Ienākt

Autors: Edīte Strazdiņa (Kopperatīva “Mūsmāju dārzeņi” vadītāja) Avots: LBGP

Dārzeņu cenu līmenis ir atkarīgs no cenām pasaulē

Nodrošinot barības vielas augiem, plānojam, cik daudz ražas gribam saņemt no hektāra zemes, plānojam augu biezību un, stādot dārzeņus uz lauka, rēķinām, cik liela raža ienāksies pie salīdzinoši normāliem apstākļiem. Aprēķinot to, kā augi ir pabaroti un apkopti, principā tie ir zaudējumi šogad. Jācer, ka nesekos vēl viens ilgstoša sausuma mēnesis, kas situāciju uz laukiem padarītu dramatisku. Mitruma trūkst visā Latvijā, sevišķi Vidzemē un Pierīgā, kā arī Kurzemē. Nokrišņi līdz šim jūnijā un jūlijā nav devuši zemei vēlamo veldzi, lai dārzeņi pietiekami atkoptos no piedzīvotā sausuma. Ar tiem dažiem varbūt mazliet spēcīgākajiem lietiem, kas ir bijuši, nav pieticis, lai ūdens nokļūtu līdz sakņu sistēmai. Lai arī vietām augsnes virsējā daļa ir samitrināta, apkārt esošā sausuma dēļ ūdens ļoti ātri iztvaiko, un augiem joprojām par maz uzlijis lietus. Augsne ir salīdzinoši ļoti sausa, lauki nav pilnīgi iznīkuši, bet dārzeņi attīstās lēnām. Ir skaidrs, ka apmēram 30% un dažviet līdz pat 50% apmērā būs ražas zudumi salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru. Līdz šim izaugušie kāposti ir daudz trauslāki, nekā tiem bija jābūt, un dažviet sausuma dēļ tie draud pārsprāgt, ja gatavos neizdosies pietiekami ātri notirgot. Līdzīga situācija ir ar ziedkāpostiem, kuriem galviņas attīstījušās salīdzinoši mazas, un līdz ar to kvalitāte ir zemāka. Lai arī jūlijā gandrīz visiem veikaliem bija jābūt pilniem ar vietējo preci, šogad tā nav noticis. Veikalos gan bija pieejami vietējie burkāni un pašmāju jaunie kartupeļi, kuru raža ir zemāka, kā arī kāposti. Pietiekamā apmērā ir zirņi un pupas, kas ir ātraudzīgi un kuriem raža padodas mazliet labāka nekā tas būtu gaidāms lietū. Tikmēr kabači un cukīni attīstījušies labi, jo liela daļa no laukiem, kuros tos audzē, ir aprīkoti ar laistīšanas iekārtām vai tiek stādīti uz melnās plēves, līdz ar to tos ir vieglāk pasargāt no sausuma. Ir arī dārzeņi, kuru trūkst. Papildus draudus rada tas, vai lēnāk sadīgušās kultūras, it īpaši burkāni, paspēs pietiekami attīstīties, iekams uznāks aukstums. Ja rudenī ir slikti apstākļi, ātri iestājas aukstums, šo ražu var neiegūt vispār. Latvijā nav tehnisku iespēju nodrošināt tik daudz ūdens, lai varētu laistīt laukus nepieciešamajā apmērā karstos laika apstākļos. Tad ir jātaisa papildus ļoti spēcīgi dziļurbumi. Esošajiem dziļurbumiem, runājot par tādiem ūdensvadiem, kas ir tuvumā ciemiem un pilsētām, nekur nav iespējams pieslēgties vai tādā apmērā dabūt ūdeni, lai laukus laistītu. Neraugoties uz dārzeņu audzēšanai nelabvēlīgajiem laika apstākļiem Latvijā, dārzeņu cenu līmenis ir atkarīgs no cenām pasaulē. Līdz ar to dārzeņu cenas Latvijā būs līdzīgas cenām visā Eiropā. Principā vidējā dārzeņu cena gada laikā izmainās ļoti, ļoti minimāli. Varbūt ir kāds mēnesis, kad cenas vairāk vai mazāk paaugstinās, bet kopumā vidējā cena nemainās. Var būt novirzes mēneša garumā vai ilgāk, kad agrajiem dārzeņiem ir augstākas cenas, bet, ražas novākšanai sākoties, cenas atgriežas tajā pašā līmenī, kādas bija šajā laikā pirms gada. Patlaban agrās ražas kāpostiem cenas strauji pazeminās, un līdzīgi ir arī ar agrās ražas kartupeļu cenām. Tāpēc būtisks cenu kāpums patlaban nav paredzams. Ja Eiropā gadās lielāka mēroga kataklizma līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, kad pāragri izbeidzās ievāktā burkānu raža, attiecīgo dārzeņu cenas var īsā laikā būtiski pieaugt. Taču pārsvarā cenu svārstības notiek pavasarī, ja aizvadīts ļoti liels neražas gads Eiropā – sausums, mitrums, kas negatīvi ietekmējis ražas apmēru. Savukārt rudenī parasti tā nenotiek, jo tirgu papildina gan mazo dārzeņu audzētāju produkcija, gan arī no ārvalstu tirgiem ievestā prece, piemēram, no Polijas, kurai ar savu produkciju piepildīt tik mazu valsti kā Latviju nav problēmu.