Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nozares eksportspēja turpina pieaugt

Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares eksportspēja ik gadu pieaug – līdz 2020. gadam plānots, ka, pateicoties IKT eksportam, datu ekonomika ļaus kāpināt Latvijas IKP pieaugumu par vairāk nekā diviem procentpunktiem. Plānots, ka 5G būs galvenais virzītājspēks jaunām inovācijām, jaunai industriālajai revolūcijai, kas palīdzēs automatizēt daudz un sarežģītus uzdevumus.

Nozares neveiksmes

Speciālistu skaits ir zem ES vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu skaits veido 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā, atklāj 2018. gada Eiropas Komisijas veidotais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstības līmeņa noteikšanai ES dalībvalstīs. IKT speciālistu skaits ir neliels, jo pusei jeb

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

"Microsoft" jaunuzņēmumu atbalstam atvēl 500 miljonus ASV dolāru

ASV informāciju tehnoloģiju (IT) kompānija "Microsoft" atvēra atbalsta programmu jaunuzņēmumiem "Microsoft for Startups", tai atvēlot 500 miljonus ASV dolāru. Ar mērķi sniegt jaunuzņēmumiem piekļuvi tehnoloģijām, kā arī finansiālu un konsultatīvu atbalstu “Microsoft” plāno jaunuzņēmumiem paplašināt klientu bāzi un palīdzēt sagatavoties lielo uzņēmumu klientu apkalpošanas standartiem, kā arī izmantot "Microsoft" pārdošanas kanālu tīklu. Latvijas jaunuzņēmumiem ir īpašas priekšrocības, jo Latvijā biznesa iespējas var attīstīt kopā ar "Microsoft Latvia" pārstāvniecību.

Nepieciešams pilnveidot e-pārvaldi

ANO šā gada e-pārvaldes attīstības indeksā Latvija ierindojās 57. vietā, kas ir zemākais rādītājs no Baltijas valstīm. Salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijas pozīcija noslīdējusi par 12 vietām. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka, neskatoties uz to, ka Latvijā ir attīstīta interneta infrastruktūra, e-pārvaldē jāturpina darbs pie atbalsta sniegšanas digitālo prasmju apguvē, kā arī pie valsts pārvaldes procesu pilnveides. Viņa atzīmēja, ka svarīgi attīstīt arī e-pārvaldes infrastruktūru un paplašināt digitāli pieejamo pakalpojumu klāstu.

Jāpalielina licencēto datoru programmatūru skaits uzņēmumos
Biznesa programmatūras alianses 2018. gada globālais programmatūru pētījumā secināts, ka Latvijā 48% uzņēmumu izmanto nelicencētas datoru programmatūras. Igaunijā nelicencētas datora programmatūras izmanto 41%, bet Lietuvā – 50%. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, vadošie informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti norādīja, ka vīrusi, kas nākuši no nelicencētām programmatūrām, ik gadu pasaules uzņēmumiem izmaksā gandrīz 359 miljardus dolāru (309,136 miljardus eiro). IT nozares speciālisti atzīmēja, ka programmatūras atbilstības un papildu drošības uzlabošana nodrošinātu kompānijām 11% peļņas pieaugumu, bet, ieviešot stabilu programmatūras aktīvu pārvaldības sistēmu un programmatūru licencēšanas programmu, kompānijas ikgadēji programmatūras izdevumu budžetā ietaupītu līdz 30%.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, Evolution Latvia, SIA, ALSO Latvia, SIA, MoonCom, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 436 480 14.27 4 071 0.93% 248
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 251 623 12.69 43 256 17.19% 205
3. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 73 519 26.14 6 154 8.37% 2967
4. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes n., LV-2167 T. 67018300
Datortehnikas vairumtirdzniecība 60 204 7.11 345 0.57% 69
5. MoonCom, SIA
Mārupe, Plieņciema 16, Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 39 564 4.75 100 0.25% 10
6. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 37 161 -5.64 2 160 5.81% 695
7. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 24 992 5.5 2 112 8.45% 420
8. ASBIS BALTICS, SIA
Bauskas 20, Rīga, LV-1004 T. 67892574
Datortehnikas vairumtirdzniecība 24 419 99 61 0.25% 23
9. DPA, SIA
K.Valdemāra 21, Rīga, LV-1010 T. 67509900
IT, informācijas tehnoloģijas 23 394 148.88 1 336 5.71% 21
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2017 līdz 30.06.2018
10. Tele2 Shared Service Center, SIA
Mūkusalas 42b, Rīga, LV-1004 T. 67060069
Programmatūra 22 004 10.1 738 3.35% 640

Viedokļi

Autors: Ina Gudele

Jāattīsta augsti kvalificētu IKT speciālistu imports

Pērn informāciju tehnoloģiju (IT) un datoru nozarē turpināja attīstīties vairāki jaunuzņēmumi jeb start-up, kas vēlāk izgāja starptautiskajā tirgū. Pamatā visām jomām, kas darbojas elektroniskajā vidē, jābūt tendētām uz globālo tirgu, jo elektroniskajā vidē neeksistē viena lokāla tirgus robeža. Katram uzņēmumam, kas sāk darīt kaut ko elektroniskajā vidē, jau no pašiem pirmsākumiem ir jādomā globāli. Latvija ar mūsu nelielo lokālo tirgu ir laba start-up platforma. Jāmin, ka šis bija gads, kad lasīt tālāk

Autors: Signe Bāliņa

IKT nozarē straujus panākumus guvis eksports

Pēdējās desmitgades laikā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare ir attīstījusies ļoti strauji, un pirmā ceturkšņa dati ļauj prognozēt, ka arī šis gads nav izņēmums. Viens no rādītājiem, kas to atspoguļo, ir eksports. Šī gada pirmajā ceturksnī IKT nozares eksports bija par 23% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Runājot absolūtos skaitļos, eksports sasniedzis 170 miljonus eiro, salīdzinot ar 138 miljoniem eiro aizvadītā gada pirmajā ceturksnī. Tas norāda, ka nozares uzņēmumi lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

IKT risinājumi ir konkurētspējas un efektivitātes nodrošināšanas sastāvdaļa

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) risinājumi šodienas digitālās transformācijas laikmetā ir neatņemama konkurētspējas un efektivitātes nodrošināšanas sastāvdaļa. To ir veicinājusi tehnoloģiju pieejamība un mobilitāte, ietekmējot klientu paradumus un vajadzības.
Uzskatu, ka arī digitālā transformācija veicina būtiskas izmaiņas uzņēmumu darbībā un biznesa procesos, sniedz ievērojamu pievienoto vērtību. Lai šī attīstība būtu sekmīga, ļoti svarīga ir organizāciju kultūras un domāšanas maiņa.
Savukārt jauniešos viennozīmīgi ir jāveicina interese par eksaktajām zinātnēm, jāstāsta un jāieinteresē par jaunām profesijām, piemēram, virtuālās vides dizaineriem, mākslīgā intelekta sistēmu sociologiem, robotu treneriem, datu zinātniekiem un detektīviem. Šajās profesijās liela loma ir tehnoloģiskajām komponentēm - datu analīzei, vizualizēšanai, algoritmu veidošanai un testēšanai.
Aŗī IKT nozarei pašai ir nepārtraukti jāmācās un jāpalīdz citām nozarēm jaunās tehnoloģijas "iedzīvināt", bet ikvienam cilvēkam būtu jāatvēl 101 mācību diena jaunu prasmju apgūšanai mākslīgā intelekta laikmetā līdz 2022.gadam.
Tāpat nākotnē digitālas nākotnes sabiedrības un ekonomikas kontekstā ir svarīgi apzināties, ka nozīmīgu lomu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) ekonomikā ieņem mazie un mikro uzņēmumi (MMU) - ES kopumā 99% no visiem uzņēmumiem ir tieši MMU.
Vienlaikus pozitīvi vērtējams arī pakāpenisks progress e-komercijas segmentā, kur par 2,5 procentpunktiem ir palielinājies to mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) īpatsvars, kuri izmanto elektroniskos pārdošanas kanālus, sasniedzot 10,6%.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "HansaMatrix" saņem no ES 10 miljonu eiro finansējumu

Augsto tehnoloģiju uzņēmums "HansaMatrix" parakstīja aizdevuma līgumu ar Eiropas Investīciju banku par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu, kas ir pirmais finansējums privātam uzņēmumam Latvijā, kas izsniegts Junkera plāna centrālā elementa, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), ietvaros.
Eiropas Investīciju banka 10 miljonu eiro ilgtermiņa kvazikapitāla finansējumu"HansaMatrix" apstiprināja ar mērķi atbalstīt "HansaMatrix" grupas plānotās investīcijas 2018.-2020.gadā kopumā 20 miljonu eiro apmērā.
Aizdevumu plānots piešķirt trīs daļās - pirmā daļa piecu miljonu eiro apmērā un divas daļas katra pa 2,5 miljoniem eiro, ar termiņu pieci gadi no katras aizdevuma daļas izsniegšanas brīža, pamatsummas atmaksu veicot vienā maksājumā, katras finansējuma daļas beigu termiņā. Plānots, ka "HansaMatrix" saņems pirmo aizdevuma daļu piecu miljonu eiro apmērā un "HansaMatrix" būs tiesības izvēlēties vai saņemt nākamās finansējuma daļas, kā arī to saņemšana būs atkarīga no biznesa attīstības rādītājiem un investīciju plāna realizācijas gaitas.
Eiropas Investīciju bankas aizdevuma daļa piecu miljonu eiro apmērā būs pieejama "HansaMatrix" kā bezprocentu aizdevums, ar nosacījumu, ka, apmaiņā pret šīs summas lietojuma atvēlējumu, "HansaMatrix" piešķir Eiropas Investīciju bankai konvertējamus vērtspapīrus, kurus var konvertēt pret tādu daudzumu "HansaMatrix" akciju, kas atbilst 10% no kopējā "HansaMatrix" pamatkapitāla, ieskaitot nosacīto pamatkapitālu.
Konvertējamie vērtspapīri tiks izsniegti ar 5% rezervi no emitējamā konvertējamo vērtspapīru skaita (bet nepiešķirti Eiropas Investīciju bankai), kas kalpos kā nodrošinājums iespējamam nākotnes pamatkapitāla palielinājumam. Plānots, ka aizdevuma otrajai un trešajai daļām kopējā piecu miljoni eiro apmērā tiks piemērota abpusēji saskaņota procentu likme, un "HansaMatrix" būs pienākums maksāt šādu procentu likmi, ja attiecīgās aizdevuma daļās tiks izmantotas.

Lasīt vairāk

02. “Emergn” šogad plāno apgrozījuma pieaugumu par 15%

"Emergn" padomes priekšsēdētājs Māris Dreimanis sacīja, ka šī gada laikā informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Emergn" plāno kāpināt apgrozījumu par 15%.
Kā norādīja Dreimanis uzņēmums šogad plāno nostiprināt arī pozīciju Ziemeļamerikas tirgū, attīstot spēcīgāku pārdošanu, piesaistot kvalificētus speciālistus un celt esošo darbinieku kvalifikāciju.Tāpat būtisks izaicinājums nākamajā būs jaunu darbinieku piesaiste.
Runājot par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) tirgus attīstību, Dreimanis atzīmēja, ka kopumā IKT tirgus attīstās strauji, kā arī nozares ilgtspēja un nākotnes potenciāls skaidri atspoguļojas arī dažādos rādītājos. Dreimanis atzīmēja, ka, piemēram, nozarē pieaug nodarbināto cilvēku skaits, pieaug nodokļu maksātāju skaits nozarē, ka arī nozares izaugsme ir redzama arī IT pakalpojumu eksporta pieaugumā, jo 2017.gadā tas palielinājās par 24% un sasniedza 425 miljonus eiro.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pasaulē arvien aktuālākas kļūst mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas. Viņaprāt, ar tām saistītie risinājumi iegūst konkrētākas aprises, piemēram, virtuālie asistenti attīstās privātajā sektorā un valsts pārvaldē, tomēr vēl joprojām globālā mērogā notiek izpēte, kā šīs tehnoloģijas izmantot efektīvāk.

Lasīt vairāk

03. "Accenture" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā pieauga par 35%

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" apgrozījums Latvijā finanšu gadā, kas ilga no 2017.gada 1.septembra līdz 2018.gada 31.augustam, bija 79,6 miljoni eiro, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet uzņēmuma peļņa šajā finanšu gadā bija 7,03 miljoni eiro.
Pēc "Accenture" pārstāvju paustā, 2018.gadā ''Accenture" turpināja strādāt ar starptautiskiem projektiem, kā arī realizēja un turpināja projektus automatizācijas, mediju, izklaides, finanšu, ražošanas, transporta, mazumtirdzniecības, telekomunikāciju, veselības aprūpes un valsts sektoros.
Tostarp 2017.gadā "Accenture" atvēra prototipēšanas studiju "Liquid Studio" Rīgā, lai klientiem palīdzētu pielāgoties mūsdienu biznesa un lietotāju vajadzībām. Vienlaikus finanšu gadā iezīmējas tādi būtiski IT virzieni kā mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un blokķēdes tehnoloģijas.
Savukārt 2019.gadā "Accenture" plāno palielināt darbinieku skaitu, kas palīdzēs realizēt un iesaistīties "Accenture" lielāku projektu izstrādē.

Lasīt vairāk

04. "Hugo.lv" izveidē investē1,5 miljonus eiro

Kultūras informācijas sistēmu centra "Hugo.lv" projekta vadītājs Jānis Ziediņš sacīja, ka valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas "Hugo.lv" izveidē investēti 1,5 miljoni eiro, no kuriem 85% bija Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums.
Viņš atzina, ka Latvija ir pirmā Eiropas valsts, kas izveidojusi šādu platformu. Viņa uzskatā "Hugo.lv" būs digitāls pienesums ne tikai Latvijai, bet arī visai Eiropai. Tas būs būtisks atbalsts arī valsts pārvaldei, kura ar platformas palīdzību dokumentus no latviešu valodas uz angļu vai krievu valodu spēs pārtulkot īsā laikā.
Pēc Ziediņa paustā, "Hugo.lv" piedāvās tulkošanas un runas sīkrīkus, tulkošanas logrīkus, runas moduli, tulkošanas saskarni API, kā arī SDL spraudņus.

Lasīt vairāk

05. "Stream Networks" apvienojās ar meitas uzņēmumu "Latnet Serviss"

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, zem nosaukuma "Latnet" apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs "Stream Networks" un tā meitas uzņēmums "Latnet Serviss".
Kā norādīja "Latnet" valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs, ar šo apvienošanos noslēgta uzņēmumu reorganizācija, kuras mērķis bija uzlabot "Stream Networks" un "Latnet Serviss" biznesa procesus, kā arī veicināt uzņēmumu attīstību.
Ricevs norādīja, ka apvienotais uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību, apkalpojot gan esošos, gan potenciālos klientus un attīstot "One IT" koncepciju. Vienlaikus, uzņēmums vēl nopietnāk pievērsīsies biznesa klientu vajadzībām pielāgotu tehnoloģisko risinājumu izstrādei, īpašu uzmanību veltot integrētajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas izstrādāti ciešā sadarbībā mobilo sakaru operatoru "Bite Latvija", kurš kompāniju "Stream Networks" un tās meitasuzņēmumu "Latnet Serviss" iegādājās šā gada pavasarī.
Līdz ar uzņēmumu apvienošanos, par "Latnet" valdes priekšsēdētāju iecēla Ricevu, bet valdes locekļu amatos darbosies Vladislavs Gurmans, Bronius Skudutis un Dace Šafranska.

Lasīt vairāk