Ienākt

Autors: Henriks Danusēvičs (Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents ) Avots: LBGP

Nepieciešamas nodokļu sistēmas izmaiņas

Patlaban valstī notiek divi pretēji procesi: valdības apmaksātie mediji informē par sasniegumiem – algu pieaugumu, labklājības palielināšanos u.tml. –, savukārt analītiķi – par valsts parāda trīskāršošanos un tuvējo krīzi. Pirms vēlēšanām politiķi sola ievērot skolotāju, mediķu u.c. profesiju intereses. Bet sevišķi svarīgi ievērot tirdzniecības nozares intereses, jo tā dod trešo daļu valsts budžeta. Turklāt tirgotāju interešu ievērošana neattiecas tikai uz nozari, bet atsaucas arī uz visu sabiedrību. Svarīgi aizstāvēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju intereses, kas nodrošina darba vietas, maksā nodokļus un sniedz iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus. Valstī jāpalielina mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēja. Nozarei ir uzlikts milzīgs administratīvais slogs, kas atņem resursus modernizācijai. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem jāpilda pārmērīgi daudz dažādas instrukcijas u.c. saistoši dokumenti. Prasības ir nesamērīgas un prasa ne tikai lielus papildus izdevumus, bet arī patērē aptuveni 60% laika, tikai atlikušos 40% uzņēmējs var veltīt peļņu nesošam darbam. Nozaru darbību reglamentējošiem normatīviem aktiem jābūt skaidriem un precīziem, kas vērsti uz birokrātisko procesu samazināšanu. Vienlaikus nepieciešamas nodokļu sistēmas izmaiņas. Jānoņem dubulto nodokļu slogs tirdzniecībā, no sociālā budžeta maksājot slimības naudu, sākot no otrās dienas, vienlaikus samazinot valsts nelietderīgos tēriņus un valsts aparātu. Gribu norādīt, ka būtiski jāpalielina neapliekamais minimums, to paceļot līdz minimālās algas līmenim, kas Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir zemākais. Alternatīva augstajiem darbaspēka nodokļiem varētu būt patentmaksas ieviešana mazajiem uzņēmējiem līdzšinējā nodokļu sloga vietā. Tāpat nākotnes perspektīvās būtu jāsamazina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ēdināšanas pakalpojumiem. Patlaban tikai vienai trešdaļai Latvijas iedzīvotāju tas ir pa kabatai. Ēdināšanai nav jābūt tikai tūristu izklaidei, bet vismaz reizi nedēļā katrai ģimenei – maltīte restorānā vai kafejnīcā. Tā ir arī iespēja palielināt algas ēdināšanas sektorā nodarbinātajiem, jo PVN īpatsvars ēdināšanā ir ļoti augsts. Aprēķini liecina, ka, samazinot likmi, varētu maksāt lielākas algas un ēdināšanas pakalpojumi kļūtu pieejamāki. Jau divus gadus ieilgusī kases aparātu reforma, kurai šobrīd nav redzams gals, jāpadara loģiska, saprotama un ekonomiski pamatota, ar minimālām izmaksām – tām jābūt saprātīgām, nevis pārmērīgām. Uzņēmēji dzīvo tiesiskās nenoteiktības apstākļos, kā arī piedāvātie tehniskie risinājumi ir novecojuši un atpaliek no mūsdienīgām tehnoloģijām vismaz par 10 gadiem.