Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Auto tirgus izaicinājums šogad – vieglā komerctransporta izaugsme

Ingus Rūtiņš, Auto asociācijas valdes loceklis

Šogad viens no lielākajiem izaicinājumiem vieglo auto tirgū būs vieglā komerctransporta izaugsmes veicināšana. Proti, pēdējo trīs gadu periodā vieglā komerctransporta segments ir samazinājies vai arī tas stagnē. Auto tirgus viens pats nevar veicināt šī segmenta attīstību, jo iemesli tam, kāpēc biznesā nenotiek autoparka atjaunošana, var būt saistīti arī ne tikai ar auto tirgu, bet arī ar kādiem citiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmējus. Taču, visticamāk, Eiropas naudas ienākšana Latvijas ekonomikā, būvniecības un citu nozaru attīstība veicinās arī vieglā komerctransporta segmenta attīstību. Pat palielinātajam akcīzes nodoklim būtu jābūt kā stimulam nomainīt novecojušo autoparku pret jaunu un ekonomiskāku, kas ļautu ietaupīt uz degvielas izmaksām.

Prognozējam, ka kopumā 2018.gadā vieglo auto tirgus pieaugums būs dinamiskāks nekā šogad un pārsniegs 20 300 jaunu vieglo pasažieru un vieglā komerctransporta reģistrāciju skaitu, kas ir 7% pieaugums. Tiesa, uzskatīt, ka tuvākajos gados ievērojami pieaugs privātpersonu tirgus daļa, nav pamata. Drīzāk tirgus izaugsme tagad ir sagaidāma vienmērīgā privātpersonu un uzņēmumu darījumu pieaugumā.

Noturēt iepriekšējo gadu līmeni vieglo auto tirgū kopumā bija liels izaicinājums jau pērn, jo, mainoties automobiļu reģistrācijas kārtībai Latvijā, automobiļu pārdošana ārpus valsts teritorijas kļuva mazāk atraktīva. Savukārt lielais policijas iepirkums bija piegādāts, bet citu ievērojamu darījumu tirgū vairs nebija. Tas nozīmēja, ka bija ievērojami jāpieaug vietējam pieprasījumam pēc jauniem automobiļiem. Pagājušais gads beidzās ar 2% pieaugumu vieglo pasažieru automobiļu un vieglā komerctransporta segmentā, sasniedzot 18 934 jaunu automobiļu reģistrāciju.

Pieaugumu pērn veicināja privātpersonu aktivitāte līzinga maksājumu izmantošanā. Salīdzinot līzinga maksājumu par jaunu auto un remontus dīkstāves lietotam automobilim, izvēles kausi mēdz nosvērties par labu jaunam, jo tam ir rūpnīcas garantija, saprotamas ekspluatācijas izmaksas un mazāks degvielas patēriņš. Pērn 62% no visiem jaunajiem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglā komerctransporta ir iegādāts ar līzinga finansējuma palīdzību. Privātpersonas automobiļu iegādes darījumos līzingu izmantojušas 71% gadījumā, kas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Kopumā privātpersonas 2017.gadā ir iegādājušās 5442 jaunus automobiļus.

Tikmēr pērn korporatīvo darījumu skaits pieaudzis par 17%, un nu jau katra ceturtā pārdotā automašīna tiek pārdota klientam, kas automobiļus pērk vairumā. Tie ir uzņēmumi, kam nepieciešami transportlīdzekļi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, arī valsts un pašvaldību iestādes parasti iegādājas vairākus automobiļus vienā iepirkumā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Samazinās dzelzceļa un ostu kravu apjomi

Latvijā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs pagājušajā gadā samazinājies par 8,4% salīdzinājumā ar 2016.gadu un bija 43,792 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati. Tostarp starptautisko pārvadājumu apmērs veidoja 42,138 miljonus tonnu, kas ir kritums par 9,1% salīdzinājumā ar 2016.gadu, bet iekšzemes pārvadājumu apmērs audzis par 11,5% - līdz 1,653 miljoniem tonnu.

Apkopotā informācija liecina, ka no starptautiskajiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem tranzīta kravu apmērs bija 38,719 miljoni tonnu, kas ir kritums par 6,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, importa kravu apmērs bija 3,067 miljoni tonnu, kas ir par 22,4% mazāk, bet eksporta kravas - 351 800 tonnu, kas ir kritums 2,8 reizes.

Latvijas ostās pērn pārkrāva 61,877 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2% mazāk nekā 2016.gadā. Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn bija Rīgas osta, kurā pārkrauti 33,674 miljoni tonnu, kas ir par 9,2% mazāk nekā 2016.gadā. Tai seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums veidoja 20,035 miljonus tonnu, kas ir par 6,5% vairāk, bet trešajā vietā joprojām ir Liepājas osta ar 6,588 miljoniem tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pirms gada. Kopumā mazajās Latvijas ostās pērn pārkrāva 1,575 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Lasīt vairāk

02. Dzelzceļa elektrifikācija bez valsts budžeta piesaistes

Pērn decembrī valdība uzdeva Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) pagarināt dzelzceļa elektrifikācijas projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu līdz 2018.gada 28.februārim.

Satiksmes ministrija informēja, ka ir mainījies projekta ieviešanas tehniskais risinājums, kā arī pārskatīts finansēšanas risinājums. Proti, projekts tiks īstenots bez valsts budžeta piesaistes. Ņemot vērā minēto, tiks precizēts projekta iesniegums, tādēļ arī nepieciešamība pagarināt projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pirmā posma izmaksas iepriekš samazinātas no 519 miljoniem eiro līdz 441 miljonam eiro. No ES pieejams finansējums 347 miljonu eiro apmērā, bet atlikušo summu LDz finansēs pašu spēkiem. "Latvijas dzelzceļš" ir veicis pārrunas par aizdevumu ar Eiropas Investīciju banku (EIB). Projekta "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija" pirmajā posmā paredzēts elektrificēt Rēzekne-Krustpils, Daugavpils-Krustpils un Krustpils-Rīga posmus, tādējādi līdz 2023.gadam nodrošinot viena pilna tranzīta koridora funkcionalitāti ar elektrovilci.

Lasīt vairāk

03. "airBaltic" jorpojām meklē investoru

Līdz pagājušā gada beigām bija plānots atrast lidsabiedrības "airBaltic" stratēģisko investoru, taču, tuvojoties gada nogalei, satiksmes ministrs Uldis Uagulis atzina, ka tas tomēr netiks paveikts. Viņš sacīja, ka divus gadus ilgušie stratēģiskā investora meklējumi patlaban turpinās ar padziļinātām sarunām, bet lēmums par labu kādam no tiem varētu tikt pieņemts nākamā gada sākumā.

Potenciālie investori neesot no Krievijas vai NVS valstīm. Viens no tiem esot no Eiropas, otrs - ārpus tās. Ministrs vēl neatklāja, cik lielu "airBaltic" akciju daļu plānots investoram pārdot. Iepriekš tika pieļauta iespēja pārdot visas šobrīd valstij piederošās akcijas. Valdībai investora izvēlē joprojām galvenie kritēriji esot tas, lai "airBaltic" turpinātu attīstību, lidosta "Rīga" tiktu saglabāta kā bāzes lidosta, kā arī turpinātos reisu un flotes attīstība.

Taču jau šī gada sākumā Augulis uzsvēra, ka lidsabiedrības pārdošanai patlaban neesot tādas steigas, kas esot skaidrojams ar to, ka patlaban uzņēmums neesot tik sliktā finanšu stāvoklī, kādā tas bijis 2015.gadā, kad investora piesaiste bijusi nepieciešama, lai izvairītos no "airBaltic" bankrota. "Par sviestmaizi nav jāatdod," atzina Augulis, piebilstot, ka izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai tiks veltīts "tik daudz laika, cik tas nepieciešams". Viņš arī norādīja, ka bez jauna investora piesaistes "airBaltic" var strādāt šo un arī nākamo gadu.

Lasīt vairāk

04. "Rail Baltica" starpvaldību līguma ratifikācija

Pērn oktobrī, Lietuvas parlamentam lemjot par "Rail Baltica" starpvaldību līguma ratifikāciju, noslēdzās projekta līguma ratifikācija visās Baltijas valstīs, kas, pēc kopuzņēmuma AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas teiktā, ir būtisks pagrieziena punkts, kas demonstrē Baltijas reģiona interesi projekta realizācijā. "Rail Baltica" starpvaldību līgums nosaka principus jauna dzelzceļa savienojuma izveidei: trasējumu, projekta izpildes termiņus, tehniskos un finansējuma nosacījumus, kā arī infrastruktūras valstiskās piederības jautājumus.

Rubesa arī uzsvēra, ka "Rail Baltica" projekts dos impulsu biznesam, jo veidosies jaunas un ātras kravu piegādes ķēdes no Eiropas. Visas dzelzceļa līnijas garumā būs iespējams attīstīt jaunus loģistikas centrus, pilsētās staciju tuvumā var veidoties jauni lieli iepirkšanās centri un citi projekti.

"Rail Baltica" mērķis ir taustāmā veidā padarīt Baltijas valstis daudz tuvākas Eiropas centram, kā arī simboliski nojaukt robežas starp Baltijas valstīm, Poliju, pārējo Eiropu. Jaunākie dati liecina, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko paredzēts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu.

Lasīt vairāk

05. EK soda Lietuvu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu

Eiropas Komisijas pērn 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, 2008.gadā nojaucot 19,5 kilometrus garo dzelzceļa posmu starp Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" meitasuzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā.

ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere norādījusi, ka Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca gadiem ilgi izmantojusi "Lietuvos geležinkeliai" pakalpojumus, lai nosūtītu savu produkciju uz ārzemēm, taču 2008.gadā tā nolēmusi pārbaudīt, vai Latvijas valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" tai nevarētu piedāvāt labākas cenas, tomēr Lietuvas dzelzceļa uzņēmums nevis mēģinājis piedāvāt labākus nosacījumus, bet izārdījis reālāko ceļu, pa kuru "Orlen" produkcija varēja sasniegt Latviju. Kā pastāstījis "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvji, naudassods tiks samaksāts no uzņēmuma uzkrātajām rezervēm, neizmantojot bankas garantijas.

Lietuvas valdība 6.decembrī nolēma atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Likumprojekts valsts finansējuma palielināšanai autoceļiem

Satiksmes ministrija izstrādājusi grozījumus likumā par autoceļiem, paredzot palielināt finansējumu Valsts autoceļu fondam no 2018. gada par summu, kas nav mazāka par starpību starp valsts budžeta faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja faktiskie ieņēmumi attiecīgajā gadā pārsniedz plānotos ieņēmumus. Tāpat paredzēts palielināt finansējumu no 2020. gada par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu, ja

Nozares neveiksmes

Kāpj OCTA cenas

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas "Bonus-Malus" klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas. Cenas kāpums saistīs gan ar medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanos, jo tika paaugstināti tarifi starp Nacionālā Veselības dienesta un ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, gan iemaksām Garantijas fondā, kas jāveic apdrošinātājiem, kā arī citiem faktoriem. Apdrošinātāji

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Investēs dzelzceļa tīkla elektrifikācijā
AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) iesniedzis Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pirmā posma īstenošanas pieteikumu. Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014. līdz 2020. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam. Tās pirmajā posmā paredzēts elektrificēt dzelzceļa tīklu no Daugavpils un Rēzeknes iecirkņiem Rīgas virzienā, veicot elektrifikāciju ar 25 kilovoltu (kV) maiņstrāvas tehnoloģiju, tostarp rekonstruējot esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu un aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu. Atbilstoši LDz prognozēm dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanas rezultātā būtisks ieguvums paredzams kravu pārvadātājiem, kuru darbība veido aptuveni trīs ceturtdaļas visu dzelzceļa pārvadājumu Latvijā. Projekta pirmais posms tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro.

Izaicinājumi nozarē

Joprojām mēģina nopirkt vilcienus
AS "Pasažieru vilciens" (PV) izsludinājusi otro kārtu iepirkuma procedūrā, kurā plānots iegādāties 32 jaunus elektrovilcienu sastāvus. Jauna ritošā sastāva iegāde nepieciešama, lai, sākot no 2021. gada, sekmīgi iekļautos Autotransporta direkcijas izstrādātajā jaunajā sabiedriskā transporta sistēmā, kur nav vietas vairāk nekā 50 gadu veciem vilcieniem ar komforta līmeni, kas atbilst pagājušā gadsimta 60. gadu izpratnei par pasažieru prasībām. Elektrovilcienu piegādes grafiks tostarp tiks saskaņots ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kura pirmo posmu plānots pabeigt 2023. gadā. Jaunie vilcieni ļaus būtiski palielināt vilcienu kustības intensitāti, ieviest vilcienu kustības intervāla grafiku, kā arī nodrošinās mūsdienu prasībām atbilstošu komforta līmeni. Atbilstoši plānotajam grafikam pirmie jaunie vilcieni Latvijā gaidāmi 2020. gadā. Savukārt visus vilcienus paredzēts saņemt līdz 2023. gadam (ieskaitot). Konceptuālu atbalstu iepirkuma turpināšanai, attiecīgajam projektam ietekmējot valsts budžeta bilanci, paudis Ministru kabinets.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 089 3 089 3 004
Darbinieku skaits, tūkst. 79 78 77
Peļņa, milj. EUR 206 203 163
Rentabilitāte, % 2.89 2.91 2.36
Apgrozījums, milj. EUR 7 135 6 984 6 879
Apgrozījuma izmaiņas 2.49 -2.11 -1.51
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir LDZ CARGO, SIA, Air Baltic Corporation, AS, Moller Baltic Import, SE, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Kreiss, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 275 526 -17.19 3 994 1.45% 2724
2. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 249 576 6.01 1 160 0.46% 1002
3. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 215 571 11.3 4 229 1.96% 64
4. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 192 572 -11.58 881 0.46% 6808
5. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 155 596 18.64 3 687 2.37% 2511
6. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 154 068 -0.28 -13 -0.01% 4073
7. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 100 486 19.08 6 262 6.23% 194
8. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 96 481 -11.47 6 911 7.16% 23
9. PrimeraAir Nordic, SIA
G.Astras 1c, Rīga, LV-1084 T. 66932600
Aviokompānijas, aviotransports 89 395 27.75 2 964 3.32% 84
10. INTER CARS LATVIJA, SIA
Mārupe, Plieņciema 35, Mārupes n., LV-2167 T. 67670275
Auto rezerves daļu tirdzniecība 76 020 36.84 1 446 1.90% 66

Viedokļi

Autors: Kristiāns Godiņš

Izaicinājumu ārkārtīgi daudz

Pēdējo gadu laikā sabiedriskā transporta joma saskārusies ar vairākiem lieliem izaicinājumiem, kas pamudinājuši mūs meklēt visām pusēm – valstij, pasažieriem un pārvadātājiem – izdevīgāku risinājumu. Pasažieru skaits reģionālajos pārvadājumos ik gadu krītas par aptuveni 5%, kā rezultātā palielinās sabiedriskā transporta nodrošināšanai nepieciešamais finansējums. Latvijas novadi kļūst tukšāki tāpēc, ka iedzīvotāji izvēlas pārcelties uz pilsētām, privāto transportlīdzekļu skaits pieaug. Šajos lasīt tālāk

Autors: Inga Antāne

Vajadzīga skaidra un saprotama tuvāko gadu tranzīta politika

Kopējais kravu apgrozījums Baltijas jūras austrumkrastu ostās ir pieaudzis, tomēr Latvijas ostas ne tikai ir zaudējušas savas pozīcijas Krievijas ostām, bet arī Klaipēdas ostai. Krievija savas kravas pārorientē uz savām ostām, bet Klaipēda intensīvi strādā ar Baltkrieviju, kam piemērs ir kālija minerālmēslu kravu plūsmas aiziešana no Ventspils uz Klaipēdu. Lielākās problēmas vērojamas lejamkravām (naftas produkti) un beramkravām (ogles), kuras arī nodrošina vislielāko īpatsvaru tranzīta kravu lasīt tālāk