidot prasmes fondu, kas ir aizgūts labās prakses piemērs no Dānijas un Zviedrijas, lai darbinieki un uzņēmēji varētu iet laikam līdzi. Tehnoloģijas mainās strauji un uzņēmējiem nepieciešams domāt par speciālistu prasmju pilnveidošanu, lai būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Savukārt pārējās darba garantijas tiks pārrunātas laika gaitā," skaidroja LSAB prezidente.

Liepiņa atzīmēja, ka arī Eiropas Savienības (ES) konfederācijas darba konferencē sprieda, ka visefektīvākais veids IKT speciālistu drošības sajūtas veicināšanai darba tirgū ir koplīguma izstrāde.

Vienlaikus Liepiņa atzīmēja, ka sarunas par koplīguma izstrādi viennozīmīgi ir tikai sākums, nākamie darbi ir darba grupas izveide, ar kuru varētu sāks konkrētas pārrunas ar darba devējiem par ģenerālvienošanās saturu, par tām garantijām, kas vajadzīgas darbiniekiem. Tāpat arodbiedrība veiks aptauju, lai iedziļinātos, kas pievilcīgs darba tirgū ir tieši darbiniekiem IKT nozarē, kā arī iezīmēsim galvenās nozares tendences.

LSAB prezidente norādīja, ka nozares koplīguma izstrāde aizņems vidēji divus līdz četrus gadus.

Lasīt vairāk

02. "Exigen Services Latvia" maina nosaukumu uz "Emergn"

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Exigen Services Latvia" apvienojies ar ārvalstu IT konsultāciju kompāniju "Emergn".

Apvienotais uzņēmums kā globālajā tirgū, tā arī Latvijā turpmāk sauksies "Emergn". Kompānija nodrošinās klientiem IT risinājumus, konsultāciju un mācību programmas.

"Emergn" ir starptautiska biznesa un IT konsultāciju kompānija ar kompetenci digitālās transformācijas jautājumos, kuras pieredze ļauj apkalpot un sniegt augstas sarežģītības pakalpojumus globāla mēroga uzņēmumiem. “Emergn" portfelī ir vairāk nekā 150 klientu 15 tautsaimniecības jomās, ietverot tādus zīmolus kā "Walmart", "Cisco", "BBC", "British Telecom", "GlaxoSmithKline" u.c.

Jaunieceltais “Emergen” padomes priekšsēdētājs Māris Dreimanis norādīja, ka apvienošanās būs atspēriena punkts vēl straujākai uzņēmuma attīstībai. "Svarīgi, ka abiem uzņēmumiem līdz šim bijušas līdzīgas vērtības, kas apvienošanos padara organisku. Tā sniegs ieguvumus dažādām auditorijām gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā. Kā piemēram - darbiniekiem paveras plašākas profesionālās attīstības iespējas, strādājot ne tikai programmatūras izstrādes, bet arī konsultāciju un apmācību jomās. Esošajiem un potenciālajiem klientiem spēsim piedāvāt daudzveidīgāku pakalpojumu portfeli," sacīja Dreimanis.

Lasīt vairāk

03. "Microsoft Latvia" vadītāja Renāte Strazdiņa vadīs Baltijas pārstāvniecību

Turpmāk informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumu "Microsoft Latvia" vadītājas Renātes Strazdiņas pārziņā būs visu trīs Baltijas valstu tirgi.
Primārais uzdevums, īstenojot "Microsoft Baltija" pārvaldību, būs sekmēt "Microsoft" tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu, kā arī atbalstīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu ekonomikas izaugsmi un pārvaldes efektivitāti, īstenojot digitālo transformāciju.
Strazdiņa atzīmēja, ka tas ir liels izaicinājums - virzīt jaunākās IT tehnoloģijas visās trīs Baltijas valstīs. ""Microsoft" tehnoloģijas ir vienojošais kopsaucējs visām Baltijas valstīm, un es saskatu lielas iespējas ar "Microsoft" atbalstu turpināt mazināt digitālo plaisu un paātrināt jaunāko tehnoloģiju vienlaicīgu ieviešanu visās kaimiņvalstīs," sacīja Strazdiņa.
Viņa papildināja, ka būtiska loma ir inovācijām un sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, akadēmiskajām un pētnieciskajām institūcijām un organizācijām, lai veicinātu pētniecību un inovācijas IT jomā.
Renāte Strazdiņa Microsoft Baltija vispārējo vadību realizēs no Rīgas, klātienē veltot uzmanību arī Lietuvai un Igaunijai.

Lasīt vairāk

04. "Mintos" platformā finansēto kredītu apjoms sasniedzis vienu miljardu eiro

Latvijas "FinTech" jaunuzņēmuma "Mintos" platformā trīsarpus gadu laikā finansēto kredītu apjoms sasniedzis vienu miljardu eiro.
"Mintos" valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte norādīja, ka straujākais investīciju kāpums noticis tieši šogad, kad investori kopumā ieguldījuši vairāk nekā 500 miljonus eiro. Plānots, ka nākotnē pie šāda investīciju tempa divu miljardu apjoms tiks sasniegts jau 2019.gada vidū.
Šulte atzīmēja, ka kopš "Mintos" darbības sākuma, caur tiešsaistes platformu 24 valstīs nofinansēti vairāk nekā 3,5 miljoni kredītu, kas nozīmē, ka tieši tikpat daudz privātpersonu un mazo uzņēmumu ir saņēmuši iespēju tikt pie finansējuma.
Šulte sacīja, ka caur platformu nofinansētais kredītu apjoms miljarda vērtībā ir nozīmīgs un vērtīgs atskaites punkts līdzšinējā darbībā, kas parāda gan biznesa modeļa, gan izaugsmes potenciālu. "Jau no dibināšanas brīža mērķtiecīgi virzāmies, lai izveidotu ilgtspējīgu pasaules mēroga uzņēmumu. Investoru un kredītdevēju skaits, kas izmanto platformu, aug burtiski pa dienām - katru nedēļu reģistrējas vairāk nekā 1000 jaunu investoru, un katru mēnesi caur platformu tiek investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro, kas nozīmē, ka ar šādu tempu otro miljardu sasniegsim jau pēc 10 mēnešiem," uzsvēra Šulte.

Lasīt vairāk

05. "HansaMatrix" pārdošanas apmēri otrajā ceturksnī pieauga par 7%

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" 2018.gada otrā ceturkšņa pārdošanas apmēri salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieauga par 7%, virtuālajā konferencē sacīja "HansaMatrix" valdes loceklis Māris Macijevskis.
Salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni pārdošanas apmēri otrajā ceturksnī pieauga par 12% un sasniedza 5,187 miljonus eiro. Macijevskis skaidroja, ka pārdošanas apmēri pieauga, jo šogad otrajā ceturksnī uzņēmuma noieta tirgos palielinājās konkrētas elektronikas deficīts.
Otrajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna pārdošanas apmēri salīdzinājumā ar 2017.gada otro ceturksni Baltijas valstīs pieauguši par 6%, tostarp no kopējā apgrozījuma veidoja 45%, bet Ziemeļvalstīs pārdošanas apmēri pieauga par 6%, veidojot 21% no kopējā apgrozījuma. Savukārt kompānijas pārdošanas apmēri pārējās Eiropas Savienības valstīs otrajā ceturksnī pieauguši par 30%, veidojot 31% no kopējā apgrozījuma, bet valstīs ārpus Eiropas Savienības pārdošanas apmēri samazinājušies par 63%, veidojot 2% no kopējā apgrozījuma.
Šā gada otrajā ceturksnī "HansaMatrix" koncerna apgrozījumā datu tīklu produkti veidoja 55% un industriālie produkti - 32%. Tāpat ierīču interneta produktu pārdošana veidoja 4% no apgrozījuma, bet pārējo produktu - 9% no apgrozījuma. Tostarp šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni datu tīklu produktu pārdošanas apmēri auguši par 17%, ierīču interneta produktu pieauga par 43%, pārējo produktu pārdošanas apmēri pieauga par 1%, bet industriālo produktu pārdošanas apmēri samazinājušies par 7%.

Lasīt vairāk