Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nozares eksportspēja turpina pieaugt

Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares eksportspēja ik gadu pieaug – līdz 2020. gadam plānots, ka, pateicoties IKT eksportam, datu ekonomika ļaus kāpināt Latvijas IKP pieaugumu par vairāk nekā diviem procentpunktiem. Plānots, ka 5G būs galvenais virzītājspēks jaunām inovācijām, jaunai industriālajai revolūcijai, kas palīdzēs automatizēt daudz un sarežģītus uzdevumus.

Nozares neveiksmes

Speciālistu skaits ir zem ES vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu skaits veido 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā, atklāj 2018. gada Eiropas Komisijas veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstības līmeņa noteikšanai ES dalībvalstīs. IKT speciālistu skaits ir neliels, jo pusei jeb

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

"Microsoft" jaunuzņēmumu atbalstam atvēl 500 miljonus ASV dolāru

ASV informāciju tehnoloģiju (IT) kompānija "Microsoft" atvēra atbalsta programmu jaunuzņēmumiem "Microsoft for Startups", tai atvēlot 500 miljonus ASV dolāru. Ar mērķi sniegt jaunuzņēmumiem piekļuvi tehnoloģijām, kā arī finansiālu un konsultatīvu atbalstu “Microsoft” plāno jaunuzņēmumiem paplašināt klientu bāzi un palīdzēt sagatavoties lielo uzņēmumu klientu apkalpošanas standartiem, kā arī izmantot "Microsoft" pārdošanas kanālu tīklu. Latvijas jaunuzņēmumiem ir īpašas priekšrocības, jo Latvijā biznesa iespējas var attīstīt kopā ar "Microsoft Latvia" pārstāvniecību.

Nepieciešams pilnveidot e-pārvaldi

ANO šā gada e-pārvaldes attīstības indeksā Latvija ierindojās 57. vietā, kas ir zemākais rādītājs no Baltijas valstīm. Salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijas pozīcija noslīdējusi par 12 vietām. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka, neskatoties uz to, ka Latvijā ir attīstīta interneta infrastruktūra, e-pārvaldē jāturpina darbs pie atbalsta sniegšanas digitālo prasmju apguvē, kā arī pie valsts pārvaldes procesu pilnveides. Viņa atzīmēja, ka svarīgi attīstīt arī e-pārvaldes infrastruktūru un paplašināt digitāli pieejamo pakalpojumu klāstu.

Jāpalielina licencēto datoru programmatūru skaits uzņēmumos
Biznesa programmatūras alianses 2018. gada globālais programmatūru pētījumā secināts, ka Latvijā 48% uzņēmumu izmanto nelicencētas datoru programmatūras. Igaunijā nelicencētas datora programmatūras izmanto 41%, bet Lietuvā – 50%. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, vadošie informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti norādīja, ka vīrusi, kas nākuši no nelicencētām programmatūrām, ik gadu pasaules uzņēmumiem izmaksā gandrīz 359 miljardus dolāru (309,136 miljardus eiro). IT nozares speciālisti atzīmēja, ka programmatūras atbilstības un papildu drošības uzlabošana nodrošinātu kompānijām 11% peļņas pieaugumu, bet, ieviešot stabilu programmatūras aktīvu pārvaldības sistēmu un programmatūru licencēšanas programmu, kompānijas ikgadēji programmatūras izdevumu budžetā ietaupītu līdz 30%.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, Evolution Latvia, SIA, ALSO Latvia, SIA, MoonCom, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 436 480 14.27 4 071 0.93% 248
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 251 623 12.69 43 256 17.19% 205
3. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 73 519 26.14 6 154 8.37% 2967
4. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 60 204 7.11 345 0.57% 69
5. MoonCom, SIA
Mārupe, Liliju 20, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 39 564 4.75 100 0.25% 10
6. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 37 161 -5.64 2 160 5.81% 695
7. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 24 992 5.5 2 112 8.45% 420
8. Asbis LV, SIA
Bauskas 20, Rīga, LV-1004 T. 67892574
Datortehnikas vairumtirdzniecība 24 419 99 61 0.25% 23
9. DPA, SIA
K.Valdemāra 21, Rīga, LV-1010 T. 67509900
IT, informācijas tehnoloģijas 23 394 148.88 1 336 5.71% 21
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2017 līdz 30.06.2018
10. Tele2 Shared Service Center, SIA
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67060069
Programmatūra 22 004 10.1 738 3.35% 640

Viedokļi

Autors: Ina Gudele

Jāattīsta augsti kvalificētu IKT speciālistu imports

Pērn informāciju tehnoloģiju (IT) un datoru nozarē turpināja attīstīties vairāki jaunuzņēmumi jeb start-up, kas vēlāk izgāja starptautiskajā tirgū. Pamatā visām jomām, kas darbojas elektroniskajā vidē, jābūt tendētām uz globālo tirgu, jo elektroniskajā vidē neeksistē viena lokāla tirgus robeža. Katram uzņēmumam, kas sāk darīt kaut ko elektroniskajā vidē, jau no pašiem pirmsākumiem ir jādomā globāli. Latvija ar mūsu nelielo lokālo tirgu ir laba start-up platforma. Jāmin, ka šis bija gads, kad lasīt tālāk

Autors: Signe Bāliņa

IKT nozarē straujus panākumus guvis eksports

Pēdējās desmitgades laikā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare ir attīstījusies ļoti strauji, un pirmā ceturkšņa dati ļauj prognozēt, ka arī šis gads nav izņēmums. Viens no rādītājiem, kas to atspoguļo, ir eksports. Šī gada pirmajā ceturksnī IKT nozares eksports bija par 23% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Runājot absolūtos skaitļos, eksports sasniedzis 170 miljonus eiro, salīdzinot ar 138 miljoniem eiro aizvadītā gada pirmajā ceturksnī. Tas norāda, ka nozares uzņēmumi lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nākotnes attīstībai svarīga sadarbība

Andrejs Vasiļjevs, programmatūras uzņēmuma "Tilde" valdes priekšsēdētājs

Informāciju tehnoloģiju (IT) nozare varētu būt piemērs globālajai tendencei. Daudz tiek runāts par transformāciju no egocentriskā kapitālisma uz ekocentrisko kapitālismu. Egocentriskajā gadījumā katrs spēlētājs jeb uzņēmums fokusējas tikai uz savām interesēm, savukārt ekocentriskajā, līdzīgi kā ekosistēmas gadījumā, uzņēmums, ņemot vērā arī savas intereses, veido sadarbības un kopējiem spēkiem nodrošina kopējo labumu. Mums katram ir savs biznesa fokuss, bet, apvienojoties kopējos projektos, varam pārklāt plašāku valodu klāstu.

Mēs ļoti daudz publicējam zinātniskajās publikācijās savu pētījumu rezultātus. Dažkārt varētu domāt, kāpēc mums par savu jaunatklāto, labo metodi citiem stāstīt, paturēsim labumu pie sevis, bet tā ir īstermiņa, egocentriska domāšana. Ja mēs tā darīsim, arī citi savus risinājumus paturēs pie sevis, un tas bremzēs kopējo attīstību. Mēs nevarētu uzzināt, kas labs ir citiem. Mūsu nozarē gan pētnieki, gan uzņēmumi daudz dalās ar savām zināšanām, un tādā veidā mūsu kopiena var attīstīties.

IT joma ir šaura, spiež sadarboties. Šī nozare ir ļoti komplicēta, un tirgus ir ļoti ierobežots. Šajā jomā strādā ļoti daudz entuziastu, un entuziastu filozofija ir tāda, ka gribas padalīties ar izdarīto. Tas kopumā ir devis rezultātu.

Savukārt, kas attiecas uz tulkošanas un lokalizācijas pakalpojumu jomu, ir vērojama pāreja uz procesu automatizāciju visās jomās. Ja kādreiz galvenais virzītājspēks bija kvalificēti tulkotāji, kas pārzināja tulkošanas jomu, tad šobrīd ar to nepietiek. Tagad uzņēmumiem, lai veiksmīgi darbotos savā jomā, svarīgas ir jaunākās tehnoloģijas. Darbs arvien vairāk ir saistīts ar mašīnas iztulkota teksta pārbaudīšanu un tā koriģēšanu. Cilvēku tulkojums vairāk nozīmīgs ir radošās jomās, piemēram, mārketinga materiāliem, kurus nevar vienkārši pārtulkot, tie ir radoši jāpārveido tā, lai atbilstu citam tirgum, citai mentalitātei.

Gadu gaitā tulkotāju darbs ir būtiski mainījies. Tehnoloģijas ir kritiskais konkurētspējas elements, un tas mums ļauj savu biznesu būtiski attīstīt. Cilvēkiem ikdienā tas nav redzams, bet tehnisko tulkojumu apjoms ir daudz lielāks nekā literāro tulkojumu apjoms. Līdz ar digitālā satura pieaugumu, arī tehnisko tulkojumu apjoms ar katru gadu strauji pieaug.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. IKT pakalpojumu eksports pirmajā ceturksnī pieauga par 23%

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieauga par 23%, informēja Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pārstāvji.

LIKTA prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka pakalpojumu eksporta pieaugums IKT sektorā norāda, ka nozares uzņēmumi ir inovatīvi un ar lielu eksportspēju. "Fakts, ka šā gada pirmajā ceturksnī eksporta apjoms ir sasniedzis 170 miljonus eiro, salīdzinot ar 138 miljoniem eiro aizvadītā gada pirmajā ceturksnī, apliecina, ka nozares uzņēmumi strādā ārvalstu tirgos un sekmīgi konkurē globālā mērogā, radot risinājumus ar augstu pievienoto vērtību," teica Bāliņa.

Viņa papildināja, ka digitālās tehnoloģijas aizvien vairāk ir integrētas un izmantotas visdažādākajās nozarēs, tādējādi IKT joma no atsevišķas nozares ir kļuvusi par dzinējspēku visai Latvijas tautsaimniecībai. "Ja paraugāmies, kā attīstās sabiedrība un tehnoloģijas, tad redzams, ka dažādu tehnoloģisku risinājumu un rīku izmantošana skar gandrīz ikvienu produktu un pakalpojumu," uzsvēra LIKTA prezidente.

Izaugsme vērojama arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rādītājos, kur, pateicoties industrijas attīstībai, turpina pieaugt IKT nozares radītie budžeta ieņēmumi, sasniedzot 132,9 miljonus eiro šā gada pirmajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar aizvadītā gada attiecīgo ceturksni, tie palielinājušies par 16%.

Lasīt vairāk

02. Pētījums: Šogad kopējais mērķēto kiberuzbrukumu skaits palielinājies vairāk nekā divas reizes

Šogad kopējais mērķēto kiberuzbrukumu skaits pasaulē, salīdzinājumā ar 2017.gadu, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes, tomēr uzņēmumi un organizācijas digitālajā vidē spēj sevi labāk aizsargāt, samazinot sekmīgo drošības incidentu skaitu, liecina jaunākais informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" kiberdrošības pētījums.

Pētījumā noskaidrots, ka uzņēmumi un organizācijas patlaban spēj novērst 87% mērķēto kiberuzbrukumu, savukārt pērn attiecīgais rādītājs bija 70%. Ja līdzīgs izaugsmes progress turpināsies, drošības eksperti sagaida, ka divu līdz trīs gadu laikā uzņēmumi un organizācijas varētu sasniegt nepieciešamo līmeni kiberaizsardzības jomā.

Tāpat pētījuma dati liecina, ka uzņēmumi un organizācijas kiberuzbrukumus spēj atklāt efektīvāk un ātrāk nekā pērn. Salīdzinājumā ar 2017.gadu, šogad par 57% vairāk kiberdrošības incidentus atklāja ātrāk - dienas līdz četru nedēļu laikā.

Pētījumā secināts, ka patlaban liels akcents drošības jomā ir jāvelta automatizācijai, mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumiem. Liela vērība jāpievērš esošajām uzņēmuma sistēmām, cenšoties palielināt kopējo aizsardzības līmeni. Vienlaikus nedrīkst aizmirst uzraudzības un monitoringa lomu, apmācības, kā arī proaktīvu dažādu simulāciju scenāriju izspēlēšanu. Būtiska loma uzņēmumu un organizāciju kiberaizsardzības spēju nodrošināšanā būs arī "nākošās paaudzes" informācijas drošības vadītājiem, kuriem aizvien vairāk būs jāiesaistās biznesa lēmumu pieņemšanā.

Lasīt vairāk

03. Pētījums: Latvijā 48% uzņēmumu izmanto nelicencētas datoru programmatūras

Latvijā 48% uzņēmumu izmanto nelicencētas datoru programmatūras, liecina Biznesa programmatūras alianses 2018.gada globālais programmatūru pētījums.

Savukārt Igaunijā nelicencētas datora programmatūras izmanto 41%, bet Lietuvā - 50%. Visās Baltijas valstīs, salīdzinājumā ar 2015.gadu, nelicencēto datoru programmatūru izmantojums samazinājies par vienu procentpunktu.

Kā liecina pētījuma dati, pasaulē nelicencētās programmatūras izmanto 37%, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2015.gadā, bet Eiropā nelicencēto programmatūru pielietojums samazinājies par vienu procentpunktu un bija 28%.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, vadošie informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti norādīja, ka nelicencētu programmatūru izmantošana kļūst arvien riskantāka un dārgāka. Vīrusi, kas nākuši no nelicencētām programmatūrām, ik gadu pasaules uzņēmumiem izmaksā gandrīz 359 miljardus dolāru (309,136 miljardus eiro).

IT nozares speciālisti atzīmēja, ka programmatūras atbilstības un papildu drošības uzlabošana nodrošinātu kompānijām 11% peļņas pieaugumu, bet, ieviešot stabilu programmatūras aktīvu pārvaldības sistēmu un programmatūru licencēšanas programmu, kompānijas ikgadēji programmatūras izdevumu budžetā ietaupītu līdz 30%.

Lasīt vairāk

04. Nākamgad Rīgā plāno atvērt “Tieto Latvia” virtuālās realitātes demo centru

Nākamā gada pirmajā pusgadā Rīgā atvērs informāciju tehnoloģiju uzņēmuma "Tieto Latvia" virtuālās realitātes demo centru.

Patlaban "Tieto" grupā vienīgais virtuālās realitātes demo centrs atrodas Somijā.

Jaunajā virtuālās realitātes demo centrā paredzēts klientiem sniegt iespēju iepazīties un izmēģināt virtuālās realitātes risinājumus klātienē. Demo centrs būs palīgs klientiem lēmumu pieņemšanā par risinājuma nepieciešamību un iegādi.

Par jaunā virtuālās realitātes demo centra investīcijām "Tieto Latvia" neatklāja.

Lasīt vairāk

05. IT uzņēmuma "Mikrotīkls" apgrozījuma pieaugums

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Mikrotīkls" pērn strādāja ar 251,623 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 34,7% un bija 43,256 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskatā norādīts, ka kompānijas ieņēmumi no datu komunikāciju iekārtu pārdošanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 238,547 miljoni eiro, ieņēmumi iekšzemē bija 4,959 miljoni eiro, bet ieņēmumi no programmatūras pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas Eiropas Savienībā un trešajās valstīs bija 753 289 eiro.

Vadība minēja, ka pērn kompānija attīstīja jaunu produktu izstrādi un palielināja eksporta realizācijas apmērus. Savukārt peļņas rādītāji samazinājās valūtas kursa svārstību rezultātā.

Tostarp "Mikrotīkls" pērn iegādāja jaunu datortehniku un uzlaboja darba vietu aprīkojumu, kā arī noslēdza līgumu ar ražotāju atbildības sistēmu "Latvijas Zaļais punkts" par atkritumu savākšanu un pārstrādi, lai elektronikas nozarē izmantojamās videi kaitīgās komponentes neietekmētu apkārtējo vidi.

Nākotnē "Mikrotīkls" vadība plāno tirdzniecības apmēru stabilizēšanos, vienlaikus nepārtraukti strādājot pie jaunu produktu izstrādes, kā arī vairojot iepriekšējos darbības gados iemantoto klientu uzticību kompānijas produkcijai.

Lasīt vairāk