Ienākt

Autors: Vitālijs Skrīvelis (Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs ) Avots: LBGP

Turpina diversificēt tirgus

Gads visumā bija pozitīvs, jo farmācijas nozarē apgrozījums pērn auga par 8%, salīdzinot ar 2016. gadu. Uzņēmumi turpināja diversificēt tirgus. Mūsu lielākie uzņēmumi – "Grindeks" un "Olainfarm" – tradicionāli strādā postpadomju telpā, bet no izstāžu aktivitātēm ir redzams, ka tie arvien aktīvāk mēģina ieiet arī Dienvidaustrumāzijas, Tuvo Austrumu tirgos. Tāpat mūsu uzņēmumi mēģina spiesties iekšā Eiropas tirgos, kur joprojām ir salīdzinoši grūti ieiet ar gatavām zāļu formām. Ar aktīvajām vielām, kuras ir izejvielas tabletēm vai ziedēm, ieiet Eiropā ir daudz vieglāk, bet lielākā nauda ir atrodama tieši gatavo zāļu formu tirgū. Taču tur ir ilgi reģistrācijas laiki un citi ierobežojumi. Ir arī zināmas grūtības. Ja tu turpini augt, tad sāk pietrūkt personāla. Turklāt vecie darbinieki aiziet pensijā, bet jauno vietā nav. Apgrozījums aug, pārdodamās produkcijas apjoms aug – jo vairāk ir tirgu, jo vairāk ir jāstrādā. Tas ir liels izaicinājums. Turklāt nu jau mēs saskaramies arī ar to, ka no Latvijas speciālisti sāk braukt prom. Nevis tikai vienkāršo darbu strādnieki brauc šampinjonus lasīt, bet arī speciālisti, kuri brauc strādāt savā sfērā – uz Vāciju, Šveici, kur arī acīmredzami notiek attīstība. Otra lieta. Vēsturiski Krievija un postpadomju telpas valstis veido aptuveni 30% no Latvijas farmācijas uzņēmumu apgrozījuma. Savstarpējās sankcijas arī šajā ziņā nekādu vieglo situāciju neveido. Paradokss slēpjas tajā, ka tādās valstīs kā Vjetnama, Dienvidkoreja, Kuveita zāļu cenas ir augstākas nekā Eiropā. Eiropā tajā sadaļā, kas ir valsts apmaksātie vai kompensējamie medikamenti, ir ļoti liels spiediens uz cenām. Tas attiecas gan uz valstu iepirkumiem, jo teju katru ceturksni tie tiek atvērti ar jautājumu, vai kāds nepiedāvā lētāk, gan slimnīcām, kuras mēdz apvienoties lielākās grupās un piedāvā lielus iepirkumus, ja cena ir ievērojami zemāka nekā iepriekšējā konkursā. Tādēļ zāļu ražotāji labprāt skatās uz citiem tirgiem. Turklāt tur ir arī lielāks iedzīvotāju skaits, un Malaizijā vai Indonēzijā veselības aizsardzības budžets uz vienu iedzīvotāju ir daudz lielāks nekā Latvijā. Latvijas ražošanas standarts ir labs, ir iegūts Eiropas Labas ražošanas prakses sertifikāts, tādēļ ir arī eksporta perspektīvas. Manuprāt, eksportā lielākā problēma ir tajā, ka Latvijas uzņēmumos nepietiek mārketinga un intelektuālā darba veicēju ar starptautisku pieredzi. Taču ar to, augot ekonomikai, saskaras teju visās industrijās. Mēs sūdzamies, ka pašlaik pietrūkst aptuveni 1000 speciālistu, bet IT nozare sūdzas, ka viņiem pietrūkst ap 10 000 speciālistu. No šāda viedokļa skatoties, mums, iespējams, neklājas nemaz tik traki. Perspektīvu es redzu ekoloģiskajai un biokosmētikai, jo tie ir nišas produkti. Latvijai pēc tās mērogiem un cilvēku skaita vispār ir jāmeklē nišas produkti, kurus pēc tam varētu pārdot lielākos tirgos ar lielāku patērētāju skaitu – 10 miljoni un vairāk. Latvija nekad nebūs valsts, kura varēs saražot Ķīnai 100 tūkstošus vilcienu vagonu, bet veiksmīgi varam ražot kādu specifisku vagonu detaļu, ko mēs varam izdarīt daudz labāk par citiem. Tādēļ es perspektīvu redzu biokosmētikai. Tas pats attiecas uz specifiskiem ķīmijas produktiem.