Ienākt

Metodika, pētījums Labklājība
Demogrāfija Gazeles – straujāk augošie uzņēmumi
DARBA TIRGUS: SEREŽĢĪTAS IZVĒLES TEPAT AIZ STŪRA ES fondi būs. Vai finanšu instrumentu veidā?
Nodokļu reformas iespaidu vēl gaida Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101

ES fondi būs. Vai finanšu instrumentu veidā?

Ja pavisam nesen vēl šķita, ka Latvijas uzņēmējiem jāsāk gatavoties dzīvei bez Eiropas Savienības (ES) fondiem, tomēr nu jau ir skaidrs, ka ES fondi pēc 2020. gada būs. Tiesa, vēl nav zināmi to apmēri, finansējamās prioritātes un veids, kādā līdzekļi tiks ieguldīti. Bet pamazām iezīmējas aprises jaunai pieejai ES fondu dalīšanā, proti, tiek diskutēts par finanšu instrumentu aktīvāku ieviešanu, mazinot finansējuma piešķiršanu grantu veidā. Pagaidām gan nekādi lēmumi nav akmenī cirsti, jo Latvijas un Eiropas institūcijas joprojām diskutē par ES fondu detaļām.

2018. GADĀ NOSLĒDZIES

2007.–2013. GADA ES FONDU PERIODS

Pirms pieskarties tematam par ES fondiem pēc 2020. gada der atcerēties, ka pirmajā pilnajā ES fondu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam Latvijas ekonomikā tika iepludināti 4,5 miljardi eiro Eiropas naudas. Tiesa, tikai šā gada vasarā Latvija saņēma visus Eiropas Komisijas (EK) noslēguma maksājumus par ES fondu ieviešanu 2007.–2013. gada plānošanas periodā, tādējādi var apgalvot, ka tikai šogad ir noslēdzies pirmais pilnais Latvijas ES fondu periods. Saistībā ar iepriekšējo ES fondu periodu par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ieviešanu EK izmaksāja Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas” Latvija no EK saņēma ERAF noslēguma maksājumu – 34,8 miljonus eiro. Lai pilnībā izpildītu saistības pret EK par jau saņemtajiem iepriekšējā perioda maksājumiem, Latvijai vēl atliek līdz 2019. gada 31. martam informēt EK par “lielajiem” projektiem – Paula Stradiņa slimnīcas būvniecību un Krievu salas projektu.

IEVIEŠ STINGRĀKU DISCIPLĪNU

Neskatoties uz to, ka pašreizējais ES fondu plānošanas periods no 2014. līdz 2020. gadam tuvojas finišam, nav pamata bažīties par finansējuma apjomu izsīkumu. Finanšu ministrijas (FM) informācija liecina, ka līdz 2018. gada augustam kopumā tika uzsākti projekti par 2,9 miljardiem eiro, kas ir 65% no šajā plānošanas periodā pieejamajiem 4,4 miljardiem eiro. Tādējādi projektu īstenošanai pieejami vēl ir virs miljardam eiro.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve, Darba vidē balstītu mācību projekta vadītāja Jolanta Vjakse atzina, ka ES fondi iedalās vairākās grupās – infrastruktūrai, uzņēmējiem, sociālajām funkcijām, veselībai un izglītībai. Vērtējot fondu apguvi pa grupām, eksperte atzina, ka patlaban ES fondu apguve sekmīgāk noris uzņēmēju pusē. Tāpat J. Vjakse stāstīja, ka līdz 2018. gada beigām ES fondu apguves un snieguma rādītāju analīze parādīs, kuras ir tās ES fondu programmas, par kurām uzņēmējiem nav interese vai kuras ir izveidotas tik smagnējas, ka uzņēmēji tām nepiesakās. Savukārt FM jau seko līdzi notiekošajam programmās – ne tikai finanšu rādītājiem un iznākuma rādītājiem, bet arī problēmām, piemēram, kāpēc nenotiek pieteikšanās ES fondu finansējumam un tā apguve. FM minēto uzraudzību veic sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām, tādējādi laikus novēršot kļūdas, kuras traucē ES fondu apguvi, kā arī notiek diskusijas par programmām, no kurām finansējums jāpārdala uz citām programmām.

Tajā pašā laikā pēc FM iniciatīvas šogad ieviesti jauni mehānismi ES fondu investīciju projektu ieviešanas disciplīnas nodrošināšanai. Šādu soli ministrija spērusi, lai apzinātu reālistisku naudas plūsmu, mazinot risku valsts budžeta līdzekļu neefektīvai izmantošanai. Tāpat FM vēlas efektīvāk pārvaldīt prioritāros riskus pret pamatotākiem projektu īstenošanas plāniem, kas līdz šim bija pārāk optimistiski. Tādējādi, sākot no 2018. gada septembra, ir paredzēta stingrāka disciplīna attiecībā uz projektu īstenošanas plānu ievērošanu.

FINANŠU INSTRUMENTU PRIEKŠROCĪBAS

2017. gada pavasarī valdība atbalstīja nacionālo pozīciju Kohēzijas politikai pēc 2020. gada, kas paredz, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā no 2020. gada ir jāsaglabā nozīmīgi granta elementi ES līdzfinansējumam. Pozīcijā norādīts, ka Latvijai kā “mazāk attīstītam reģionam” ir būtiski, ka tiek paredzēts pietiekams finansējums tādām prioritātēm kā produktīvas investīcijas uzņēmējdarbībā, energoefektivitātē, pētniecībā un izglītībā, kā arī nodarbinātībā, sociālajā iekļaušanā un veselībā, vienlaikus horizontāli ņemot vērā ES un Latvijas uzņemtās saistības klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī nepieciešamību pārejai uz mazoglekļa attīstību. Tajā pašā laikā Latvija iebilst pret būtisku finanšu instrumentu palielinājumu, bet atbalsta to izmantošanu jomās, kur tas var veicināt efektīvāku resursu izlietojumu.

Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departamenta vecākais auditors Jānis Gaišonoks atzina, ka līdz šim populārākais ES atbalsta saņemšanas veids ir bijis projekta līdzfinansējums neatmaksājamā granta veidā, tomēr ES veiktie izvērtējumi liecina, ka granti nav bijuši nedz pietiekami apjoma ziņā, nedz gana efektīvi uzņēmējdarbības un ES dalībvalstu konkurētspējas veicināšanai līdz nepieciešamajam līmenim.

“Jau vairākus plānošanas periodus tiek pakāpeniski ieviests vēl viens atbalsta veids. 2007.–2013. gada plānošanas periodā tie bija finanšu inženierijas instrumenti, bet 2014.–2020. gada plānošanas periodā – finanšu instrumenti. Šādu atbalstu ir iespējams izsniegt vairākkārtīgi, līdz ar to var aptvert arī plašāku uzņēmēju loku. Latvijā populārākie no tiem ir kredīti un garantijas, mazāk populāri veidi – riska kapitāla ieguldījumi un vēl citi ieguldījumi kapitālā –, kas ir populārāki citās dalībvalstīs,” skaidroja J. Gaišonoks.

Viņš uzsvēra, ka finanšu instrumentu investīcijas noteikti nav domātas, lai konkurētu ar komercbanku kredītiem un garantijām, bet gan lai aizpildītu robu ekonomikā. “Kredīti, garantijas un citi atbalsta instrumenti ir domāti tiem uzņēmumiem, kuru aktīvi nav pietiekami, lai saņemtu šādu kredītu vai garantiju komercbankā. Kopumā var secināt, ka finanšu instrumentiem ir būtiskas priekšrocības, salīdzinot ar neatmaksājamiem grantiem. Tomēr esam tikai ieviešanas sākumā, un vēl ir daudz darāmā gan EK, gan dalībvalstu līmenī, lai šo atbalsta veidu padarītu pievilcīgu uzņēmējiem un efektīvu no ES budžeta izlietojuma aspekta,” pauda FM eksperts.

UZŅĒMUMI KŪTRI IZMANTO VALSTS UN ES ATBALSTU

Latvijā visa veida fondu finansēto finanšu instrumentu atbalsta administrēšanai ir izveidota nekomerciāla rakstura attīstības finanšu institūcija “Altum”, kas sniedz vairāk nekā 20 finanšu instrumentu produktus Latvijas uzņēmējiem. Pieci no finanšu instrumentiem tapuši ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda atbalsta ietvaros.

“Altum” vadītājs Reinis Bērziņš skaidroja, ka aizdevumu garantijas tiek izsniegtas sadarbībā ar komercbankām – primāri uzņēmējiem, kuriem nav pietiekams nodrošinājums, ko tad kompensē “Altum” garantija. Līdzīgi paralēlo aizdevumu gadījumā – banku aizdevumi komersantiem tiek sniegti kopā ar “Altum” aizdevumu. Taču starta un mikro aizdevumi ir tiešā kreditēšanas forma, kam uzņēmējs var pieteikties “Altum”. “Riska kapitāls ir finansējums ieguldījumiem kapitālā, kas pieejams ar finanšu starpnieku – riska kapitālistu – starpniecību. Jebkurai no šīm atbalsta formām ir multiplikatora efekts, proti, atbalsts darbojas kā katalizators, kas piesaista arī privāto banku un riska kapitālistu, un “Altum” piesaistīto finansējumu,” atzina R. Bērziņš.

“Altum” kopējais finanšu instrumentu portfeļa apjoms tuvojas pusmiljardam eiro, kas veicinājis būtiski lielāka privāto investīciju apjoma – ap viena miljarda eiro – ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā. Reinis Bērziņš norādīja, ka, apkopojot uzņēmēju prognozes par nepieciešamā finansējuma apmēriem, attīstības ieceru īstenošanai tuvākajos trīs gados uzņēmējiem vajadzēs apmēram septiņus miljardus eiro. “Vadoties pēc uzņēmēju līdzšinējās pieredzes aizdevumu saņemšanā, var prognozēt, ka bankas ik gadu dažādu iemeslu dēļ nefinansēs apmēram 1,1 miljardu eiro no uzņēmumiem nepieciešamā. Teju trešdaļu no tā varētu finansēt “Altum”, ja uzņēmēji aktīvāk izmantos “Altum” piedāvātās iespējas. Kā liecina “Altum” un SKDS veiktais pētījums, šobrīd “Altum” finansē 40% no apjoma, ko potenciāli varētu atbalstīt, jo lielākā daļa uzņēmēju nemaz nevēršas pēc valsts un ES atbalsta,” sacīja “Altum” vadītājs.

“Altum” varētu divkāršot izsniegto aizdevumu apmēru, ja pie tā vērstos visi uzņēmumi, kuriem nepieciešams finansējums, bet tiem ir atteikušas bankas, jo ir pārāk jauni vai mazi, ar nepietiekamu pašu kapitālu un nodrošinājumu vai nav prasītā galvojuma. “Lielu daļu no banku neatbalstītajiem uzņēmumiem varam finansēt, jo “Altum” ir lielākas iespējas atbalstīt riskantākus projektus. Būtiski, ka bieži uzņēmumiem finansējums nepieciešams jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai, kā arī eksporta veicināšanai, tāpēc īpaši svarīgi ir veicināt finanšu pieejamību,” tā Reinis Bērziņš.

IEZĪMĒ PRIORITĀTES PĒC 2020. GADA

Paralēli esošā plānošanas perioda investīciju veicināšanai politiskā līmenī tiek veidota pozīcija par Kohēzijas politiku pēc 2020. gada un par Latvijas interešu jautājumiem. 2019. gada pirmajā ceturksnī EK plāno uzsākt divpusējās sarunas ar dalībvalstīm par investīciju prioritātēm un darbības programmu indikatīvo saturu, lai ES fondu ieviešanu varētu uzsākt līdz ar 2021. gada sākumu. FM jau ir norādījusi, ka diskusiju gaitā Latvija liks uzsvaru uz kohēzijas līdzekļu sadales kritērijiem, kas ir būtiski tiem reģioniem, kuri vēl atpaliek no ES vidējā attīstības līmeņa, piemēram, iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijai 2017. gadā veidoja 64% no ES vidējā IKP. Tāpat Latvija pievērsīs uzmanību tiešmaksājumiem, kuru apmērs joprojām nav pietuvināts ES vidējam līmenim. Tāpat būs jāturpina darbs ar EK par finansējuma pieejamību ES kopējās infrastruktūras projektiem, kur Latvijai īpaši svarīgs ir atbalsts “Rail Baltica” projektam.

Darba devēji jau noformulējuši vēlmi, ka ir jāturpina nodrošināt atbalstu darba tirgus prasībām atbilstoši izglītotiem darbiniekiem. LDDK pārstāve Jolanta Vjakse stāstīja, ka projekts “Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” ir labs atbalsta instruments, lai uzņēmumā nodrošinātu papildu finansējumu darbiniekam, kas apmāca audzēkni. “Tāpat tiek nodrošināti darba aizsardzības līdzekļi, iespēja par projekta līdzekļiem veikt audzēkņa apdrošināšanu, iegādāties obligāto veselības pārbaudi, veikt vakcināciju pret ērču encefalītu, ja tas nepieciešams prakses laikā, kā arī projektā ir piešķirts finansējums, lai audzēknis varētu nokļūt uz uzņēmumu, kurā īsteno darba vidē balstītas mācības vai mācību praksi,” skaidroja J. Vjakse.

“Jau vairāku desmitu gadu garumā dzirdam, ka uzņēmēji nav apmierināti ar profesionālo skolu audzēkņu un absolventu prasmēm. Līdz ar to LDDK ir apkopojuši vairāku nozaru viedokļus, kā uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti – uzņēmēji tiek iesaistīti programmu izstrādē, piedalās eksāmenu norisē un vērtēšanā. Nākamais loģiskais solis ir darba devēju dalība mācību procesā savos uzņēmumos, mācot audzēkņiem tās profesiju prasmes, kuras nepieciešamas esošajā – ātri mainīgajā – ekonomikā,” uzsvēra LDDK pārstāve.

JĀINVESTĒ ZAĻAJĀ DOMĀŠANĀ

Diskusijas par ES fondiem pēc 2020. gada apliecina faktu, ka nauda izaugsmei un uzņēmējdarbības veicināšanai būs arī nākamajā dekādē. Tikmēr EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Andris Kužnieks piebilst, ka Latvijai turpmāk jādomā par ES fondu investīcijām inovācijās un zaļajā domāšanā. “Lai gan vēl pavisam nesen Latviju pāršalca runas, ka ES finanšu atbalsts nākamajā plānošanas periodā, proti, no 2020. gada, būs niecīgs vai pat tā nebūs vispār, nu redzam, ka bažām nav pamata. EK piedāvājumā, rēķinot ES atbalstu uz vienu cilvēku, Latvija joprojām ir viena no valstīm, kas iegūst krietni vairāk nekā citas. Piemēram, Latvijai un Slovākijai paredzētais finansējums ir ap 300 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā, kas joprojām ir trīs reizes lielāks nekā, piemēram, Itālijai paredzētie līdzekļi,” uzsvēra A. Kužnieks. Domājot par nākamo ES fondu plānošanas periodu, eksperts iesaka mainīt domāšanu un no dāvanu jeb grantu saņēmējiem pārtapt par gudriem finanšu pārvaldniekiem, kas māk izmantot arī citus Eiropas piedāvātos finanšu instrumentus. A. Kužnieks uzskata, ka jādomā, kā uzņēmējdarbībai efektīvāk veidot saiknes ar zinātni un pētniecību, un daudz lielāka vērība jāpievērš inovācijām un zaļajai domāšanai.



Foto

Uz augšu