Ienākt

Autors: Pēters Putniņš (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs ) Avots: LBGP

Pārmaiņu vadība finanšu nozarē nebeidzas šogad

2016. gadā kļuvām par OECD dalībvalsti, un kopš tā brīža bija saprotams, ka turpmāk finanšu sektora uzraudzības jomā strādāsim atkal jaunā atbildības līmenī un daudz dinamiskākā pārmaiņu līknē – pasaules attīstīto valstu vidū finanšu sektora uzraudzības standarta latiņa ir uzlikta ļoti augstu. Vēsturiskas pārmaiņas bija pasludinātas, un dialogā ar sektoru tās aktīvi nodrošinājām turpmākajā posmā. Pilnīgi noteikti Latvijas finanšu sektora būtiskākā daļa ir mūsu bankas. Kopš banku sistēmas pirmsākumiem šeit vienmēr bijusi vērojama zināma neatbilstība banku piesaistīto noguldījumu struktūrā, dominējot ārvalstu klientu naudai. Protams, šāda disproporcija nav tikai Latvijas īpatnība, plaša ārvalstu klientu bāze ir arī citās Eiropas ekonomiskās zonas valstīs, kuras attīstījušas finanšu pakalpojumu eksportu. Tomēr zināma klientu bāzes daļa Latvijas bankās ir nesusi līdzi nepietiekami pārvaldītus riskus, tostarp aizdomas par noziedzīgi iegūtas naudas legalizāciju. Ja nespējam to novērst, tad no pārāk liela riska ir jāatsakās. Šis ir bijis prioritārais uzdevums Latvijas bankām pēdējos divos gados – esošās klientu bāzes kritiska pārvērtēšana, pārtraucot sadarbību ar augsta riska ārvalstu klientiem. Kopš pārmaiņu sākuma 2016. gadā līdz 2018. gada vidum ārvalstu klientu noguldījumu kritums Latvijas bankās ir bijis vairāk nekā 30% apmērā. No Latvijas finanšu sektora ir aizplūduši apmēram pieci miljardi eiro pārāk riskantas naudas, kas šeit nav bijusi vairs vēlama. Pašlaik Latvijā dominē iekšzemes noguldījumi (80%), bet kopā ar ES valstu noguldījumiem šīs ekonomiskās zonas daļa mūsu tirgū jau sasniedz 90%. Tādā veidā Latvijā ir sasniegts zemākais punkts ārvalstu noguldījumu ziņā, atbrīvojot valsti un bankas no lieka reputācijas riska, bet zināmu klientu kategoriju revidēšana ir vēl aktuāls uzdevums. Tās ir ļoti radikālas izmaiņas, jo mainās mūsu banku sistēmas paši pamati, kas veidoti visus iepriekšējos 25 gadus kopš pirmsākumiem. Klientūras ziņā patiesībā notiekošās pārmaiņas ir vērtējamas kā atgriešanās Latvijai dabiskajā ģeopolitiskajā vidē, taču – ievērojot pašu izvēlētās politiskās robežas. Latvijas finanšu sektora nākotne ir cits klientu profils. Pēc šīs transformācijas, visticamāk, saplūdīs līdzšinējās divas Latvijas banku grupas un nebūs vairs tādu ārvalstu klientu banku Latvijā. FKTK savulaik prasītie paaugstinātie stabilitātes rādītāji ārvalstu segmenta bankām ir pierādījuši sevi darbībā kā labs instruments periodā, kad tik radikāli jāmaina klientu bāze, jo mūsu bankas joprojām ir saglabājušas augstu kapitalizācijas un likviditātes līmeni. Pavisam noteikti nav daudz valstu, kurās bankas spētu delikātā un kontrolētā veidā nodrošināt tik radikālas pārmaiņas – ierobežotā laika posmā sektoru pamet miljardiem eiro, un šis process turpinās. Pašlaik ir posms, kurā vērojama vērtību konfrontācija starp Rietumu pasauli, kurai pieder Latvija, un cita veida pasaules redzējumu austrumos no mums, no kurienes lielākoties mūsu finanšu sektorā ienāca riskantie finanšu līdzekļi. Ir tikai likumsakarīgi, ka pārbaudes siets, kuram tagad jāiet cauri Latvijas finanšu iestādēm, ir vēl smalkāks, nekā mums šķitis iepriekš. Valdība ir deklarējusi uzdevumu arī turpmāk revidēt riskanto klientu segmentu, piemēram, klientu ekspozīciju, kas nepieder Eiropas Savienības un OECD valstu saimei, mazinot līdz 5–6% līmenim. Mūsu lielākie reputācijas riski turpina izklīst, veidojas jauns spēles laukums ar jauniem dalībniekiem, un kārtības uzturēšana tajā ir mūsu rokās. Šādu fundamentālu pārmaiņu posms Latvijas finanšu sektorā piesaistīto līdzekļu ziņā konsekventi turpināsies sadarbībā ar mūsu stratēģiskajiem sabiedrotajiem, kā arī veiksim reformas citos finanšu un kapitāla tirgus segmentos, ieviešot gan jaunāko normatīvo ietvaru, gan attīstīto valstu labāko praksi. Mūsu finanšu uzņēmumi ir tehnoloģiski attīstīti, varoši arī FinTech jomā, un šī iespēja tagad būtu jāizmanto kā atspēriena punkts jaunam sākumam nozarē.