Ienākt

Tūrisms, viesmīlība, izklaide

Izklaide un sports Naktsmājas, tūrisms
Ēdināšana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Starptautisko viesnīcu zīmolu ienākšana Latvijas tirgū veicina strauju viesnīcu biznesa attīstību

Gerhards Erasmus, “Radisson Blu Latvija Conference & SPA Hotel” direktors

Runājot par cipariem, tad viesnīcu darbības joma šogad līdz šim vērtējama visnotaļ pozitīvi, jo tāpat kā tūrisma nozare kopumā, arī viesnīcu bizness turpina strauji attīstīties. Šā gada sākumā uz rekonstrukcijas laiku tika slēgta viesnīca “Albert Hotel”, kā rezultātā Rīgā pieejamo istabu skaits samazinājās par 2%. Neskatoties uz šo faktoru, gada pirmajos septiņos mēnešos esam pārdevuši par 5% vairāk istabu nekā pērn. Interesanti arī tas, ka vidējā cena par numuriņu pilsētā ir pieaugusi par 9%, kas nozīmē, ka spējam pārdot viesnīcu pakalpojumus par augstākām cenām, kas veicina mūsu valsts kā galamērķa prestižu ārzemju ceļotāju vidū.

Viens no nozares dzinējspēkiem ir starptautisko viesnīcu zīmolu ienākšana Latvijas tirgū – pagājušajā gadā tika atklāta pieczvaigžņu viesnīca “Grand Hotel Kempinski Riga”, savukārt jau 2019.gadā Rīgas viesnīcu pulkam pievienosies tādi milži kā “Marriott” un “Hilton”. Visiem minētajiem zīmoliem, ieskaitot “Radisson”, visā pasaulē ir uzticamie klienti, kas, meklējot jaunus atpūtas vai darījumu tūrisma galamērķus, izvēlās tieši šos zīmolus, kas veicinās jaunu tūristu pieplūdumu Rīgā. Kā otru svarīgāko faktoru jāuzsver Latvijas kā galamērķa atpazīstamības veicināšanas aktivitātes, ko veic ne tikai valsts, bet arī privātie uzņēmumi. Pozitīvi vērtējams Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbs un izstrādātā tūrisma mārketinga stratēģija 2018. – 2023.gadam, kuru vērā ņem arī “Radisson”, plānojot zīmola viesnīcu mārketinga aktivitātes.

Lielākais izaicinājums viesnīcām ir kvalificēts un profesionāls darba spēks, jo mums ir jāspēj apmierināt pieaugošais naktsmītņu un to sniegto pakalpojumu pieprasījums. Ņemot vērā, ka darbojamies pakalpojumu jomā, mums ir nepieciešami vairāk darbinieki, nekā, piemēram, ražošanas sfērā – arī jaunās tehnoloģijas un dažādu procesu automatizācija pie mums ir grūtāk pielietojama, jo katram viesim piedāvājam individuālu pieeju. Kopš esam Eiropas Savienībā (ES) un varam brīvi ceļot un strādāt ES valstīs, daudzi jaunie profesionāļi izvēlas darboties ārvalstīs. Tāpat izaicinoši faktori ir zemās algas un lielais nodokļu slogs, kas daudzus mazos uzņēmējus piespiež riskēt un maksāt algu aploksnēs, lai tikai noturētu darbiniekus. Protams, ļoti ceram uz pozitīvām pārmaiņām, lai situācija mainītos un tūrisma darbinieki neizvēlētos citu karjeru vai neizbrauktu no valsts.

Rīgā ir ļoti daudz naktsmītņu, sākot no apartamentiem un hosteļiem budžeta ceļotājiem līdz luksus viesnīcām visprasīgākajiem viesiem. Lai arī viesnīcu skaits un daudzveidība ir pozitīvi vērtējama, konkurenci viesnīcu jomā gluži par veselīgu uzskatīt nevaram. Iemesls tam ir zemās cenas, salīdzinot kaut vai ar Tallinu un Viļņu. Viens no faktoriem, kāpēc cenas ir zemākas, ir tas, ka paši viesnīcnieki dzīvo ar uzstādījumu – kāpēc lai vispār tūristi brauktu uz Latviju, kur nu vēl mums pieprasīt lielākas cenas par istabu viesnīcā? Tas ir ačgārni. Tāpat, skatoties ceļotāja acīm, rodas nepareizs priekšstats par Latvijas tūrisma tirgu, tāpēc mums kā nozares spēlētājiem ir jādomā, kā piedāvāt patiešām vērtīgu pieredzi par adekvātu cenu.

Pieprasījums pēc viesnīcu pakalpojumiem ir sezonāls, patlaban (siltajos mēnešos) gan mūsu, gan citas viesnīcas ir pilnas, kas liecina, ka pieprasījumu pašlaik spējam apmierināt. Cits stāsts ir par ziemas mēnešiem, kad arī viesnīcu piepildījums krasi samazinās, taču potenciāls pavisam noteikti ir, jo tūristi Latviju neizvēlas dēļ laikapstākļiem, bet gan kultūras un dabas skaistuma dēļ, ko nevar novērot visās valstīs. Tā ir lieta, ko cenšas pārdot arī “Radisson” viesnīcas, jo arvien biežāk tūristi sagaida, ka viesnīcas darbinieki spēs konsultēt un ieteikt labākās apskates vietas un atrakcijas, kas kopā arī veidos ceļojuma pieredzi. Atpūtas tūristi ir tikai neliela daļa no mūsu biznesa, lielākais ieguvums nozarei un valstij kopumā nāk no darījumu pasākumiem, konferencēm un kongresiem, ko uzņemam visa gada garumā. Protams, darījumu tūristi pie mums guļ, ēd, taču liela daļa naudas tiek atstāta arī pilsētas kasē, veicinot vietējo uzņēmējdarbību, apmeklējot restorānus un kafejnīcas, muzejus u.c. Ieguvēji ir visi.

Runājot par jaunievedumiem viesnīcu pakalpojumu nodrošināšanā, nozare ir nemitīgā attīstībā jau kopš tās pirmsākumiem, taču ne vienmēr inovācijas ir un būs redzama vai jūtamas no malas. Piemēram, domājot par ilgtspēju un videi draudzīgāku darbību, esam diezgan aktīvi gan ieviešot dažādas sarežģītas ēku vadības sistēmas, gan šķirojot atkritumus un mainot spuldzītes uz energoefektīvākām. Tas pats sakāms par mākslīgo intelektu un citām tehnoloģijām – tas viss jau ir un tiek domāti arvien jauni risinājumi, esam pat izmēģinājuši darbu ar robotiem viesnīcas “Radisson Blu Latvija Conference & SPA Hotel” reģistratūrā vienkāršu jautājumu risināšanai. Vienlaikus esam atgriezušies arī pie pārbaudītām vērtībām, jo ticam, ka cilvēks-cilvēkam šajā nozarē spēlē galveno lomu, un ikviens viesis ir pelnījis nedalītu uzmanību.

Protams, visaktuālākā lieta mūsdienās ir mobilās ierīces, ar kuru palīdzību arī mēs atvieglojam saviem viesiem ne tikai apmešanos pie mums, bet arī procesu pirms tam. Piemēram, izmantojot “Radisson” viesnīcu mobilo aplikāciju, klienti ir tikai viena klikšķa attālumā no dažādiem pakalpojumiem, kas agrāk aizņēma daudz vairāk laika, piemēram, tiešsaistes reģistrācija viesnīcā, pakalpojumu pasūtīšana, informācijas pieejamība ne tikai par viesnīcu, bet arī pilsētu – un tas viss vienuviet.

Tūrisms visā pasaulē turpina sekmīgi attīstīties, paredzams, ka arī Latvijā tūristu plūsma un nakšņojumu skaits tikai pieaugs. Kā vienu no nākotnē novērojamajām tendencēm var minēt pieredzes tūrismu, jo cilvēki arvien retāk dodas zvilnēt baltajos pludmales krēslos, tā vietā meklējot autentiskus piedzīvojumus un sajūtas. Protams, aktuāli ir un būs visi tehnoloģiju jauninājumi, dažādu procesu automatizācija un sociāli atbildīga uzņēmējdarbība. Iespējams, ka sagaidīsim kaut ko, ko šobrīd pat nevaram iedomāties, kam par piemēru minami kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji “Uber” vai vietējais “Taxify”. Vēl pavisam nesen cilvēkus satrauca kredītkaršu datu drošība un visi tika baidīti ar kāpšanu svešās mašīnās, bet tagad cilvēki iekāpj mašīnā pie svešinieka un norēķinās ar kredītkarti, tādējādi pilnībā mainot spēles noteikumus.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Ēdināšanas jomas pārstāvji apņēmušies panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) apņēmušās panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet Finanšu ministrija (FM) pēc šīs tās noslēgšanas plāno ēdināšanas nozarē ieviest pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā.

Nozares nodokļu un birokrātiskā sloga mazināšanas darba grupa, kurā strādā FM, LVRA un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji, konceptuāli vienojās ne tikai par iepriekš minētā mērķa īstenošanu, bet arī par to, ka nākamgad varētu ieviest jaunu nodokļu maksāšanas veidu par strādājošajiem, kuri tiek nodarbināti neilgu laiku - vaučeru sistēmu.

Tādējādi īsam, vienkāršam darbam varētu nopirkt vienas dienas vaučeru, kas segtu visus darbaspēka nodokļus, sociālās iemaksas un nebūtu mazāk izdevīgs arī darbiniekam kā vispārējais nodokļu režīms.

Lasīt vairāk

02. Rīgas domes komiteja atbalsta ieceri azartspēļu zāles turpmāk atvērt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja jūlija sākumā atbalstīja "Jaunās konservatīvās partijas" (JKP) ieceri azartspēļu zāles turpmāk ļaut atvērt tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

JKP frakcijas priekšsēdētājs Jānis Bordāns rosināja grozīt Rīgas domes saistošos noteikumus par pilsētas teritorijas izmantošanu un apbūvi un uzdot Pilsētas attīstības departamentam Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030.gadam iekļaut normu, ka visā Rīgas teritorijā atvērt kazino, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles, kā arī sniegt azartspēļu pakalpojumus var tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.

Galīgo lēmumu par formulējuma iekļaušanu pilsētas plānojuma redakcijā vēl pieņems Rīgas dome.

Lasīt vairāk

03. Tūrisma aģentiem un operatoriem turpmāk par licences ieguvi būs jāmaksā valsts nodeva 40 eiro apmērā

Ministru kabinets jūnija beigās atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojumu sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem.

Atbilstoši noteikumiem, lai reģistrētos datubāzē un saņemtu licenci, tūrisma pakalpojuma sniedzējam būs jāiesniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrā iesniegums, pirms kura tas samaksā valsts nodevu 40 eiro apmērā licences saņemšanai.

Licenci nevarēs saņemt tūrisma operators, kam pasludināta maksātnespēja, kas atrodas likvidācijas procesā, kam ir apturēta vai izbeigta saimnieciskā darbība vai kuram ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parādi, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro.

Lasīt vairāk

04. Atliek jautājumu par 100 000 eiro piešķiršanu konferenču centra būvniecības ekonomiskā pamatojuma izstrādei

Valdība šā gada jūlija vidū notikušajā sēdē atlika jautājuma izskatīšanu par 100 000 eiro piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” konferenču centra būvniecības ekonomiskā pamatojuma izstrādei atbildīgā, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) klāt neesamības dēļ.

Ekonomikas ministrija (EM) izskatīšanai valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par minēto jautājumu, norādot, ka patlaban Rīgā nav atbilstošas infrastruktūras lielāku, starptautisku konferenču rīkošanai līdz 3000 dalībniekiem.

EM ieskatā, ir nepieciešama valsts proaktīva rīcība ārvalstu investoru piesaistei konferenču centra izveidei Rīgā, izstrādājot konferenču centra finanšu un ekonomisko pamatojumu.

Lasīt vairāk

05. Viesnīcu “Astor Riga Hotel” līdz gada beigām pārsauks par “Radisson Old Town Riga Hotel”

Viesnīcu tīkla “Radisson Hotel Group” uzņēmums “Radisson Hospitality AB” līdz gada beigām plāno pārsaukt viesnīcu “Astor Riga Hotel” par “Radisson Old Town Riga Hotel”. Patlaban Rīgā pārstāvēti četri no “Radisson Hotel Group” astoņiem viesnīcu zīmoliem un “Radisson Old Town Riga Hotel” papildinās viesnīcu tīkla portfeli Baltijas reģionā.

Jaunā viesnīca veidota sadarbībā ar “Radisson Hotel Group” ilgtermiņa sadarbības partneri “Astor Group”. Sadarbība sākta 2016.gadā, kad kopīgi tika atvērtas viesnīcas “Park Inn by Radisson Residence Riga Barona” un “Park Inn by Radisson Riga Valdemara”.

Patlaban Rīgā ir četras viesnīcas un tuvāko mēnešu laikā plānots ieviest divus jaunus zīmolus - "Radisson RED" un "Radisson”. “Radisson Old Town Riga Hotel” viesnīcu pārvaldīs un vadīs uzņēmums “Radisson Hospitality AB”.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Nepalielina PVN tūristu izmitināšanas pakalpojumiem

Šā gada marta beigās tūrisma organizācijas publiski pauda neapmierinātību par Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumu palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) tūristu izmitināšanas pakalpojumiem no 12% uz 21%. Nozares pārstāvji norādīja, ka šādas iniciatīvas īstenošana Latviju padarītu par nekonkurētspējīgu tūrisma galamērķi, jo daudziem tūrisma jomā strādājošajiem sava darbība būtu jāpārtrauc. Pēc sarunas ar nozares pārstāvjiem ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzina, ka PVN likmes

Nozares neveiksmes

VID un LVRA noslēgtā sadarbība negūst cerēto nozares uzņēmēju atbalstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) šā gada jūlijā parakstīja vienošanos par sadarbību, lai mazinātu ēnu ekonomiku izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu vidū. Vienlaikus tika uzsākta kopīga izglītojoša akcija "Prasi čeku!". Tomēr vairāki restorānu īpašnieki pauda kritiku uzsāktās kampaņas lietderīgumam, uzsverot komunikācijas trūkumu starp LVRA un tās biedriem par sadarbību ar VID. LVRA noraidīja pārmetumus, savukārt VID skaidroja, ka šī akcija ir

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Tūrisma sakaru veidošana Āzijā
Ņemot vērā Āzijas tirgus stabilo potenciālu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šā gada maijā parakstīja līgumu par ilgtermiņa sadarbību tūrismā ar uzņēmumu "Alibaba Group" lielākajā Ķīnas tūrisma interneta platformā "Alitrip", lai veicinātu Latvijas atpazīstamību un sekmētu tūrisma biznesa iespējas ar Ķīnu. Savukārt šā gada jūlijā LIAA bija viena no organizatoriem tūrismam veltītu pasākumu kopumu “Baltic Road Show” trīs Japānas lielākajās pilsētās – Fukokā, Osakā un Tokijā, kur tika prezentētas tūrisma iespējas Baltijas valstīs.

Eiropas atbalsts reģionālā tūrisma attīstībai
Latvijā, kā arī pārējās Baltijas valstīs, šogad uzsākti vairāki projekti Eiropas Reģionālā attīstības fonda pārrobežu programmu ““Interreg” Igaunija–Latvija un “Interreg” Lietuva–Latvija” ietvaros, lai veicinātu reģionālā tūrisma attīstību. Paredzēts, ka projektu aktivitātes sekmēs veiksmīgāku Baltijas valstīs esošo dabas, kultūras, dārzkopības un lauksaimniecības mantojuma un vērtību iekļaušanu dažādos tūrisma piedāvājumos un padarīs vairākas reģionos esošās saimniecības par tūristu apskates vērtiem objektiem, tādējādi padarot Baltijas reģionu par pievilcīgu galamērķi ārvalstu tūristiem.

Izaicinājumi nozarē

Apgrūtināta nodokļu administrēšana no portālu Airbnb.com un Booking.com darbības Latvijā
Valsts ieņēmumu dienests (VID) paudis, ka starptautiskā mājokļu iznomāšanas portāls Airbnb.com un viesnīcu rezervēšanas portāls Booking.com ir visu Eiropas nodokļu administrāciju, tostarp Latvijas, problēma. Īsi pēc tam Airbnb.com brīvprātīgi Latvijai samaksājis pievienotās vērtības nodokli (PVN) 100 000 eiro apmērā, tomēr VID nav pārliecināts, vai tas ir viss apmērs, kas portālam būtu jādeklarē Latvijā. Turpretī ar Booking.com risinājums par Latvijā veiktu darījumu nodokļu nomaksu neesot panākts. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas ieskatā tas būtu izdarāms, piemērojot PVN rēķiniem par Booking.com komisijas maksām par Latvijā sniegtajiem pakalpojumiem un apkopojot Booking.com sistēmā pieejamos apartamentus.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 994 1 023 1 039
Darbinieku skaits, tūkst. 29 30 31
Peļņa, milj. EUR 72 61 68
Rentabilitāte, % 6.32 4.93 5.49
Apgrozījums, milj. EUR 1 136 1 234 1 243
Apgrozījuma izmaiņas 7.86 8.63 0.71
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Tūrisms, viesmīlība, izklaide rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ALFOR, SIA, Putnu fabrika Ķekava, AS, Olympic Casino Latvia, SIA, LIDO, AS, JOKER LTD, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Izklaide un sports, Naktsmājas, tūrisms, Ēdināšana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ALFOR, SIA
Mārupe, Plieņciema 12, Mārupes n., LV-2167 T. 67301000
Spēļu zāles, kazino 65 127 7.76 14 540 22.32% 925
2. Putnu fabrika Ķekava, AS
Ķekava, Pliederu 2, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67936568
Viesnīcas 62 057 11.23 -695 -1.12% 830
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2016 līdz 30.06.2017
3. Olympic Casino Latvia, SIA
Kronvalda bulvāris 3, Rīga, LV-1010 T. 67892975
Spēļu zāles, kazino 51 645 2.18 18 728 36.26% 751
4. LIDO, AS
Ķengaraga 6a, Rīga, LV-1063 T. 67041201
Ēdināšanas uzņēmumi 36 463 8.01 229 0.63% 996
5. JOKER LTD, SIA
Katrīnas 12, Rīga, LV-1045 T. 67321251
Spēļu zāļu, kazino aprīkojums 33 034 10.06 9 439 28.58% 450
6. PREMIER RESTAURANTS LATVIA, SIA
Duntes 6, Rīga, LV-1013 T. 67242319
Ēdināšanas uzņēmumi 31 841 2.81 1 135 3.57% 727
7. Latvijas Loto, Valsts AS
Meistaru 19, Rīga, LV-1050 T. 67227728
Loterijas 29 318 18.76 5 000 17.05% 97
8. Admirāļu klubs, SIA
Mārupe, Plieņciema 12, Mārupes n., LV-2167 T. 67301000
Spēļu zāles, kazino 24 008 10.69 5 101 21.25% 243
9. VIESNĪCA "LATVIJA", AS
Elizabetes 55, Rīga, LV-1010 T. 67772222
Viesnīcas 21 190 -1.21 2 675 12.62% 298
10. NOVATOURS, SIA
Rīga, Krišjāņa Valdemāra iela 100, LV-1013
Tūrisms un viesnīcu rezervēšana 20 778 -4.96 447 2.15% 69

Viedokļi

Autors: Inga Kavaca

Stabilizējies pieprasījums pēc tūrisma aģentūru un tūroperatoru piedāvātajiem ceļojumiem

Tūrisma nozarē gada sākums vērtējams ar vārdu “stabilitāte”, jo nav novērojamas pieprasījuma svārstības, kādas tās bija 2016. gadā. Tolaik katrs mēnesis pieprasījuma ziņā atšķīrās, ko ietekmēja terorakti un bēgļu situācija Eiropā. Daudzus gadus pieprasītākais atpūtas galamērķis Latvijas ceļotāju vidū ir bijusi Turcijas Vidusjūras piekraste, kūrorti pie Antālijas, bet 2016. gadā bija ievērojams pieprasījuma kritums uz šo galamērķi bēgļu situācijas dēļ. Savukārt 2017. gads iezīmē tendenci atkal lasīt tālāk

Autors: Jānis Pinnis

Pieaug ceļotāju skaits no tālajiem tirgiem

Mums vasaras periods izteikti izceļas, bet ziemā viesnīcu noslodzes rādītāji ir tikai ap 40%, kas ir ļoti vāji. Tas ietekmē arī gada kopējos rādītājus, jo zemās noslodzes periods mums ir ilgs – no oktobra līdz pat aprīlim, tādēļ noslodzes rādītāju izlīdzināšanai būtu nepieciešams ļoti ilgs laiks. Tam par noteicošo faktoru varētu uzskatīt konferenču un biznesa tūrismu, kura attīstībā Latvijā nav pietiekami izdarīts. Mums ir ļoti laba aviosatiksme, tādēļ tas ir tikai darba jautājums, lai ar šiem lasīt tālāk