Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Pēc izaugsmes gada gaidāms kritums

Ivars Landmanis, biedrības "Baltijas asociācija - transports un loģistika" (BATL) valdes loceklis

2018.gads dzelzceļa pārvadātājiem ir bijis gana pozitīvs. Ņemot vērā lielās pārbūves Krievijas piederošajās ostās, Latvijas ostām izdevās atgūt daļu kravu. Rezultātā nozare piedzīvoja nelielu kravu pārvadājumu pieaugumu pretstatā iepriekšējo gadu kritumam. Tajā pašā laikā šogad nozari ietekmējošs lēmums bija akcīzes nodokļa celšana degvielai no gada sākuma. Piemēram, dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 11%. Dīzeļdegvielas cena veido ļoti būtisku dzelzceļa pārvadājumu izmaksu komponenti, līdz pat 30% no cenas, un izmaksu palielināšana, kas sadārdzina Latvijas transporta un tranzīta koridoru, bija pilnīgs neprāts. Apstākļos, kad kravu apjoms no Krievijas jau tā strauji sarūk, tranzīta koridora izmaksu jebkāda sadārdzināšana ilgtermiņā katastrofāli ietekmēs mūsu lielāko ostu un arī Latvijas dzelzceļa konkurētspēju globālajā pārvadājumu tirgū.

Dzelzceļa pārvadājumu jomā pastāv sīva konkurence starp trim galvenajām ostām - Rīgas, Ventspils un Liepājas. Vispriviliģētākā starp tām ir Rīgas brīvosta, jo attāluma dēļ arī pārvadājuma izmaksas ir zemākās. Tāpēc būtu apsverams atbalstīt vienotā tarifa politiku, izstrādājot elastīgu un konkurētspējīgu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas sistēmu, kas būtu vienāda Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām jeb vienoto tranzīta koridora piedāvājumu. Tas ļautu ostām konkurēt nevis ar cenu, bet pakalpojumiem un piedāvājumiem, kā tas ir daudzviet citur Eiropā.

Eiropas Komisijas politika paredz novirzīt sauszemes kravu pārvadājumus no lielceļiem uz dzelzceļu, jo tādā veidā tiek samazinātas izmešu emisijas. Tomēr tas būs iespējams tikai pie nosacījuma, ja dzelzceļa kravu pārvadājumi izmaksu ziņā spēs konkurēt ar auto transportu. Arī Satiksmes ministrija savos plānos ņem vērā Eiropas Komisijas doto uzdevumu samazināt emisijas. Ilgtermiņā tas jāņem vērā transporta pārvadātājiem, plānojot savas investīcijas. Savukārt, kas attiecas uz dzelzceļa pārvadātājiem un viņu investīcijām, tad tās varbūt pietiekami iespaidīgas, kas būs jāiegulda dzelzceļa elektrifikācijs dēļ. Diemžēl šīs investīcijas var sevi neatpelnīt gaidāmā kravu krituma dēļ.

Krievijas ilgtermiņa infrastruktūras attīstības plāni ir skaidri deklarēti - “savas kravas, savām ostām”. Pat uzlabojoties ģeopolitiskai situācijai, šī loģika un plāni nemainīsies, kam pamatā ir ekonomiski argumenti. Sākot ar 2019.gadu sākumu, tiek prognozēts kārtējais Krievijas tranzīta kravu kritums Latvijas virzienā. Tradicionālo tranzītkravu samazinājumu Latvijā noteiks Krievijas ostu jaudas palielināšanas projekti un tuvākā gada laikā papildus piekraušanas jaudas palielināsies par desmit miljoniem tonnu gadā, bet tuvāko četru gadu laikā par aptuveni 70 miljoniem tonnu gadā. Krievijas nosūtītās energoresursu kravas pašlaik sastāda 74% no dzelzceļa kravu plūsmas Latvijā, un to kritums nākotnē nav kompensējams ar citām iespējamām kravu plūsmām, tajā skaitā caur Baltkrieviju. Tāpēc nepieciešams domāt par dzelzceļa kravu pārvadājumu konkurētspējas palielināšanu reģiona līmenī. Būtu jāsamazina dzelzceļa infrastruktūras maksa, jāattīsta jaunu partnerību veidošanās, kā arī jāapsver dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotība.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "Rīgas mikroautobusu satiksme" tiek pie 96 miljonu eiro līguma par "mikriņu" satiksmes nodrošināšanu Rīgā

Pēc teju divus gadus ilgas sarunu procedūras SIA "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) oktobra sākumā atkal ieguvusi tiesības galvaspilsētā nodrošināt mikroautobusu satiksmi.

Jaunā līguma vērtība ir 96 miljoni eiro, bet termiņš astoņi gadi. RMS un RS sadarbība ilgst no 2012.gada, kad tika noslēgts sadarbības līgums par 25 miljoniem eiro. Tas paredzēja pakalpojumus sniegt piecus gadus - līdz 2018.gada 30.aprīlim.

Jaunais līgums paredz nodrošinās 13 minibusu un septiņus ekspresbusu maršrutus.

Uzņēmums sarunu procedūru par paaugstināta servisa pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā maršrutu tīklā izsludināja 2016.gada vasarā. Sarunu procedūras laikā tika izvēlēti divi pretendenti - RMS un personu apvienība, kuras sastāvā bija "Liepājas autobusu parks" un "Nordeka".

Procedūras laikā "Liepājas autobusu parks" un "Nordeka" sešas reizes apstrīdēja kvalifikācijas prasības, bet vēlāk vairākkārtīgi apstrīdēja arī nolikumā ietvertos vērtēšanas kritērijus.

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja un tiesas norādījumiem, septembrī tika veikti pēdējie grozījumi sarunu procedūras nolikumā, pēc kā sūdzības par nolikumu vairs netika saņemtas, un minētajai sarunu procedūrai pieteicās viens pretendents - RMS.

Lasīt vairāk

02. Valdība atbalsta apjomīgus grozījumus OCTA likumā

Ministru kabinets septembrī lēma virzīt apstiprināšanai Saeimā Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos apjomīgos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (OCTA likums).

Ar likuma grozījumiem noteikts jauns regulējums attiecībā uz apdrošināšanas līguma spēkā stāšanos ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas, lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrībai izsniegtās licences apdrošināšanas veikšanai darbības apturēšanas.

Likuma grozījumi arī paredz tirdzniecības uzņēmuma pienākumu noslēgt OCTA līgumus attiecībā uz tirdzniecībā pieņemtiem Latvijā no uzskaites noņemtiem transportlīdzekļiem.

Tāpat regulējuma izmaiņas paredz apdrošinātāju un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja tiesības noteiktās situācijās iesniegt regresa prasības, kā arī izmaiņas paredz, ka turpmāk no OCTA Garantijas fonda netiks segti zagtu transportlīdzekļu nodarītie zaudējumi.

Likuma grozījumi paredz, ka OCTA nebūs jāveic transportlīdzekļa tiesīgajam lietotājam, kas ir darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās ar transportlīdzekļa īpašnieku vai transportlīdzekļa līzinga gadījumā - ar transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju; transportlīdzekļa īpašniekam, kurš nodevis transportlīdzekli līzingā citai personai.

Tāpat izmaiņas regulējumā paredz, ka apdrošināšanas līgumu varēs izbeigt pirms termiņa, ja apdrošinātājam būs anulēta licence OCTA veikšanai, ja uzsākta apdrošinātāja likvidācija vai arī gadījumā, ja transportlīdzeklim mainās identifikācijas numurs.

Likumā arī tiek konkretizēs, ka netiek atlīdzināti zaudējumi, kuri nodarīti ar transportlīdzekli, kas izmantots terora akta veikšanai. FM skaidroja, ka terorisma jautājums saistībā ar transportlīdzekļiem un to apdrošināšanu pēdējos gados kļuvis arvien aktuālāks visā Eiropas Savienībā. Latvijā spēkā esošajā vispārīgajā regulējumā, kas nosaka apdrošināšanas līguma saturu, terorisms kā izņēmums tieši nav norādīts. Līdz ar to OCTA likumā terorisms paredzēts kā izņēmums, kas nav ietverts OCTA segumā.

FM skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir pilnveidot un papildināt spēkā esošā OCTA likuma likuma normas, jo piedāvātie risinājumi novērsīs praksē konstatētās nepilnības un ieviesīs uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) cietušo personu, apdrošinājumu ņēmēju un autovadītāju interesēs, kā arī ieviesīs jaunus apdrošinātāja atbildības limitus personai un mantai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai.

Gala lēmums par likuma grozījumiem jāpieņem Saeimai, bet plānots, ka tie stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī.

Lasīt vairāk

03. Rubesa atkāpjas no "RB Rail" vadītājas amata un pagaidu izpilddirektora amatā ieceļ Ignu Deguti

Septembra beigās atlūgumu iesniedza Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa un tajā pašā dienā pagaidu izpilddirektora amatā tika iecelts kompānijas finanšu direktors un valdes loceklis Igns Degutis

Rubesa atlūguma vēstulē skaidroja galvenos atkāpšanās iemesli, kas balstīti krasi atšķirīgā un nesavienojamā redzējumā par turpmāko "Rail Baltica" projekta vadības un ieviešanas modeli.

"Tā ir bijusi unikāla pieredze un patiess gods būt atbildīgai par jaunas institūcijas, kopuzņēmuma "RB Rail", izveidi, ar mērķi īstenot "Rail Baltica" globālo projektu kā Eiropas Savienībai un Ziemeļaustrumeiropai, it īpaši Igaunijai, Latvijai, un Lietuvai stratēģiski nozīmīgu pārrobežu infrastruktūras projektu. Šī brīža projekta pārvaldības modelis, kurā esmu spiesta darboties, ir pretstats labas korporatīvās pārvaldības principiem. Interešu konflikts, kas iekapsulēts jau projekta pamatos, ir galvenais iesaistīto pušu darbības un/vai bezdarbības iemesls," pauda Rubesa.

Tāpat viņa uzsvēra, ka pašreizējā "Rail Baltica" globālā projekta pārvaldība, kādu to īsteno projekta labuma guvēji un akcionāri, viņas ieskatā, nav piemērota ilgtspējīga jauna ekonomiskā un drošības koridora infrastruktūras ieviešanai, kam plānots saņemt līdz 85% finansējuma no nodokļu maksātājiem Eiropā. "Par spīti vairāk nekā gadu ilgajām diskusijām ar projekta akcionāriem un labuma guvējiem, kopuzņēmums vēl aizvien saskaras ar vienotas izpratnes trūkumu par ilgtspējīgu finansēšanas modeli gan pašam kopuzņēmumam, gan globālajam projektam," uzsvēra Rubesa.

Ieceltais pagaidu izpilddirektors Degutis sacīja, ka "šobrīd ir iespēja panākt projekta ieviešanas paātrinājumu. "Rail Baltica" kopuzņēmums turpina pilnvērtīgu darbību un gatavojas uzsākt būvprojekta izstrādi dzelzceļa līnijas posmos visās trijās Baltijas valstīs, kā arī "Rail Baltica" ilgtermiņa biznesa, operacionālā un infrastruktūras pārvaldības plānu sagatavošanu, kuri noteiks projekta attīstību un panākumus nākotnē."

Viņš arī uzsvēra, ka "Rail Baltica" kopuzņēmums turpina pilnvērtīgu darbību un tiek strādāts pie "Rail Baltica" Globālā projekta finansējuma piesaistes ilgtermiņā, kā arī ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanas kopuzņēmuma budžetā no 2019. līdz 2020.gadam.

Lasīt vairāk

04. Degvielas piegādātājiem būs jānodrošina transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājums

Ministru kabineta komiteja 17.septembrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos noteikumus, kas paredz degvielas piegādātājiem uzlikt pienākumu nodrošināt transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu.

Minētā prasība ietverta Transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzuma un tā samazinājuma aprēķināšanas un ziņošanas kārtībā.

EM izstrādāja noteikumus, jo likumā "Par piesārņojumu" paredzēts, ka ir jāizstrādā nosacījumi, kā degvielas piegādātājs vai degvielas piegādātāja grupa nodrošina likumā noteiktā pienākuma - transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu, kā arī, lai noteiktu, kā degvielas piegādātājs veic transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes un tā samazinājuma, kā arī augšposma emisiju samazinājuma aprēķinus un ziņo par tiem.

Ar noteikumiem detalizēti izstrādāta kārtība, kādā var nodrošināt likumā "Par piesārņojumu" iekļauto pienākumu izpildi. Ar noteikumiem noteikti iespējamie pasākumi, kā degvielas piegādātājs var nodrošināt piegādātās transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes un augšposma emisiju samazinājumu, ja to vēlas veikt degvielas piegādātājs.

Tāpat noteikumi paredz aprēķinu formulas un tajās izmantotos parametrus un apsvērumus, lai degvielas piegādātājs varētu aprēķināt aprites cikla emisiju intensitāti un izvērtēt tā samazinājumu, salīdzinot ar noteikto degvielas pamatstandartu. Noteikumos ir arī paredzēti nosacījumi un standarti, kas degvielas piegādātājam ir jāņem vērā, veicot minētos aprēķinus.

Lasīt vairāk

05. Lidostai "Rīga" no peļņas dividendēs būs jāmaksā 20%

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" no pērnā gada peļņas valsts budžetā dividendēs būs jāizmaksā 23% jeb 805 236 eiro, bet 77% jeb 2,68 miljoni eiro tiks novirzīti lidostas attīstībai. Savukārt no 2018. līdz 2023.gadam izmaksājamo dividenžu apmērs tiks samazināts līdz 20%, bet peļņas daļa 80% apmērā tiks novirzīta kapitālsabiedrības attīstībai.

Samazināta peļņas daļas iemaksāšana valsts budžetā tika noteikta, lai lidosta varētu īstenot plānoto investīciju programmu un nākotnē nesaskartos ar būtiskiem kapacitātes ierobežojumiem. Saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju 2017.–2036. gadam lidostas pakalpoto pasažieru skaits 2036.gadā sasniegs 8,2 miljonus gadā. Bez papildus finanšu lidosta "Rīga" būtu spiesta īstenot minimālas investīcijas termināļa 6.kārtas izbūvē, nodrošinot vien nelielus termināļa uzlabojumus, lai varētu apkalpot 6,7 miljonus pasažieru. Tāpat lidosta nevarētu apgūt Kohēzijas fonda finansējumu lidlauka infrastruktūras attīstībai. Rezultātā lidostā tiktu ierobežots maksimālais lidojumu pīķa stundās apkalpoto gaisa kuģu un pasažieru skaits. Tāpat tiktu tieši ietekmētas Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" attīstības iespējas caur Rīgu un Latviju. Turklāt lidosta "Rīga" ilgtermiņā zaudētu līdera pozīcijas Baltijā, kā arī netiktu nodrošināta "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas pasažieru termināļa savietojamība.

Peļņas daļas novirzīšana uzņēmuma attīstībai ļaus lidostai 2018.–2022.gadā izbūvēt pasažieru termināla publiskās daļas paplašinājumu un savienojumu ar "Rail Baltica" dzelzceļa staciju, kā arī īstenot Kohēzijas fonda projekta 2.kārtu, pilnveidojot lidlauka infrastruktūru. Šīs investīcijas ļaus palielināt lidlauka termināļa publiskās daļas jaudu par 3,3 miljoniem jeb 49% līdz desmit miljoniem pasažieru gadā, kā arī veicinās lidostas konkurētspēju, paaugstinot lidlauka kapacitāti un vairojot drošību.

Ministru kabineta apstiprinātais rīkojums nosaka, ka Satiksmes ministrijai līdz 2018.gada 15.decembrim jāsagatavo vēstules projekts juridiskās pārliecības gūšanai par plānotā pasākuma atbilstību valsts atbalsta tiesiskajam regulējumam Eiropas Savienībā un komercdarbības atbalsta kontroles jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāiesniedz tas Finanšu ministrijai vēstules nosūtīšanai Eiropas Komisijai.

Rīkojums stāsies spēkā dienā, kad tiks saņemts viedoklis no EK, ka atšķirīgas valstij dividendēs izmaksājamās lidostas "Rīga" peļņas daļas noteikšana no 2017.gada pārskata gada peļņas nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Likumprojekts valsts finansējuma palielināšanai autoceļiem

Satiksmes ministrija izstrādājusi grozījumus likumā par autoceļiem, paredzot palielināt finansējumu Valsts autoceļu fondam no 2018. gada par summu, kas nav mazāka par starpību starp valsts budžeta faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja faktiskie ieņēmumi attiecīgajā gadā pārsniedz plānotos ieņēmumus. Tāpat paredzēts palielināt finansējumu no 2020. gada par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu, ja

Nozares neveiksmes

Kāpj OCTA cenas

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas "Bonus-Malus" klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas. Cenas kāpums saistīs gan ar medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanos, jo tika paaugstināti tarifi starp Nacionālā Veselības dienesta un ārstniecības iestādēm par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, gan iemaksām Garantijas fondā, kas jāveic apdrošinātājiem, kā arī citiem faktoriem. Apdrošinātāji

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Atbalsts nozarei

Investēs dzelzceļa tīkla elektrifikācijā
AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) iesniedzis Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta pirmā posma īstenošanas pieteikumu. Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014. līdz 2020. gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam. Tās pirmajā posmā paredzēts elektrificēt dzelzceļa tīklu no Daugavpils un Rēzeknes iecirkņiem Rīgas virzienā, veicot elektrifikāciju ar 25 kilovoltu (kV) maiņstrāvas tehnoloģiju, tostarp rekonstruējot esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu un aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu. Atbilstoši LDz prognozēm dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanas rezultātā būtisks ieguvums paredzams kravu pārvadātājiem, kuru darbība veido aptuveni trīs ceturtdaļas visu dzelzceļa pārvadājumu Latvijā. Projekta pirmais posms tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" ietvaros. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro.

Izaicinājumi nozarē

Joprojām mēģina nopirkt vilcienus
AS "Pasažieru vilciens" (PV) izsludinājusi otro kārtu iepirkuma procedūrā, kurā plānots iegādāties 32 jaunus elektrovilcienu sastāvus. Jauna ritošā sastāva iegāde nepieciešama, lai, sākot no 2021. gada, sekmīgi iekļautos Autotransporta direkcijas izstrādātajā jaunajā sabiedriskā transporta sistēmā, kur nav vietas vairāk nekā 50 gadu veciem vilcieniem ar komforta līmeni, kas atbilst pagājušā gadsimta 60. gadu izpratnei par pasažieru prasībām. Elektrovilcienu piegādes grafiks tostarp tiks saskaņots ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kura pirmo posmu plānots pabeigt 2023. gadā. Jaunie vilcieni ļaus būtiski palielināt vilcienu kustības intensitāti, ieviest vilcienu kustības intervāla grafiku, kā arī nodrošinās mūsdienu prasībām atbilstošu komforta līmeni. Atbilstoši plānotajam grafikam pirmie jaunie vilcieni Latvijā gaidāmi 2020. gadā. Savukārt visus vilcienus paredzēts saņemt līdz 2023. gadam (ieskaitot). Konceptuālu atbalstu iepirkuma turpināšanai, attiecīgajam projektam ietekmējot valsts budžeta bilanci, paudis Ministru kabinets.

Nozares skaitļos

Virsnozaru īpatsvars

Uzņēmumi, kuru apgrozījums ir virs 145 000 EUR201420152016
Apkopoto uzņēmumu skaits 3 089 3 089 3 004
Darbinieku skaits, tūkst. 79 78 77
Peļņa, milj. EUR 206 203 163
Rentabilitāte, % 2.89 2.91 2.36
Apgrozījums, milj. EUR 7 135 6 984 6 879
Apgrozījuma izmaiņas 2.49 -2.11 -1.51
Lejuplādēt XLS

Virsnozares skaitļos

TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2016. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2016 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2015 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir LDZ CARGO, SIA, Air Baltic Corporation, AS, Moller Baltic Import, SE, Latvijas dzelzceļš, Valsts AS, Kreiss, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2016. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2015. g., %
2016. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 275 526 -17.19 3 994 1.45% 2724
2. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 249 576 6.01 1 160 0.46% 1002
3. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 215 571 11.3 4 229 1.96% 64
4. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 192 572 -11.58 881 0.46% 6808
5. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravu pārvadājumi: auto 155 596 18.64 3 687 2.37% 2511
6. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 67104800
Pasažieru pārvadājumi 154 068 -0.28 -13 -0.01% 4073
7. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 100 486 19.08 6 262 6.23% 194
8. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 96 481 -11.47 6 911 7.16% 23
9. PrimeraAir Nordic, SIA
Rīga, Gunāra Astras iela 1C, LV-1084
Aviokompānijas, aviotransports 89 395 27.75 2 964 3.32% 84
Uzsākts maksātnespējas process
10. INTER CARS LATVIJA, SIA
Mārupe, Plieņciema 35, Mārupes n., LV-2167 T. 67670275
Auto rezerves daļu tirdzniecība 76 020 36.84 1 446 1.90% 66

Viedokļi

Autors: Kristiāns Godiņš

Izaicinājumu ārkārtīgi daudz

Pēdējo gadu laikā sabiedriskā transporta joma saskārusies ar vairākiem lieliem izaicinājumiem, kas pamudinājuši mūs meklēt visām pusēm – valstij, pasažieriem un pārvadātājiem – izdevīgāku risinājumu. Pasažieru skaits reģionālajos pārvadājumos ik gadu krītas par aptuveni 5%, kā rezultātā palielinās sabiedriskā transporta nodrošināšanai nepieciešamais finansējums. Latvijas novadi kļūst tukšāki tāpēc, ka iedzīvotāji izvēlas pārcelties uz pilsētām, privāto transportlīdzekļu skaits pieaug. Šajos lasīt tālāk

Autors: Inga Antāne

Vajadzīga skaidra un saprotama tuvāko gadu tranzīta politika

Kopējais kravu apgrozījums Baltijas jūras austrumkrastu ostās ir pieaudzis, tomēr Latvijas ostas ne tikai ir zaudējušas savas pozīcijas Krievijas ostām, bet arī Klaipēdas ostai. Krievija savas kravas pārorientē uz savām ostām, bet Klaipēda intensīvi strādā ar Baltkrieviju, kam piemērs ir kālija minerālmēslu kravu plūsmas aiziešana no Ventspils uz Klaipēdu. Lielākās problēmas vērojamas lejamkravām (naftas produkti) un beramkravām (ogles), kuras arī nodrošina vislielāko īpatsvaru tranzīta kravu lasīt tālāk