Ienākt

Metodika, pētījums Labklājība
Demogrāfija Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi
DARBA TIRGUS: SEREŽĢĪTAS IZVĒLES TEPAT AIZ STŪRA ES fondi būs. Vai finanšu instrumentu veidā?
Nodokļu reformas iespaidu vēl gaida Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101

Nodokļu reformas iespaidu vēl gaida

No šā gada sākuma Latvijas nodokļu sistēma ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Kā vienas no ievērojamākajām pārmaiņām var nosaukt izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ar kurām ieviesta diferencētā IIN likme, minimālās algas un maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma pieaugums, kā arī sociālo iemaksu palielināšana par vienu procentpunktu.

Nav tādu reformu, kas apmierinātu pilnīgi visus iesaistītos, tāpat ir arī nodokļu reformas gadījumā. Daļa atzīst to par labu esam, daļa nav sajūsmā, tāpat ir daļa, kas izmaiņas nejūt vai tajās neiedziļinās. Astoņi mēneši gan ir pārāk īss laiks, lai objektīvi izvērtētu reformas ieguvumus vai kļūdas, taču tāpat nevar noliegt, ka jau ir redzami pirmie auglīši. Vienlaikus jāapzinās, ka joprojām ir milzum daudz darāmā nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā.

PAR UN PRET

Kā vienu no pozitīvākajiem nodokļu reformas ieguvumiem daudzi min nulles likmes uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu reinvestētajai peļņai. Taču arī šīm izmaiņām vēl ir jādod laiks sevi pierādīt. EY partnere Baltijas valstīs, nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne norāda, ka kaimiņvalsts Igaunija, kurā jau daudzus gadus darbojas līdzīgs režīms, saskārusies ar to, ka daļa uzņēmēju peļņu vienkārši nesadala, proti, nodoklis tiek atlikts bezgalīgi. Tā rezultātā Igaunija ievieš vēl jaunus nodokļu risinājumus, kas veicina sadalīt pēdējā gada peļņu, un šī ir reakcija uz konkrētu nodokļu maksātāju uzvedības maiņu. Latvijai šādi izaicinājumi vēl ir priekšā un būs jālemj, ko darīt, kad izkristalizēsies reformas sekas.

Vienlaikus jāatzīmē, ka jaunais UIN regulējums būtiski ietekmējis līdzšinējo ziedojumu sistēmu nevalstiskajām organizācijām. Tā kā reinvestētā peļņa vairs netiek aplikta ar nodokli, uzņēmumu motivācija ziedot, par ko arī pienākas atbrīvojums no UIN, strauji mazinājusies. Par to sašutumu visaktīvāk pauž dažādas ar sportu saistītas organizācijas, jo līdz ar to nav finansējuma dažādu plānu realizēšanai.

Turpinot par ieguvumiem, nupat Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,4% jeb 78 eiro, sasniedzot 1004 eiro par pilnas slodzes darbu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka šie rādītāji apliecina, ka pretrunīgi vērtētajai nodokļu reformai ir bijis rezultāts. Vidējās algas pieaugums saistīts ar virspeļņas pārdali – tā palīdzējusi ne tikai attīstīt biznesu un nodrošināt augstāku dzīves līmeni pašam uzņēmējam, bet arī palielināt atalgojumu darba ņēmējiem.

Tomēr neiztikt arī bez darvas karotes medus mucā – tāpat LBAS priekšsēdētājs norāda, ka Latvijā ar vienādu bruto darba samaksu darbinieks uz rokas saņem mazāku atalgojumu nekā Igaunijā un Lietuvā. Kaimiņvalstīs darbinieks sociālās apdrošināšanas iemaksas veicot 3% apmērā, bet Latvijā darbinieks maksā 11% no savas algas.

Savukārt daļa sabiedrības ar reformu nav apmierināta. Piemēram, jau šā gada aprīlī publiskotās Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras konjunktūras aptaujas rezultāti liecināja, ka jaunā nodokļu reforma lielākoties tiek novērtēta negatīvi. Tikai 14% no visiem aptaujātajiem uzņēmējiem bija ar to apmierināti, bet gandrīz puse jeb 44% pauda neapmierinātību. Uzņēmēji aptaujā norādīja, ka sagaida nozīmīgu pieaugumu darbaspēka izmaksām 11% apmērā.

Tāpat Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vēl gada pirmajā pusē atzina – lai gan nodokļu reforma tika uzsākta ar lielām cerībām, diemžēl no plānotā palika tikai reinvestētās peļņas nodoklis 0% apmērā un pamatlikme iedzīvotāju ienākuma nodoklim 20%. “Papildus nāca progresīvā ienākuma nodokļa sistēma, kas ne tikai sadārdzina grāmatvedības jautājumus, bet arī nostāda Latviju nekonkurētspējīgā situācijā gan ar kaimiņvalstīm, gan citām attiecībā uz ienākuma nodokli lielākām algām, tādējādi atbaidot no Latvijas un mazinot iespējas piesaistīt produktīvus uzņēmumus,” viņš norāda. Tāpat J. Endziņš atzīmē, ka tika būtiski palielināta mikrouzņēmumu nodokļu likme – no 9% līdz 15%.

PVAIRĀK IEKASĒTS

Šā gada septiņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienests (VID) valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots. Savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. Protams, tas automātiski nenozīmē, ka ieņēmumu pieaugums ir skaidrojams tikai ar nodokļu reformas ieviešanu. Arī pats VID ir norādījis, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicinājuši ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un UIN ieņēmumi, kas 2018. gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru. Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 293,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā, un to galvenokārt nodrošināja piemaksātās nodokļa summas pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām par 2017. gadu.

Savukārt akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem neplānoti straujo ieņēmumu pieaugumu septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, par 24,8% (par 10 procentpunktiem lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā) veicināja gan patēriņa pieaugums, gan nodokļa likmju paaugstināšana. Būs, kas teiks, ka akcīzes nodokļa palielināšanu nevar nosaukt par īpašu nodokļu reformu, taču šis palielinājums arī tika iekļauts kopējā reformas paketē.

Tāpat 2018. gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar šī gada sešiem mēnešiem, palielinājusies arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plāna izpilde. VID arī norāda, ka periodā, par kuru darbaspēka nodokļus maksā 2018. gada septiņos mēnešos, vidējie mēneša darba ienākumi vienam nodarbinātajam pie vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājoša darba devēja palielinājušies par 9%, kas ir par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Pieaudzis arī darba ņēmēju skaits.

Vienlaikus jāatzīmē, ka, neskatoties uz nodarbināto ienākumu pieaugumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2018. gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, ir samazinājušies par 10,8 miljoniem eiro jeb 1,1%. Ieņēmumu samazinājums saistīts gan ar likumdošanas izmaiņām, kas skar ar nodokli apliekamā ienākuma samazināšanu, gan ar strauju atmaksātās summas pieaugumu, samazinot samaksāto nodokļa summu gada ienākumu deklarācijās par attaisnotajiem izdevumiem, kā arī piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2018. gada septiņos mēnešos atmaksāti 121,8 miljoni eiro, kas ir par 31,71 miljoniem eiro jeb 35,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā.

Tāpat jāuzsver, ka VID administrētajos nodokļu ieņēmumos samazinājums apskatāmajā periodā ir tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

PJOPROJĀM PELĒKĀS EKONOMIKAS ĒNĀ

Neviena demokrātiska valsts nevar lepoties ar simtprocentīgu nodokļu iekasējamību, tomēr nevar noliegt, ka apzinīga nodokļu maksāšanas kultūra nav tas, ar ko Latvijas sabiedrība varētu lepoties. Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,211 miljardu eiro apmērā. Turklāt jāatzīmē, lai gan par piedzenamiem šogad augusta sākumā bija atzīti parādi 802,912 miljonu eiro apmērā, no tiem par reāli piedzenamiem atzīti parādi 175,581 miljona eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem – 627,331 miljona eiro apmērā. VID skaidro, ka no parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 626,366 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 965,2 tūkstošu eiro apmērā.

Jāatgādina arī SIA “Lursoft” pētījums pēc VID datiem par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem, izņemot nekustamā īpašuma nodokli, kas atklāj, ka 2017. gadā nodokļus vispār nav maksājuši 71 819 uzņēmumi, bet 35 654 ir tādi, kuri nav samaksājuši četrus gadus pēc kārtas.

Un šie skaitļi vēl neparāda patieso nodokļu apjomu, kas valstij aizgājuši gar degunu. Diemžēl joprojām ir daļa uzņēmēju, kuri meklē un izmanto dažādas shēmas, kā ietaupīt uz nodokļu rēķina, piemēram, darbiniekiem oficiāli maksājot tikai valstī noteikto minimālo algu vai dokumentos norādot, ka darbinieks pieņemts tikai uz pusslodzi. Tātad kaut ko valstij nodokļos maksā, bet ne patieso apmēru.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma “HKScan Latvia” pārdošanas direktors Heino Lapiņš uzsver, ka, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā nav tas smagākais nodokļu slogs. “Ja uzņēmums pareizi rēķina savas izmaksas un savu biznesa potenciālu, tad, manuprāt, Latvijā var veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību, ko arī daudzi uzņēmumi ir pierādījuši, un taisnošanās, ka alga aploksnēs tiek maksāta tāpēc, ka ir augsti nodokļi, neiztur kritiku. Tikai valstij ir jānodrošina, ka tos maksā visi,” viņš norāda.

Jānorāda, ka pie šīs problēmas nav vainojami tikai negodprātīgie uzņēmumi, akmeņi jāmet arī to cilvēku dārziņā, kas ir ar mieru strādāt uz attiecīgiem nosacījumiem. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu lielākajā daļā nozaru, neticas, ka sev nelabvēlīgu nosacījumu pieņemšana ir saistīta tikai ar bailēm, ka pretējā gadījumā paliks bez darba.

Diemžēl daļa mūsu sabiedrības vēl nav tik nobriedusi, lai apzinātos, ka viņu nodokļu maksāšanas kultūra tiešā veidā ietekmē ceļu kvalitāti, pensiju lielumu, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, valsts aizsardzības spējas utt. Grūti prognozēt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai sabiedrība saprastu, ka, nemaksājot nodokļus vai atbalstot to nemaksāšanu, paši sev zāģē kājā. Katram paziņu lokā būs kāda persona, kas, piemēram, pensijas vecumā attapusies ar minimālo pensiju, jo, lai gan visu mūžu it kā ir cītīgi strādāts, par to, vai vispār un cik lielā mērā no algas ir maksāti nodokļi un kā tas atsauksies uz vecumdienām, nav domāts. Un tad, protams, pie visa tiek vainota valsts.

Arī EY partnere Baltijas valstīs Ilona Butāne uzsver, ka lielākais nodokļu sistēmas caurums ir ēnu ekonomika. “Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmu apkarošanai jābūt par galveno prioritāti, jo PVN nenomaksas un izkrāpšanas mērogi neatbilst attīstītas Eiropas Savienības valsts līmenim. Turklāt jāņem vērā, ka par katru izkrāpto PVN eiro samaksā iedzīvotāji (godīgie nodokļu maksātāji),” viņa atzīmē.

Ja daļa uzņēmumu nodokļus nemaksā un valsts negrib vai nespēj tos piespiest maksāt, zaudētāji tirgū ir godīgie uzņēmumi, bet ieguvēji – negodīgie, jo tie var pārdot savu produkciju vai pakalpojumus krietni lētāk nekā konkurenti.

Vēl viens “problēmu bērns” nodokļu sfērā joprojām ir mikrouzņēmumu nodokļu režīms. Kopš tā pirmās versijas ieviešanas 2010. gadā tas ir piedzīvojis dažādas izmaiņas, bet diemžēl it kā labo domu, ar kuru tas tika ieviests, negodprātīgie darboņi joprojām izmanto savās interesēs, izvairoties no godīgas nodokļu nomaksas un tādējādi sabojājot kopējo režīma reputāciju. EY partnere Baltijas valstīs, nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne norāda, ka konceptuāli mikrouzņēmumu nodokļu režīms ir dzīvotspējīgs, ņemot vērā, ka liela daļa pakalpojumu un darba kļūst mobila, elastīga, taču kritiski ir izslēgt iespēju, ka šo nodokļa modeli izmanto, lai maskētu tradicionālas darba attiecības.

PJAU PLĀNO JAUNAS IZMAIŅAS

Lai gan reformas ietvaros ir veikts ļoti daudz izmaiņu, jau drīz pēc tās stāšanās spēkā ir izskanējuši aicinājumi veikt tajā korekcijas. Piemēram, līdz ar nodokļu reformu spēkā stājās prasība aplikt ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, kuru vērtība pārsniedz 3000 eiro, taču jau gada vidū Finanšu ministrija rosinājusi būtiski celt ar IIN neapliekamos izložu un azartspēļu laimestus. Ministrija iesaka arī paaugstināt ar IIN neapliekamo laimesta apmēru taksācijas perioda laikā no līdzšinējiem 3000 eiro uz 7200 eiro. FM norāda, ka tādējādi tiks samazināts azartspēļu un izložu organizētājiem laimesta apmēru sliekšņu skaits. Tāpat ar jauniem likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka azartspēļu un izložu laimestiem būs viena IIN likme 23% apmērā, neatkarīgi no laimesta apmēra.

Vienlaikus jāatzīmē, ka nozares ieskatā ar iecerētajām izmaiņām nepietiek – Latvijas Spēļu biznesa asociācija aicinājusi rast risinājumu problemātikai par IIN no laimestiem piemērošanu rezumējošā kārtībā. Piemēram, viens no izvērtējamiem variantiem ir radīt iespēju, ka nodoklis no laimestiem rezumējošā kārtībā ir jāmaksā, ja laimestu summa (neieskaitot aprēķinā laimestus, kurus ir izmaksājis azartspēļu organizators un par kuriem jau ir ieturēts nodoklis) pārsniedz 14 400 eiro, nodokli piemērojot no minētās summas pirmā eiro.

Tāpat jāpiemin jau nosauktās nevalstisko organizāciju pretenzijas par ziedojumu apmēru samazināšanos saistībā ar UIN režīma pārmaiņām. Ņemot vērā izdarīto spiedienu, nebūtu pārsteigums, ja šajā sfērā tiktu izdarītas izmaiņas.

Skaidrs, ka laika gaitā būs nepieciešami jauni uzlabojumi nodokļu režīmā, tostarp arī izvērtējot šīs nodokļu reformas efektus vai defektus. Piemēram, bijušais premjers, Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis norāda, lai gan nodokļu reformas ietvaros ir sperti pirmie soļi nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšanā, tomēr Eiropas Komisijas vērtējumā reformas ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu nebūs pietiekama. “Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem nodokļiem uz zemajām algām, tādēļ nepieciešams turpināt darbu šajā virzienā,” viņš uzsver.

PILGTERMIŅA DOMĀŠANA

Nedrīkst aizmirst, ka šis ir vēlēšanu gads un partijas jau ir sasolījušas iedzīvotājiem dažnedažādas jaunas izmaiņas nodokļu režīmā, tostarp skarot tos nodokļus, kuri šogad jau piedzīvojuši izmaiņas. Skaidrs, ka no partiju programmās izteiktajiem mērķiem nodokļu virzienā liela daļa nepiepildīsies un nemaz netiks sākta to apspriešana, taču līdz ar to kārtējo reizi rodas jautājumi par politiķu izpratni par nodokļu sistēmas stabilitāti un prognozējamību.

Kā norāda Ilona Butāne, Saeimas lielākais izaicinājums nodokļu jomā ir sistēmas ilgtermiņa redzējums. “Šī ir būtiska pretruna ne tikai Latvijā, jo politika parasti ir īstermiņa, bet nodokļiem un finanšu politikai kopumā ir jābūt ilgtermiņa. Mums būtu jāvar paredzēt nodokļu sistēmas evolūciju, mainoties dažādiem vidēja un ilgāka termiņa faktoriem, proti, labklājības izaugsmei, produktivitātes pieaugumam, iedzīvotāju skaita un vecuma pārmaiņām, ekonomikas konjunktūras izmaiņām. Kā Latvijas nodokļu politika uz to reaģēs, lai panāktu sistēmas stabilitāti, pievilcību un spēju veidot rezerves ekonomikas nelabvēlīgiem cikliem. Līdz šim šie jautājumi valsts politikas līmenī nav pārdomāti skatīti, lai arī akadēmiski un arī ierēdniecības vidū par to ir ticis domāts,” uzsver I. Butāne.



Foto

Uz augšu