Ienākt

Autors: Baiba Fromane (Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja ) Avots: LBGP

Gads būvniecībā paiet izaugsmes un pārmaiņu zīmē

2018. gadā būvniecībā prognozējams vēl lielāks būvniecības apjoma pieaugums, ko veicina ne tikai privāto investīciju palielināšanās, bet arī straujāka Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā. Vienlaikus turpinās darbs pie vērienīgām izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā, kuras to veiksmīgas virzības gadījumā kalpos kā nozīmīgs attīstības dzinulis nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā. 2018. gads būvniecības nozarei ir izaugsmes un pārmaiņu periods. Ievērojamais būvniecības apjoma pieaugums no būvniecības uzņēmumiem prasa spēju sabalansēt pieaugošās kvalitātes prasības ar ierobežotiem darbu veikšanas termiņiem un darbaspēka resursiem. Vienlaikus jāturpina strādāt pie tā, lai nozari padarītu sakārtotāku, efektīvāku un modernāku, tajā nodarbinātajiem cilvēkiem jānodrošina kvalitatīva izglītība, sociālās garantijas un darba apstākļi, paturot prātā galveno mērķi – drošas, kvalitatīvas un inovatīvas būves. Neskatoties uz to, ka progress pērn panākts vairāku nozarei būtisku normatīvo aktu virzībā, tostarp ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos, pieņemts jaunais Publisko iepirkumu likums un izstrādātas vadlīnijas izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai būvniecības un "projektēt un būvēt" iepirkumos, jānoslēdz darbs pie citiem prioritāriem uzdevumiem. Nekavējoties jāizstrādā būvniecības tipveida līgumi, kas sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu un mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā. Nozare sagaida arī grozījumus Būvniecības likumā, kas precīzi noteiktu atbildību sadalījumu starp būvniecības procesā iesaistītajām personām, kā arī precizētu būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetences. Tāpat ar šiem grozījumiem nepieciešams noteikt striktas robežas katra būvniecības procesā iesaistītā atbildībai, tādējādi atvieglojot strīdus situāciju risināšanu, kā arī ieviešot efektīvu instrumentu zaudējumu atlīdzināšanai trešajām personām. Šogad jānoslēdz darbs arī pie nozares ģenerālvienošanās par minimālajām algām, izstrādājot motivācijas programmu, kas koplīguma slēdzējiem piedāvātu atvieglojumus nodokļu veidā, kā arī izdevīgāku virsstundu apmaksas kārtību. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ieskatā ģenerālvienošanās noslēgšana kopā ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmu būvlaukumos ļaus izskaust tā dēvētās aplokšņu algas un ievērojami samazinās ēnu ekonomikas apjomu būvniecībā. Nepilnu divu mēnešu laikā ir izdevies savākt lielāko daļu ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apmēra. Tas apliecina lielu uzņēmēju pieprasījumu pēc jauna domāšanas modeļa un vēlmes veidot godīgā konkurencē balstītu nozares attīstību. Šobrīd līdz mērķim mūs šķir vien 10%, tāpēc aicinām vēl neizlēmušos uzņēmumus pievienoties koplīgumam un spert soli pretī sakārtotākai un kvalitatīvākai nozarei jau pavisam tuvā nākotnē. Latvijā būvniecības nozarē pagājušajā gadā ēnu ekonomikas īpatsvars gandrīz visās komponentēs ir samazinājies, piemēram, 2016. gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 34,6%, bet 2017. gadā tas sarucis līdz 32,1%. Divu gadu laikā panākts liels izrāviens ēnu ekonomikas mazināšanā – nevienā citā nozarē ēnu ekonomika nesamazinās par pieciem procentpunktiem divu gadu laikā. Nav šaubu, ka darāmā vēl ir daudz, taču iesāktās reformas ir vērstas pareizajā virzienā, un rezultāts gaidāms pāris gadu laikā, jo neviena reforma nedod tūlītēju efektu.