Ienākt

Autors: Jānis Šolks (Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs) Avots: LBGP

Esam atkarīgi no situācijas eksporta tirgos

Piena iepirkuma cena būtiski nemainās, bet tajā pašā laikā jūnijā salīdzinājumā ar maiju tā ir pakāpusies par 0,6%. Jūlijā piena iepirkuma cena, visticamāk, būs bijusi nedaudz augstāka nekā mēnesi iepriekš un saglabājusies līdzīga cenas pieauguma dinamika kā jūnijā salīdzinājumā ar maiju. Pieļauju, ka piena iepirkuma cena jūlijā būs nedaudz pārsniegusi 27 centus par litru. Industriālo produktu cenām arī nav nekādas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – sieram cenas svārstās, vājpiena pulvera cena ir nedaudz pieaugusi. Tās ir tendences, bet nav zināms, kā un kurā brīdī tās, savstarpēji mijiedarbojoties, ietekmēs situāciju piena tirgū. Pārstrādei iepirktā piena apjoms kopš gada sākuma ir samazinājies par 2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Būtiski tas ir samazinājies tieši kopš laika, kad parādījās karstuma un sausuma efekts, kas notika maija beigās, jūnijā, jūlijā un turpinās joprojām. No tā ciešam visi. Normālā vasarā citus gadus, sevišķi jūlijā un augustā, piena ražošanas apmērs ir lielāks nekā citus mēnešus, taču tagad sezonalitāte nav jūtama un tas ir mazāks pārmērīgi ilgstošā karstuma dēļ. Nevaram teikt, ka būtiski mainās slaucamo govju skaits – tam arī ir tendence nedaudz samazināties. Tomēr, ja skatāmies kopumā, tad uz ražīguma pieauguma, efektivitātes rēķina, kopējam piena ražošanas apmēram nav pamata šogad būtiski mainīsies. Slaucamo govju skaits nedaudz samazinās, toties aug produktivitāte, vidējais izslaukums no vienas govs, kompensējot slaucamo govju skaita kritumu. Jā, mums piena pārstrādātājiem ir grūtāk, tāpēc ka piena apjoms tiešām ir mazāks, nekā mēs bijām iedomājušies un plānojām, bet izskatās, ka šis brīdis iet uz beigām un karstās dienas šogad drīz būs aiz muguras. Taču vidēji piena produktu ražošanas apmēri nav būtiski samazinājušies. Pieprasījums vietējā tirgū tiek pilnībā apmierināts, eksporta pasūtījumus pildām. Ja citus gadus to pienu, kas vasarā paliek pāri no vietējā tirgū patērētā, pārstrādājām piena pulverī, tad šogad mēs to darām mazāk. Arvien vairāk atsevišķi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi iepērk pienu Igaunijā. Kādam izdodas arī kaut ko nopirkt Lietuvā. Katrs pērk un pārdod, kur viņam ir izdevīgāk konkrētajā brīdī atbilstoši brīvā tirgus principiem. Daudzi zemnieki mēģina pārmest pārstrādei, kāpēc neatbalsta vietējos ražotājus. Taču, pērkot pienu Igaunijā, nenākas to "lasīt" pa piecām līdz desmit saimniecībām kā Latvijā, bet visu nepieciešamo apmēru nopērkam uzreiz ar pārliecību, ka tam ir laba kvalitāte un to var izmantot kā izejvielu jebkuru piena produktu ražošanā. Komentējot nākotnes tendences, var likties – pienam jākļūst dārgākam vispārējā cenu kāpuma dēļ. Tā var būt, bet jāraugās, kas notiek pasaulē, kur ir pilnīgi cita situācija nekā Latvijā. Eiropas Savienībā piena ražošanas apmērs, neraugoties uz plūdiem pērn un sausumu, šogad pirmajā pusgadā ir palielinājies. Tas notiek arī citur pasaulē, un te iestājas tā situācija, ka mēs kā maza valsts, kas saražo 0,6% no ES pārstrādei iepirktā piena apmēra, neesam liels spēlētājs. Ja pasaulē šo produktu pietiek, sviesta cena krīt un piena pulvera cena nekāpj, tad arī nav pamata izmaiņām. Esam atkarīgi gan no situācijas eksporta tirgos, gan no piena cenas, ko pārdod kā svaigpienu ārpus Latvijas.