Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Lūzumpunkts nozarē jau bija gaidāms; laiks pārmaiņām

Edvīns Bērziņš, VAS “Latvijas dzelzceļs” valdes priekšsēdētājs

Tas, ka transporta un loģistikas nozarē agrāk vai vēlāk pienāks lūzumpunkts, kad būs jāsāk pārmaiņas, bija skaidrs jau sen, vēl pirms pēdējo gadu ģeopolitiskajiem notikumiem reģionā. Krievija jau kopš pagājušā gadsimta beigām nav slēpusi plānus Baltijas jūras Somu līcī attīstīt savas ostas, kas neizbēgami ietekmē Latvijas tranzīta koridora darbību. Tiesa, pēdējos trīs gados darbu pie šī plāna īstenošanas paātrinājusi politiskā situācija, kas arī jūtams nozares darbības apjomu kritumā Latvijā.

Jāatzīst, ka nozarei piemīt zināma inerce un izmaiņas nav straujas, tādēļ reālo ietekmi transporta un loģistikas uzņēmumi izjuta ne 2014. un pat ne 2015. gadā, kad pasaules lielvalstu savstarpējās ekonomiskās sankcijas jau kādu brīdi bija spēkā, bet gan pēdējos divos gados. Līdz ar to daudziem arī reakcija uz šiem notikumiem bija nedaudz novēlota, tomēr 2017. gada pārmaiņas nozarē liecina, ka realitāti nu jau apzinās visi un tiek aktīvi strādāts pie tā, lai stiprinātu gan līdzšinējās partnerības, gan rastu jaunas pasaules malās, kur līdz šim nozares uzņēmumi pat nav raudzījušies - tostarp ne tikai Ķīnas, bet, piemēram, arī Dienvidāzijas valstu virzienā.

Viena no būtiskākajām tendencēm ir pasaulē vērojamā konteinerpārvadājumu pieauguma perspektīva. Tradicionāli lielākā daļa kravu tiek vesta pa jūras ceļiem, tomēr Eirāzijas mēroga iniciatīva sekmēt konteinerpārvadājumus pa sauszemi pakāpeniski veicina jaunu multimodālo maršrutu izstrādi, pie kuru izveides pērn aktīvi strādāja “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums “LDz loģistika”. Tostarp 2017. gadā noorganizēta divu pilnu konteinervilcienu sastāvu nogāde no Rīgas ostas uz Kašgaras pilsētu Ķīnas rietumdaļā, kā arī caur Rīgu uz Roterdamu devās konteinervilciens no Urumčiem, kas atrodas netālu no Ķīnas-Kazahstānas robežas.

Jāuzsver, ka sauszemes tranzīta koridoru attīstība ir radījusi jaunu tendenci - sauszemes “ostu” jeb loģistikas mezglu veidošanos. Kā piemēri minami gan Horgosa, gan Baltkrievijā, Minskas pievārtē topošais “Lielais akmens”, kura izveidē iesaistījušies gan Ķīnas, gan Baltkrievijas uzņēmumi, gan arī vadošā iekšzemes osta pasaulē - Duisburga.

Ķīnas virzienā pērn tika izveidota potenciāli spēcīga stratēģiskā partnerība, “Latvijas dzelzceļam” vienojoties par sadarbību ar vienu no pasaulē vadošajiem loģistikas uzņēmumiem “DHL Global Forwarding”, kurš Latvijas kā būtiska loģistikas mezgla priekšrocību saskata efektīvu savienojumu izveidē ar Skandināvijas valstīm. Lai apspriestu šī virziena attīstības perspektīvas, novembrī “DHL Global Forwarding” izpilddirektors Stīvs Huans bija ieradies Rīgā tikties ar vadošajiem nozares dalībniekiem – ostu, dzelzceļa un stividorkompāniju pārstāvjiem.

Lai arī, neraugoties uz ģeopolitiskajiem procesiem mūsu reģionā, nozares sadarbība ar tuvāko kaimiņvalstu partneriem - īpaši Krievijas un Baltkrievijas kolēģiem - saglabājas ļoti cieša, tomēr šajā gadā viena no nozares prioritātēm ir Skandināvijas potenciāla detalizēta izpēte un sadarbības izveide.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Rail Baltica" strīdi sašūpo Rubesas krēslu

Februāra sākumā notikušajā Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par kopuzņēmuma valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas atstādināšanu, bet Latvijas pārstāvis, "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) vadītājs Andris Linužs, balsojumā atturējās. Spriešana par "RB Rail" valdes turpmāko darbu notika "RB Rail" padomes sēdē 22.martā, kurā panākta vienošanās, ka valde darbu var turpināt esošajā sastāvā, kas nozīmē, ka Rubesa saglabā savu ieņemamo valdes priekšsēdētājas amatu.

Taču līdz padomes sēdei Rubesa publiski pauda, ka uzņēmuma vadībā viņa ir saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību "Rail Baltica" projekta pamatnostādnēm, kā arī to, ka strīds kopumā ir par "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa projekta ieviešanas modeli. Proti, vai nu par tā īstenošanu atbild trīs nacionālas struktūrvienības un Baltijas valstu kopuzņēmumam "RB Rail" tiek atstāta "papīru kārtošana", vai arī ir par projektu atbild viena kopīga organizācija, kas veic visus darbus.

Situācija ar akcionāru balsojumu par Rubesas atstādināšanu bija nonākusi arī līdz Eiropas Savienības (ES) gaiteņiem. ES transporta komisāre Violeta Bulca sacīja, ka situācija, kad "RB Rail" akcionāru attieksme pret uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu atšķiras, Baltijas valstīm jāmeklē kopsaucējs attiecībā uz projektu "Rail Baltica", citādi var rasties finansējuma problēmas.

Lasīt vairāk

02. Dzelzceļa elektrifikācija un līgums ar valsti

Neskatoties uz vairāku tranzīta nozares pārstāvju iebildumiem par dzelzceļa elektrifikācijas projektu kopumā, "Latvijas dzelzceļš" (LDz) februāra beigās iesniedza Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA) precizētu lielo dzelzceļa infrastruktūras projektu "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija". Līdz 29.martam LDz ir saņēmis atzinumu no CFLA par projekta atbalstīšanu un iesniegšanu Finanšu ministrijai tā turpmākai virzībai Eiropas Komisijā.

Projektu neatbalstošie pārvadātāji pauž bažas par to, ka elektrifikācija var kļūt par nastu, kas jāuztur iedzīvotājiem. Tas skaidrots ar potenciāli prognozējamo elektrificētā dzelzceļa zemo rentabilitāti. LDz nenoliedz, ka kravu apjoms ik gadu samazinās, taču uzsver, ka ar patlaban esošo apjomu pietiek gan infrastruktūras uzturēšanai, gan finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Turklāt dzelzceļa elektrifikācija varētu veicināt kravu piesaisti no Baltkrievijas. Projekta īstenošana paredzēta laikā no 2018.gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.decembrim.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis kā vienu nozīmīgākajiem uzdevumiem tuvākajā laikā uzsvēris pieņemt Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu un noslēgt uz tā pamata sagatavoto daudzgadu līgumu par infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī LDz kā infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanu turpmāko piecu gadu periodā.

Plānā paredzēts noteikt infrastruktūras prasības un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara sasniegšanas mehānismu, izveidojot valsts budžeta programmu "Valsts dzelzceļa fonds" turpmākajiem pieciem gadiem, tādējādi nodrošinot pārredzamību un stabilitāti arī tirgus dalībniekiem, līdz ar to sekmējot Latvijas tranzītkoridora konkurētspēju, transporta nozares eksporta kapacitāti un tautsaimniecības izaugsmi un veicinot pasažieru mobilitāti.

Lasīt vairāk

03. Valsts autoceļu sakārtošana un satiksmes drošības uzlabošana

VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) paziņoja, ka šogad plānoti kapitālieguldījumi 904 kilometros valsts autoceļu, bet kopumā dažādu veidu darbi tiks veikti 1200 kilometros valsts autoceļu. Plānots, ka būvdarbi notiks 152 objektos, no tiem 26 objekti būs Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētie, bet 126 objekti tiks finansēti no valsts budžeta. Vēl deviņos objektos notiks atsevišķi satiksmes drošības paaugstināšanas darbi. Kopējais finansējums valsts autoceļu sakārtošanai šogad ir 307 miljoni eiro, no tiem 124 miljoni eiro ir ES fondu līdzfinansējums, bet 183 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Vietējo autoceļu remontdarbus šogad plānots veikt 396 kilometru kopgarumā. Darbi tiks veikti 96 objektos, bet vēl divi objekti ir pārcelti no 2017.gada. Šogad valsts autoceļu tīklā plānoti vēsturiski apjomīgākie grants autoceļu remontdarbi, tiem ir novirzīti 34,8 miljoni eiro. Salīdzinājumam - 2017.gadā vietējo ceļu sakārtošanai bija atvēlēts 9,1 miljons eiro. Prioritāri tiks sakārtoti vietējie autoceļi, uz kuriem ir lielākā satiksmes intensitāte, vairāk brauc kravas transports un kurus izmanto lielāks skaits cilvēku. Uz 2018.gada 1.janvāri jau ir izsludināti iepirkumi 52 nākamās sezonas būvdarbu objektiem, no tiem 43 objektos darbus finansēs no valsts budžeta līdzekļiem, bet deviņos objektos darbi tiks veikti ar ES fondu līdzfinansējumu.

Satiksmes drošības uzlabošanas jomā 2018.gadā turpināsies akustisko ribjoslu ierīkošana uz šosejas Tīnūži-Koknese (P80) un citur valsts autoceļu tīklā. Pirmās akustiskās ribjoslas uz šosejas Tīnūži-Koknese tika ierīkotas 2016.gada beigās. Pēc to ierīkošanas 2017.gadā attiecīgajos posmos uz pusi samazinājās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo un cietušo skaits. Tāpat 2018.gadā tiks izstrādāta bīstamo ceļa posmu ("melno punktu") samazināšanas programma, paredzot arī veikt analīzi par to, vai "melno punktu" vietas ir aprīkotas ar visām nepieciešamajām ceļa zīmēm, un nepieciešamības gadījumā paredzot uzstāstīt papildu brīdinošās zīmes ("Stop", "Bīstams krustojums" utml.). Finansējums programmas realizācijai tiks paredzēts 2019.gada budžetā.

Lasīt vairāk

04. Izstrādāta kārtība pasažieru pārvadājumiem ar vieglo automobili

Valdība marta sākumā atbalstīja noteikumu paketi, kas nosaka kārtību, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometriem un ar vieglo automobili. Jaunie noteikumi attiecas gan taksometriem, gan uz uzņēmējiem, kas vēlēsies pasažieru komercpārvadājumus piedāvāt, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni kā, piemēram, "Taxify" un "Uber".

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji skaidroja, ka šī gada 1.martā ar grozījumiem "Autopārvadājumu likumā" ir ieviests jauns pasažieru komercpārvadājumu veids - pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili. Tas ir pārvadājuma pakalpojums ar vieglo transportlīdzekli līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, kurš tiek piedāvāts, pieprasīts un apstiprināts, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, un par kuru apmaksa tiek veikta tikai bezskaidrā naudā, izmantojot aplikāciju.

Taču ne visas iesaistītās puses atbalsta šo jauno kārtību. Piemēram, "Taxify" uzskata, ka valdībā atbalstītie noteikumi ir pretrunā ar grozījumiem "Autopārvadājumu likumā", kas paredzēja ieviest kopbraukšanas pakalpojuma regulējumu, radot tiesisko ietvaru privāto vadītāju darbībai un ļaujot Latvijas iedzīvotājiem brīvajā laikā ar savu vieglo auto piepelnīties un pārvadāt pasažierus, kas līdz šim bija ļauts tikai taksometriem. Savukārt jauno noteikumu atbalstītāji uzsver, ka viens no jaunās kārtības mērķiem ir nodrošināt pasažieriem drošus pārvadājumus.

Lasīt vairāk

05. Tirgū ienāk taksometru tiešsaistes pakalpojumu operators "Yandex.Taxi"

Šogad Latvijas tirgū darbu sācis taksometru tiešsaistes pakalpojumu operators "Yandex.Taxi", kas par plānu ieiet Baltijas valstu tirgos paziņoja 2016.gadā. Patlaban "Yandex.Taxi" darbojas Rīgā.

Izsaukt taksometru iespējams "iOS" un "Android" mobilajos pielikumos latviešu, krievu, angļu un citās valodās. Serviss automātiski nosaka lietotāja atrašanās vietu un nosūta pieprasījumu vistuvāk esošajam vadītājam, skaidroja "Yandex.Taxi" pārstāvji. Mašīnas piebraukšana Rīgā maksā ne vairāk par 71 centu, bet pēc tam ne vairāk par 36 centiem par kilometru vai 13 centiem par brauciena minūti. Samaksāt par vešanu var skaidrā naudā vai ar bankas karti.

"Yandex.Taxi" strādā nevis nepastarpināti ar vadītājiem, bet gan sadarbojas tikai ar taksometru parkiem un dispečerdienestiem. Darbības sākšanas brīdī servisam ir sadarbība ar vairāk nekā 200 automašīnām, kas pieder desmit taksometru parkiem - sadarbības partneriem. Sadarbības partneru skaits nākotnē pieaugs.

Tikmēr Latvijas tirgū esošā "Taxify" pārstāvji norādīja, ka "Yandex.Taxi" ir jārēķinās ar augušajām Latvijas taksometru klientu prasībām pēc servisa kvalitātes. Tas skaidrojams ar to, ka tirgus Latvijā ir pietiekami liels, un pieprasījums pēc kvalitatīviem, drošiem un uzticamiem pārvadājumiem turpina pieaugt. Visu noteiks servisa kvalitāte, pakalpojuma uzticamība un vadītāju pieejamība.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Likumprojekts valsts finansējuma palielināšanai autoceļiem

Satiksmes ministrija izstrādājusi grozījumus likumā par autoceļiem, paredzot palielināt finansējumu Valsts autoceļu fondam no 2018. gada par summu, kas nav mazāka par starpību starp valsts budžeta faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja faktiskie ieņēmumi attiecīgajā gadā pārsniedz plānotos ieņēmumus. Tāpat paredzēts palielināt finansējumu no 2020. gada par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu, ja

Nozares neveiksmes

Kāpj OCTA cenas

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas "Bonus-Malus" klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas. Cenas kāpums saistīs gan ar medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanos, jo tika paaugstināti tarifi starp Nacionālā Veselības dienesta un ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, gan iemaksām Garantijas fondā, kas jāveic apdrošinātājiem, kā arī citiem faktoriem. Apdrošinātāji

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Investēs dzelzceļa tīkla elektrifikācijā
AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) iesniedzis Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pirmā posma īstenošanas pieteikumu. Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014. līdz 2020. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam. Tās pirmajā posmā paredzēts elektrificēt dzelzceļa tīklu no Daugavpils un Rēzeknes iecirkņiem Rīgas virzienā, veicot elektrifikāciju ar 25 kilovoltu (kV) maiņstrāvas tehnoloģiju, tostarp rekonstruējot esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu un aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu. Atbilstoši LDz prognozēm dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanas rezultātā būtisks ieguvums paredzams kravu pārvadātājiem, kuru darbība veido aptuveni trīs ceturtdaļas visu dzelzceļa pārvadājumu Latvijā. Projekta pirmais posms tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro.

Izaicinājumi nozarē

Joprojām mēģina nopirkt vilcienus
AS "Pasažieru vilciens" (PV) izsludinājusi otro kārtu iepirkuma procedūrā, kurā plānots iegādāties 32 jaunus elektrovilcienu sastāvus. Jauna ritošā sastāva iegāde nepieciešama, lai, sākot no 2021. gada, sekmīgi iekļautos Autotransporta direkcijas izstrādātajā jaunajā sabiedriskā transporta sistēmā, kur nav vietas vairāk nekā 50 gadu veciem vilcieniem ar komforta līmeni, kas atbilst pagājušā gadsimta 60. gadu izpratnei par pasažieru prasībām. Elektrovilcienu piegādes grafiks tostarp tiks saskaņots ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kura pirmo posmu plānots pabeigt 2023. gadā. Jaunie vilcieni ļaus būtiski palielināt vilcienu kustības intensitāti, ieviest vilcienu kustības intervāla grafiku, kā arī nodrošinās mūsdienu prasībām atbilstošu komforta līmeni. Atbilstoši plānotajam grafikam pirmie jaunie vilcieni Latvijā gaidāmi 2020. gadā. Savukārt visus vilcienus paredzēts saņemt līdz 2023. gadam (ieskaitot). Konceptuālu atbalstu iepirkuma turpināšanai, attiecīgajam projektam ietekmējot valsts budžeta bilanci, paudis Ministru kabinets.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 089 3 089 3 004
Darbinieku skaits, tūkst. 79 78 77
Peļņa, milj. EUR 206 203 163
Rentabilitāte, % 2.89 2.91 2.36
Apgrozījums, milj. EUR 7 135 6 984 6 879
Apgrozījuma izmaiņas 2.49 -2.11 -1.51
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir LDZ CARGO, SIA, Air Baltic Corporation, AS, Moller Baltic Import, SE, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Kreiss, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 275 526 -17.19 3 994 1.45% 2724
2. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 249 576 6.01 1 160 0.46% 1002
3. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 215 571 11.3 4 229 1.96% 64
4. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 192 572 -11.58 881 0.46% 6808
5. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 155 596 18.64 3 687 2.37% 2511
6. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 154 068 -0.28 -13 -0.01% 4073
7. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 100 486 19.08 6 262 6.23% 194
8. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 96 481 -11.47 6 911 7.16% 23
9. PrimeraAir Nordic, SIA
G.Astras 1c, Rīga, LV-1084 T. 66932600
Aviokompānijas, aviotransports 89 395 27.75 2 964 3.32% 84
10. INTER CARS LATVIJA, SIA
Mārupe, Plieņciema 35, Mārupes n., LV-2167 T. 67670275
Auto rezerves daļu tirdzniecība 76 020 36.84 1 446 1.90% 66

Viedokļi

Autors: Kristiāns Godiņš

Izaicinājumu ārkārtīgi daudz

Pēdējo gadu laikā sabiedriskā transporta joma saskārusies ar vairākiem lieliem izaicinājumiem, kas pamudinājuši mūs meklēt visām pusēm – valstij, pasažieriem un pārvadātājiem – izdevīgāku risinājumu. Pasažieru skaits reģionālajos pārvadājumos ik gadu krītas par aptuveni 5%, kā rezultātā palielinās sabiedriskā transporta nodrošināšanai nepieciešamais finansējums. Latvijas novadi kļūst tukšāki tāpēc, ka iedzīvotāji izvēlas pārcelties uz pilsētām, privāto transportlīdzekļu skaits pieaug. Šajos lasīt tālāk

Autors: Inga Antāne

Vajadzīga skaidra un saprotama tuvāko gadu tranzīta politika

Kopējais kravu apgrozījums Baltijas jūras austrumkrastu ostās ir pieaudzis, tomēr Latvijas ostas ne tikai ir zaudējušas savas pozīcijas Krievijas ostām, bet arī Klaipēdas ostai. Krievija savas kravas pārorientē uz savām ostām, bet Klaipēda intensīvi strādā ar Baltkrieviju, kam piemērs ir kālija minerālmēslu kravu plūsmas aiziešana no Ventspils uz Klaipēdu. Lielākās problēmas vērojamas lejamkravām (naftas produkti) un beramkravām (ogles), kuras arī nodrošina vislielāko īpatsvaru tranzīta kravu lasīt tālāk