Ienākt

Autors: Vilnis Rantiņš (Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas padomes priekšsēdētājs ) Avots: LBGP

Pērn metālapstrādes eksports audzis par 18-20%

Situācija Eiropas tirgū ir mainījusies, tirgus ir manāmi atdzīvojies. Līdzīga situācija ir arī Skandināvijā. Mūsu galvenie tirgi ir, sākot no Vācijas un virzoties uz ziemeļiem. Eksports uz Eiropu veido apmēram 80% no mūsu kopējā eksporta apjoma. Pagājušā gada astoņos mēnešos bija krietns pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu 2016. gadā. Eksportā kāpums ir 19%, bet apjomu ziņā – 17%. Runājot par iepriekšējiem gadiem, mēs krīzi izjutām 2009. gadā, pēc tam bija milzīga izaugsme, līdz “Liepājas metalurgs” pārtrauca ražošanu. Ja analizējam situāciju apakšnozarēs, vienīgā joma, kur no 2015. gada ir vērojama lejupslīde, ir metālu ražošana. Taču kopumā metālapstrādes nozares attīstības līkne šobrīd ir augšupejoša. Pārējās apakšnozares vairāk vai mazāk attīstās. Protams, vienam vai otram ik pa laikam ir kritums, piemēram, citu transportlīdzekļu ražošanas jomai. Piemēram, smaga situācija bija “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai”, un lielie spēlētāji var ieviest būtiskas svārstības nozarē. Taču pašlaik situācija kopumā attīstās diezgan pozitīvi. Visticamāk, ka kopējie eksporta pieauguma apjomi pērn būs bijuši 18–20% robežās. Mūsu nozarē parasti jūlijā, augustā ir kritums, tas ir periods, kad vecajās Eiropas valstīs ir atvaļinājumu periods. Gatavo metāla izstrādājumu ražošanā astoņos mēnešos pieaugums apjoma ziņā bijis 17%. Šajā apakšnozarē ir visvairāk strādājošo un tiek saražota lielākā daļa nozares kopprodukta. Tāpat liels pieaugums astoņos mēnešos ir bijis elektrisko iekārtu ražošanā – 23%. Šajā kategorijā liels spēlētājs ir “Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca”. Iepriekš viņiem bija liels kritums un nācās samazināt darbinieku skaitu, taču pašlaik viņiem sokas labi, lai gan izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu. Esam aptaujājuši nozares dalībniekus par to, kas, viņuprāt, šobrīd lielākās nozares problēmas, un aptuveni 60% uzņēmumu ir norādījuši, ka kvalificēta darbaspēka trūkums šobrīd ir aktuālākais jautājums. It sevišķi mums trūkst inženiertehniskā personāla – aptuveni 600–700 inženieru. Un nav, kur viņus ņemt. Tādus sagatavo Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskā fakultāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, kā arī koledžas līmenī Vidzemes augstskola un Rīgas Tehniskā koledža. Mēs visi runājam par to, ka vajag izstrādājumus ar augstu pievienoto vērtību. Taču lielākā daļa – 60–70% – nozares uzņēmumu veic kooperāciju piegādes, kam nav augstākās pievienotās vērtības, lai gan tas arī ir sarežģīts darbs. Ražojam sarežģītas detaļas autorūpniecībai un citām nozarēm, bet pievienotā vērtība ir augstāka tam galaproduktam, kas aiziet tirgū. Un kas rada augsti pievienoto vērtību? Inženieri. Jāstrādā pašam vai kopā ar zinātniekiem. Ja tev ir produkts, kas šobrīd tirgū ir pieprasīts, nevari sēdēt pašapmierinātībā, ir jāturpina attīstīties. Nākamajā gadā tie paši Ķīnas kolēģi var nolikt tev priekšā tādu pašu vai labāku produktu. Tāpēc ir vajadzīgi inženiertehniskie darbinieki – konstruktori, tehnologi utt.