Ienākt

Autors: Ināra Šure (Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja) Avots: LBGP

Nozare turpina atkopties no krīzes

Latvijas pārtikas nozare turpina atkopties no krīzes, kas bija saistīts ar Krievijas embargo. Uzņēmumi ir ieguldījuši milzīgu darbu un lielas investīcijas, lai šo krīzi pārdzīvotu un spētu turpināt savu attīstību, lai tagad jau baudītu pirmos smagā darba augļus. Kā rāda statistikas dati, tad eksports šī gada pirmajā pusgadā turpina augt, ja salīdzinām 2017. gada pirmo pusgadu. Proti, tas palielinājies par 9,7%, kas ir ļoti labs rādītājs. Mēs sagaidām, ka līdzīgi kā iepriekšējos gadus rudens mēnešos un ziemā eksporta pieaugums būs daudz straujāks, kas rezultēsies arī pozitīvā tirdzniecības bilancē, proti, eksports pārsniegs importu. 2018. gada 1. pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 19% no kopējās eksporta vērtības. Šīs produkcijas vērtība Latvijas 2018. gada pirmajā pusgadā ir par 108 miljoniem eiro lielāka nekā tā bija 2017. gada 1. pusgadā. Latvijai 2018. gada 1.pusgadā bija otrs lielākais eksporta vērtības pieaugums starp ES valstīm – pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība palielinājās par 9,7% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu. Tradicionāli dominējošie eksporta produkti bija bezalkoholiskie, alkoholiskie dzērieni, graudaugi un piena produkti – kopā šo produktu grupu eksports veido 52% no kopējās eksporta vērtības. Ir gan jāatzīmē, ka strauja eksporta izaugsme – ap 20% - bija jau 2017. gadā, un ir jārēķinās, ka turpmāk eksporta izaugsme būs mazāka un katrs nākamais solis eksporta tirgu iekarošanā arvien izaicinošāks. Līdzīgi kā citas nozares, arī pārtikas nozare šobrīd saskaras ar darbaspēka problēmām – šobrīd jau trūkst aptuveni 10% darbaspēka –, turklāt sagaidāms, ka tās nākotnē tikai saasināsies, ja valstiskā līmenī netiks rasts risinājums. Pārtikas nozarei īpaši trūkst mazkvalificēta darbaspēka, kuru pārtikas ražotāji uz laiku būtu gatavi ievest no ārpus ES dalībvalstīm, taču šis process ir ļoti dārgs un sarežģīts. Daudzas Eiropas valstis, arī Igaunija un Lietuva, šo jautājumu jau risina un ir atrisinājušas, lai nenonāktu situācijā, ka vietējie un ārvalstu uzņēmumi atsakās investēt, jo baidās nākotnē saskarties ar milzīgām darbaspēka trūkuma problēmām. Vienlaicīgi ar darbaspēka trūkumu aktualizējies arī jautājums par slimības lapām. Kā rāda uzņēmumu dati, tad regulāri slimo aptuveni 10% darbinieku un slimības lapas aktīvi izmanto sezonas darbinieki, kas vēl vairāk saasina darbaspēka problēmas, jo uzņēmumam viena darbinieka vietā ir jāuztur 1,5 darbinieki. Ņemot vērā lielo slimības lapu skaitu un esošo tiesisko regulējumu, kas nosaka, cik daudz un cik ilgi uzņēmējiem ir jāmaksā darbiniekam par viņa slimošanas periodu, Latvijas uzņēmējiem izmaksas salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu ir par 60% un 80% lielākas. Tas atstāj zināmu ietekmi uz konkurētspēju Baltijas mērogā. Protams, arī izejvielu un energoresursu, degvielas cenu izmaksas atstāj būtisku ietekmi uz ražošanas izmaksām, tādēļ uzņēmējiem ir jādomā, kā kļūt efektīvākiem, lai nezaudētu konkurētspēju. Šobrīd tirdzniecības bilance ir negatīva, jo imports pavisam nedaudz pārsniedz eksportu, taču, ja nenotiks kas ārkārtējs, tad rudens un ziemas mēnešos eksporta apjomiem vajadzētu pieaugt daudz straujāk. Tā rezultātā mēs arī ceram gadu noslēgt ar pozitīvu bilanci. Investīciju apjomi pārtikas nozarē pieaug. Bez tām nevar iztikt, ja ir vēlme attīstīt ražošanu un iekarot jaunus eksporta tirgus. Krievijas embargo mudināja uzņēmumus vairāk investēt, lai pārorientētu savu ražošanu un noieta tirgus.