Ienākt

Būvniecība

Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi Būvmateriālu ražošana
Būvmateriālu tirdzniecība Celtniecība un apdare
Ceļu un tiltu būve

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Turpinās strauja izaugsme

Latvijā būvniecības produkcijas apmērs 2018. gada pirmajā pusgadā salīdzināmās cenās, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 33,2%, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, un faktiskajās cenās bija 842,5 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tostarp ēku būvniecībā apmēri minētajā laika periodā auguši par 46,2%, inženierbūvniecībā – par 31,9%, bet specializēto būvdarbu apmēri palielinājušies par 19,3%. Savukārt 2018. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017.

Nozares neveiksmes

Jāpārvērtē valsts projekti

Latvijas prezidentūras ES Padomē radītā Eiropas finansējuma apgūšanas aizkavēšanās bija ļoti liela makroekonomiska plānošanas kļūda un ievērojama problēma, kas atstājusi sekas Latvijas būvniecībā vēl joprojām. Valdībai jau tagad būtu jāpārskata savs publisko būvniecības projektu portfelis un jāveic skrupuloza to pārvērtēšana. Jāapzinās, ka daļa no projektiem ir tapuši laikā, kad pastāvēja pilnīgi cita tirgus situācija un cenas, un jāpārplāno to īstenošana atbilstoši šābrīža situācijai.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Ģenerālvienošanās noslēgšana – finiša taisnē

Būvniecības ģenerālvienošanos par minimālo algu līdz jūlija sākumam parakstījuši 211 būvniecības uzņēmumi ar 641 miljona eiro kopējo apgrozījumu, veidojot 90% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apmēra. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norādīja, ka nepilnu divu mēnešu laikā ir izdevies savākt lielāko daļu ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apmēra. "Tas apliecina lielu uzņēmēju pieprasījumu pēc jauna domāšanas modeļa un vēlmes veidot godīgā konkurencē balstītu nozares attīstību. Šobrīd līdz mērķim mūs šķir vien 10%, tāpēc aicinām vēl neizlēmušos uzņēmumus pievienoties koplīgumam un spert soli pretī sakārtotākai un kvalitatīvākai nozarei jau pavisam tuvā nākotnē,” sacīja B. Fromane.

Būs jāizstrādā stratēģija dzīvojamo ēku atjaunošanai

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pavasarī atbalstīja noteikumus, kas valstīm liks izstrādāt ilgtermiņa renovācijas stratēģijas dzīvojamo un nedzīvojamo ēku atjaunošanai, lai līdz 2050. gadam panāktu ēku fonda radīto izmešu apjomu samazinājumu par 80–85%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. EP deputāti uzskata, ka ilgtermiņa renovācijas mērķi veicinās investīciju prognozējamību, kā arī radīs jaunas finansējuma iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Nacionālo stratēģiju mērķis būtu līdz 2050. gadam panākt ēku fonda dekarbonizāciju, nosakot atskaites punktus arī 2030. gadam un 2040. gadam.

Būvdarbu valsts kontrole šogad notiek daudz lielākā skaitā objektu
Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pirmajā pusgadā nodrošināja valsts būvdarbu kontroli 297 būvobjektos, un patlaban būvdarbu kontrole joprojām turpinās 237 objektos. Salīdzinot ar tādu pašu laiku pērn, kontrolējamo būvobjektu skaits ir palielinājies par 50%. Kopumā pirmajā pusgadā ekspluatācijā tika pieņemti 60 objektu. Apjomīgākie no tiem – daudzfunkcionālais sporta un atpūtas centrs Bauskā, Līvānu 1. vidusskolas peldbaseins un sporta zāle, Liepājas vieglatlētikas manēža, Siguldas pils komplekss, "Daugavas" stadions Rīgā, Limbažu novada daudzfunkcionālais sporta un veselības komplekss, Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā un ēku pārbūve Rīgā, Citadeles ielā 1. Ikdienā veicot būvdarbu kontroli, BVKB būvinspektori ir secinājuši, ka uzņēmumos, kuros ir ieviesta efektīva iekšējā kvalitātes kontroles sistēma, ir mazāk neatbilstību, jo īpaši, ja kvalitātes kontroles sistēmas pamatā ir būvnormatīvos (Eirokodeksos) un tiem pakārtotajos standartos noteiktās prasības.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2017. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Būvniecība rādītāji par 2017 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2016 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir DEPO DIY, SIA, UPB, AS, SCHWENK Latvija, SIA, MERKS, SIA, JELD-WEN LATVIJA, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, Būvmateriālu ražošana, Būvmateriālu tirdzniecība, Celtniecība un apdare, Ceļu un tiltu būve

Nosaukums   Nozare 2017. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2016. g., %
2017. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. DEPO DIY, SIA
Dreiliņi, Noliktavu 7, Stopiņu n., LV-2130 T. 67064100
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 219 105 7.71 11 933 5.45% 1604
2. UPB, AS
Dzintaru 17, Liepāja, LV-3401 T. 63427009
Arhitektūra, projektēšana 126 503 9.69 6 003 4.75% 563
3. SCHWENK Latvija, SIA
Lielirbes 17a-28, Rīga, LV-1046 T. 67033400
Būvmateriālu, būvkonstrukciju ražošana 78 067 34.63 -4 007 -5.13% 360
4. MERKS, SIA
Skanstes 50, Rīga, LV-1013 T. 67373380
Celtniecības un remonta darbi 75 965 68.27 15 431 20.31% 104
5. JELD-WEN LATVIJA, SIA
Rūpniecības 13, Aizkraukle, Aizkraukles n., LV-5101 T. 65121623
Durvis, logi 74 762 3.5 3 338 4.47% 526
6. Tirdzniecības nams "Kurši", SIA
Brīvības gatve 301, Rīga, LV-1006 T. 67801860
Būvmateriālu, būvkonstrukciju tirdzniecība 72 198 12.16 1 344 1.86% 568
7. A.C.B., AS
Ziepniekkalna 21a, Rīga, LV-1004 T. 67627782
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 69 594 103.82 2 253 3.24% 296
8. BINDERS, Ceļu būves firma SIA
Katlakalna 11, Rīga, LV-1073 T. 67810579
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 64 717 17.45 1 494 2.31% 378
9. Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts AS
Krustpils 4, Rīga, LV-1073 T. 67249238
Ceļu un tiltu būve, uzturēšana 62 646 -2.85 3 300 5.27% 1309
10. VELVE, SIA
Kuldīgas 51, Rīga, LV-1046 T. 67070171
Celtniecības un remonta darbi 61 083 102.48 1 553 2.54% 120

Viedokļi

Autors: Baiba Fromane

Gads būvniecībā paiet izaugsmes un pārmaiņu zīmē

2018. gadā būvniecībā prognozējams vēl lielāks būvniecības apjoma pieaugums, ko veicina ne tikai privāto investīciju palielināšanās, bet arī straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā. Vienlaikus turpinās darbs pie vērienīgām izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā, kuras to veiksmīgas virzības gadījumā kalpos kā nozīmīgs attīstības dzinulis nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā. 2018. gads būvniecības nozarei ir izaugsmes un pārmaiņu periods. lasīt tālāk

Autors: Mārtiņš Straume

Būvniecības apjomi aug, bet speciālistu trūkst

Būtiskākās problēmas, kas skar būvniecību, ir atbildības definējums, kas jāiekļauj būvniecības normatīvajā bāzē, tāpat svarīga nozīme ir būvniecības informatīvajai sistēmai (BIS) un publisko iepirkumu vienotajiem līgumnosacījumiem. Joprojām likumdošanā nav sakārtota atbildība, par ko atbild pasūtītājs, par ko – projektētājs, par ko – ģenerāluzņēmējs utt. Ideja – galvenais ir pasūtītājs, kurš definē uzdevumu, paredz pietiekami daudz līdzekļu būvprojekta izstrādei un izvēlas autoruzraudzību lasīt tālāk

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Nepieciešami stratēģiski lēmumi būvniecības vienmērīgas attīstības nodrošināšanai

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane

Izaugsme būvniecības nozarē, lai arī ne tik straujos tempos, sagaidāma arī šogad, taču tas līdzi nes virkni neatrisinātus jautājumus, tostarp darbaspēka trūkumu un neskaidrību par lielo projektu plānošanu. Jo īpaši nozare sagaida atbildes par “Rail Baltica” projekta realizāciju, kam būs liela ietekme uz būvniecību vismaz tuvākos desmit gadus. Tāpēc jaunajai valdībai jāizstrādā tālredzīga vīzija, kā arī jādemonstrē stingra politiskā līderība un spēja pieņemt stratēģiskus lēmumus.
Būvniecībā pēdējos trīs gados panākts ievērojams progress virknē jautājumu – ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā samazinājies krietni straujāk nekā valstī kopumā, turklāt nozare ir vien pāris soļu attālumā no Latvijā pirmās ģenerālvienošanās, ar kuru iecerēts noteikt ievērojami augstāku minimālo algu par valstī noteikto. Ģenerālvienošanos, demonstrējot pārliecinošu atbalstu, parakstīja vairāk nekā puse būvniecības nozares, taču tās tālākais liktenis tiks lemts Saeimā, kur vēlreiz skatīs grozījumu Darba likumā. Tas paredz iespēju vienoties par samazinātu virsstundu apmaksas likmi, ja ar ģenerālvienošanos tiek būtiski celta minimālā alga.
Būvniecības nozare pērn savu spēju sadarboties demonstrējusi arī darba drošības jomā. Ar lielāko būvniecības uzņēmumu atbalstu tapis Latvijā unikāls darba drošības video materiāls, kuru paredzēts izmantot kā papildmateriālu darbinieku apmācībās, tādējādi veicinot to informētību un izpratni par darba drošību. Video ir ne tikai korekti izskaidrotas būtiskākās darba drošības prasības, bet arī dzīvā un aizraujošā formā uzrunāti būvniecība nodarbinātie, liekot aizdomāties, ka tikai katra paša modrība un informētība būs izšķirošais faktors drošam darbam būvlaukumā.

Savukārt tuvākajos gados būs nepieciešama nopietna politiskā griba Būvniecības likuma grozījumu izstrādē un pieņemšanā, par kuriem diskusijas ir turpinājušās vismaz divu gadu garumā. Pašreizējais Būvniecības likums nenosaka skaidras būvniecības procesa dalībnieku atbildības robežas. Arī apdrošināšanas sistēma nespēj sekmīgi funkcionēt, lai segtu visus riskus un nodrošinātu operatīvu atlīdzības izmaksu cietušajam un piedzītu zaudējumus no vainīgā.
Arvien pieaugoša problēma ir ievērojamais darbaspēka trūkums nozarē – no katrām 10 Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajām vakancēm septiņas ir saistītas tieši ar būvniecības nozari. Tāpēc nepieciešams papildināt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka vienkāršotākas prasības un saīsinātus termiņus atsevišķu profesiju viesstrādnieku piesaistīšanai – vairākām vienkāršajām būvniecības profesijām, kā arī atsevišķām kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijām. Tomēr problēma prasa arī ilgtermiņa risinājumus, tostarp būvspeciālistu izglītības sistēmas pilnveidošanu atbilstoši nozares vajadzībām.
Gadu no gada tiek runāts tipveida līgumu ieviešanu publiskajos iepirkumos. Lai arī 2018.gadā soļus spērusi Finanšu ministrija, izstrādājot standarta būvniecības līgumus savā pārraudzībā esošajām kapitālsabiedrībām, tipveida līguma noteikumus, par pamatu ņemot FIDIC līgumus, kā obligātus jāievieš visos publiskajos iepirkumos.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. BVKB četru gadu laikā pārbaudījis 40% biroja pārziņā esošu publisko ēku

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārziņā ir ap 10 000 publisku ēku, no tām līdz šim četru gadu laikā biroja būvinspektori ir pārbaudījuši 40%. Četru gadu laikā kopš BVKB izveides ir veiktas 4367 dažādu objektu ekspluatācijas pārbaudes un sagatavots 3681 atzinums. 2018.gadā prioritāte publisku ēku ekspluatācijas kontrolē bija izglītības iestāžu ēkas. Ekspluatācijas pārbaužu rezultāti liecina, ka apmēram 40% objektu ir nepieciešami papildu pasākumi tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Savukārt būvdarbu kontroles jomā šo gadu laikā ir veiktas 1910 būvdarbu kontroles un ekspluatācijā pieņemti 328 objekti. Vidēji 45% atzinumu būvdarbu kontroles ietvaros nav konstatēti pārkāpumi, un šo gadu laikā atzinumu skaits, kuros nav pārkāpumu, kļūst lielāks.

Lasīt vairāk

02. No 2020.gada elektronisko darba laika uzskaiti ieviesīs arī būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas ir 200 000 eiro un vairāk

Lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē un elektroniskā darba laika uzskaite aptvertu plašāku būvniecības sektoru, no 2020.gada 1.janvāra elektronisko darba laika uzskaiti ieviesīs arī būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas ir 200 000 eiro un vairāk, paredz valdības apstiprinātie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". 2017.gada 1.oktobrī elektroniskā darba laika uzskaites sistēma tika ieviesta tā saucamajos "lielajos" būvlaukumos, tas ir, jaunu trešās grupas būvju būvlaukumos un būvlaukumos, kuros tiek veikti būvdarbi, kuru izmaksas ir viens miljons eiro un vairāk. Vienlaikus pētnieka Arņa Saukas pētījumā "Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2017" secināts, lai arī ēnu ekonomikas apmērs būvniecībā kopš 2015.gada ir samazinājies, tas joprojām ir augsts - 35,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aplokšņu algas ir lielākā ēnu ekonomikas īpatsvara komponente būvniecībā, 2017.gadā veidojot 32,1% no faktiski izmaksātās darbinieku algas. Savukārt darbinieku skaita neuzrādīšana 2017.gadā veidoja 17,6% no faktiskā darbinieku skaita minētajā gadā.

Lasīt vairāk

03. EK apstiprinājusi Stradiņa slimnīcas jauno korpusu būvniecības turpinājumu

Eiropas Komisija (EK) decembrī ir apstiprinājusi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības plānu, kas dos iespēju virzīties tālāk ar projekta realizēšanu. Būvprojekts patlaban saskaņots arī ar Būvvaldi, kā arī pabeigta būvniecības projekta iepirkuma nolikuma izstrāde. Tuvākajā laikā slimnīca vērsīsies pie sešām būvfirmām, kuras izvēlētas sarunu procedūras rezultātā, ar aicinājumu iesniegt cenu piedāvājumus. Februārī varētu tikt saņemti pirmie rezultāti, pēc kuriem tiks turpināta sarunu procedūra, lai nonāktu līdz iepirkuma uzvarētājam. PSKUS A korpusa otrās kārtas būvniecības projekts tika iesniegts saskaņošanai EK. Kopumā A korpusa būvniecībai sākotnēji bija nepieciešams aptuveni 91 miljons eiro, tajā skaitā 64 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, 22 miljoni eiro no valsts budžeta un 4,5 miljoni eiro no slimnīcas finanšu līdzekļiem. Vienlaikus Stradiņa slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksas provizoriski pieaugušas par trešdaļu jeb 30,684 miljoniem eiro.

Lasīt vairāk

04. Ādažu novadā par aptuveni 18 miljoniem eiro varētu celt dienesta dzīvokļus karavīriem

Ādažu novadā tuvākajos gados, izmantojot privātā partnera ieguldījumu, par aptuveni 18 miljoniem eiro varētu celt dienesta dzīvokļus karavīriem. Karavīru aptaujā secināts, ka patlaban dienesta dzīvokļu pieprasījums un plānotais profesionālā dienesta karavīru skaita pieaugums Ādažu militārajā bāzē nosaka to, ka militārās bāzes tiešā tuvumā laika posmā līdz 2025.gadam ir nepieciešamas vismaz četras 50 dzīvokļu mājas - kopā 200 dienesta dzīvokļi. Ņemot vērā, ka Ādažu militārās bāzes karavīriem nepieciešami 200 dienesta dzīvokļi, kopējās četru dzīvojamo māju izmaksas varētu sasniegt 18 miljonus eiro.

Lasīt vairāk

05. "SWH Biroju centra" pārbūvē pabeigti apjomīgākie darbi jaunbūvējamai ēkai

"SWH Biroju centra" pārbūves darbi tuvojas noslēgumam un ir pabeigti apjomīgāki darbi jaunbūvējamai ēkai - savienojošajai daļai starp esošajiem korpusiem. Savienojošās daļas būvniecība ir viens no būtiskākajiem posmiem 2017.gada decembrī sāktajā biroju centra ēku Skanstes ielā 50A, 52 un 52A pārbūves procesā. Pēc "SWH Biroju centra" ēku pārbūves pārbūvēto ēku biroja telpu platība būs 12 000 kvadrātmetru, bet kopējā biroju centra nomai piedāvāto telpu platība - teju 40 000 kvadrātmetru. "SWH Biroju centra" Skanstes ielā rekonstrukcija un pārbūve paredz divu ēku vidusdaļu demontāžu un pārbūvi, ēku fasādes atjaunošanu, mūsdienu prasībām atbilstošu logu montāžu, ārējo un iekšējo inženiertīklu, tostarp lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas sistēmas, ūdensvadu, elektrības un vājstrāvas tīklu pārbūvi, kā arī jaunas piebūves celtniecību.

Lasīt vairāk