Ienākt

Autors: Dace Ķezbere (Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja ) Avots: LBGP

Pieaugs satura izplatīšana digitālajās platformās

2018. gads nozarē ir bijis izaicinājumiem un notikumiem bagāts. NEPLP ir beigusi darbu pie Elektronisko mediju attīstības nacionālās stratēģijas 2018.–2022. gadam, un šis dokuments ir stājies spēkā kā nozares ārējais normatīvais akts ar pielikumiem, kas saistoši visām raidorganizācijām un komersantiem Latvijā. Stratēģijā esam iezīmējuši ceļu gan sabiedrisko mediju attīstībai par vienotu uz digitālās platformas balstītu sabiedrisko mediju, gan nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu ētera signāla uztveršanu visā Latvijas teritorijā un pāreju uz augstas izšķirtspējas attēla pārraidi. Stratēģija paredz sabiedriskā pasūtījuma raidījumu arhivēšanas sistēmas izveidi ne tikai sabiedriskajiem, bet arī komerciālajiem medijiem, atbalsta nepieciešamību Latvijā radīta satura, latviešu valodas, medijpratības attīstībai un informācijas pieejamībai cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ombuda institūcijas izveidi. Lai realizētu stratēģijā izvirzītos mērķus, formulējām nepieciešamos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu (EPL) likumā šī gada pavasarī, ko uzskatām par 2018. gada panākumu un arī izaicinājumu. Esam rosinājuši gan zemes apraides finansējuma modeļa maiņu, gan iestrādājuši likumā sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, satura nodrošināšanu digitālajās platformās. Likuma grozījumi arī iezīmē interneta uzraudzību un retranslēto programmu monitoringa kapacitātes palielināšanu. Lai šos uzdevumus veiktu, būs nepieciešama plašāka grozījumu būtības skaidrošana gan sabiedrībai, gan nozarei, gan lēmumu pieņēmējiem, pozīcijas aizstāvot budžeta veidošanas gaitā, īpaši mainoties Saeimas sastāvam pēc 13. Saeimas vēlēšanām. To uzskatām par NEPLP izaicinājumu šī gada rudens periodā. Par veiksmīgu soli uzskatām janvārī pieņemtos Ministru kabineta (MK) noteikumus par valsts nodevu apraides atļaujas izsniegšanai un pamatnosacījumu pārreģistrēšanu. Padome sagatavoja priekšlikumus minēto MK noteikumu sagatavošanas procesā ar mērķi sakārtot apraides un retranslācijas atļauju pārreģistrēšanas kārtību, kā arī noteikt elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzības maksu. Jaunie noteikumi arī aicina televīzijas izplatīšanas pakalpojumu sniedzējus izvērtēt piedāvāto retranslēto programmu saturu, mudinot vairāk izvēlēties Eiropā veidotu kultūras, izglītojošu, sabiedrisko televīziju programmu piedāvājumu. Šajā gadā ir jāturpina uzraudzīt apraides un retranslācijas atļauju pārreģistrācijas gaitu, jāturpina darbs pie Latvijā retranslējamo audiovizuālo programmu saraksta uzturēšanas, kas ir nozīmīgs instruments nelegālo programmu identificēšanai un rīks sadarbībai ar Valsts policiju. Jau šobrīd Latvijā oficiāli ir retranslējamas vairāk nekā 390 televīzijas programmu, un šis skaitlis nemitīgi pieaug. Nozares uzraudzībā liela loma ir Padomes Monitoringa nodaļai, kas veic Latvijā pieejamo televīzijas un radio programmu un pakalpojuma pēc pieprasījuma monitoringu, uzrauga televīzijas izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, izskata iedzīvotāju iesniegtās sūdzības, kā arī sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) uzrauga reklāmas izvietošanas un slēptas politiskās aģitācijas gadījumus elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos priekšvēlēšanu periodā. Preventīvi esam informējuši citu valstu regulatorus, kas izsnieguši apraides atļaujas programmu izplatīšanai Latvijā, par priekšvēlēšanu periodu un aizliegumu izvietot retranslētajās programmās politisko reklāmu. Monitoringā tiek identificēti arī naida runas gadījumi. Ir veiktas likumā noteiktās darbības, lai ierobežotu to programmu izplatību, kas pārkāpj EPL likumu un Latvijai saistošos starptautiskos normatīvos aktus. Esam informējuši Lielbritānijas, Zviedrijas, Ukrainas regulatorus par konstatētajiem pārkāpumiem, izmantojam Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas (ERGA) un Eiropas Raidorganizāciju Regulatoru kopienas (EPRA) starptautiskos forumus, attīstot starptautisko sadarbību un runājot arī par drošības situāciju un riskiem, kas jūtami Latvijas informatīvajā telpā, panākot izpratni un veicinot darbības arī ar Ārlietu ministrijas aktīvu atbalstu. Padome arī aktīvi strādājusi pie sadarbības stiprināšanas ar Latvijas diasporu ārvalstīs, apzinot iespējas un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu vēlmes. Šajā sakarā ir organizētas vairākas tikšanās gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Ir izveidota jauna interneta televīzijas programma ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem “VisiemLTV.lv”, sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēts konkurss diasporas tematikas atspoguļošanai Latvijas medijos. 2019. gadā beidzas konkursa periods par komerciālo programmu izplatīšanu bezmaksas zemes apraides platformā, tādēļ gada pirmajā pusē ir jāveic analīze par jauna konkursa un programmu ievirzes nepieciešamību un konkursa nolikuma izstrādi, kā arī jāsaskaņo valsts atbalsta iespējas komercmedijiem ar Eiropas Komisiju, lai nākotnē nodrošinātu televīzijas skatītājiem pievilcīgu bezmaksas zemes apraides modeli. Nākotnē arī jāturpina šogad veiksmīgi iesāktās sarunas ar Kultūras ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par televīzijas un radio raidījumu arhivēšanas iespējām. Padomes ieskatā šobrīd pietiekami netiek novērtēta arhīva materiālu nozīmība. Tā ir mūsu valsts vēsture, mūsu tautas bagātība, kam jāparedz nozīmīga loma nākotnē. Jaunas korekcijas nozares uzraudzībā ienesīs grozījumi Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā, paredzams, ka tie stāsies spēkā šā gada rudenī. Būs jāiegulda būtisks darbs elektronisko mediju nozares likumdošanas pilnveidošanā. Paredzams, ka pieaugs satura izplatīšana digitālajās platformās, lai nodrošinātu satura pieejamību formātos un platformās, ko sabiedrība šobrīd izmanto arvien vairāk. Arī sabiedriskajiem medijiem jāstrādā pie pozīciju stiprināšanas un auditorijas uzrunāšanas dažādās platformās. Lai to īstenotu, Latvijas Televīzija patlaban izstrādā jaunu vidēja termiņa stratēģiju 2019.–2021. gadam, pilnveidojot esošo, kas tika apstiprināta 2017.–2019. gadam, savukārt Latvijas Radio to izstrādā kā jaunu dokumentu. Būtiska nozīme ir sabiedrisko mediju sadarbībai, vienotā portāla Lsm.lv attīstībai un digitālajai stratēģijai sabiedriskajos medijos kopumā. Salīdzinot ar 2018. gadu, nākamais gads solās būt gan notikumiem, gan budžeta ieņēmumiem pieticīgāks. Būs jāpierāda sabiedrisko mediju spēja uzrunāt jauniešu auditoriju, izmantojot digitālās iespējas un platformas, LTV7 uzdots izstrādāt jaunu programmas koncepciju, jo saturs mazākumtautību valodās tiks izvietots un attīstīts digitālajā platformā. Jāpārdomā ētera laika aizpildīšanas versijas, sabiedriskajiem medijiem izejot no reklāmas tirgus, kā arī jāprecizē sociālā paziņojuma jēdziens.