Ienākt

Autors: Mārtiņš Straume (Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs ) Avots: LBGP

Būvniecības apjomi aug, bet speciālistu trūkst

Būtiskākās problēmas, kas skar būvniecību, ir atbildības definējums, kas jāiekļauj būvniecības normatīvajā bāzē, tāpat svarīga nozīme ir būvniecības informatīvajai sistēmai (BIS) un publisko iepirkumu vienotajiem līgumnosacījumiem. Joprojām likumdošanā nav sakārtota atbildība, par ko atbild pasūtītājs, par ko – projektētājs, par ko – ģenerāluzņēmējs utt. Ideja – galvenais ir pasūtītājs, kurš definē uzdevumu, paredz pietiekami daudz līdzekļu būvprojekta izstrādei un izvēlas autoruzraudzību būvniecības laikā. Pasūtītājs ir pirmais atbildīgais, un viņam regresa kārtībā jāvirza prasība tālāk. Ja vainīgs projektētājs, tam regresa kārtībā jānovirza prasība, ja ir vainīgs būvnieks, tam novirza prasību. Ārzemju pieredze liecina, ka lielā daļā valstu galvenais atbildīgais ir pasūtītājs, kura atbildību apdrošina apdrošināšanas kompānijas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu gaidāms, ka būvniecības apjoms Latvijā pieaugs par 15–20%. Var prognozēt, ka trūks 10 000 līdz 15 000 strādnieku un aptuveni 1000 kvalificētu būvspeciālistu. Iespējams, daļēji atkārtosies iepriekšējo gadu pieredze, kad būvniecībā speciālistu trūkuma dēļ strādāja nepietiekami kvalificēti cilvēki. Sagaidāms, ka vairāk ieradīsies arī ārzemju speciālisti, kuru īslaicīgās uzturēšanās atļaujas dos tiesības vienu gadu sniegt pakalpojumus. Latvijas Būvinženieru savienību (LBS) neapmierina darbaspēka pārvietošanās principi. Paredzēts, ka arī par īslaicīgiem darbiniekiem ES teritorijā informācija uzreiz jāievada būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Tikai tad, kad ārzemju speciālists jau sniedz pakalpojumus, ir tiesības pārbaudīt viņa kompetenci. Jau otrā dienā pēc datu ievadīšanas BIS viņš ir būvlaukumā. Tur – būvprojekts valsts valodā, kuru ārzemnieks nesaprot. Vai viņš zina Latvijas normatīvus? Viņa mītnes zemē varbūt ir citi nosacījumi. Vietējās valodas un normatīvu nezināšana var radīt kādas sekas, bet atbildīga būs LBS, kas devusi speciālistam tiesības strādāt. Tādēļ, kolīdz speciālists sācis darbu, cenšamies veikt profesionalitātes pārbaudi. Ārzemju speciālistiem noteikti jāstrādā atbildīgā būvdarbu vadītāja uzraudzībā. Viņiem nedrīkst dot prakses tiesības kā atbildīgiem būvdarbu vadītājiem un atbildīgiem būvuzraugiem. Latvijā trūkst būvspeciālistu: būvdarbu vadītāju, projektu vadītāju, būvuzraugu un citu. Risinājumu tagad rod izmaiņas MK noteikumos, kas atļauj tiesības patstāvīgo būvpraksi iegūt divu gadu laikā agrāko trīs vietā. Pēc LBS uzskaites, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Celtniecības koledžas beidzēju vidū tādi pēdējos piecos gados ir ap 1000. Jau ar 150 speciālistiem LBS ir sazinājusies, piedāvājusi apmācības. Tuvākajā laikā kādi 500 jauni speciālisti varētu parādīties patstāvīgā praksē. Taču tas ir maz. Visās jomās būvspeciālistu skaits ir samazinājies. Piemēram, ēku būvdarbu vadītāju skaits salīdzinājumā ar 2015. gada 1. janvāri ir samazinājies par 274 cilvēkiem jeb 11,7%. Ceļiniekiem un tiltiniekiem vēl dramatiskāk. Tur atbildīgo speciālistu skaits samazinājies par 206 cilvēkiem jeb 40,2%. Apzinoties, ka tieši ceļos tiks ieguldīts liels Eiropas līdzfinansējums, varētu būt lielas problēmas. Tiltu būvuzraugu ir par 52,9% mazāk nekā pirms pāris gadiem. Bet, piemēram, visi vecie tilti prasa kapitālo remontu. Šādā situācijā ļoti svarīgi būtu ieviest atbildīgā darbu vadītāja vietnieka statusu. Tas ļaus gadījumā, ja atbildīgais būvdarbu vadītājs ir citā objektā, viņa vietniekam ar pietiekamu kompetenci, bet vēl bez pilnas būvprakses likumiski veikt visas funkcijas.