Ienākt

Autors: Signe Bāliņa (Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas prezidente ) Avots: LBGP

IKT nozarē straujus panākumus guvis eksports

Pēdējās desmitgades laikā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare ir attīstījusies ļoti strauji, un pirmā ceturkšņa dati ļauj prognozēt, ka arī šis gads nav izņēmums. Viens no rādītājiem, kas to atspoguļo, ir eksports. Šī gada pirmajā ceturksnī IKT nozares eksports bija par 23% lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Runājot absolūtos skaitļos, eksports sasniedzis 170 miljonus eiro, salīdzinot ar 138 miljoniem eiro aizvadītā gada pirmajā ceturksnī. Tas norāda, ka nozares uzņēmumi ir inovatīvi un ar lielu eksportspēju, aktīvi strādā ārvalstu tirgos un sekmīgi konkurē globālā mērogā, radot risinājumus ar augstu pievienoto vērtību. To, ka šis gads būs vērtējams kā veiksmīgs, ļauj prognozēt arī izaugsme, kas vērojama aktuālajos Valsts ieņēmumu dienesta rādītājos. Pateicoties industrijas attīstībai, turpina pieaugt IKT nozares radītie budžeta ieņēmumi, sasniedzot 132,9 miljonus eiro šī gada pirmajā ceturksnī. Salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo ceturksni, tie palielinājušies par 16%. Pievēršoties sasniegumiem un izaicinājumiem IKT nozarē, jāmin vairāki būtiski aspekti, piemēram, nodarbināto skaita pieaugums nozarē, kas vienlaikus ir gan sasniegums, gan izaicinājums. Nodarbināto skaits IKT nozarē šī gada pirmajā ceturksnī pārsniedzis 32,7 tūkstošus, kas ir par 4,4% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā, taču speciālistu trūkums joprojām ir izaicinājums, pie kura risinājuma jāturpina strādāt. Speciālistu trūkumu iespējams mazināt ar būtiskām izmaiņām visos izglītības līmeņos. Šajā kontekstā var minēt pozitīvu piemēru – datorikas pilotprojekta īstenošanu. Pilotprojektā no 2015. gada 1. septembra vairāk nekā 150 Latvijas vispārizglītojošās skolās, galvenokārt reģionos, tika apgūta datorika, tādējādi no pirmās klases skolēniem attīstot algoritmisko domāšanu un veidojot priekšstatu par IKT profesijām. Būtiskākā tendence, kas iezīmējas ne tikai šajā, bet arī iepriekšējos gados, ir aizvien plašāka IKT integrācija visdažādākajās nozarēs, biznesa produktos un pakalpojumos. Tādējādi digitālā joma no atsevišķas nozares kļūst par dzinējspēku faktiski visai Latvijas tautsaimniecībai, un uzņēmumu konkurētspēja daudzos gadījumos ir lielā mērā atkarīga tieši no darbinieku zināšanām un prasmēm IKT jomā. Tas apliecina, ka jāturpina sekmēt IKT sniegto priekšrocību aktīva izmantošana uzņēmējdarbībā, radot pareizu izpratni par IKT jomu un tehnoloģijām kopumā. Vēl viens no aspektiem ir sabiedrības izglītošana kiberdrošības jautājumos. Nacionālā kiberdrošības indeksa dati atklāj, ka izglītības un profesionālās attīstības aspektā Latvija ir tikai nedaudz virs vidējā sliekšņa, tāpēc ir jāturpina aizsāktā izglītošana, lai šos riskus atpazītu, apzinātu un novērstu dažādos līmeņos. Ja runājam par nākamā gada prognozēm, tad dati par pēdējiem gadiem uzrāda stabilu IKT nozares eksporta apjomu izaugsmi, un tas ļauj prognozēt, ka arī 2018. gadā kopumā ir sagaidāma eksporta apjomu palielināšanās. To apliecina arī jau pieminētie šī gada pirmā ceturkšņa dati, tiesa, precīzu izaugsmes apjomu gada griezumā šobrīd prognozēt grūti. Strādājam arī pie tā, lai pakāpeniski pieaugtu uzņēmējdarbības digitalizācija. Ieguldījumu tajā sniedz arī LIKTA koordinētais apmācību projekts, kura ietvaros mazajiem un mikro komersantiem ir iespējas pilnveidot savas IKT prasmes. Jau šobrīd darba tirgū deviņās no desmit piedāvātajām vakancēm tiek pieprasītas digitālās prasmes. Noteikti turpināsies darbs LIKTA un VARAM parakstītā sadarbības memoranda ietvaros, kura mērķi ir turpināt attīstīt strauji augošo datu ekonomikas jomu, Latvijai veidojot datos balstītas ekonomikas un pārvaldes zīmolu, popularizējot Latvijā radītos risinājumus un inovācijas eksporta tirgos. Tiks sekmēta arī mākslīgā intelekta risinājumu un regulējuma izstrāde, kā arī atvērto datu pieejamība.