Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Turpinās strauja izaugsme

Latvijā būvniecības produkcijas apmērs 2018. gada pirmajā pusgadā salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 33,2%, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, un faktiskajās cenās bija 842,5 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp ēku būvniecībā apmēri minētajā laika periodā auguši par 46,2%, inženierbūvniecībā – par 31,9%, bet specializēto būvdarbu apmēri palielinājušies par 19,3%. Savukārt 2018. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.

Nozares neveiksmes

Jāpārvērtē valsts projekti

Latvijas prezidentūras ES Padomē radītā Eiropas finansējuma apgūšanas aizkavēšanās bija ļoti liela makroekonomiska plānošanas kļūda un ievērojama problēma, kas atstājusi sekas Latvijas būvniecībā vēl joprojām. Valdībai jau tagad būtu jāpārskata savs publisko būvniecības projektu portfelis un jāveic skrupuloza to pārvērtēšana. Jāapzinās, ka daļa no projektiem ir tapuši laikā, kad pastāvēja pilnīgi cita tirgus situācija un cenas, un jāpārplāno to īstenošana atbilstoši šābrīža situācijai.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ģenerālvienošanās noslēgšana – finiša taisnē

Būvniecības ģenerālvienošanos par minimālo algu līdz jūlija sākumam parakstījuši 211 būvniecības uzņēmumi ar 641 miljona eiro kopējo apgrozījumu, veidojot 90% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apmēra. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norādīja, ka nepilnu divu mēnešu laikā ir izdevies savākt lielāko daļu ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apmēra. "Tas apliecina lielu uzņēmēju pieprasījumu pēc jauna domāšanas modeļa un vēlmes veidot godīgā konkurencē balstītu nozares attīstību. Šobrīd līdz mērķim mūs šķir vien 10%, tāpēc aicinām vēl neizlēmušos uzņēmumus pievienoties koplīgumam un spert soli pretī sakārtotākai un kvalitatīvākai nozarei jau pavisam tuvā nākotnē,” sacīja B. Fromane.

Būs jāizstrādā stratēģija dzīvojamo ēku atjaunošanai

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pavasarī atbalstīja noteikumus, kas valstīm liks izstrādāt ilgtermiņa renovācijas stratēģijas dzīvojamo un nedzīvojamo ēku atjaunošanai, lai līdz 2050. gadam panāktu ēku fonda radīto izmešu apjomu samazinājumu par 80–85%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. EP deputāti uzskata, ka ilgtermiņa renovācijas mērķi veicinās investīciju prognozējamību, kā arī radīs jaunas finansējuma iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Nacionālo stratēģiju mērķis būtu līdz 2050. gadam panākt ēku fonda dekarbonizāciju, nosakot atskaites punktus arī 2030. gadam un 2040. gadam.

Būvdarbu valsts kontrole šogad notiek daudz lielākā skaitā objektu
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pirmajā pusgadā nodrošināja valsts būvdarbu kontroli 297 būvobjektos, un patlaban būvdarbu kontrole joprojām turpinās 237 objektos. Salīdzinot ar tādu pašu laiku pērn, kontrolējamo būvobjektu skaits ir palielinājies par 50%. Kopumā pirmajā pusgadā ekspluatācijā tika pieņemti 60 objektu. Apjomīgākie no tiem – daudzfunkcionālais sporta un atpūtas centrs Bauskā, Līvānu 1. vidusskolas peldbaseins un sporta zāle, Liepājas vieglatlētikas manēža, Siguldas pils komplekss, "Daugavas" stadions Rīgā, Limbažu novada daudzfunkcionālais sporta un veselības komplekss, Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā un ēku pārbūve Rīgā, Citadeles ielā 1. Ikdienā veicot būvdarbu kontroli, BVKB būvinspektori ir secinājuši, ka uzņēmumos, kuros ir ieviesta efektīva iekšējā kvalitātes kontroles sistēma, ir mazāk neatbilstību, jo īpaši, ja kvalitātes kontroles sistēmas pamatā ir būvnormatīvos (Eirokodeksos) un tiem pakārtotajos standartos noteiktās prasības.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, UPB, AS, CEMEX, SIA, MERKS, SIA, JELD-WEN LATVIJA, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 219 105 7.71 11 931 5.45% 1604
2. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 126 503 9.69 6 003 4.75% 563
3. CEMEX, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 78 067 34.63 -4 007 -5.13% 360
4. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 75 965 68.27 15 431 20.31% 104
5. JELD-WEN LATVIJA, SIA
Rūpniecības 13, Aizkraukle, Aizkraukles n., LV-5101 T. 65121623
Durvis, logi 74 762 3.5 3 338 4.47% 526
6. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 72 198 12.16 1 344 1.86% 568
7. A.C.B., AS
Ziepniekkalna 21a, Rīga, LV-1004 T. 67627782
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 69 594 103.82 2 253 3.24% 296
8. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 64 717 17.45 1 494 2.31% 378
9. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 62 646 -2.85 3 300 5.27% 1309
10. VELVE, SIA
Kuldīgas 51, Rīga, LV-1046 T. 67070171
Celtniecības un remonta darbi 61 083 102.48 1 553 2.54% 120

Viedokļi

Autors: Baiba Fromane

Gads būvniecībā paiet izaugsmes un pārmaiņu zīmē

2018. gadā būvniecībā prognozējams vēl lielāks būvniecības apjoma pieaugums, ko veicina ne tikai privāto investīciju palielināšanās, bet arī straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā. Vienlaikus turpinās darbs pie vērienīgām izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā, kuras to veiksmīgas virzības gadījumā kalpos kā nozīmīgs attīstības dzinulis nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā. 2018. gads būvniecības nozarei ir izaugsmes un pārmaiņu periods. lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Straume

Būvniecības apjomi aug, bet speciālistu trūkst

Būtiskākās problēmas, kas skar būvniecību, ir atbildības definējums, kas jāiekļauj būvniecības normatīvajā bāzē, tāpat svarīga nozīme ir būvniecības informatīvajai sistēmai (BIS) un publisko iepirkumu vienotajiem līgumnosacījumiem. Joprojām likumdošanā nav sakārtota atbildība, par ko atbild pasūtītājs, par ko – projektētājs, par ko – ģenerāluzņēmējs utt. Ideja – galvenais ir pasūtītājs, kurš definē uzdevumu, paredz pietiekami daudz līdzekļu būvprojekta izstrādei un izvēlas autoruzraudzību lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Būvniecības tirgus kļuvis nestabils

AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš

Būvniecības tirgus visu šo gadu ir bijis ļoti aktīvs, pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu. Tas, nenoliedzami, ir labs signāls, jo liecina, ka makroekonomiskā situācija valstī uzlabojas. Tomēr iepriekš ir bijuši arī ievērojami “tukšie periodi”, ko pēc tam nomainījusi piepeša augšupeja un apjomu kāpums. Rezultātā straujās pārmaiņas, kas notikušas salīdzinoši īsā laikā, ir novedušas pie tā, ka būvniecības tirgus ir kļuvis nestabils - tā elastība ir pārāk maza, lai pietiekami strauji reaģētu.
Būvniecības cikliskums ir novērojams arī “lielajās” ekonomikās, taču tur parasti notiek apjomu izlīdzināšanās pa reģioniem, turklāt izmaiņu apjoms un ātrums ir vairākas reizes zemāks nekā Latvijā. Mēs savā tirgū visas izmaiņas izjūtam krietni vien spēcīgāk. Domāju, ka šis faktors būtu jāņem vērā arī Ekonomikas ministrijai - prognozējot attīstības ciklus un savlaicīgi domājot, kā kritumus aizpildīt ar publisko finansējumu. Lai arī būvniecības apjomu kāpuma dinamika ir līdzīga kā pirms iepriekšējās krīzes, tomēr šobrīd nav taustāmu nelabvēlīgu ārējo apstākļu pārkaršanas eskalācijai. Savukārt tirgus stabilizācijai būtu vēlams jau šobrīd pārvērtēt prioritātes un plānot plūdenu apjomu “izlīdzināšanos” 2020-2023. gados.
Darbaspēka efektivitāte aizvien turpina kļūt par nozīmīgu izaicinājumu nozarē. Pastāv ļoti lielas atšķirības produktivitātē starp viena darbu veida veicējiem, vai dažādām “brigādēm” viena uzņēmuma ietvaros.
“RERE Grupa” atsevišķos objektos piesaista arī darbiniekus no citām valstīm, piemēram, Ukrainas. Pastāv gan maldīgs uzskats, ka darbaspēka eksports tiek izmantots, lai ietaupītu - tā nav, turklāt prakse ir apliecinājusi, ka profesionāla darbaspēka piesaiste attaisnojas, jo motivēts un uz rezultātu orientēts darbinieks padara vairāk.
Šis gads “RERE Grupa” ir ļoti aktīvs, līdz ar to prognozējam pieaugumu. To noteikusi tādu lielu objektu īstenošana kā Mežaparka Lielās estrādes skatītāju zonas būvniecība, nupat sākušies Jaunā Rīgas teātra pārbūves darbi.
Priecē tas, ka mūsu portfelis kopumā ir kļuvis sabalansētāks un “veselīgāks” - tajā parādījušies ar vēstures un kultūras mantojumu saistīti projekti, piemēram, Siguldas, Cēsu, Alūksnes un Dobeles pilsdrupu restaurācija, tāpat vairāk nekā iepriekš īstenojam infrastruktūras uzlabošanas objektus - atjaunojam stadionus, remontējam pilsētu ielas.
«RERE Grupa» savus objektus neiedala pēc finansējuma avota, līdz ar to ir grūti pateikt, cik lielu īpatsvaru mūsu portfelī veido tie, kam ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Taču tas noteikti ir pietiekami nozīmīgs apjoms.
Vienlaikus jāatceras 2015.gads, kad norisinājās Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un saistībā ar to aizkavējās Eiropas naudas apguve. Bija grūti, tomēr arī tad izdzīvojām.
Latvijas prezidentūras ES Padomē radītā Eiropas finansējuma apgūšanas aizkavēšanās bija ļoti liela makroekonomiska plānošanas kļūda un ievērojama problēma, kas atstājusi sekas Latvijas būvniecībā vēl joprojām. Tāpēc valdībai jau tagad būtu jāpārskata savs publisko būvniecības projektu portfelis un jāveic skrupuloza to pārvērtēšana. Jāapzinās, ka daļa no projektiem ir tapuši laikā, kad pastāvēja pilnīgi cita tirgus situācija un cenas, un jāpārplāno to īstenošana atbilstoši šābrīža situācijai.
Īstenojot pārdomātu projektu realizēšanas plānu, arī iespējamais Eiropas Savienības fondu finansējuma samazinājums būvniecībai kā nozarei nebūs kritisks, lai arī savas korekcijas tas ieviesīs. Galu galā būs citi ievērojami un šobrīd vēl neaktīvi starptautiski projekti, piemēram, Eiropas platuma dzelzceļa projekts “Rail Baltica”, kas daļēji kompensēs šobrīd pieejamā Eiropas finansējuma paredzamo kritumu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. EM: Būvniecības apmēri piecos gados augs par 51%, bet būvniecības izmaksas - par 21%

Nākamajos piecos gados pēc ekspertu prognozēm būvniecības apmēri palielināsies par 51,04%, bet būvniecības izmaksas pieaugs par 21,16%, liecina pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma veiktais pētījums. Savukārt kombinētā metode (ekspertu un statistiskā) liecina par vēl straujāku prognozējamo pieaugumu - būvniecības apmēri piecos gados palielināsies par 93,33%, bet būvniecības izmaksas - par 23,53%. Pētījumā iesaistīto ekspertu prognozes paredz būvniecības apmēru pieaugumu vidēji par 8,6% gadā, bet būvniecības izmaksu pieaugumu vidēji par 3,91% gadā. Savukārt pētījuma kombinētā metode prognozē būvniecības apmēru pieaugumu vidēji par 14,01% gadā, bet būvniecības izmaksu pieaugumu vidēji par 4,32% gadā. Pētījumā secināts, ka būtiskākais faktors būvniecības izmaksu kāpumam būs strādnieku darba samaksa. Ekspertu prognoze liecina, ka tā vidēji gadā augs par 5,85% jeb par 32,89% piecos gados. Kombinētā prognoze paredz strādnieku darba samaksas kāpumu par vidēji 9,69% gadā jeb 58,8% piecos gados.

Lasīt vairāk

02. Būvniecības izmaksas trešajā ceturksnī - vidēji par 4,7% augstākas nekā pirms gada

Būvniecības izmaksas šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu Latvijā pieaugušas vidēji par 4,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp strādnieku darba samaksa 2018.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017.gada trešo ceturksni pieaugusi par 9,2%, būvmateriālu cenas palielinājušās par 3,8%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas kāpušas par 3,2%. Savukārt šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājies par 1%. Strādnieku darba samaksa ceturkšņa laikā pieaugusi par 2,9%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas - par 1,2%, bet būvmateriālu cenas - par 0,2%.

Lasīt vairāk

03. "Lidl" loģistikas centra būvniecībā Rīgā plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro

Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" loģistikas centra būvniecībā Rīgā plānots ieguldīt vairāk nekā 55 miljonus eiro. Kompānijas pārstāvji norādīja, ka Lietuvā šobrīd ir 39 "Lidl" veikali un arī Latvijā ar laiku plānots sasniegt līdzīgu skaitu veikalu, taču sākotnēji, lai attaisnotos loģistikas centra izveide, Latvijā 2020.gadā, vienlaikus ar loģistikas centra atklāšanu, tiks atvērti vismaz 10 veikali. Plānots, ka "Lidl" loģistikas centra platība būs 47 000 kvadrātmetru. "Lidl Lietuva" valdes priekšsēdētājs Radostins Rusevs-Peine pauda gandarījumu, ka pēc vairākiem plānošanas gadiem "Lidl" ir sagatavojies ienākšanai Latvijā un sākusies loģistikas centra būvniecība, kurā plānots investēt vairāk nekā 55 miljonus eiro. Tāpat viņš norādīja, ka "Lidl" loģistikas centrs būs viens no lielākajiem un modernākajiem, kā arī tehnoloģiski attīstītākajiem loģistikas centriem Latvijā.

Lasīt vairāk

04. Preses nama apkārtnē plāno uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes

Rīgā, teritorijā ap Balasta dambī esošo Preses namu, tuvāko desmit gadu laikā plānots uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes, liecina detālplānojums, kura izstrādi pasūtījis fonds "Lords LB Asset Management", kas tuvāko gadu laikā paredz attīstīt Preses nama apkaimē esošo teritoriju. Detālplānojuma izstrādātāji ir SIA "Grupa93", bet apbūves koncepta autori - SIA "Arhis Arhitekti", kuru pārstāvis Andris Kronbergs pastāstīja, ka pirmo plānojuma posmu paredzēts īstenot līdz 2021.gada beigām, jo 2022.gada septembrī Preses namā plānots atvērt "IHG" grupas zīmola "Holiday Inn" viesnīcu. Līdz ar Preses nama ēkas pārbūvi, teritorijas pirmajā attīstības kārtā paredzēts pārbūvēt arī tipogrāfijas ēku, tās pirmajā stāvā izvietojot plašu ēdināšanas zonu. Savukārt uz tipogrāfijas jumta plānots izveidotas aktīvās atpūtas un sporta laukumu. Krišjāņa Valdemāra ielas pusē plānots uzbūvēt A klases biroju ēku. Šī ēka plānota 14.stāvu augstumā. "Arhis Arhitekti" izstrādātā apbūves koncepcija paredz izveidot arī darījumu centru ar biroju ēkām un kvalitatīvu publisko ārtelpu, kur primāri tiks izveidotas zaļās zonas un atpūtas vietas, kas paredzētas gājējiem un velosipēdistiem.

Lasīt vairāk

05. Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksas provizoriski pieaugušas par trešdaļu jeb 30,684 miljoniem eiro. Sākotnējās projekta izmaksas bija 91,069 miljoni eiro, tomēr tagad izmaksas pieaugušas par 30,684 miljoniem eiro, kā rezultātā būs nepieciešams papildu finansējums, lai iecerēto projektu īstenotu. Veselības ministrija iepazinusies ar izmaksu palielināšanās iemesliem un piekrīt, ka papildu finansējuma nepieciešamība ir pamatota. Šī iemesla dēļ ministrija iesniegusi Finanšu ministrijā (FM) papildu finansējuma pieprasījumu. Slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts 30.septembrī tika iesniegts saskaņošanai Eiropas Komisijai (EK). Ja trīs mēnešu laikā netiek pieņemts lēmums par tā noraidīšanu, tad tas tiek uzskatīts par apstiprinātu.

Lasīt vairāk