Ienākt

Autors: Asnāte Ziemele (Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente ) Avots: LBGP

Jāmeklē risinājumi darbaspēka trūkumam

Neesam vēl tikušies ar saimniekiem, un gala rezultāti par sezonu būs apkopoti 8.novembrī, kad mums plānota asociācijas noslēguma sapulce. Vasara, protams, ir bijusi ļoti laba, it sevišķi lauku tūrisma mītnēm, kas bija izvietotas pie jūras, klājies ļoti labi – tās bija pārslogotas. Savukārt iekšzemē nemaz tik labi nav gājis. Tomēr uzņēmēju vidū optimisms ir palielinājies. Visiem uzņēmējiem, kuru mītnes izvietotas pie jūras, šogad aktuālā problēma bija darbaspēka trūkums – darbaspēka faktiski nav. Ja parasti mums sezona ilgst divus mēnešus, tad šogad sezona bija gara un aktīva. Vietām klienti bija neapmierināti, jo apkalpojošā personāla trūkuma dēļ tiem ilgi bija jāgaida ēdiens, lauku tūrisma uzņēmēji nebija raduši pie šāda klientu apmēra. Kā risinājums būtu ielaist darbaspēku no ārvalstīm: baltkrievus, krievus un ukraiņus – visus, kuri gribētu strādāt un novērtē šo darbu. Skaidrs, ka vietējie iet strādāt tur, kur attiecīgajā sezonā var vairāk nopelnīt, bet baltkrievam tā samaksa, ko patlaban piedāvā lauku centros, kur ir viesu mājas, notiek pasākumi un tiek apkalpotas kāzas, liksies adekvāta, un viņš būs priecīgs. Patlaban ārvalstu darbaspēka ievešanu ierobežo normatīvie akti, kuru grožus gan mēģina palaist vaļīgāk, taču tas joprojām ir ļoti komplicēti. Piemēram, Skandināvijā nav nekas neierasts, ka vienas valsts iedzīvotāji brauc strādāt uz citu tuvējo valsti. Neviens nebrīnās, ka apkalpošana notiek angļu valodā. Tāpat arī mums ir jābūt elastīgākiem. Ja Latvijas apkārtnē ir krievu valodā runājošas tautas, kas labprāt brauktu pie mums strādāt, ir jāsaka – laipni lūdzam. Tas ir tikai laika jautājums, kad tas notiks. Vēlams – jo ātrāk, jo labāk. Diezgan daudz lauku tūrisma mītnes, kad pieder saimniekiem gados, kuri tās atvēruši 90. gadu sākumā, veras ciet, ja viņiem nav bijušas investīcijas. Finanšu resursus ir grūti piesaistīt investīcijām – bankas joprojām nerunā ar sezonālajiem uzņēmējiem no lauku tūrisma mītnēm, kas atrodas tālāk par 100 kilometriem no Rīgas. Šādos gadījumos investīcijas nav bijušas, līdz ar to labu, kvalitatīvu piedāvājumu nav un šīs lauku tūrisma mītnes zaudē konkurētspēju un veras ciet, saimnieki aiziet pensijā. Taču tiek atvērtas arī jaunas lauku tūrisma mītnes, un man ir prieks par jaunajām ģimenēm, kas atver savus uzņēmumus laukos un ir ļoti uzņēmīgas, iekārtojot skaistas dizaina mītnes ar izdomu, interesantu arhitektūru vai, piemēram, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu. Es teiktu, ka līdz ar to kopējais lauku tūrisma mītņu skaits nemainās, ir pat tāds neliels pieaugums.