Ienākt

Autors: Guntars Levics (SIA "Clean R" valdes loceklis) Avots: LBGP

Atkritumu pārstrādē Latvijā ir brīvas nišas

Latvijā atkritumu pārstrādē joprojām ir brīvas nišas, un papildus plastmasas izstrādājumu pārstrādei varētu domāt arī par stikla pārstrādes uzņēmuma veidošanu. Tāpēc "Clean R" šogad plāno sākt būvēt plastmasas pārstrādes rūpnīcu, kam ir saņemts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Lai gan kopumā Eiropa ir pilna ar pārstrādes rūpnīcām, Baltijā to trūkst, piemēram, viens virziens ir saistīts ar stikla pārstrādi. Igaunijā pašlaik ir viena no mums tuvākajām stikla pārstrādes iekārtām, bet arī Latvijā kāds no nozares spēlētājiem varētu iet stikla virzienā.

2017. gadā „Clean R” nebija nekādu lielu izmaiņu un turpinājām uzņemto kursu. Uzņēmums sāka pakalpojumu sniegšanu Jūrmalā un Ikšķilē. Pārējie biznesi turpināja organisku izaugsmi, savukārt citā uzņēmumā nodalījām atkritumu šķirošanas rūpnīcu Getliņos. Tāpat īstenojām plastmasas rūpnīcas projektu, kura sagatavošanas darbs tika veikts 2017. gadā, bet šogad sāksies šī projekta īstenošana. Kopumā mēs šogad plānojam investēt 3–4 miljonus eiro. Liela daļa no tā ir saistīta ar esošo pamatlīdzekļu uzturēšanu un nomaiņu. Jau 2017. gadā sākām autoparka atjaunošanu un nopirkām 17 jaunas atkritumu savākšanas mašīnas. Tādēļ nākotnē katru gadu mēs sagaidām 10–15% organisku izaugsmi. Šogad uzvarējām konkursos Ķekavas un Carnikavas novadā, taču to vairāk redzēs 2019. gada finanšu rezultātos, jo šogad tur sāksim strādāt rudenī. Konkurence šajā nozarē Latvijā ir starp lielu un ļoti lielu. Taču Latvija ir maza, tādēļ nevar sagaidīt, ka te būs 20 uzņēmumu. Pašlaik visos lielākajos iepirkumos par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu startē trīs četri uzņēmumi. Taču, piemēram, būvgružu apsaimniekošanā konkurence ir ļoti asa, daudz ir mazo spēlētāju. Kopumā tirgus ir stabilizējies vairāk vai mazāk ilgtspējīgā līmenī. Politiskā līmenī var spriest par vairākiem operatoriem pilsētā, piemēram, sadalot pilsētu zonās un izsolot apsaimniekošanu tajās. Taču tas nemaina jautājumu par konkurenci, jo stabili darbojies sev atvēlētajā teritorijā. Piemēram, Liepājas reģions ir sadalīts divās zonās – mēs strādājam vienā pusē, "Eko Kurzeme" otrā pusē, un mūsu ceļi nekrustojas. Ir pat grūti pateikt, kurš modelis ir labāks. Nav pareizi un nepareizi, ir viena pieeja un otra pieeja. Latvijā atkritumu pārstrādē joprojām ir brīvas nišas, un papildus plastmasas izstrādājumu pārstrādei varētu domāt arī par stikla pārstrādes uzņēmuma veidošanu. Tāpēc "Clean R" šogad plāno sākt būvēt plastmasas pārstrādes rūpnīcu, kam ir saņemts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Lai gan kopumā Eiropa ir pilna ar pārstrādes rūpnīcām, Baltijā to trūkst, piemēram, viens virziens ir saistīts ar stikla pārstrādi. Igaunijā pašlaik ir viena no mums tuvākajām stikla pārstrādes iekārtām, bet arī Latvijā kāds no nozares spēlētājiem varētu iet stikla virzienā. Tāda rūpnīca būtu vajadzīga arī Latvijā. Es nedomāju, ka Latvijā ir vērts kaut ko darīt ar papīra pārstrādi, jo Klaipēdas rūpnīca var pārstrādāt visu Baltijas un droši vien vēl pusi Polijas materiāla. Līdz ar to veidot vēl vienu pārstrādes uzņēmumu nav ekonomiskā seguma.